—

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu,

—

atcelt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ar juridisko adresi Varšavā 2017. gada 14. jūnija lēmumu par Karolina Romańska darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pantu,

—

atzīt, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir īstenojusi psiholoģisku vardarbību pret Karolina Romańska un viņu diskriminējusi,

—

noteikt pienākumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai izbeigt diskrimināciju un psiholoģisku vardarbību pret darbiniekiem, kā arī ieviest pret diskrimināciju un psiholoģisku vardarbību vērstu politiku atbildētājā aģentūrā,

—

piespriest Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai samaksāt Karolina Romańska ex aequo et bono summu 100000 EUR kā nodarītā kaitējuma atlīdzību,

—

piespriest Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai samaksāt summu 4402 PLN kā nodarīto zaudējumu atlīdzību,

—

piespriest Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz to, ka atbildētāja aģentūra esot īstenojusi psiholoģisku vardarbību pret prasītāju un viņu diskriminējusi. Nodarbinātības Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā laikā prasītāja esot bijusi psiholoģiskās vardarbības un pazemojumu upuris, tikusi vainota par svešām kļūdām, tikusi publiski pazemota, kā arī cietusi no citas nepareizas rīcības savā nodaļā, par ko esot bijis zināms augstāk stāvošajiem un tie neesot veikuši nekādas darbības.

2.

Otrais pamats attiecas uz kaitējumu veselībai, ko izraisījusi psiholoģiska vardarbība atbildētājā aģentūrā. 2016. gada aprīlī prasītājai pēkšņi un strauji esot pasliktinājusies veselība, ko pamato medicīniski dokumenti. Kopš tā laika prasītāja turpinot šo ārstēšanu. Ārsts esot apstiprinājis, ka veselība ir pasliktinājusies saistībā ar nerviem, it īpaši psiholoģiskas vardarbības darba vietā un profesionālās izdegšanas dēļ. Prasītājai esot bijuši ārstēšanās izdevumi, kas izriet no prasībai pievienotajiem medicīniskajiem dokumentiem.

3.

Trešais pamats attiecas uz to, ka neesot sniegta palīdzība saistībā ar psiholoģisko vardarbību un diskrimināciju atbildētājā iestādē. Prasītāja esot vērsusies pie atbildētājas pēc palīdzības, par kuru ir runa Savienības Civildienesta noteikumos, saistībā ar psiholoģisko vardarbību un diskrimināciju atbildētājā aģentūrā. Prasītāja esot iesniegusi atbildētājai vairākus viņai pieņemamus situācijas risinājumus. Atbildētāja esot ignorējusi prasītājas veselības jautājumu un neesot veikusi nekādas darbības, akceptējot situāciju, kas kaitē prasītājai, un pieļaujot šīs situācijas turpināšanos.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz to, ka atbildētāja esot diskriminējusi dzimuma, tautības un piederības arodbiedrībai dēļ. Prasītāja vairākkārt esot pieteikusies uz augstākstāvošu amatu atbildētājā aģentūrā. Lai gan prasītājai esot visaptveroša izglītība, vairāku svešvalodu zināšanas, izcils ikgadējais novērtējums un viņa nepārtraukti esot paaugstinājusi kvalifikāciju, viņa nekad neesot tikusi paaugstināta. Šis situācijas pamatā esot diskriminācija. Vairākkārtējas prasītājas vēršanās pie atbildētājas saistībā ar psiholoģisko vardarbību un diskrimināciju pret to rezultātā atbildētāja esot piedāvājusi prasītājai komandējumu, kam prasītāja esot veikusi visus sagatavošanās darbus, tostarp apgūstot svešvalodu no nulles līmeņa līdz saziņas līmenim, bet pēc tam atbildētāja esot atcēlusi komandējumu četras dienas pirms lidojuma. Atbildētāja esot pamatojusi komandējuma atcelšanu ar prasītājas attiecībām ar arodbiedrību.

5.

Piektais pamats attiecas uz prasītājas nepamatotu atlaišanu. Prasītājas atlaišana no darba esot bijusi nepamatota un bez pamatojuma pēc būtības. Darba līguma izbeigšana esot sekas tam, ka prasītāja atteicās akceptēt psiholoģisko vardarbību pret viņu un viņas diskriminēšanu atbildētājā aģentūrā.