1

Prasītājs Khaled Kaddour ir uzņēmējs, Sīrijas pilsonis, kas nodarbojas ar komercdarbību telekomunikāciju un naftas jomā.

[..]

20

Padome 2015. gada 12. oktobrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1836, ar kuru groza Lēmumu 2013/255 (OV 2015, L 266, 75. lpp.). Tajā pašā dienā tā pieņēma Regulu (ES) 2015/1828, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV 2015, L 266, 1. lpp.).

21

Saskaņā ar Lēmuma 2015/1836 6. apsvērumu “Padome ir izvērtējusi, ka Sīrijas režīma īstenotās stingrās ekonomikas kontroles dēļ centrālās tādu vadošo uzņēmēju aprindas, kas darbojas Sīrijā, savu statusu spēj saglabāt, vienīgi cieši sadarbojoties ar režīmu un saņemot tā atbalstu, kā arī to ietekmējot”, un “Padome uzskata, ka tai būtu jāparedz ierobežojošie pasākumi – noteikt ieceļošanas ierobežojumus un visu to līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, kas ir minēto vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā, īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē un kurus Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā, lai tiem neļautu sniegt materiālu vai finansiālu atbalstu režīmam un lai, izmantojot viņu ietekmi, palielinātu spiedienu uz pašu režīmu, liekot tam manīt represiju politiku”.

22

Lēmuma 2013/255 27. un 28. panta redakcija tika grozīta ar Lēmumu 2015/1836. Šajos pantos kopš tā laika ir paredzēti ierobežojumi ieceļošanai vai ceļošanai tranzītā dalībvalstu teritorijā, kā arī “vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā”, līdzekļu iesaldēšana, izņemot, ja “ir pietiekama informācija, ka [šīs personas] nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku”.

23

Ar Regulu 2015/1828 tika grozīta Regulas Nr. 36/2012 15. panta redakcija, lai tajā iekļautu jaunus iekļaušanas kritērijus, kas ir definēti Lēmumā 2015/1836 un iekļauti Lēmumā 2013/255.

[..]

66

Ņemot vērā, ka tiesas sēdē prasītājs un Padome apspriedās par to, vai prasītāja vārds attiecīgajos sarakstos ir ticis saglabāts divu vai trīs iekļaušanas iemeslu dēļ, Vispārējā tiesa uzskata par vajadzīgu sniegt šādus precizējumus.

67

Šajā gadījumā, kā tas izriet no šī sprieduma 27. punkta, iemesli prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos salīdzinājumā ar Lēmumu 2016/850 un Īstenošanas regulu 2016/840 nav mainīti un ir šādi:

“Svarīgs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un kam ir intereses un/vai kas veic darbības telekomunikāciju, naftas un plastmasas rūpniecības nozarēs un ir ciešās darījumu attiecībās ar Maher Al‑Assad.

Ar savas darījumdarbības starpniecību viņš gūst labumu no Sīrijas režīma un nodrošina tam atbalstu.

Maher Al‑Assad līdzgaitnieks, tostarp saistībā ar darījumu attiecībām.”

68

Saskaņā ar Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta 1. punktu, 2. punkta a) apakšpunktu un 3. punktu:

“1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I un II pielikumā uzskaitīto par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, personu un vienību, kuras gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un ar tām saistīto personu un vienību īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2.   Saskaņā ar Padomes veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem saistībā ar stāvokli Sīrijā, kā izklāstīts 5. līdz 11. apsvērumā, tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I pielikumā uzskaitīto:

3.   Personas, vienības vai struktūras, kas pieder pie vienas no 2. punktā minētajām kategorijām, neiekļauj vai nesaglabā I pielikumā sniegtajā personu un vienību sarakstā, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku.”

69

Regulas Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu 2015/1828, 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 1.a punkta a) apakšpunkts un 1.b punkts ir formulēts gandrīz identiski.

70

Ņemot vērā prasītāja vārda iekļaušanas iemeslu un iekļaušanas kritēriju formulējumu, ir jāuzskata, ka šajā gadījumā attiecībā uz viņu ir apstiprināti trīs iekļaušanas iemesli. Pirmā daļa, kas atbilst pirmajam iemeslam, attiecas uz vadoša uzņēmēja, kurš darbojas Sīrijā, statusu, otrā daļa, kas atbilst otrajam iemeslam, attiecas uz labumu, kurš gūts no Sīrijas režīma, un tam sniegto atbalstu, un trešā daļa, kas atbilst trešajam iemeslam, attiecas uz saikni ar Sīrijas režīmu.

71

No tā izriet, ka pirmais iemesls prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos ir balstīts uz likumīgu kritēriju, kas ir definēts Lēmuma 2013/255, kurš grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 36/2012, kura grozīta ar Regulu 2015/1828, 15. panta 1.a punkta a) apakšpunktā (vadoša uzņēmēja, kurš darbojas Sīrijā, kritērijs), un ka otrais un trešais prasītāja vārda iekļaušanas iemesls ir balstīts uz likumīgu kritēriju, kas ir definēts Lēmuma 2013/255, kurš grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta 1. punktā un Regulas Nr. 36/2012, kura grozīta ar Regulu 2015/1828, 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā (saistības ar režīmu kritērijs), vai nu priekšrocības, ko viņš gūst no Sīrijas režīma, un atbalsta, ko viņš tam sniedz, dēļ, vai arī saistības ar M. Al‑Assad, kas ir Sīrijas režīmam nozīmīga persona, dēļ.

72

Tā kā Padome tiesas sēdē norādīja, ka atsauci uz labumu, kas gūts no Sīrijas režīma, un uz minētajam režīmam sniegto atbalstu nevar interpretēt kā trešo iemeslu prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos, pret ko prasītājs neiebilst, Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu sniegt šādus skaidrojumus.

73

No Sīrijas režīma gūts labums vai tam sniegts atbalsts ir autonoms juridiskais kritērijs, kas ir paredzēts Lēmuma 2013/255, kurš grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta 1. punktā un kas šajā ziņā ir jānošķir no “vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā”, kritērija, kas ir paredzēts šī lēmuma 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai arī no saiknes ar minētajam režīmam piederošām personām kritērija, kas ir paredzēts šī paša lēmuma 28. panta 1. punktā.

74

Tas izriet no pašiem Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta noteikumiem. Tā 1. punktā ir paredzēta trīs personu kategoriju – proti, pirmkārt, personu, kas ir atbildīgas par represijām pret civiliedzīvotājiem, otrkārt, personu, kuras gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un, treškārt, ar tām saistīto personu – līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tā 2. punktā ir paredzēta vairāku personu kategoriju, tostarp vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta 1. un 2. punktā principā ir paredzētas dažādas personu kategorijas, ko apstiprina tikai personām, uz kurām attiecas Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta 2. punkts, sniegtā iespēja atsaukties uz šīs tiesību normas 3. punktu, kas pēdējām minētajām ar atsevišķiem nosacījumiem pieļauj viņu vārdu neiekļaušanu vai nesaglabāšanu attiecīgajos sarakstos.

75

Šīs tiesību normas gramatiskā interpretācija atbilst kontekstam, kādā tā ir pieņemta, un tajā paredzētajam mērķim (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2005. gada 10. marts, easyCar, C‑336/03, EU:C:2005:150, 21. punkts). Vispirms ir jāatgādina, ka no Lēmuma 2015/1836 5. apsvēruma izriet, ka Padome ir noteikusi vairākas personu kategorijas, kas ir ieviestas ar Lēmuma 2013/255 28. panta 2. punktu, lai, saglabājot mērķtiecīgu un diferencētu pieeju, attīstītu jau pastāvošos ierobežojošos pasākumus, ko tā bija paredzējusi saglabāt. Tādējādi tā ir skaidri paudusi savu vēlmi ar iekļaušanas kritērijiem papildināt tos, kas jau pastāv un kas ir paredzēti Lēmuma 2013/255 28. panta 1. punktā. Tāpat arī bija paredzēts, ka Lēmums 2015/1836, ar kuru tika ieviests Lēmuma 2013/255 28. panta 3. punkts, attieksies tikai uz šīm jaunajām personu kategorijām, kā tas izriet no minētā lēmuma 14. apsvēruma. Visbeidzot ir jānorāda, ka Lēmuma 2013/255 28. panta 3. punktā sniegtajai iespējai nebija līdzvērtīgas iespējas minētā Lēmuma 2013/255 28. pantā pirms tā grozīšanas ar Lēmumu 2015/1836.

76

Tas, ka Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. pantā ir paredzētas dažādas personu kategorijas, tomēr nenozīmē, ka persona nevarētu ietilpt vairākās kategorijās. Tas savukārt nozīmē, ka tad, ja Padome nolemj iekļaut vai saglabāt personas vārdu attiecīgajos sarakstos, ņemot vērā tās rīcībā esošos pierādījumus, ir jānosaka kategorija vai kategorijas, kurās šī persona var ietilpt. Šajā ziņā ir jānoskaidro, pirmkārt, kritērijs vai kritēriji, ko tā ir paredzējusi izmantot, lai iekļautu vai saglabātu personas vārdu attiecīgajos sarakstos, un, otrkārt, tas, vai tās rīcībā ir pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopums, kas var pierādīt katra iekļaušanas iemesla, kurš ir balstīts uz vienu vai vairākiem tās izvēlētiem kritērijiem, pamatotību.

77

Šajā ziņā nevar izslēgt, ka atsevišķai personai iekļaušanas iemesli zināmā mērā pārklājas, ciktāl personu var kvalificēt kā vadošu uzņēmēju, kas darbojas Sīrijā, un uzskatīt par tādu, kas, veicot savu darbību, gūst labumu no Sīrijas režīma vai atbalsta to, veicot šīs pašas darbības. Tas izriet tieši no tā, kā tas ir norādīts Lēmuma 2015/1836 6. apsvērumā, ka cieša sadarbība ar Sīrijas režīmu un atbalsts šim režīmam, ko sniedz šī personu kategorija, ir viens no iemesliem, kuru dēļ Padome nolēma izveidot šo kategoriju. No tā tomēr izriet, ka pat šajā gadījumā runa ir par atšķirīgiem kritērijiem.

78

Judikatūrā ir atzīts, ka ar Lēmumu 2015/1836 kā objektīvs, autonoms un pietiekams iekļaušanas kritērijs tika ieviests “vadoša uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā”, kritērijs, līdz ar to Padomei vairs nav jāpierāda, ka pastāv cieša sadarbība starp šo personu kategoriju un Sīrijas režīmu, ne arī starp šo personu kategoriju un šim režīmam sniegto atbalstu vai no šī režīma gūto labumu, jo, lai kādai personai piemērotu attiecīgos ierobežojošos pasākumus, pietiek, ka persona ir vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 11. septembris, HX/Padome, C‑540/18 P, nav publicēts, EU:C:2019:707, 38. punkts; 2019. gada 4. aprīlis, Sharif/Padome, T‑5/17, EU:T:2019:216, 55. un 56. punkts, un rīkojumu, 2019. gada 11. septembris, Haswani/Padome, T‑231/15 RENV, nav publicēts, EU:T:2019:589, 56. punkts).

79

No tā izriet, ka tad, ja Padome nolemj personas vārdu iekļaut sarakstā tāpēc, ka tā ir vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā, tai šīs personas iekļaušanas pamatojumā nav jāprecizē, ka tā gūst labumu no Sīrijas režīma vai atbalsta to. Ja tā to dara, tā ir paredzējusi tai piemērot arī Lēmuma 2013/255 28. panta 1. punktā paredzēto kritēriju. Šī interpretācija ir vispiemērotākā, lai garantētu katra Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta punkta lietderīgo iedarbību un lai iekļautajām personām ļautu precīzi noteikt, pamatojoties uz kādiem kritērijiem to vārds ir iekļauts vai saglabāts attiecīgajos sarakstos.

80

Tādējādi, ja Padome personas vārda iekļaušanas pamatojumā skaidri ir norādījusi labumu, ko persona gūst no Sīrijas režīma, vai atbalstu, kuru tā tam sniedz, tas nozīmē, ka Padomei, izmantojot konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, ir jāpierāda, kā persona atbalsta Sīrijas režīmu vai gūst priekšrocības no tā. Šādā nozīmē, lai gan Padome uzskata, ka labums no Sīrijas režīma vai atbalsts tam izriet no darbības, ko veic persona, kura turklāt ir kvalificēta par vadošu uzņēmēju, kas darbojas Sīrijā, pierādījumi, kādiem ir jābūt Padomes rīcībā un kādi varētu būt jāiesniedz, lai pierādītu labumu vai atbalstu, ne vienmēr ir tie paši, kas ļauj pierādīt “vadoša uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā”, statusu.

81

No tā izriet, ka šajā gadījumā pretēji tam, ko apgalvoja Padome, atsauce uz labumu, kāds gūts no Sīrijas režīma, un uz atbalstu, kuru minētajam režīmam ir sniedzis prasītājs, ir jāinterpretē kā prasītāja vārda iekļaušanas attiecīgajos sarakstos iemesls, kas atšķiras no tā, kurš attiecas uz vadoša uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusu, un no tā, kurš attiecas uz tā saikni ar Sīrijas režīmam nozīmīgu personu. Tādējādi Padomei ir jāspēj ar pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu pierādīt minētā pamata pamatotību.

82

Tā kā tika sniegti šie precizējumi un paskaidrojumi, ir jāpārbauda, vai šajā gadījumā Padome, kā to apgalvo prasītājs, ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, nolemjot saglabāt viņa vārdu attiecīgajos sarakstos.

88

Padome būtībā atgādina, ka prasītāja vārds attiecīgajos sarakstos ar apstrīdētajiem aktiem tika saglabāts, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem kā tie, kas ir atrodami Lēmumā 2016/850 un Īstenošanas regulā 2016/840. Runājot par šiem 2016. gada aktiem, būtu jānorāda, ka Vispārējā tiesa 2018. gada 31. maija spriedumā Kaddour III (T‑461/16, EU:T:2018:316, 102. punkts) nosprieda, ka pierādījumi, uz kuriem Padome pamatojās, lai saglabātu prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos, veido norāžu kopumu, kas ļauj pamatot šādu atkārtotu iekļaušanu. Turklāt prasītājs neesot iesniedzis nevienu pierādījumu, kas varētu atspēkot Vispārējās tiesas vērtējumu, kurš izriet no 2018. gada 31. maija sprieduma Kaddour III (T‑461/16, EU:T:2018:316).

89

Tādējādi ir jānoskaidro, kā 2018. gada 31. maija spriedums Kaddour III (T‑461/16, EU:T:2018:316), kā arī 2016. gada 26. oktobra spriedums Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628) ietekmē šī pamata analīzi, ciktāl abos šajos spriedumos ir analizēti pierādījumi, kas ir pārņemti šajā tiesvedībā.

90

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Lēmuma 2013/255 30. panta 3. punktā un Regulas Nr. 36/2012 32. panta 3. punktā ir noteikts, ka tad, ja tiek pausti apsvērumi vai ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un par to informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 32. panta 4. punktu attiecīgos sarakstus regulāri pārskata vismaz reizi divpadsmit mēnešos.

91

No šo tiesību normu kombinācijas izriet, ka Padome, veicot pārskatīšanu pirms tādu aktu pieņemšanas, ar kuriem attiecīgajos sarakstos iekļautās personas vārds tajos tiek saglabāts, vai pat jebkurā brīdī, ņemot vērā būtiskus pierādījumus vai apsvērumus, kas tai ir tikuši iesniegti, var pārbaudīt, vai kopš prasītāja vārda sākotnējās iekļaušanas sarakstā, tā atkārtotas iekļaušanas vai kopš iepriekšējās pārskatīšanas faktiskā situācija ir mainījusies tā, ka viņa iekļaušana vairs nav pamatota (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 46. punkts, un 2018. gada 27. septembris, Ezz u.c./Padome, T‑288/15, EU:T:2018:619, 50. punkts).

92

Turklāt, lai gan no res judicata spēka viedokļa Vispārējai tiesai šaurā nozīmē nav nekādu saistību, ciktāl to prasību priekšmets, kuras tika noraidītas ar 2016. gada 26. oktobra spriedumu Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628) un 2018. gada 31. maija spriedumu Kaddour III (T‑461/16,EU:T:2018:316), nav identisks ar šīs prasības priekšmetu, Vispārējā tiesa nevar pilnībā abstrahēties no argumentācijas, ko tā ir paudusi abās šajās lietās, kurās ir iesaistīti vieni un tie paši lietas dalībnieki un kurās būtībā ir izvirzīti vieni un tie paši tiesību jautājumi.

93

Tomēr, nepārbaudot šī pamata atbalstam iesniegtos faktiskos un juridiskos elementus, nekas neļauj prezumēt, ka Vispārējā tiesa būtu izdarījusi tādus pašus secinājumus kā tie, kas ir izdarīti 2016. gada 26. oktobra spriedumā Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628) un 2018. gada 31. maija spriedumā Kaddour III (T‑461/16, EU:T:2018:316) (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 27. septembris, Ezz u.c./Padome, T‑288/15, EU:T:2018:619, 53. punkts).

94

Šajā gadījumā, neveicot to elementu pārbaudi, ko prasītājs ir iesniedzis sava pamata ietvaros, nevar izslēgt, ka tie var pierādīt, ka Padome 2018. gadā nepamatoti ir nolēmusi saglabāt viņa vārdu attiecīgajos sarakstos.

[..]

96

Prasītājs apšauba to pierādījumu atbilstību, ko Padome ir iesniegusi, lai 2018. gadā pierādītu, ka viņa vārda saglabāšana attiecīgajos sarakstos joprojām ir pamatota.

97

Jānorāda, ka, runājot par ierobežojošajiem pasākumiem, kas ir veikti cīņai pret terorismu, jautājums, kuram ir nozīme, pārbaudot personas vārda saglabāšanu strīdīgajā sarakstā, ir tas, vai kopš šīs personas iekļaušanas minētajā sarakstā vai kopš iepriekšējās pārskatīšanas faktiskā situācija ir mainījusies tā, ka tā vairs neļauj izdarīt to pašu secinājumu saistībā ar šīs personas iesaistīšanos teroristiskās darbībās (spriedums, 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 82. punkts). Turklāt saistībā ar ierobežojošajiem pasākumiem, kas ir veikti attiecībā uz Irānu, tika precizēts, ka Padomei nav pienākuma sniegt jaunus faktus, ja fakti, kuri pamato sākotnējo iekļaušanu, ir atbilstoši un pietiekami, lai attiecīgo personu saglabātu sarakstā (ģenerāladvokātes E. Šarpstones [E. Sharpston] secinājumi lietā Islamic Republic of IranShipping Lines u.c./Padome, C‑225/17 P, EU:C:2018:720, 182. punkts).

98

Visbeidzot tika nospriests, ka Padomei ir jāiesniedz jauni pierādījumi, lai pierādītu personas vārda iekļaušanas pamatotību, ja šīs iekļaušanas kritērijs un iemesli ir mainījušies (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2019. gada 11. septembris, Haswani/Padome, T‑231/15 RENV, nav publicēts, EU:T:2019:589, 56. punkts).

99

No tā izriet, ka, lai pamatotu personas vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos, Padomei nav aizliegts pamatoties uz pierādījumiem, kas pamatoja prasītāja vārda sākotnējo iekļaušanu, atkārtotu iekļaušanu vai iepriekšējo saglabāšanu attiecīgajos sarakstos, ja vien, pirmkārt, iekļaušanas iemesli nav mainījušies un, otrkārt, konteksts nav mainījies tādējādi, ka šie pierādījumi ir novecojuši.

100

Šajā ziņā vēl ir jānorāda, ka kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros veiktiem pasākumiem ir raksturīgi, ka tie periodiski tiek pārskatīti un atkārtoti piemēroti vēlākos laikposmos. Tā tas it īpaši ir gadījumā, kad, neraugoties uz iepriekš piemērotiem ierobežojošiem pasākumiem, ģeopolitiskā situācija nemainās. Šādā situācijā Padomei ir jāļauj turpināt piemērot nepieciešamos pasākumus arī tad, ja situācija nav mainījusies, ievērojot, ka fakti, kas kalpo par pamatu ierobežojošo pasākumu saglabāšanai, šo pasākumu pieņemšanas brīdī vēl joprojām pamato to piemērošanu, it īpaši, ka šie fakti ir pietiekami neseni (šajā nozīmē skat. ģenerāladvokātes E. Šarpstones secinājumus lietā Islamic Republic of Iran Shipping Lines u.c./Padome, C‑225/17 P, EU:C:2018:720, 201. un 202. punkts).

101

Tādējādi šajā gadījumā, tā kā – kā tas ir minēts šī sprieduma 67. punktā – prasītāja vārda iekļaušanas iemesli nav mainīti, ir jāpārbauda tikai tas, vai Vispārējai tiesai nodotajos lietas materiālos pastāv elementi, kas var likt domāt, ka prasītāja faktiskā situācija vai Sīrijas faktiskā situācija ir mainījusies tā, ka pierādījumi, kurus Padome ir iesniegusi, lai pamatotu prasītāja vārda saglabāšanas attiecīgajos sarakstos 2016. gadā pamatotību, vairs nav atbilstīgi, lai pamatotu viņa vārda saglabāšanu minētajos sarakstos 2018. gadā.

102

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka situācija Sīrijā laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam nav uzlabojusies. Pierādījumi, kurus prasītājs ir sniedzis prasības pieteikumā un kuru mērķis ir pierādīt, ka ekonomiskā situācija Sīrijā ir tāda, ka būtu nereālistiski domāt, ka viņš spēj atbalstīt režīmu ar ierobežotajiem līdzekļiem, kas viņam esot palikuši, neļauj uzskatīt, ka situācija Sīrijā ir mainījusies tādā veidā, ka prasītāja vārda saglabāšana attiecīgajos sarakstos vairs nav pamatota. Tieši pretēji, Pasaules Bankas grupas 2017. gada ziņojums par Sīrijas konflikta ekonomiskajām un sociālajām sekām, 2016. gada 14. marta raksts žurnālā International Business Times, kurā ir aplūkotas Sīrijas kara izmaksas Krievijai un ASV, un, visbeidzot, 2018. gada 9. aprīļa raksts žurnālā Time, kurā ir sniegta atbilde uz jautājumu, kāpēc civilais karš Sīrijā kļūst vēl sarežģītāks, apliecina, ka karš Sīrijā joprojām ir aktuāls. Šādā kontekstā Padomei un Savienībai ir pamats saglabāt ierobežojošos pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai izdarītu spiedienu uz Sīrijas režīmu.

103

Otrkārt, lai gan prasītājs apgalvo, ka viņa komercdarbība ir izbeigta un ka viņam nekad nav bijis saistības ar M. Al‑Assad, ir jākonstatē, ka viņš uz šiem argumentiem jau ir atsaucies lietā, kurā ir taisīts 2018. gada 31. maija spriedums Kaddour III (T‑461/16, EU:T:2018:316, 115. punkts), un ka viņš savos procesuālajos dokumentos nav iekļāvis nevienu norādi par to, ka viņa personiskā situācija laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam būtu mainījusies. Runājot par dokumentiem, ko prasītājs ir iesniedzis, lai pierādītu, ka ģenerālis Bilals [Bilal] bija M. Al‑Assad kabineta vadītājs, ir jānorāda, ka, neskarot šo dokumentu pierādījuma spēka un spējas atspēkot Padomes iesniegtos pierādījumus pārbaudi, kas ir veikta šī sprieduma 120. punktā, šajos pierādījumos tomēr ir atsauce tikai uz minēto ģenerāli un tie paši par sevi neļauj pierādīt konkrētas izmaiņas prasītāja situācijā, par ko Padome būtu varējusi zināt un kas tai būtu bijis jāzina brīdī, kad tika pieņemts lēmums par prasītāja vārda saglabāšanu attiecīgajos sarakstos. Turklāt šo dokumentu mērķis ir atspēkot šo prasītāja un M. Al‑Assad attiecību aspektu, bet tie neattiecas uz darījumu attiecībām, kādas pastāv starp pēdējiem minētajiem.

104

Līdz ar to, šajā Vispārējās tiesas vērtējuma posmā iepriekš nespriežot, vai Padomes sniegtie pierādījumi faktiski ļauj pierādīt prasītāja vārda iekļaušanas attiecīgajos sarakstos 2018. gadā iemeslu pamatotību, Padomei nebija pienākuma iesniegt pierādījumus, kas papildinātu tos, kuri bija iesniegti 2016. gadā, tāpēc, ka prasītāja situācija vai situācija Sīrijā bija mainījusies tādā veidā, kas varētu pamatot viņa vārda izslēgšanu no attiecīgajiem sarakstiem.

105

Tādējādi ir jānoraida prasītāja izvirzītie argumenti, kuru mērķis ir apstrīdēt iesniegto pierādījumu atbilstību, ņemot vērā laiku, kas ir pagājis kopš to iesniegšanas, vai tādu jaunu pierādījumu neesamību, kuri tos apstiprinātu. Turklāt katrā ziņā ir jānoraida prasītāja arguments, ka Padome nevarēja pamatoties uz rakstiem, ko Vispārējā tiesa 2014. gada 13. novembra spriedumā Kaddour I (T‑654/11, nav publicēts, EU:T:2014:947) uzskatīja par tādiem, kuri nepierāda viņa iekļaušanas iemeslu pamatotību. Faktiski 2016. gada 26. oktobra spriedumā Kaddour II (T‑155/15, nav publicēts, EU:T:2016:628, 78. punkts) jau tika noraidīts šis arguments, kas attiecās uz tiem pašiem pierādījumiem, atgādinot, ka ikvienai Vispārējā tiesā ierosinātai lieti ir savi lietas materiāli un ka visi šie lietas materiāli atsevišķi ir pilnībā autonomi. Tādējādi tas, ka Padome šajā tiesvedībā ir iesniegusi dažus dokumentus, ko Vispārējā tiesa kādā citā lietā ir uzskatījusi par tādiem, kuri neatbilst pierādīšanas pienākumam, neliedz Padomei iespēju starp citiem pierādījumiem atsaukties uz šiem dokumentiem, lai izveidotu pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas var pamatot prasītāja vārda saglabāšanas attiecīgajos sarakstos pamatotību.

[..]

143

Prasītājs uzskata, ka viņam ir tiesības atsaukties uz Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 3. punkta un 28. panta 3. punkta un Regulas Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu 2015/1828, 15. panta 1.b punkta noteikumiem.

144

Šajā ziņā šajās tiesību normās izvirzītie nosacījumi nav kumulatīvi, līdz ar to pretēji tam, ko Padome apgalvo iebildumu rakstā, viņš varot atsaukties uz minētajām tiesību normām, jo viņš atbilstot vienam no tajās paredzētajiem nosacījumiem.

[..]

147

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 3. punktu un 28. panta 3. punktu personas, vienības vai struktūras, kas ietilpst vienā no šo pantu 2. punktā paredzētajām kategorijām, netiek iekļautas vai saglabātas personu un vienību sarakstos, kuri ir iekļauti Lēmuma 2013/255 I pielikumā, ja pastāv pietiekama informācija, kas norāda, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku. Šādi paši nosacījumi saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu ir pārņemti Regulas Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu 2015/1828, 15. panta 1.b punktā.

148

Vispirms, runājot par prasītāja argumentu, ka šie nosacījumi esot alternatīvi, nevis kumulatīvi, ir vajadzīga šo noteikumu interpretācija. Saskaņā ar judikatūru noteikumi ir jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai to saturu, bet arī to kontekstu un mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2005. gada 10. marts, easyCar, C‑336/03, EU:C:2005:150, 21. punkts).

149

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 3. punktā un 28. panta 3. punktā, kā arī Regulas Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu 2015/1828, 15. panta 1.b punktā uzskaitītie nosacījumi ir nodalīti ar sakārtojuma saikli “vai”. Tā kā, no valodas viedokļa raugoties, šim saiklim var būt vai nu alternatīvas nozīme, vai kumulatīva nozīme, tas ir jāskata tā lietojuma kontekstā, ņemot vērā konkrētā tiesību akta mērķus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 14. maijs, M u.c. (Bēgļa statusa atcelšana), C‑391/16, C‑77/17 un C‑78/17, EU:C:2019:403, 102. punkts).

150

Ar Lēmumu 2013/255 un Īstenošanas regulu Nr. 36/2012 ieviesto ierobežojošo pasākumu režīma mērķis ir aizliegt jebkāda veida atbalstu Sīrijas režīmam, lai izdarītu spiedienu uz to nolūkā panākt, ka tas maina savu represiju politiku attiecībā uz civiliedzīvotājiem. Lai sasniegtu šo mērķi, Padome pieņēma Lēmumu 2015/1836, ar ko groza Lēmumu 2013/255, jo tā konkrēti konstatēja, ka Sīrijas režīms ir mēģinājis apiet Savienības ierobežojošos pasākumus, lai turpinātu finansēt un atbalstīt tā īstenoto politiku, kas ar vardarbīgām represijām ir vērsta pret civiliedzīvotājiem (Lēmuma 2015/1836 4. apsvērums). Tādējādi, lai nodrošinātu minēto pasākumu efektivitāti, Padome noteica dažas personu un vienību kategorijas, kam ir īpaša nozīme šāda mērķa sasniegšanai (Lēmuma 2015/1836 5. apsvērums), personas un vienības, attiecībā uz kurām ir jāveic līdzekļu iesaldēšanas pasākumi. Šīs personu un vienību kategorijas ir noteiktas, ņemot vērā saikni, kas tām ir ar režīmu, ietekmi, kādu tās var īstenot uz to, un jebkāda veida atbalstu, kuru tās var tam sniegt (Lēmuma 2015/1836 6.–12. apsvērums).

151

Tādējādi Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 3. punktā un 28. panta 3. punktā, kā arī Regulas Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu 2015/1828, 15. panta 1.b punktā izvēlētais formulējums ir jāsaprot tā, ka tas atspoguļo dažādus veidus, kādos persona var sekmēt pašreizējo Sīrijas režīmu, taču tos nevar uzskatīt par tādiem, kas cits citu izslēdz. Ņemot vērā šo kontekstu un Lēmuma 2013/255 un Regulas Nr. 36/2012 mērķi, šajos dažādajos pantos uzskaitītie nosacījumi noteikti ir kumulatīvi.

152

Tas nevarētu būt citādi, jo pretējā gadījumā attiecīgais ierobežojošo pasākumu režīms zaudētu nozīmi. Tas nozīmētu atzīt, ka persona vai vienība tiek svītrota no attiecīgajiem sarakstiem, jo vairs nav saistīta ar režīmu, lai gan, piemēram, tā to ietekmē vai rada reālu apiešanas risku.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: