1

2016. gada 27. jūlijā prasītāja, Bayer Intellectual Property GmbH, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:

3

Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 42. un 44. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nīcas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

4

Ar 2016. gada 24. novembra lēmumu pārbaudītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts), noraidīja pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš šā sprieduma 3. punktā minētajiem pakalpojumiem.

5

2017. gada 20. janvārī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad – Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par šo lēmumu.

6

Ar 2017. gada 7. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas pirmā padome noraidīja prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, motivējot ar to, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā sirds attēlu un līdz ar to kā norādi uz faktu, ka attiecīgie pakalpojumi attiecas uz kardioloģijas jomu.

7

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

8

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

9

Pamatojot savu prasību, prasītāja būtībā izvirza divus pamatus, pirmais no kuriem ir saistīts ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, bet otrais – ar vienlīdzīgas attieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

10

Pirmā pamata atbalstam prasītāja būtībā izvirza divus iebildumus. Ar pirmo iebildumu prasītāja norāda, ka Apelācijas padome savā izvērtējumā neesot ņēmusi vērā konkrētās sabiedrības daļas augstu uzmanības līmeni. Ar otro iebildumu prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā esot uzskatījusi, ka pieteiktajai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja.

11

EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.

12

Atbilstoši Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas. Minētās regulas 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Savienības daļā.

13

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmei ir atšķirtspēja Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē tad, ja šī preču zīme ļauj identificēt preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija, kā tādu, ko piedāvā konkrēts uzņēmums, un tādējādi atšķirt šo preci vai šo pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Smart Technologies/ITSB, C‑311/11 P, EU:C:2012:460, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

14

Preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa, ko veido šo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājs (skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Smart Technologies/ITSB, C‑311/11 P, EU:C:2012:460, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

15

Šo apsvērumu gaismā ir secīgi jāizvērtē prasītājas pirmā pamata atbalstam izvirzītie divi iebildumi.

16

Saistībā ar pirmo iebildumu prasītāja uzsver, ka, lai gan Apelācijas padome pamatoti ir norādījusi, ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir augsts, tā neesot ņēmusi vērā šo uzmanības līmeni pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumā.

17

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka preču zīmei ir jāļauj konkrētajai sabiedrības daļai bez īpašas uzmanības pievēršanas atšķirt ar šo preču zīmi aptvertās preces no citu uzņēmumu precēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 7. oktobris, Mag Instrument/ITSB, C‑136/02 P, EU:C:2004:592, 32. punkts) tādā veidā, ka preču zīmes reģistrācijai nepieciešamais atšķirtspējas slieksnis nav atkarīgs no konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeņa (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Smart Technologies/ITSB, C‑311/11 P, EU:C:2012:460, 48.–50. punkts).

18

Turklāt šo konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeņa ietekmes neesamību uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu apstiprina arī tas, ka prasītāja savā apelācijas sūdzībā nav precizējusi sekas, kuras Apelācijas padomei šajā gadījumā būtu bijis jāizsecina no konkrētās sabiedrības daļas augstā uzmanības līmeņa.

19

Līdz ar to pirmā pamata pirmais iebildums ir jānoraida kā neiedarbīgs.

20

Ar otro iebildumu prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas. It īpaši tā apgalvo, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi nevis kā sirds attēlu, bet kā “v” burta no vārda “vericiguat” attēlu. Tā piebilst, ka, izdarot pieņēmumu, ka apstrīdētā preču zīme ir uzskatāma par sirds attēlu, Apelācijas padome katrā ziņā esot ignorējusi tās neparasto raksturu, jo īpaši ņemot vērā izmantošanu attiecīgo pakalpojumu jomā.

21

Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd Apelācijas padomes formulēto konkrētās sabiedrības daļas definīciju, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas uztveres mērķiem it īpaši ir Eiropas Savienības sabiedrība, kas specializējusies sirds un asinsvadu slimību jomā.

22

Pēc tam, pirmkārt, ir jākonstatē, ka attiecīgie pakalpojumi ir attiecināmi uz sirds un asinsvadu slimībām.

23

Otrkārt, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, reģistrācijai pieteiktā preču zīme varbūtēji netiks uztverta kā burta “v” no vārda “vericiguat” attēls. Faktiski apzīmējuma uz iekšpusi izliektā forma, ko veido pieteiktās preču zīmes melnā elementa abi gali, no vienas puses, atšķiras no parastā burta “v” attēla un, no otras puses, tuvina to sirds attēlam. Šādos apstākļos un ņemot vērā faktu, ka attiecīgie pakalpojumi attiecas uz sirdi, ir jākonstatē, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā sirds attēlu, un tas tā ir pat gadījumā, ja būtu konstatēts, ka šai sabiedrībai ir zināšanas par vericiguat aktīvo vielu.

24

Līdz ar to līdzīgi Apelācijas padomei ir jākonstatē, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā norādi uz to, ka attiecīgie pakalpojumi attiecas uz sirdi, pat neraugoties uz to, ka šī preču zīme nav fizioloģiskās sirds attēls.

25

No tā izriet, ka Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nevar norādīt attiecīgo pakalpojumu komerciālo izcelsmi un līdz ar to šai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

26

Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar prasītājas argumentiem.

27

Pirmkārt, Apelācijas padomei nevar pārmest, ka tā nav atsaukusies uz prasības pieteikuma 20. punktā minēto judikatūru, saskaņā ar kuru preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozares normas vai paražām, var būt atšķirtspēja, kā tā ir tikusi piemērota 2016. gada 15. decembra spriedumā Novartis/EUIPO (Pelēkas līknes un zaļas līknes attēls) (T‑678/15 un T‑679/15, nav publicēts, EU:T:2016:749, 23. un 24. punkts). Faktiski šī judikatūra attiecas uz gadījumu, kad reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vai nu trīsdimensiju preču zīme, ko veido ar to aptvertās preces izskats, vai grafiska preču zīme, ko veido minētās preces divdimensiju attēlojums. Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka, tā kā šiem pakalpojumiem pašiem par sevi nav materiāla veidola, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nevar veidot attiecīgo pakalpojumu izskats vai to divdimensiju attēlojums.

28

Turklāt ir jānorāda, ka katrā gadījumā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi attēlotās sirds stilizētais raksturs pats par sevi nevar piešķirt preču zīmei atšķirtspēju Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

29

Šajā ziņā prasītāja būtībā apgalvo, ka ar pieteikto preču zīmi attēlotās sirds stilizēto raksturu veido, pirmkārt, minētās sirds kontūras apakšējās kreisās malas izteikts sabiezinājums un, otrkārt, tas, ka šī sirds ir mazāk simetriska nekā tie 306 sirds attēli, uz kuriem tā ir atsaukusies procesā Apelācijas padomē, un, treškārt, tāpēc, ka minētās sirds augšējā kreisā daļa nav vērsta uz leju.

30

Tomēr ir jākonstatē, ka šīs pazīmes nespēj nodot vēstījumu, ko konkrētā sabiedrības daļa varētu atsaukt atmiņā, līdz ar to reģistrācijai pieteiktā preču zīme tikai norādīs konkrētajai sabiedrības daļai, ka attiecīgie pakalpojumi attiecas uz sirdi. Līdz ar to, kā tas izriet no šī sprieduma 24. un 25. punkta, ir jāuzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nevar norādīt uz attiecīgo pakalpojumu komerciālo izcelsmi, neraugoties uz stilizēto sirdi, ko attēlo šī preču zīme.

31

Tāpat ir jānorāda, ka prasītājas arguments, saskaņā ar kuru atšķirībā no nestilizēta sirds attēla reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē attēlotajai sirdij ir atšķirtspēja tāpēc, ka tā nevar rosināt domu par “dziedināšanu”. Faktiski ar šādu apgalvojumu, kuram turklāt nav pamatojuma, nevar atspēkot faktu, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme vienīgi norāda konkrētajai sabiedrības daļai, ka ar to aptvertie pakalpojumi attiecas uz sirdi.

32

No iepriekš minētā secināms, ka pirmā pamata otrais iebildums nav pamatots. No tā izriet, ka šis iebildums un līdz ar to arī pirmais pamats kopumā ir jānoraida.

33

Ar otro pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka EUIPO ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principus, atsakot pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, lai gan tas iepriekš bija piekritis reģistrēt identisku preču zīmi, kas aptver 5. klasē ietilpstošus farmaceitiskos izstrādājumus.

34

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EUIPO sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši tādiem vispārējiem Savienības tiesību principiem kā vienlīdzīgas attieksmes princips un labas pārvaldības princips. Ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un labas pārvaldības principu, EUIPO, izskatot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jāapsver, vai ir vai nav jālemj tādā pat veidā, tomēr šo principu piemērošana ir jāsaskaņo ar tiesiskuma ievērošanu. Turklāt tiesiskās drošības un, konkrēti, labas pārvaldības iemeslu dēļ visu reģistrācijas pieteikumu izvērtējuma jābūt striktam un pilnīgam, lai preču zīmes netiktu nepamatoti reģistrētas vai anulētas. Šādi šis izvērtējums ir jāveic katrā konkrētajā gadījumā. Proti, apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kuri piemērojami izskatāmās lietas faktisko apstākļu ietvaros ar mērķi pārbaudīt, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas atteikuma pamatojums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 73.–77. punkts, un rīkojumu, 2016. gada 26. maijs, Hewlett Packard Development Company/EUIPO, C‑77/16 P, nav publicēts, EU:C:2016:373, 4. punkts).

35

No šiem principiem izriet, ka, pirmkārt, apelācijas padomēm, kad tās nolemj izdarīt secinājumu, kas atšķiras no tā, kāds izdarīts agrākos lēmumos attiecībā uz līdzīgiem pieteikumiem, uz kuriem veikta atsauce apelācijas procesā, ir skaidri jāpamato šī atšķirība no minētajiem lēmumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 28. jūnijs, EUIPO/Puma, C‑564/16 P, EU:C:2018:509, 66. punkts). Tomēr šāds pienākums norādīt pamatojumu saistībā ar atšķirībām salīdzinājumā ar iepriekšpieņemtajiem lēmumiem ir mazāk nozīmīgs tāda izvērtējuma gadījumā, kas ir atkarīgs tikai no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, nevis faktisko konstatējumu gadījumā, kuri nav atkarīgi no šīs pašas preču zīmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 28. jūnijs, EUIPO/Puma, C‑564/16 P, EU:C:2018:509, 77. un 81. punkts).

36

Otrkārt, no iepriekš 34. punktā minētās judikatūras arī izriet, ka lēmumi, kas apelācijas padomēm ir jāpieņem saskaņā ar Regulu 2017/1001 attiecībā uz apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību, un šo apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz šo regulu atbilstoši tam, kā to ir interpretējusi Savienības tiesa (skat. spriedumu, 2018. gada 6. septembris, Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise/EUIPO, C‑488/16 P, EU:C:2018:673, 72. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to apelāciju padomēm nav saistoši iepriekšējie EUIPO lēmumi.

37

Šajā gadījumā, pirmkārt, ir jānorāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas izvērtējums ir tieši atkarīgs no šīs preču zīmes, nevis no faktiskiem konstatējumiem, uz kuriem atsaucas prasītāja. Tādējādi Apelācijas padome varēja vienīgi norādīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nevar pienācīgi atsaukties uz agrākiem EUIPO lēmumiem, lai atspēkotu secinājumu, saskaņā ar kuru uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamats. Turklāt nevar apstrīdēt, ka Apelācijas padome katrā ziņā ir skaidri norādījusi iemeslu, kāpēc tā atkāpās no agrākajā lēmumā izmantotā risinājuma, uz kuru atsaucas prasītāja. Būtībā tā norādīja, ka attiecīgās preces nav tieši saistītas ar kardioloģiju, tādējādi atšķirībā no šajā lietā aplūkotajiem pakalpojumiem šīm precēm nav “tiešas un uzreiz atpazīstamas saiknes ar cilvēka sirdi”.

38

Otrkārt, prasītāja nevar apstrīdēt šīs argumentāciju pamatotību, neapšaubot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatotību. Tādējādi ir jānorāda, kā tas izriet no šī sprieduma 21.–32. punkta, ka Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas atteikuma pamats, kas balstīts uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

39

Līdz ar to no iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots un attiecīgi arī prasība kopumā ir noraidāma.

40

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.

Pamatojoties uz iepriekšminēto,

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež: