Lieta C-140/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 22. februārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – Humbert Jörg Köfler u.c.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 22. februārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – Humbert Jörg Köfler u.c.
(Lieta C-140/18)
2018/C 259/24Tiesvedības valoda – vācuIesniedzējtiesa
Landesverwaltungsgericht Steiermark
Pamatlietas puses
Sūdzības iesniedzēji: Humbert Jörg Köfler, Wolfgang Leitner, Joachim Schönbeck, Wolfgang Semper
Atbildētāja iestāde: Bezirkshauptmannschaft Murtal
Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ( 1 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK ( 2 ), ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par formālu pienākumu pārkāpumiem saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, piemēram, par darbaspēka nodrošinātāja neīstenotu darba samaksas dokumentu nodošanu nodarbinātāja rīcībā, ir paredzēti ļoti lieli naudas sodi, it īpaši lieli minimālie sodi, kurus kumulatīvi nosaka par katru iesaistīto darba ņēmēju? |
|
2) |
Ja jau uz pirmo jautājumu atbilde nav apstiprinoša, vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums neļauj noteikt kumulatīvus naudas sodus par formālu pienākumu pārkāpumiem saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, neparedzot absolūtu maksimālo soda mēra robežu? |
|
3) |
Ja jau uz pirmo vai otro jautājumu atbilde nav apstiprinoša, vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par pārkāpumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, ir paredzēti neierobežota apmēra naudas sodi un kā naudas soda alternatīva – brīvības atņemšana uz vairākiem gadiem? |