–

Svenskt Tenn AB vārdā – B. Eliasson un M. Jerner, jur. kand.,

–

Eiropas Komisijas vārdā – É. Gippini Fournier un K. Simonsson, kā arī E. Ljung Rasmussen, J. Samnadda un G. Tolstoy, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības preču zīmi] (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktu un šo tiesību normu Regulā Nr. 207/2009, kas grozīta ar Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris) (OV 2015, L 341, 21. lpp.) (turpmāk tekstā – “grozītā Regula Nr. 207/2009”).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Textilis Ltd un Ozgur Keskin, no vienas puses, un Svenskt Tenn AB, no otras puses, par prasītāju pamatlietā veikto iekštelpu labiekārtošanas preču komercializēšanu, ar kuru tiekot aizskarta preču zīme, kas pieder Svenskt Tenn.

3

Regulas 207/2009 4. pantā “Apzīmējumi, kas var būt [Savienības] preču zīmes” ir noteikts:

“[Eiropas Savienības] preču zīme var tikt izveidota no visiem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem – tostarp personvārdiem – modeļiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka tās ir atšķiramas starp dažādu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.”

4

Šīs regulas 7. panta “Absolūta atteikuma pamatojums” 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēts:

“Nereģistrē:

[..]

5

Regulas 2015/2424, ar ko groza Regulu Nr. 207/2009, 12. apsvērumā ir noteikts:

“Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību prioritātes principam, saskaņā ar kuru reģistrētai agrākai preču zīmei ir prioritāte salīdzinājumā ar vēlāk reģistrētām preču zīmēm, ir jāparedz, ka ar ES preču zīmi piešķirtu tiesību īstenošanai nebūtu jāskar tās īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms minētās ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma. [..]”

6

Grozītās Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēts:

“Nereģistrē:

[..]

7

No Regulas 2015/2424 4. panta izriet, ka tā ir stājusies spēkā 2016. gada 23. martā.

8

Svenskt Tenn komercializē mēbeles un mēbeļu audumu, kā arī citus dekoratīvos piederumus.

9

1930. gadu laikā Svenskt Tenn sāka sadarboties ar arhitektu Joseph Frank, kurš izstrādāja vairākus mēbeļu audumu rakstus, tostarp rakstu ar nosaukumu MANHATTAN, kuru tā komercializē un saistībā ar kuru tā apgalvo, ka tai ir tiesības saskaņā ar tiesību aktiem autortiesību jomā.

10

2012. gada 4. janvārīSvenskt Tenn Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Šī grafiskā preču zīme, kas nosaukta MANHATTAN, tika reģistrēta ar numuru 010540268.

11

Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta šī preču zīme, ietilpst 11., 16., 20., 21., 24., 27. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un tostarp atbilst abažūriem (11. klase), galdautiem, papīra salvetēm, glāžu paliktņiem no papīra, iesaiņošanas papīra, pierakstu vai zīmēšanas grāmatām, afišām (16. klase), mēbelēm (20. klase), mājsaimniecības un virtuves piederumiem vai traukiem, sukām, stikla izstrādājumiem, porcelāna un fajansa izstrādājumiem, kas neietilpst citās klasēs (21. klase), audumiem un tekstilizstrādājumiem, kas neietilpst citās klasēs, gultas un galda pārklājiem (24. klase), paklājiem, sienassegām, kas nav tekstilizstrādājumi, tapetēm (27. klase), mēbeļu, spilvenu, spoguļu, tapešu, paklāju, lampu, audumu, tekstilizstrādājumu, mazu dekoratīvu priekšmetu, mājsaimniecības vai virtuves piederumu un trauku, stikla izstrādājumu, porcelāna izstrādājumu, fajansa izstrādājumu, svečturu, papīra salvešu, maisu, rotaslietu, grāmatu un žurnālu mazumtirdzniecības pakalpojumiem (35. klase).

12

Grafiskā preču zīme “MANHATTAN” ir attēlota šādi:

13

Textilis ir sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Anglijas tiesību aktiem, kas pieder O. Keskin un kuras tirdzniecības darbība tiešsaistē tika uzsākta 2013. gadā. Šī sabiedrība ir tirgojusi audumus un iekštelpu labiekārtošanas preces, uz kurām ir raksti, kuri ir līdzīgi grafiskās preču zīmes “MANHATTAN” rakstiem.

14

Svenskt Tenn pret Textilis un O. Keskin cēla Stockholms tingsrätt (Stokholmas pirmās instances tiesa, Zviedrija) prasību par tai piederošās preču zīmes “MANHATTAN” pārkāpumu, kā arī prasību par tās autortiesību pārkāpumu. Tā arī ir lūgusi, lai Textilis un O. Keskin tiktu aizliegts, paredzot naudas sodu, pirmkārt, komercializēt vai jebkādā veidā izplatīt Zviedrijas sabiedrībā noteiktus priekšmetus, uz kuriem ir raksti, un, no otras puses, izmantot šo preču zīmi Zviedrijā attiecībā uz audumiem, spilveniem un mēbelēm.

15

Atbildot uz šīm prasībām, Textilis un O. Keskin šajā tiesā cēla pretprasību, lai tiktu konstatēta preču zīmes “MANHATTAN” spēkā neesamība, jo, pirmkārt, tai neesot atšķirtspējas un, otrkārt, ņemot vērā veidu, kādā tā tiek izmantota, tai esot forma, kas piešķir būtisku vērtību precei Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta nozīmē.

16

Stockholms tingsrätt (Stokholmas pirmās instances tiesa) noraidīja šo pretprasību, tostarp tādēļ, ka, pirmkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 4. pantu visi apzīmējumi, kurus var attēlot grafiski, konkrēti, modeļi, var būt Eiropas Savienības preču zīmes, ja vien tiem ir atšķirtspēja, un, otrkārt, preču zīme “MANHATTAN” nav forma šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta nozīmē.

17

Stockholms tingsrätt (Stokholmas pirmās instances tiesa) nosprieda, ka Textilis un O. Keskin ir pārkāpuši preču zīmi “MANHATTAN” un līdz ar to ir pārkāpuši autortiesības, kas arī pieder Svenskt Tenn.

18

Textilis un O. Keskin pārsūdzēja šo spriedumu Svea hovrätt, Patent- och marknadsöverdomstolen (Apelācijas tiesa Stokholmā kā intelektuālā īpašuma un ekonomikas lietu apelācijas tiesa), lai tostarp tiktu konstatēta preču zīmes “MANHATTAN” spēkā neesamība, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktu.

19

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam tie apgalvo, ka apzīmējums, kas sastāv no auduma raksta, nevar tikt reģistrēts kā preču zīme, ja nu vienīgi, lai apietu autortiesību aizsardzības ierobežojuma laikā principu. Tie uzskata, ka tas ir iemesls, kādēļ atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktam kā preču zīmes nevar tikt reģistrēti apzīmējumi, kas sastāv vienīgi no formas, kura piešķir precēm ievērojamu vērtību.

20

Taču Svenskt Tenn apgalvo, ka apzīmējumi, kas sastāv no rakstu zīmējumu formas, var tikt reģistrēti kā ES preču zīmes, kā, piemēram, grafiskā preču zīme “MANHATTAN”.

21

Svea hovrätt, Patent- och marknadsöverdomstolen (Apelācijas tiesa Stokholmā kā intelektuālā īpašuma un ekonomikas lietu apelācijas tiesa) jautā, vai tāda grafiska preču zīme kā “MANHATTAN”, kas sastāv no divdimensionālas preces (tādas kā audums) divdimensionāla attēlojuma, var tikt uzskatīta par formu šīs tiesību normas nozīmē. Šajā sakarā tā uzsver, ka no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta skaidri izriet, ka šajā tiesību normā paredzētais spēkā neesamības pamats, kā to ir nospriedusi EBTA Tiesa 2017. gada 6. aprīļa sprieduma Norwegian Board of Appeal for Industrial Property Rights – apelācijas sūdzība no OSLO pašvaldības (E‑05/16) 110.–115. punktā vai Tiesa 2002. gada 18. jūnija spriedumā Philips (C‑299/99, EU:C:2002:377), attiecas uz trīsdimensiju preču zīmēm un divdimensiju preču zīmēm, kurās attēlotas trīsdimensiju formas, kā piemēram, skulptūras vai vāzes attēlojumu.

22

Tomēr tā jautā, vai šāds spēkā neesamības pamats var attiekties uz divdimensiju preču zīmēm, kurās attēlota divdimensiju prece, tāda kā, piemēram, raksts uz auduma vai arī gleznas reprodukcija. Šajā sakarā tā norāda, ka būtu paradoksāli nepiemērot šādu reģistrācijas atteikuma pamatu šādā gadījumā, jo nekas neattaisnojot atšķirīgu attieksmi starp trīsdimensiju skulptūru un divdimensiju gleznu.

23

Tā norāda, ka, atšķirībā no attiecīgās preču zīmes lietā, kurā pasludināts 2018. gada 12. jūnija spriedums Louboutin un Christian Louboutin (C‑163/16, EU:C:2018:423), kas sastāv no krāsas, kura izvietota uz apava zoles, grafiskā preču zīme “MANHATTAN”, kura tiek apskatīta tās izskatāmajā lietā, ir darbs, kas ir aizsargāts ar autortiesībām.

24

Tā jautā, vai tas, ka ar Regulu 2015/2424 ir grozīts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts, saskaņā ar kuru netiek reģistrēti ne tikai apzīmējumi, kuri sastāv tikai no “formas”, bet arī no “citas iezīmes”, kura preces apvelta ar būtisku vērtību, var ietekmēt vērtējumu, kas būtu jāveic saskaņā ar šo spēkā neesamības pamatu. Šajā sakarā tā vēlas uzzināt, vai tajā izskatāmajā lietā, ņemot vērā, ka preču zīmes “MANHATTAN” reģistrācijas datums, gluži kā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu datums, kā arī pirmās instances sprieduma, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, datums, ir agrāks par 2016. gada 23. martu, Regulas 2015/2424 spēkā stāšanās datumu, ir jāpiemēro Regula Nr. 207/2009 vai grozītā Regula Nr. 207/2009.

25

Tā apgalvo, ka katrā ziņā un neatkarīgi no 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta piemērojamajām redakcijām, ja tiktu atzīts, ka šī tiesību norma attiecas uz divdimensiju preču zīmēm, kurās attēlota divdimensiju prece, rodoties jautājums par kritērijiem, lai noteiktu, vai tāds apzīmējums kā pamatlietā aplūkotais var tikt uzskatīts par tādu, “kas sastāv tikai un vienīgi no formas, kas piešķir precēm ievērojamu vērtību”, ja pieteikums reģistrēt šo apzīmējumu kā preču zīmi attiecas uz vairākām preču kategorijām un ja preču zīme ir izstrādāta tā, ka tā var nosegt visu preci vai tās būtisku daļu vai pat tikt izmantota kā logotips.

26

Šajā sakarā tā uzsver, ka ir sarežģīti novērtēt šādu spēkā neesamības atzīšanas pamatu, jo preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam tiek prasīts tikai norādīt preces, saistībā ar kurām tas ir paredzējis izmantot preču zīmi, nevis precizēt praktiskus nosacījumus tā apzīmējuma izmantošanai, attiecībā uz kuru tas lūdz aizsardzību.

27

Tādējādi preču zīme konkrētajā gadījumā var tikt piestiprināta izstrādājumam kopumā, piemēram, mēbeļu audums, papīrs vai arī paplāte, līdz ar ko tas kļūst par svarīgu pašas preces elementu un daudzos no šiem gadījumiem pastāv identiskums starp preču zīmi un preci vai pat tai ir nebūtiska vieta uz preces, tostarp, ja šī preču zīme ir izmantota kā logotips.

28

Šādos apstākļos Svea hovrätt, Patent- och marknadsöverdomstolen (Apelācijas tiesa Stokholmā kā intelektuālā īpašuma un ekonomikas lietu apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

29

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai grozītās Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams preču zīmēm, kas ir reģistrētas pirms šīs grozītās regulas stāšanās spēkā.

30

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai tiktu ievēroti tiesiskās drošības un paļāvības aizsardzības principi, Savienības materiālo tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās uz situācijām, kas izveidojušās pirms to stāšanās spēkā, attiecas tikai tiktāl, ciktāl no to teksta, mērķa vai sistēmas nepārprotami izriet, ka tām ir piešķirama šāda iedarbība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 14. jūlijs, Bureau national interprofessionnel du Cognac, C‑4/10 un C‑27/10, EU:C:2011:484, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Šajā gadījumā nav strīda par to, ka Regula 2015/2424, kas stājusies spēkā 2016. gada 23. martā, neietver nekādu tiesību normu, kurā būtu tieši paredzēts, ka grozītās Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts būtu piemērojams Eiropas Savienības preču zīmēm, kas ir reģistrētas pirms šī datuma.

32

Turklāt ne no Regulas 2015/2424 mērķa, ne no tās sistēmas neizriet, ka Savienības likumdevējam ir bijis nodoms piešķirt grozītās Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktam atpakaļejošu spēku. Šāda interpretācija izriet arī no Regulas 2015/2424 12. apsvēruma, kurā ir atgādināts, ka Savienības likumdevējs ievēro tiesiskās drošības principu.

33

Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka grozītās Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams preču zīmēm, kas ir reģistrētas pirms šīs grozītās regulas stāšanās spēkā.

34

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds apzīmējums, kāds tiek aplūkots pamatlietā, kas sastāv no divdimensiju dekoratīviem rakstiem un kas ir piestiprināts uz tādām precēm kā audums vai papīrs, sastāv “tikai un vienīgi no formas” šīs tiesību normas nozīmē.

35

Šajā ziņā, tā kā Regulā Nr. 207/2009 nav sniegta nekāda jēdziena “forma” definīcija, šī jēdziena nozīmes un tvēruma noteikšana saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ir jāveic atbilstoši tā ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tas tiek izmantots, un ar tiesisko regulējumu, kurā tas ietverts, īstenojamos mērķus (šajā nozīmē saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), skat. spriedumu, 2018. gada 12. jūnijs, Louboutin un ChristianLouboutin, C‑163/16, EU:C:2018:423, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Preču zīmju tiesību kontekstā jēdziens “forma” parasti tiek saprasts kā tāds, ar ko apzīmē visas līnijas vai kontūras, ar kurām attiecīgā prece tiek norobežota telpā (spriedums, 2018. gada 12. jūnijs, Louboutin un ChristianLouboutin, C‑163/16, EU:C:2018:423, 21. punkts).

37

Piemērojot šos apsvērumus, Tiesa ir nospriedusi, ka noteiktas krāsas izvietošana konkrētā preces vietā nenozīmē, ka attiecīgo apzīmējumu veido forma Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta, kura formulējums ir līdzīgs Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta formulējumam, nozīmē, ja tā nav preces forma vai daļa no preces, kas tiek aizsargāta ar preču zīmes reģistrāciju, bet gan vienīgi šīs krāsas izvietošana konkrētā vietā (spriedums, 2018. gada 12. jūnijs, Louboutin un ChristianLouboutin, C‑163/16, EU:C:2018:423, 24. punkts).

38

Protams, kā to ir uzsvērusi Eiropas Komisija savos apsvērumos, nav strīda par to, ka, atšķirībā no apzīmējuma, kas ietver krāsu pašu par sevi, pamatlietā aplūkotais apzīmējums, kas sastāv no dekoratīviem divdimensiju rakstiem un kas ir piestiprināts uz precēm, tādām kā audums vai papīrs, ietver līnijas un kontūras.

39

Tomēr šis apzīmējums nebūtu uzskatāms par tādu, kas sastāv “tikai un vienīgi no formas” Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta nozīmē.

40

Lai gan ir taisnība, ka pamatlietā aplūkotajā apzīmējumā ir attēlotas formas, kuras veido zīmējumu ārējās kontūras, kas stilizēti attēlo ģeogrāfisko karšu daļas, tomēr papildus šīm formām šajā apzīmējumā ir ietverti dekoratīvi elementi, kas atrodas gan šo kontūru iekšpusē, gan ārpusē.

41

Turklāt šajā apzīmējumā ir norādīti vārdi, it īpaši vārds Manhattan.

42

Katrā ziņā nevar tikt uzskatīts, ka apzīmējums, kas sastāv no dekoratīviem divdimensiju rakstiem, sakrīt ar preces formu, ja šis apzīmējums ir piestiprināts uz precēm, tādām kā audums vai papīrs, kuru forma atšķiras no šiem dekoratīvajiem rakstiem.

43

Šo iemeslu dēļ nevar tikt uzskatīts, ka pamatlietā aplūkotais apzīmējums sastāv tikai un vienīgi no formas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta nozīmē.

44

Līdz ar to izņēmums, kas paredzēts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā, nevar tikt piemērots šādam apzīmējumam.

45

Šajā sakarā ir jāuzsver, ka tam, ka pamatlietā aplūkotais apzīmējums ir aizsargāts arī ar autortiesībām, nav ietekmes uz to, vai tas sastāv tikai un vienīgi no “formas” Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta nozīmē.

46

Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds apzīmējums, kāds tiek aplūkots pamatlietā, kas sastāv no divdimensiju dekoratīviem rakstiem un kas ir piestiprināts uz tādām precēm kā audums vai papīrs, nesastāv “tikai un vienīgi no formas” šīs tiesību normas nozīmē.

47

Ņemot vērā uz otro jautājumu sniegto atbildi, uz trešo jautājumu vairs nav jāatbild.

48

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: