1)

Saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesas kompetencē ietilpst Padomes Direktīvas 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 6. panta interpretēšana situācijā, kurā tiesai ir jālemj par trešās valsts valstspiederīgā, kas ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ieceļošanas un uzturēšanās pieteikumu, ja minētā tiesību norma saskaņā ar valsts tiesībām šādā situācijā ir tieši un bez nosacījumiem piemērojama.

2)

Direktīvas 2003/86 6. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts praksi, saskaņā ar kuru sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ kompetentās valsts iestādes var, pirmkārt, noraidīt saskaņā ar šo direktīvu iesniegtu pieteikumu par ieceļošanu un uzturēšanos, šādu noraidījumu pamatojot ar [pieteikuma iesniedzēja] notiesāšanu iepriekšējās uzturēšanās laikā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un, otrkārt, atsaukt uz šo direktīvu balstītu uzturēšanās atļauju vai atteikt tās pagarināšanu, ja pieteikuma iesniedzējam piespriestais sods ir pietiekami smags salīdzinājumā ar uzturēšanās ilgumu, ja vien šī prakse tiek piemērota vienīgi gadījumā, kad nodarījums, par kuru attiecīgā persona ir tikusi notiesāta, ir pietiekami smags, lai pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās attiecīgās dalībvalsts teritorijā nebūtu pieļaujama, un iestādes iepriekš ir veikušas šīs pašas direktīvas 17. pantā paredzēto individuālo vērtējumu; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.