11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. oktobrī iesniedza Arbeits- und Sozialgericht Wien (Austrija) – BUAK Bauarbeiter-, Urlaubs- u. Abfertigungskasse/Gradbeništvo Korana d.o.o.

(Lieta C-579/17)

(2017/C 424/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeits- und Sozialgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: BUAK Bauarbeiter-, Urlaubs- u. Abfertigungskasse

Atbildētājs: Gradbeništvo Korana d.o.o.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1), 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesvedības, kurās tiek izskatīti Bauarbeiter-Urlaubs- und Abfertigungskasse [Būvniecības nozares darbinieku atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu fonds] (turpmāk tekstā – “BUAK”) prasījumi par iemaksu veikšanu, kas izvirzīti pret darba devējiem sakarā ar darba ņēmēju, kuriem nav pastāvīgas darba vietas Austrijā, norīkošanu darbā vai viņu norīkošanu darbaspēka nodrošināšanas ietvaros uz Austriju, vai pret darba devējiem, kuru juridiskā adrese nav Austrijā, sakarā ar darba ņēmēju nodarbināšanu, kuru pastāvīgā darba vieta ir Austrijā, ir “civillietas un komerclietas”, kurās ir jāpiemēro iepriekš minētā regula, lai gan šie BUAK prasījumi attiecas uz iemaksām, proti, uz privāttiesiskām darba attiecībām un to mērķis ir nodrošināt ar privāttiesībām saistītās, no darba attiecībām ar darba devējiem izrietošās, darba ņēmēju tiesības uz atvaļinājumu un atvaļinājuma naudu, tomēr:

—	gan darba ņēmēju prasījumu apmērs pret BUAK par atvaļinājuma naudas izmaksu, gan BUAK prasījumu apmērs pret darba devējiem par iemaksu veikšanu netiek noteikts līgumā vai darba koplīgumā, bet gan federālā ministra rīkojumā,

—	iemaksas, kas darba devējiem ir jāmaksā BUAK, līdztekus izmaksu segšanai par darba ņēmējiem izmaksājamo atvaļinājuma naudu izmanto arī BUAK administratīvo izdevumu segšanai un

—

BUAK saistībā ar tā šādu iemaksu prasījumu izvirzīšanu un izpildi ar likumu ir piešķirtas plašākas pilnvaras nekā privātpersonai, kas izpaužas tādējādi, ka:

—

darba devējiem ir pienākums iesniegt BUAK ziņojumus gan saistībā ar konkrētu gadījumu, gan regulāri katru mēnesi, izmantojot BUAK izveidotās komunikācijas sistēmas, līdzdarboties BUAK īstenotos kontroles pasākumos un atļaut tos veikt, nodrošināt BUAK piekļuvi darba samaksas, darījumu un citiem dokumentiem un sniegt BUAK vajadzīgo informāciju, kura neizpilde tiek sodīta ar naudas sodu, un

—

darba devēja ziņošanas pienākuma neizpildes gadījumā BUAK ir tiesības aprēķināt darba devēja veicamās iemaksas, pamatojoties uz paša veikto izziņu, turklāt šajā gadījumā BUAK ir tiesības saņemt iemaksas BUAK noteiktajā apmērā, neatkarīgi no norīkošanas vai attiecīgi nodarbinātības faktiskajiem apstākļiem?

(1) OV 2012, L 351, 1. lpp.