18.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 437/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. septembrī iesniedza Conseil d’État (Francija) – Sofina SA, Rebelco SA, Sidro SA/Ministre de l’Action et des Comptes publics

(Lieta C-575/17)

(2017/C 437/23)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d’État

Pamatlietas puses

Prasītājas: Sofina SA, Rebelco SA, Sidro SA

Atbildētājs: Ministre de l’Action et des Comptes publics

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56. un 58. pants, kas ir kļuvuši par Eiropas Savienības darbības līguma 63. un 65. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka neizdevīgās sekas naudas plūsmai, kas tiek radītas ar ieturējumu ienākumu gūšanas vietā no dividendēm, kas izmaksātas nerezidentēm sabiedrībām, kuras darbojas ar zaudējumiem, lai gan no rezidentēm sabiedrībām, kas darbojas ar zaudējumiem, iekasē nodokļus par dividendēm, ko tās saņem, tikai tajā finanšu gadā, kurā tās atsāk strādāt ar peļņu, pati par sevi ir atšķirīga attieksme, kas ir kvalificējama par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu?

Vai šo iespējamo kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, kas minēts iepriekšējā jautājumā, attiecībā uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56. un 58. panta, kas kļuvuši par Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. un 65. pantu, prasībām var uzskatīt par attaisnotu ar nepieciešamību nodrošināt nodokļu iekasēšanas efektivitāti, jo nerezidentes sabiedrības nav pakļautas Francijas nodokļu administrācijas pārbaudēm, vai ar nepieciešamību saglabāt nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm?

Gadījumā, ja apstrīdētais ieturējums ienākumu gūšanas vietā var principā tikt pieļauts attiecībā uz kapitāla brīvu apriti:

—

vai šīs tiesību normas ir pretrunā ieturējumam ienākumu gūšanas vietā no dividendēm, ko rezidente sabiedrība izmaksā citas dalībvalsts rezidentei sabiedrībai, kura darbojas ar zaudējumiem, ja pēdējā minētā pārtrauc savu darbību, neatsākot strādāt ar peļņu, lai gan rezidentei sabiedrībai šādā situācijā dividendes faktiski netiek apliktas ar nodokļiem?

—

vai šīs tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pastāv tādi nodokļu piemērošanas noteikumi, ar kuriem ir paredzēta atšķirīga attieksme pret dividendēm atkarībā no tā, vai tās izmaksātas rezidentiem vai nerezidentiem, ir jāsalīdzina katram no tiem uzliktais faktiskais nodokļu slogs saistībā ar šīm dividendēm, kura dēļ kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas izriet no tā, ka šajos noteikumos tikai nerezidentiem ir izslēgta iespēja atskaitīt izdevumus, kas ir tieši saistīti ar pašu dividenžu saņemšanu, varētu tikt uzskatīts par attaisnotu ar piemērojamo nodokļu likmju starpību starp aplikšanu ar nodokļiem atbilstoši vispārējām tiesību normām rezidentiem nākamajā finanšu gadā un ieturējumu ienākumu gūšanas vietā no dividendēm, kas izmaksātas nerezidentiem, ja ar šādu starpību kompensē nodokļa bāzes starpību attiecībā uz samaksāto nodokļa summu?