1

Ar 2009. gada 12. jūnija Lēmumu C(2009) 4694 Eiropas Kopienu Komisija lūdza Bundesnetzagentur (BNetzA; Federālā tīklu aģentūra, Vācija) saskaņā ar 22. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvā 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV 2003, L 176, 57. lpp.) grozīt tās 2009. gada 25. februāra lēmumu, ar kuru gāzes vada Ostseepipeline-Anbindungsleitung (turpmāk tekstā –“OPAL”), kas ir zemes posms gāzes vadam Nord Stream 1, [Vācijas] austrumos, un kura ieejas punkts atrodas netālu no Lubminas [Lubmin] pašvaldības, pie Greifsvaldes [Greifswald], Vācijā, un izejas punkts ir Brandovas [Brandov] pašvaldībā, Čehijas Republikā, projekta transportēšanas jaudu izslēdz no minētās direktīvas 18. pantā minēto noteikumu par trešo personu piekļuvi un tās 25. panta 2.–4. punktā paredzēto tarifu noteikumu piemērošanas.

2

Komisijas 2009. gada 12. jūnija lēmumā bija paredzēti šādi nosacījumi:

3

2009. gada 7. jūlijāBNetzA grozīja savu 2009. gada 25. februāra lēmumu, to piemērojot iepriekš minētajiem nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas 2009. gada 12. jūnija lēmumā. Atkāpi no noteikumiem BNetzA piešķīra uz 22 gadiem.

4

Gāzes vads OPAL sāka darboties 2011. gada 13. jūlijā, un tā jauda ir aptuveni 36,5 miljardi m3. Saskaņā ar Komisijas 2009. gada 12. jūnija lēmumu un BNetzA2009. gada 25. februāra lēmumu, kas grozīts ar tās 2009. gada 7. jūlija lēmumu, gāzes vada OPAL jauda tika pilnībā atbrīvota no trešo personu reglamentētas piekļuves noteikumu un tarifu noteikumu, pamatojoties uz Direktīvu 2003/55, piemērošanas.

5

Nerezervētie 50 % šā gāzes vada jaudas nekad nav tikuši izmantoti, jo Gazprom neīstenoja gāzes realizācijas programmu, kas minēta Komisijas 2009. gada 12. jūnija lēmumā. Interese par gāzes vada ieejas punkta jaudu pie Greifsvaldes ir tikai tām trešajām personām, kas var ievadīt gāzi šajā gāzes vada punktā. Šā brīža tehniskajā konfigurācijā dabasgāzi šajā ieejas punktā var piegādāt vienīgi pa gāzes vadu Nord Stream 1, kuru izmanto grupa Gazprom Krievijas atradnēs iegūtas gāzes transportēšanai, kā rezultātā šķiet, ka a priori tiek izmantota tikai 50 % no gāzes vada OPAL transportēšanas jaudas.

6

2016. gada 13. maijā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par [Direktīvas 2003/55] atcelšanu (OV 2009, L 211, 94. lpp.) 36. pantu, BNetzA paziņoja Komisijai savu nodomu grozīt dažus 2009. gadā piešķirtās atkāpes noteikumus attiecībā uz daļu gāzes vada OPAL, ko pārvalda Opal Gastransport GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “OGT”).

7

2016. gada 28. oktobrī Komisija, pamatojoties uz Direktīvas 2009/73 36. panta 9. punktu, pieņēma Lēmumu C(2016) 6950 final par gāzes vada OPAL atkāpes nosacījumu grozīšanu attiecībā uz Direktīvā 2003/55 iekļautajiem noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesiskā regulējuma noteikumiem (turpmāk tekstā –“apstrīdētais lēmums”), kas ir adresēts BNetzA.

8

Apstrīdētajā lēmumā Komisija saglabāja atbrīvojumu no trešo personu piekļuves noteikumiem, kurš piešķirts gāzes vadam OPAL attiecībā uz tā daļu starp ieejas punktu, kas atrodas pie Greifsvaldes, un izejas punktu, kas atrodas Brandovā, tos ieskaitot, attiecībā uz maksimāli 50 % jaudas, ko tā jau bija apstiprinājusi savā 2009. gada 12. jūnija lēmumā. Turpretī atlikušie 50 % no šīs gāzes vada daļas jaudas – kas līdz tam nebija izmantoti, jo Gazprom nebija īstenojusi gāzes realizācijas programmu, – tika atbrīvoti, proti, pakļauti trešo personu piekļuves noteikumiem. Šai liberalizācijai jānotiek, sadalot transportēšanas jaudu, kas gāzes vada pārvaldītājam ir jāpiešķir pārskatāmā un nediskriminējošā izsolē.

9

Tā kā šādi atbrīvotas transportēšanas jaudas nediskriminējoša un pārskatāma nodrošināšana var novest pie tā, ka to de facto var izmantot Gazprom eksport, Komisija, lai nodrošinātu to, ka trešajām personām faktiski var būt piekļuve “atbrīvotajai” jaudai, palielināja BNetzA piedāvāto maksimālo apjomu attiecībā uz FZK (feste frei zuordenbare Kapazitäten – konstantā brīvi piešķiramā jauda) veida starpsavienojuma jaudu gāzes vada izejas punktā. Tādējādi gāzes vada OPAL pārvaldītājam būs pienākums izsolē nodot FZK starpsavienojuma jaudu, kuras sākotnējais apjoms ir 3,2 miljoni kWh, ne tikai Čehijas dabasgāzes tirgū dominējošās sabiedrības, bet arī citu izmantotāju rīcībā. Ja tomēr ikgadējā izsolē noskaidrotos, ka FZK veida jaudas pieprasījums Brandovas izejas punktā pārsniedz 90 % no piedāvātās jaudas, BNetzA ir pienākums par 1,6 miljoniem kWh palielināt FZK jaudas apjomu, kas pieejams nākamajā ikgadējā izsolē. Pieejamā FZK jauda laika gaitā var sasniegt apjomu 6,4 miljoni kWh, kas ir 20 % no gāzes vada OPAL kopējās jaudas.

10

Turklāt, ņemot vērā izsoļu augšupejošo raksturu un lai novērstu pārsolīšanu no Čehijas tirgū dominējošā uzņēmuma puses, Komisija ieviesa papildu nosacījumu, saskaņā ar kuru šāds uzņēmums FZK jaudas izsolē var iesniegt savu piedāvājumu vienīgi par jaudas pamatcenu, tādējādi panākot to, ka piedāvātā cena nevar pārsniegt reglamentētā tarifa vidējo pamatcenu transportēšanas tīklā no Gaspool komerczonas Vācijā uz Čehijas Republiku tajā pašā gadā salīdzināmām precēm.

11

Atbilstoši apstrīdētajam lēmumam 2016. gada 28. novembrīBNetzA grozīja ar savu 2009. gada 25. februāra lēmumu gāzes vada OPAL pārvaldītājam piešķirto atkāpi.

12

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 16. decembrī, Polijas Republika cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.

13

Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, Polijas Republika iesniedza šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā būtībā lūdz Vispārējās tiesas priekšsēdētājam:

14

Savos apsvērumos attiecībā uz pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegti 2016. gada 23. decembrī, Komisija būtībā lūdz Vispārējās tiesas priekšsēdētājam:

15

Ar 2016. gada 23. decembra rīkojumu Polija/Komisija (T‑883/16 R) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs atbilstoši Reglamenta 157. panta 2. punktam piemēroja lūgto izpildes apturēšanu līdz tiek izdots rīkojums, ar kuru izbeidz šo pagaidu noregulējuma tiesvedību. Turklāt viņš lietas dalībniekiem uzdeva virkni jautājumu, uz kuriem Polijas Republika atbildēja 2017. gada 13. janvārī un Komisija atbildēja 2017. gada 16. janvārī. Vienlaikus Polijas Republika iesniedza pieteikumu veikt procesa organizatoriskos pasākumus, un šo pieteikumu Komisija savos 2017. gada 20. janvāra apsvērumos lūdz noraidīt.

16

2017. gada 2. februārī Vispārējās tiesas priekšsēdētājs apmierināja Vācijas Federatīvās Republikas 2017. gada 19. janvārī iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā, attiecībā uz kuru ne Komisija, ne Polija nebija iebildušas savos attiecīgi 2017. gada 30. un 31. janvārī iesniegtajos apsvērumos. Vācijas Federatīvās Republikas iestāšanās raksts Komisijas prasījumu atbalstam tika reģistrēts Vispārējās tiesas kancelejā 2017. gada 9. februārī. 2017. gada 3. martā puses iesniedza savus apsvērumus par šo iestāšanās rakstu.

17

2017. gada 1. martā Polijas Republika iesniedza papildu rakstu, kā arī divas vēstules, kuras attiecīgi 2016. gada 30. augustā un 9. decembrī Krievijas Federācijas enerģētikas ministrs bija nosūtījis Polijas Republikas enerģētikas ministram.

18

2017. gada 5. maijā Lietuvas Republikai tika atļauts iestāties lietā, lai atbalstītu Polijas Republikas prasījumus pamatlietā. Lietuvas Republikas iestāšanās raksts šajā lietā tika iesniegts 2017. gada 22. maijā. 2017. gada 9. jūnijā Polijas Republika un Komisija iesniedza savus apsvērumus par šo iestāšanās rakstu.

19

Ar 2017. gada 22. jūnija vēstuli lietas dalībnieki tika uzaicināti uz tiesas sēdi, kas noteikta 2017. gada 5. jūlijā, lai izklāstītu savus argumentus par nosacījumiem attiecībā uz steidzamību un par interešu izsvēršanu. Vienlaikus Komisijai un personām, kas iestājušās lietā, tika dota iespēja sniegt savus apsvērumus par papildu rakstu, kuru Polijas Republika iesniedza 2017. gada 1. martā un kurā ir pievienoti papildu pierādījumi tās prasības pamatošanai.

20

Ar 2017. gada 23. jūnija vēstuli Lietuvas Republika informēja Vispārējo tiesu par nepiedalīšanos tiesas sēdē.

21

2017. gada 5. jūlija tiesas sēdē Polijas Republika, Komisija un Vācijas Federatīvā Republika sniedza savus argumentus un atbildēja uz Vispārējās tiesas priekšsēdētāja jautājumiem.

22

Skatot kopā, pirmkārt, LESD 278. un 279. pantu un, otrkārt, LESD 256. panta 1. punktu, no tiem izriet, ka pagaidu noregulējuma tiesnesis, ja viņa ieskatā apstākļi to prasa, var uzdot apturēt Vispārējā tiesā apstrīdēta akta piemērošanu vai noteikt nepieciešamos pagaidu pasākumus, piemērojot Reglamenta 156. pantu. Tomēr LESD 278. pantā iestrādātais princips nosaka, ka prasībām nav apturoša iedarbība, jo Eiropas Savienības iestāžu pieņemtajiem tiesību aktiem ir piemērojama tiesiskuma prezumpcija. Tātad pagaidu noregulējuma tiesnesis tikai izņēmuma kārtā var uzdot apturēt Vispārējā tiesā apstrīdēta akta piemērošanu vai noteikt pagaidu pasākumus (rīkojums, 2016. gada 19. jūlijs, Beļģija/Komisija, T‑131/16 R, EU:T:2016:427, 12. punkts).

23

Turklāt Reglamenta 156. panta 4. punkta pirmajā teikumā ir noteikts, ka pieteikumos par pagaidu noregulējumu norāda “strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri pirmšķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus”.

24

Tādējādi pagaidu noregulējuma tiesnesis var apturēt piemērošanu un izpildi un noteikt citus pagaidu pasākumus, ja, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos pamatus, to noteikšana sākotnēji šķiet pamatota (fumus boni juris) un tie ir jānosaka un jāīsteno steidzami, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu radīšanu prasītājas interesēm pirms nolēmuma taisīšanas pamatlietā. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, tādējādi pieteikumi par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida, līdzko kāds no tiem nav izpildīts. Attiecīgā gadījumā pagaidu noregulējuma tiesnesis arī veic konkrēto interešu izsvēršanu (skat. rīkojumu, 2016. gada 2. marts, Evonik Degussa/Komisija, C‑162/15 P‑R, EU:C:2016:142, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Pārbaudot visu kopumā, pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša novērtējuma brīvība un, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, viņš var brīvi noteikt veidu, kādā šie dažādie nosacījumi ir jāpārbauda, kā arī šādas pārbaudes kārtību, jo, lai izvērtētu vajadzību pieņemt pagaidu noregulējumu, nevienā tiesību normā viņam nav noteikta prasība ievērot iepriekš noteiktu analīzes sistēmu (skat. rīkojumu, 2012. gada 19. jūlijs, Akhras/Padome, C‑110/12 P(R), nav publicēts, EU:C:2012:507, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Šīs lietas apstākļos vispirms ir jāpārbauda, vai ir izpildīts nosacījums par steidzamību.

27

Lai pārbaudītu, vai prasītie pagaidu pasākumi ir steidzami, ir jāatgādina, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt pilnīgu nākotnē pieņemamā galīgā lēmuma efektivitāti, lai izvairītos no nepilnībām Savienības tiesas nodrošinātajā tiesiskajā aizsardzībā. Lai sasniegtu šo mērķi, steidzamība ir jāvērtē, ņemot vērā lēmuma par pagaidu noregulējumu vajadzību, lai novērstu to, ka lietas dalībniekam, kas lūdz pagaidu aizsardzību, tiek nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Šim lietas dalībniekam ir jāpierāda, ka tas nevar gaidīt tiesvedības iznākumu par prasību pēc būtības, neciešot būtisku un neatgriezenisku kaitējumu (skat. rīkojumu, 2016. gada 14. janvāris, AGC Glass Europe u.c./Komisija, C‑517/15 P‑R, EU:C:2016:21, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Šajā lietā Polijas Republika pauž bažas, ka, noraidot pieteikumu par pagaidu noregulējumu, tā cietīs būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, jo, izpildot apstrīdēto lēmumu, ar kuru palielina ar gāzes vada OPAL starpniecību veiktās gāzes transportēšanas jaudu, noteikti samazināsies gāzes transportēšana gāzes vados Yamal-Europe un Fraternité, un tas tādējādi apdraudētu gāzes piegādes drošību Polijā.

29

Vispirms ir jānorāda, ka nav strīda par to, ka apstrīdētā lēmuma darbības rezultātā palielināsies gāzes vada OPAL jaudas izmantošana.

30

Saistībā ar jautājumu, kā mijiedarbojas gāzes vadā OPAL transportētās gāzes transportēšanas jaudas pieaugums, gāzes transportēšanas samazinājums, izmantojot gāzes vadus Yamal-Europe un Fraternité, un apdraudējums gāzes piegādes drošībai Polijā, Polijas Republika būtībā uzskata, ka šī mijiedarbība izriet no divu saistītu notikumu virkņu kombinācijas.

31

Pirmām kārtām, Polijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma piemērošana ļaus Gazprom rezervēt 90 % gāzes vada OPAL transportēšanas jaudas. Ar apstrīdēto lēmumu tiek organizēta 50 % gāzes vada OPAL kopējās transportēšanas jaudas izsolīšana. Vienlaikus, pēc Polijas Republikas domām, sekas regulējuma atkāpes nosacījumiem, kas paredzēti apstrīdētajā lēmumā, būtu tādas, ka Gazprom drīkstēs pārņemt vismaz 80 % daļēji reglamentētās gāzes vada OPAL transportēšanas jaudas, kas iesniegta izsolē. Tā kā pārējie 50 % gāzes vada OPAL transportēšanas jaudas ir izslēgti no Savienības tiesībām, kā arī no noteikumiem par trešo personu piekļuvi un ir pilnībā nodoti Gazprom, šī sabiedrība faktiski varētu izmantot garantētu piekļuvi vismaz 90 % no gāzes vada OPAL transportēšanas kopējās jaudas.

32

Otrām kārtām, Polijas Republika apgalvo, ka šāda iespējamība izmantot lielāku transportēšanas jaudu, ko piedāvā gāzes vads OPAL, ļaus Gazprom grozīt savu komercpraksi, kā rezultātā būtiski samazināsies vai pilnībā tiks pārtraukta šā uzņēmuma ar gāzes vada Yamal-Europe starpniecību veiktā gāzes piegāde Vācijas tirgum un būtiski tiks ietekmēti ar gāzes vadu Yamal-Europe un Fraternité starpniecību veiktās gāzes piegādes nosacījumi Polijas tirgū. Vispirms, ja Gazprom šādā veidā samazina vai pārtrauc darbību, tad, pirmkārt, rastos pienākums sadalīt gāzes vada Yamal-Europe ekspluatācijas izmaksas, ņemot vērā gāzes vidējos apjomus, kas novestu pie transportēšanas izdevumu būtiska pieauguma, kā rezultātā ieinteresētie komersanti nespētu izmantot piekļuvi šai infrastruktūrai vislielākajā robežsavienojuma punktā virzienā no austrumiem (Malnovas [Mallnow], Vācijā, starpsavienojuma punkts), otrkārt, salīdzinājumā ar Gazprom tirgus dalībniekiem samazinātos iespējamība izmantot virtuāli reversos pretpakalpojumus gāzes vadā Yamal-Europe, tādējādi ierobežojot piekļuvi Polijas gāzes tirgum tiem alternatīvajiem piegādātājiem, kuri vēlas pārdot Vācijā iegādāto gāzi, un, treškārt, palielinātos gāzes piegādes izmaksas citos Polijas un Savienības savienojuma punktos, kas izriet no tā, ka palielināsies pieprasījums pēc citām pārrobežu jaudām. Turpinājumā, ņemot vērā gāzes piegādes pārtraukšanu no rietumiem, Gazprom varētu izmantot savu dominējošo stāvokli Polijas tirgū un brīvi noteikt gāzes piegādes cenas Polijai, kā rezultātā paaugstinātos cenas tiešajiem lietotājiem. Visbeidzot, pēc Polijas Republikas domām, piekļuve papildu jaudām gāzes vadā OPAL ļaus Gazprom īstenot gāzes tranzīta pārkārtošanu, novirzot to no Ukrainas teritorijas uz gāzes vadu Nord Stream 1, kas tādējādi padara par neiespējamu saglabāt piegādi Polijas teritorijā ar gāzes vada Fraternité starpniecību Drozdovices [Drozdowicze] punktā uz Polijas un Ukrainas robežas, un tā rezultātā Polijas energoapgādes drošība tiktu apdraudēta, jo nebūs iespējams garantēt piegādes nepārtrauktību klientiem Polijas dienvidaustrumos, kuri tiek apgādāti tieši no Ukrainas.

33

Nepastāvot nepieciešamībai izvērtēt, pirmām kārtām iespējami hipotētisko raksturu katrai no šīm abām notikumu virknēm, kuru dēļ Polijas Republika iesniedz zināmu daudzumu informācijas un dokumentu, cenšoties pierādīt pietiekamu ticamības pakāpi, ko gan apstrīd Komisija un Vācijas Federatīvā Republika, un, otrām kārtām, reālu cēloņsakarību starp šīm abām notikumu virknēm un apstrīdēto lēmumu, pietiek norādīt, ka šajā lietā nav apgalvotā kaitējuma nenovēršamības.

34

Kā tika atgādināts iepriekš 27. punktā, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamība ir vērtējama pēc tā, vai pagaidu noregulējums ir vajadzīgs, lai novērstu būtiska un neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanu personai, kas lūdz piemērot pagaidu pasākumus, pirms ir pieņemts lēmums par galveno prasību par atcelšanu, un šim lietas dalībniekam ir jāsniedz būtisks pierādījums par to, ka tas nevar gaidīt iznākumu tiesvedībā par pamatprasību, jo citādi tam personīgi rastos šāda veida kaitējums.

35

Tomēr kā izriet no šīs lietas materiāliem, kurus Polijas Republika nav apstrīdējusi, šobrīd tiek piemērots ar Gazprom noslēgts tranzīta nolīgums par dabasgāzes transportēšanu (līdz 32,3 miljardiem m3 gāzes) pa gāzes vada Yamal-Europe Polijas daļu piegādei Rietumeiropas, tostarp Polijas, tirgiem līdz 2020. gadam, kā arī nolīgums, kurš 1996. gadā noslēgts starp PGNiG S.A. un Gazprom par dabasgāzes piegādēm (līdz 10,2 miljardiem m3 gāzes) un kura termiņš beigsies 2022. gada beigās.

36

Šai informācijai, kura nebija minēta Polijas Republikas sākotnējā pieteikumā un kuru pirmo reizi Komisija paziņoja savos 2016. gada 23. decembra apsvērumos, ir noteicoša nozīme, pagaidu noregulējuma tiesnesim lemjot, vai ir izpildīts nosacījums par steidzamību. No šiem nolīgumiem izriet, ka transportēšanas jaudas izmantošana gāzes vada Yamal-Europe Polijas daļā pirmajā brīdī šķiet nodrošināta vismaz līdz 2019. gada beigām un ka Gazprom veiktās piegādes Polijas tirgum ir nodrošinātas līdz 2022. gadam. Šajā saistībā šo līgumsaistību neievērošana iedarbinātu īpašus tiesību aizsardzības līdzekļus, ko Polijas Republikai vajadzētu īstenot attiecīgā gadījumā. Šajā saistībā Polijas Republika turklāt varētu vērsties pie pagaidu noregulējuma tiesneša atbilstoši Reglamenta 160. pantam.

37

Līdz ar to pirmšķietami arī gadījumā, ja tiktu pietiekami pierādīta Polijas Republikas apgalvotā kaitējuma noteiktība, tas varētu īstenoties ne ātrāk kā tad, kad beigtos minēto nolīgumu termiņi, ja turklāt tie netiktu atjaunoti. Tomēr savos 2017. gada 3. marta apsvērumos par Vācijas Federatīvās Republikas rakstu Polijas Republika uzskata, ka spriedums pēc būtības šajā lietā visticamāk tiks pieņemts divu gadu laikā, proti, 2019. gadā. Tādējādi ir jānorāda, ka Polijas Republika nav sniegusi būtiskus pierādījumus tam, ka tā nevar gaidīt iznākumu tiesvedībā par pamatprasību, jo citādi tai personīgi rastos būtisks un neatgriezenisks kaitējums.

38

Šajā saistībā tomēr ir jānorāda, ka savam 2017. gada 1. marta papildu rakstam Polijas Republika pievienoja divas vēstules, kuras attiecīgi 2016. gada 30. augustā un 9. decembrī Krievijas Federācijas enerģētikas ministrs bija nosūtījis Polijas Republikas enerģētikas ministram. Pirmā vēstule attiecas uz Urząd Regulacji Energetyki (Energoregulatora birojs, Polija) 2015. gada 19. maija lēmumu piešķirt Gaz-System neatkarības sertifikātu par pārvaldītāja pienākumu veikšanu gāzes vada Yamal-Europe Polijas posmā, un šajā vēstulē Krievijas ministrs apgalvo, ka ar minēto lēmumu tiek pārkāpts 2010. gada 25. oktobra nolīgums par šā gāzes vada Polijas posma pārvaldītāja pienākumiem; pats nolīgums savukārt ir balstīts uz 1993. gada 25. augustā noslēgto Krievijas un Polijas nolīgumu par gāzes vadu izbūvi Krievijas gāzes tranzītam cauri Polijas teritorijai. Otrajā vēstulē Polijas ministrs tika informēts par Gazprom grūtībām Ukrainā, kur tās administrācija šim uzņēmumam esot piemērojusi sodu. Krievijas ministrs tādējādi informēja savu Polijas kolēģi, ka, neatrisinot minētās grūtības, tās var izraisīt Gazprom gāzes piegādes samazinājumu. Tādējādi Polijas Republika būtībā norāda, ka šie dokumenti liecinot par konkrētu gāzes piegādes ierobežojuma vai pārtraukšanas risku pa gāzes vadu Yamal-Europe Polijas teritorijā, jo jaunie gāzes vada OPAL ekspluatācijas noteikumi, kuri izriet no apstrīdētā lēmuma, šobrīd rada šādu iespēju.

39

Vispirms ir jānorāda, ka, neskatoties uz svarīgo nozīmi, kuru Polijas Republika, šķiet, piedēvē šiem papildu pierādījumiem, tie nebija minēti 2016. gada 16. decembrī iesniegtajā pieteikumā par pagaidu noregulējumu. Turpinājumā, tā kā šobrīd nav nepieciešams lemt par to, vai pastāv saistība starp minēto dokumentu saturu un apstrīdēto lēmumu, pietiek norādīt, ka iespējamie draudi pirmšķietami ir atkarīgi no Energoregulatora biroja 2015. gada 19. maija lēmuma izpildes, kas bija plānota vēlākais 2017. gada maijā. Tiesas sēdē Polijas Republika informēja Vispārējās tiesas priekšsēdētāju, ka lēmums vēl joprojām nav izpildīts. Tādējādi, ja norādītās represijas materializēsies pēc lēmuma izpildes, tās visticamāk radītu jaunus elementus, kas ļautu Polijas Republikai atbilstoši Reglamenta 160. pantam vērsties pie pagaidu noregulējuma tiesneša, kurš tādējādi varētu veikt jaunu apturēšanas pasākumu inaudita altera parte saskaņā ar Reglamenta 157. panta 2. punktu, lai provizoriski atjaunotu tiesisko regulējumu, kas piemērojams, pirms tiek īstenots apstrīdētajā lēmumā noteiktais regulējums, līdz tiks lemts par jaunā pieteikuma pamatotību, ņemot vērā jaunus faktus.

40

Līdz ar to ir jāsecina, ka, tā kā nav pierādīta apgalvotā kaitējuma nenovēršamība, Polijas Republika nav izpildījusi atbilstību nosacījumam, saskaņā ar kuru tā nevarētu gaidīt Vispārējās tiesas lēmuma pasludināšanu pamatprasībā, jo citādi tai rastos apgalvotais kaitējums.

41

Citādi būtu tikai tad, ja notikumi norisinātos jau šobrīd, kas uzreiz padarītu apgalvoto kaitējošo situāciju neatgriezenisku. Tomēr šķiet, ka Polijas Republika uzskata, ka iepriekš minētais secinājums izriet no šīs lietas faktiem, jo Gazprom dotā iespēja veikt ilgtermiņa rezervēšanu nākamajās ikgadējās izsolēs attiecībā uz 50 % transportēšanas jaudas, kas atbrīvota ar apstrīdēto lēmumu, izraisīs situācijas iesaldēšanu tādējādi, ka apstrīdētā lēmuma tiesisko seku apjoms ievērojami pārsniegtu tā juridiskās pastāvēšanas ilgumu.

42

Pirmām kārtām, Polijas Republika uzsver, ka saskaņā ar jaunajiem gāzes vada OPAL izmantošanas nosacījumiem izsolē iesniegto transportēšanas jaudu varēs rezervēt uz 15 gadiem. Tomēr tā apgalvo, ka ir gaidāms, ka Gazprom rezervēs lielāko daļu transportēšanas jaudas uz šo laikposmu, tādējādi iesaldējot 32. punktā minēto situāciju uz nākamajiem 15 gadiem.

43

Otrām kārtām, Polijas Republika precizē, ka rezervācijas, kas izpaudīsies kā privāttiesību vienošanās, vēlāk būs tiesību un pienākumu avoti aizsargājamām fiziskām vai juridiskām personām neatkarīgi no pamatlietas iznākuma. Polijas Republika uzskata, ka pat apstrīdētā lēmuma atcelšana nevarēs izraisīt ar gāzes vada OPAL starpniecību piegādātās gāzes transportēšanas vai piegādes nolīgumu atcelšanu. Tā arī uzsver, ka šo transportēšanas nolīgumu paralēlās sekas būs tādas, ka tiks noslēgti gāzes tirdzniecības komerclīgumi, tādējādi radot papildu šķērsli transportēšanas nolīgumu izbeigšanai.

44

Tomēr ir jānorāda, ka šīs analīzes pamatā ir kļūdaina izpratne par Līgumos noteiktās patstāvīgās tiesību sistēmas darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1964. gada 15. jūlijs, Costa, 6/64, EU:C:1964:66, 1158. lpp.). Apstrīdētā lēmuma atcelšanas gadījumā gāzes vada OPAL izmantošanas nosacījumi, kas atļauti ar šo lēmumu, vairs nebūs jāpiemēro. Līdz ar to nevienu privāttiesību aktu, kas pamatots ar šiem nosacījumiem, nevarēs īstenot. Gan Komisija, gan Vācijas Federatīvā Republika pamatoti norādīja uz šo aspektu gan savos rakstveida apsvērumos, gan 2017. gada 5. jūlija tiesas sēdē.

45

Šajā saistībā papildus juridiskiem šķēršļiem, kuru pastāvēšanu nedrīkst pieļaut, kā atgādināts iepriekš 44. punktā, Polijas Republika min praktisku grūtību pastāvēšanu šādas atcelšanas seku īstenošanā. Tomēr ir jānoraida arī šis iebildums. Būtībā, kā to Komisija uzsver savās 2017. gada 16. janvāra atbildēs uz Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 23. decembrī uzdotajiem jautājumiem, ja Vispārējā tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, gada jaudas produktu rezervēšana attiecībā uz laikposmu pēc Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanas būtu jāatzīst par spēkā neesošu, jo tā attiecas uz atšķirīgiem gada jaudas produktiem, kurus var rezervēt uz 15 gadu ilgu laikposmu vienīgi tad, ja tos skaita kopā, tādējādi runa ir par savstarpēji neatkarīgiem produktiem. Turklāt no nolīguma vispārējiem nosacījumiem, kas piemērojami gāzes transportēšanai pa gāzes vadu OPAL, izriet, ka transportēšanas nolīgumu, kas noslēgts starp tīkla lietotājiem un OGT attiecībā uz jaudas produktu iegādi izsolēs, varēs nekavējoties izbeigt svarīgu iemeslu dēļ, no kuriem viens neapšaubāmi ir tas, ka Vispārējā tiesa ir atcēlusi apstrīdēto lēmumu. Komisija pamatoti piebilst, ka šī atcelšana būtu neparedzēts apstāklis, kas nolīgumam izraisītu tiesiskās sekas tajā nozīmē, ka tā pamatotu nolīguma nosacījumu pielāgošanu. Turklāt šie vispārējie nosacījumi ļautu sabiedrībai OGT nākotnē grozīt nolīguma nosacījumus, ja to pieprasītu nepieciešamība ņemt vērā izmaiņas tiesiskajā situācijā, piemēram, saistībā ar starptautiskas tiesas pasludinātu spriedumu. Turklāt a priori nešķiet neiespējami, ka, ņemot vērā lietu, kuru izskata Vispārējā tiesa, visos parakstītajos nolīgumos saistībā ar turpmākām izsolēm (piemēram, lejupējos nolīgumos, ko noslēguši Gazprom piegādātās gāzes transportēšanā, izplatīšanā un piegādē iesaistītie uzņēmumi, bet arī gāzes tirdzniecības komerclīgumos) tiek ietverta drošības klauzula, lai paredzētu jaunas lēmuma iespējamas apturēšanas sekas vai tā atcelšanas sekas. Katrā ziņā, tā kā Vispārējā tiesā ir uzsāktas tiesvedības par apstrīdēto lēmumu, neapšaubāmi pastāv komerciāls risks, ko tirgus dalībnieki nevarēs neņemt vērā.

46

Ņemot vērā iepriekš minēto, izriet, ka visas ar iepriekš 31. un 32. punktā izklāstīto divu notikumu virkņu kombināciju saistītās sekas, lai arī ir pierādīta to noteiktība, ne tikai neattiektos uz 15 gadus ilgu laikposmu, bet gan būtībā tiktu ierobežotas ar laikposmu līdz datumam, kurā Vispārējā tiesa pasludinās spriedumu, ar kuru izbeidz pamata tiesvedību. Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka, lai gan Polijas Republika neuzskatīja par nepieciešamu iesniegt pieteikumu par paātrināto tiesvedību savā pamatlietā, nevar izslēgt, ka Vispārējā tiesa nolemj piemērot šādu procedūru minētajā lietā pēc savas ierosmes atbilstoši Reglamenta 151. panta 2. punktam. Pretējā gadījumā, ja apstākļi to prasīs, vienmēr būs iespējams šo lietu nolemt skatīt prioritārā kārtībā saskaņā ar šā paša reglamenta 67. panta 2. punktu. Otrām kārtām, savos apsvērumos par Vācijas Federatīvās Republikas rakstu Polijas Republika uzskata, ka kaitējums tai pārsvarā rodoties no iespējamām izmaiņām gāzes tranzīta ceļos uz Savienību. Tomēr, kā minēts iepriekš 35. un 36. punktā, ne tikai pašreiz spēkā esošie juridiskie instrumenti rada šķēršļus šādas varbūtības īstenošanai vismaz līdz 2020. gadam, bet turklāt īpašie tiesību aizsardzības līdzekļi, tostarp iespēja vērsties pie pagaidu noregulējuma tiesneša ar jauniem faktiem, Polijas Republikai garantē efektīvu tiesību aizsardzību tās tiesvedībā Vispārējā tiesā gadījumā, ja minētie instrumenti tiktu pārkāpti. Līdz ar to laikposmā, līdz tiek pasludināts Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru izbeidz pamata tiesvedību, varētu īstenoties vienīgi tā Polijas Republikas minētā varbūtība, kura iepriekš izklāstīta 31. punktā. Tomēr šī varbūtība, saskaņā ar kuru 90 % gāzes vada OPAL transportēšanas jaudas izmanto Gazprom, pati par sevi nerada Polijas Republikas apgalvoto kaitējumu, proti, apdraudējumu gāzes piegādes drošībai Polijā. Līdz ar to, pat ja šīs varbūtības sekas būtu negrozāmas, nebūtu izpildīts pienākums pierādīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu Polijas Republikai, kas pamatotu prasīto pagaidu pasākumu īstenošanu.

47

Līdz ar to no iepriekš minētā izklāsta izriet, ka Polijas Republika nav pierādījusi, ka tā nevarētu gaidīt iznākumu tiesvedībā par pamatprasību, jo citādi tai personīgi rastos būtisks un neatgriezenisks kaitējums, ja tiktu piemērots apstrīdētais lēmums.

48

No tā izriet, ka steidzamības nosacījums nav izpildīts, un tādējādi šis pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jānoraida, neanalizējot nosacījumu par fumus boni juris pastāvēšanu, nedz arī izsverot attiecīgās intereses.

49

Savā 2017. gada 13. janvāra lūgumā veikt procesa organizatoriskos pasākumus Polijas Republika būtībā lūdz, lai Vispārējā tiesa uzdod Komisijai sniegt informāciju par:

50

Šajā saistībā, pirmkārt, pietiek norādīt, ka, lai arī var rasties pamatoti jautājumi par faktiem, kas saistīti ar transportēšanas jaudas izmantošanu gāzes vadā OPAL un kas sekoja pēc 2016. gada 23. decembra rīkojuma Polija/Komisija (T‑883/16 R) izdošanas, no lietas materiāliem izriet, ka, pirmām kārtām, šā gāzes vada aktuālo izmantošanu reglamentē noteikumi, kuri bija piemērojami pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un, otrām kārtām, 2017. gada 6. martā paredzētās izsoles, par kurām Polijas Republika jo īpaši vēlējās iegūt papildu skaidrojumus, nav notikušas.

51

Otrkārt, lai arī Vācijas Federatīvā Republika 2017. gada 5. jūlija tiesas sēdē patiešām apliecināja, ka daži nolīgumi saistībā ar izsolēm, kuras organizētas pirms 2016. gada 23. decembra rīkojuma Polija/Komisija (T‑883/16 R) izdošanas, ir izpildīti, pārkāpjot pagaidu noregulējuma tiesneša rīkojumā pasludinātās apturēšanas sekas, tā vienlaikus uzsvēra neskaidrības, ar kurām tai nācās saskarties šajā situācijā. Proti, pēc minētā rīkojuma izdošanas tika uzsākta tiesvedība Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija), kā rezultātā tika pieņemts 2016. gada 30. decembra lēmums, ar ko aptur 2016. gada 28. novembrī starp OGT un BNetzA noslēgto nolīgumu. Vācijas Federatīvā Republika tādējādi kļūdaini uzskatīja, kā tā pati atzina tiesas sēdē, ka 2016. gada 23. decembra rīkojums Polija/Komisija (T‑883/16 R) attiecas vienīgi uz izsoļu organizēšanu nākotnē, izslēdzot jebkādas sekas attiecībā uz to nolīgumu piemērošanu, kas saistīti ar jau notikušām izsolēm. Attiecībā uz [viedokļu] apmaiņu, kas notika pēc tam šīs tiesvedības ietvaros, Vācijas Federatīvā Republika uzskata, ka šāda kļūdaina interpretācija neatkārtotos ne gadījumā, ja pagaidu noregulējuma tiesnesis izsludinātu jaunu apturēšanu, ne gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu apstrīdēto lēmumu. Šajā saistībā tā precizēja, ka ar Vācijas tiesību aktiem tai ir piešķirtas tādas pilnvaras izdot rīkojumu attiecībā uz BNetzA, kas būtu pietiekamas, lai nodrošinātu Vispārējās tiesas un pagaidu noregulējuma tiesneša lēmumu pilnīgu iedarbību.

52

Līdz ar to nešķiet, ka būtu nepieciešams iegūt pieteikumā pieprasīto informāciju, un tādējādi pieteikums ir jānoraida.

53

Saskaņā ar Reglamenta 158. panta 5. punktu lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana ir jāatliek.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

izdod rīkojumu: