20.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/37


Prasība, kas celta 2016. gada 19. decembrī – Apple Sales International un Apple Operations Europe/Komisija

(Lieta T-892/16)

(2017/C 053/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Apple Sales International (Cork, Īrija) un Apple Operations Europe (Cork, Īrija) (pārstāvji – A. von Bonin un E. van der Stok, advokāti, D. Beard, QC, A. Bates, L. Osepciu un J. Bourke, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 30. augusta lēmumu par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C) (ex 2014/NN) (ex 2014/CP), ko Īrija ir sniegusi Apple;

pakārtoti, daļēji atcelt lēmumu un

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrpadsmit pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi Īrijas tiesības.

Prasītājas uzskata, ka tām – kā Īrijas sabiedrībām nerezidentēm – bija jāmaksā tikai uzņēmumu nodoklis atbilstoši Taxes Consolidation Act 1997 [1997. gada Nodokļu konsolidēšanas likuma] 25. pantam par “apliekamo peļņu” no darbībām, ko ir veikušas to Īrijas filiāles. Atzinumos esot pienācīgi tikusi atspoguļota filiāļu “apliekamā peļņa”, un līdz ar to neesot tikusi piešķirta priekšrocība. Komisija arī esot kļūdījusies, atzīstot, ka peļņas sadale atbilstoši 25. pantam ir jāveic, ievērojot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu (turpmāk tekstā – “NUDP”).

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka NUDP nav valsts atbalsta kritērijs nodokļu vērtējumam atbilstoši LESD 107. pantam.

Komisija esot kļūdaini atzinusi, ka atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam Īrijai prasītāju atbilstoši 25. pantam apliekamā peļņa bija jāaprēķina, ievērojot Komisijas NUDP.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi būtiskas kļūdas attiecībā uz prasītāju darbību ārpus Īrijas.

Komisija esot pieļāvusi būtiskas kļūdas tādēļ, ka nav atzinusi, ka prasītāju peļņu nesoša darbība, it īpaši intelektuālā īpašuma attīstība un tirdzniecība (turpmāk tekstā – “Apple IP”) tika kontrolēta un vadīta ASV. Peļņa šīs darbības rezultātā esot piedēvējama ASV, nevis Īrijai. Komisija esot kļūdaini ņēmusi vērā tikai prasītāju valdes sēžu protokolus, un neesot ņēmusi vērā visus citus pierādījumus par darbību.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi būtiskas kļūdas attiecībā uz prasītāju darbību Īrijā.

Komisija neesot atzinusi, ka filiāles Īrijā veica tikai ikdienas funkcijas un netika iesaistītas Apple IP, kas deva peļņu, attīstībā un tirdzniecībā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas pieņēmumi ir pretēji pierādīšanas pienākumam, ESAO vadlīnijām un viennozīmīgam ekspertu atzinumam; secinājums esot iekšēji pretrunīgs.

Komisija, atbilstoši neizvērtējot pierādījumus, tostarp plašu ekspertu atzinumu, kas liecina, ka peļņa nav piedēvējama darbībai Īrijā, esot pieņēmusi, ka visa prasītāju galvenā peļņas gūšanas darbība ir piedēvējama filiālēm Īrijā.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka pret prasītājām esot bijusi tāda pat attieksme kā pret citiem Īrijas nodokļu maksātājiem nerezidentiem un tām neesot tikusi piešķirta selektīva attieksme.

Komisija neesot pierādījusi selektivitāti: tā nepareizi esot attiekusies pret prasītājām tā, it kā tās būtu Īrijas sabiedrības rezidentes un it kā to pasaules mēroga peļņa būtu jāapliek ar nodokli.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka galvenokārt norādītais pamatojums ir jānoraida būtiskas procesuālas prasības neievērošanas dēļ.

Lēmumā par procedūras uzsākšanu neesot pilnībā ticis izklāstīts galvenokārt norādītais pamatojums. Ja tas būtu ticis darīts, Apple būtu varējusi iesniegt pierādījumus, kas varētu un kam būtu bijis jāmaina procedūras iznākums.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, pakārtotā pamatojuma ietvaros filiālēm Īrijā piemērojot darījumu tīrās peļņas metodi (DTPM), ir pieļāvusi kļūdas faktu konstatēšana un vērtējumā.

Komisijas pakārtotajā pamatojumā esot kļūdaini noraidīts eksperta atzinums un neesot paskaidrots, kāda būtu pareizā peļņas piedēvēšanas analīze.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka alternatīvajā pamatojumā nav ievērotas būtiskas procesuālas prasības un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Komisija esot kļūdaini salīdzinājusi atzinumus ar citiem Īrijas nodokļu iestādes (Irish Revenue) trešajām personām izsniegtajiem atzinumiem, jo faktiskie apstākļi esot bijuši atšķirīgi.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka pakārtoti un alternatīvi norādītais pamatojums neļaujot aprēķināt atgūstamo summu.

Lēmumā neesot nekādi paskaidrots, kāda summa ir jāatgūst atbilstoši pakārtoti vai alternatīvi norādītajam pamatojumam, kas esot pretrunā noteikumiem par valsts atbalstu un tiesiskās noteiktības principam.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, liekot atgūt apgalvoto atbalstu, esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības un nepiemērošanas ar atpakaļejošu spēku principiem.

12.

Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka neesot tikusi veikta rūpīga un objektīva izmeklēšana.

13.

Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 296. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts.

14.

Ar četrpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu esot tikusi pārsniegta Komisijas kompetence atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam.

Komisija esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu tādēļ, ka likusi atgūt attiecīgo summu atbilstoši neparedzamai tiesību normu valsts atbalsta jomā interpretācijai; tā neesot izvērtējusi visus atbilstošos pierādījumus pretēji savam rūpības pienākumam; tā neesot norādījusi lēmumā atbilstošu pamatojumu un, mēģinot pārveidot Īrijas uzņēmumu nodokļu sistēmu, esot pārsniegusi savu kompetenci atbilstoši LESD 107. pantam.