25.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/30


Prasība, kas celta 2016. gada 5. februārī – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija

(Lieta T-53/16)

(2016/C 145/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair Ltd (Dublina, Īrija) un Airport Marketing Services Ltd (Dublina) (pārstāvji – G. Berrisch, E. Vahida, I. Metaxas-Maragkidis, avokāti, un B. Byrne, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2014. gada 23. jūlija lēmuma par valsts atbalstu SA.33961 (2012/C) (ex 2012/NN), ar kuru konstatēts, ka Ryanair un Airport Marketing Services saņēmušas prettiesisku valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, noslēdzot vairākas vienošanās attiecībā uz Nîmes-Garons lidostu, 1.,4., 5. un 6. pantu; un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, labas pārvaldības princips un prasītāju tiesības uz aizsardzību, jo Komisija nav atļāvusi prasītājām piekļūt izmeklēšanas lietas materiāliem un nav devusi iespēju prasītājām lietderīgi paust savus viedokļus.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, jo Komisija konkrētos pasākumus esot kļūdaini piedēvējusi valstij.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, jo Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka Veolia Transport Aéroport de Nîmes (VTAN) kas ir viena no lidostas pārvaldītājām, resursi bija valsts resursi.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, jo Komisija neesot atbilstoši piemērojusi tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju. Komisija esot kļūdaini atteikusies balstīties uz salīdzinošu analīzi, kas liktu secināt atbalsta prasītājām neesamību. Pakārtoti, Komisija neesot pareizi novērtējusi mārketinga pakalpojumu vērtību; esot nepamatoti noraidījusi lidostas lēmuma iegādāties šo pakalpojumus argumentāciju; esot kļūdaini noraidījusi iespēju, ka daļu mārketinga pakalpojumu iegādi pamatoja vispārējo interešu apsvērumi; esot kļūdaini uzskatījusi lidostas pārvaldītāju Syndicat Mixte pour l’aménagement et le développement de l’aéroport de Nîmes –Alès – Camargue – Cévennes (SMAN) un tās privāto sadarbības partneri VTAN kā vienu tiesību subjektu; savus secinājumus attiecībā uz lidostas rentabilitātes aprēķināšanu esot balstījusi uz nepilnīgiem un neatbilstošiem datiem; neesot ņēmusi vērā tīkla ārējos ieņēmumus [externalities], ko lidosta varēja cerēt gūt no sadarbības ar Ryanair, un neesot salīdzinājusi lidostas iesniegtos datus ar datiem, kādi parasti raksturo pareizi pārvaldītu lidostu. Katrā ziņā, pat ja pastāvēja priekšrocība par labu prasītājām, Komisija nesot pierādījusi, ka šai priekšrocībai bija selektīvs raksturs.

5.

Ar piekto pamatu tiek pakārtoti apgalvots LESD 107. panta 1. punkta un LESD 108. panta 2. punkta pārkāpums, jo Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka atbalsts, kas paredzēts par labu Ryanair un Airport Marketing Services, ir vienāds ar lidostas nelielo zaudējumu kumulatīvo summu (kādus tos aplēsa Komisija) un nevis ar faktiskajām Ryanair un Airport Marketing Services priekšrocībām. Komisijai esot bijis jānovērtē apmērs, kādā no apgalvotās priekšrocības labuma guvēji faktiski bija Ryanair pasažieri. Turklāt tā neesot skaitliski izteikusi nekādu konkurences priekšrocību par labu Ryanair no prezumētā atbalsta, un tā neesot sniegusi atbilstošu paskaidrojumu, kādēļ lēmumā precizētās atbalsta summas atgūšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu tās situācijas atjaunošanu, kāda bija pirms šī atbalsta piešķiršanas.