9.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 6/31


Prasība, kas celta 2016. gada 27. oktobrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-543/16)

(2017/C 006/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Hermes, E. Manhaeve)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, neveikdama papildu pasākumus vai pastiprinātas darbības, tiklīdz kļuvis zināms, ka pasākumi atbilstoši rīcības programmai Direktīvas mērķu sasniegšanai nav pietiekami, un nepārstrādādama rīcības programmu, lai to saskaņotu ar saistošajām prasībām II un III pielikumā, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK (1) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 5. panta 5. un 7. punktā, lasot tos kopā ar tās II un III pielikumu, paredzētos pienākumus;

piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vācijas Federatīvā Republika pārkāpjot 5. panta 5. punktu, jo tā nav veikusi papildu pasākumus vai pastiprinātas darbības, lai arī vēlākais līdz ar Direktīvas 10. pantā paredzētā Vācijas piektā ziņojuma iesniegšanu par 2008.–2011. gada laikposmu 2012. gada 4. jūlijā kļuva skaidrs, ka ar Vācijas rīcības programmā paredzētajiem pasākumiem nepietiek, lai sasniegtu Direktīvas mērķus.

Turklāt Vācijas Federatīvā Republika pārkāpjot Direktīvas 5. panta 7. punktu, ciktāl tā nav pārskatījusi rīcības programmu, lai arī tas bijis vajadzīgs, ņemot vērā iepriekš minētajā 2012. gada 4. jūlija ziņojumā aprakstīto situāciju. Šajā ziņā Vācijas Federatīvajai Republikai katrā ziņā esot bijis jāveic pasākumi, kas pilnīgi un kārtīgi atbilst Direktīvas 5. panta 3. un 4. punkta kopsakarā ar tās II un III pielikumu paredzētajām prasībām pēc būtības.

Atbilstoši spēkā esošajam Vācijas tiesiskajam regulējumam tā tas nav, jo:

attiecībā uz līdzsvarotas mēslošanas principu tajā ir iekļauts mēslošanas līdzekļu aprēķins, kas faktiski neatbilst dažādo kultūru barības vielu vajadzībām, prasībām dažādos augsnes klimatiskos apgabalos un prasībai ievērot mēslošanas ietekmi uz ūdens aizsardzību, un pieļaujot barības vielu pārsniegšanu katrā saimniecībā līdz 60 kilogramiem slāpekļa uz hektāru gadā (skat. Direktīvas III pielikuma 1. punkta 3. apakšpunktu);

tajā ir paredzēts izņēmums “Festmist ohne Geflügelkot [cietie kūtsmēsli bez mājputnu mēsliem]” attiecībā uz aizlieguma periodiem, nav paredzēta atšķirība atkarībā no augsnes klimatiskā apgabala, mēslošanas līdzekļa veida, mēslošanas procesa un citiem vides faktoriem un tikai paredzēts divarpus līdz trīs mēnešus ilgs aizlieguma periods (skat. Direktīvas III pielikuma 1. punkta 1. apakšpunktu un II pielikuma A punkta 1. apakšpunktu);

attiecībā uz paredzēto kūtsmēslu glabātuvju ietilpību tajā ir paredzēta uzglabāšanas jauda, kas ir balstīta uz īsu aizlieguma periodu, un – izņemot Berlīnes, Saksijas un Tīringes noteikumus – attiecas tikai uz šķidru kūtsmēslu uzglabāšanu (skat. Direktīvas II pielikuma A punkta 5. apakšpunktu);

tajā ar noteiktiem nosacījumiem mēslojuma iestrādāšana pļavās un lauku zālē ir atļauta ar robežvērtību 230 kg slāpekļa uz hektāru gadā (skat. Direktīvas III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunktu);

attiecībā uz mēslojuma iestrādāšanu zemē stāvās nogāzēs tajā ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz cietajiem kūtsmēsliem, izņemot mājputnu mēslus, šajos gadījumos mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu ierobežojumi ir paredzēti tikai, sākot ar vairāk nekā 10 % slīpumu, un aizliegums šajos gadījumos ir paredzēts tikai attālumā līdz trim metriem no ūdens augšējās malas aizsprosta un tādējādi ir paredzētas vairākas atkāpes no atbilstošajiem zinātniskajiem pētījumiem (skat. Direktīvas II pielikuma A punkta 2. apakšpunktu un III pielikuma 1. punkta 3. apakšpunkta a) daļu);

mēslojumu izstrāde ir aizliegta tikai tad, ja sniega segums pārsniedz piecus centimetrus un ka “zeme ilgstoši ir sasalusi un dienas laikā neatsalst” (skat. Direktīvas II pielikuma A punkta 3. apakšpunktu un III pielikuma 1. punkta 3. apakšpunkta a) un b) daļu).

Vācijas valdības regulārās norādes par to, ka ir plānots noteikumos par mēslošanu izdarīt grozījumus, neatspēko konstatētos Direktīvas 5. panta 5. un 7. punkta pārkāpumus. Proti, attiecīgie noteikumi neesot stājušies spēkā nedz pirms 2014. gada 11. septembra argumentētajā atzinumā norādītā termiņa beigām, ne arī pēc tam.


(1)  OV L 375, 1. lpp.