|
25.7.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 270/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 11. februārī iesniedza Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) – INGSTEEL spol. s r. o., Metrostav a. s./Úrad pre verejné obstarávanie
(Lieta C-76/16)
(2016/C 270/26)
Tiesvedības valoda – slovāku
Iesniedzējtiesa
Najvyšší súd Slovenskej republiky
Pamatlietas puses
Prasītāji: INGSTEEL spol. s r. o., Metrostav a. s.
Atbildētājs: Úrad pre verejné obstarávanie
Persona, kas iestājusies lietā: Slovenský futbalový zväz
Prejudiciālie jautājumi
|
1. |
Vai valsts iestādes lēmums publiskajā iepirkumā par līgumu ar paredzamo vērtību EUR 3 miljoni, atzīstot, ka pretendenta apliecinājums ar goda vārdu un bankas sniegtā informācija, ka tas var saņemt īpašu bankas kredītu bez izmantošanas ierobežojumiem summai, kas pārsniedz publiskā iepirkuma vērtību, neatbilst paziņojumā par līgumu norādītajām prasībām attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, ir saderīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1) 47. panta mērķi un, it īpaši, šī panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu? |
|
2. |
Vai dalībvalsts situācija banku pakalpojumu tirgū, kad banka tās saistošajā solījumā izsniegt kredītu pakārto finanšu līdzekļu piešķiršanu kredītlīgumā paredzēto nosacījumu, kuri publiskā iepirkuma laikā nav konkrēti norādīti, izpildei, saskaņā ar minētās Direktīvas 2004/18/EK 47. panta 5. punktu var tikt uzskatīta par pamatotu iemeslu, kādēļ pretendents nevar iesniegt līgumslēdzējas iestādes prasītos dokumentus, proti, vai šādā situācijā ir iespējams pierādīt saimniecisko un finansiālo stāvokli ar apliecinājumu ar goda vārdu par pietiekamu kredīta attiecību ar banku esamību? |
|
3. |
Vai, pārbaudot tiesā valsts publisko iepirkumu iestādes lēmumu izslēgt pretendentu, apstāklis, ka izraudzītais pretendents ir jau gandrīz pilnībā izpildījis vairākus līgumus, var tikt uzskatīts par objektīvu šķērsli, kā dēļ valsts tiesa nevar piemērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 1. un 2. punktu, to skatot kopā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārsūdzības] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus] (2), 1. panta 1. punktu un 2. panta 3., 6., 7. un 8. punktu? |