29.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/12

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK (1) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (jaunajā redakcijā), 1[4.] panta 1. punkta c) apakšpunkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK (2), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir pietiekami precīzi un skaidri un tādēļ ir piemērojami no darba valsts iestādē atlaista ierēdņa tiesiskajai situācijai, ja:

2)

Vai Direktīvas 2006/54 1[4.] panta 1. punkta c) apakšpunkts un Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts saistībā ar Pamattiesību hartas 30., 47. pantu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 3. punktā paredzētu valsts pasākumu kā Zakon za zashtita ot diskriminatsia [Likuma par aizsardzību pret diskrimināciju] 21. pants, aplūkojot to saistībā ar Zakon za darzhavnia sluzhitel [Likuma par ierēdņiem] 106. panta 1. punkta 2. apakšpunktu, ja abās minētajās valsts tiesību normās pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētajā civildienesta ierēdņa atlaišanas gadījumā (saistībā ar tādu vienādu amatu skaita samazināšanu, kurus ieņem gan vīrieši, gan sievietes) nepārprotami nav noteikts izvēles pienākums un kritēriji kā daļa no tiesībām atlaist personu – abi šie elementi administratīvajā un tiesu praksē tiek atzīti tikai tad, ja par atlaišanu atbildīgā iestāde pēc saviem ieskatiem ir apstiprinājusi procedūru un kritērijus, kamēr turpretī identiskā valsts iestādes darbinieka atlaišanas gadījumā normatīvi ir noteikts izvēles pienākums un izvēles kritēriji kā daļa no šīs iestādes tiesībām atlaist personu?

3)

Vai Direktīvas 2006/54 1[4.] panta 1. punkta c) apakšpunkts un Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts saistībā ar Pamattiesību hartas 30., 47. pantu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka civildienesta ierēdņa atlaišana nav pamatota un tādēļ ar minētajām tiesību normām nav saderīga tikai tāpēc, ka administratīvā iestāde nav veikusi izvēli un nav piemērojusi objektīvus kritērijus, proti, nav norādījusi sava lēmuma pamatojumu, ja šī persona ir ieņēmusi tādu pašu amatu kā citas personas, vīrieši un sievietes, un atlaišana notika, pamatojoties uz neitrālu tiesību normu?

4)

Vai Direktīvas 2006/54 18. un 25. pants saistībā ar Pamattiesību hartas 30. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka ir ievērots samērīguma princips un tie pieļauj valsts tiesību normas, kurās nelikumīgas atlaišanas gadījumā ir paredzēta kompensācija, kuras ir piemērojamas arī gadījumos, kad ir pārkāpts Savienības tiesībās nostiprinātais vienlīdzīgas attieksmes princips nodarbinātības un profesijas jautājumos, kurās ir noteikts maksimālais kompensācijas ilgums, kas ir seši mēneši, un tās apmērs, kas ir ieņemtā amata pamatalga, tomēr tikai tad, ja un ciktāl persona ir bezdarbnieks vai saņem zemāku atlīdzību, ar nosacījumu, ka personas tiesības prasīt atjaunošanu tajā pašā amatā pastāv atsevišķi, nevis ir daļa no tās tiesībām prasīt kompensāciju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām?”