–

Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne vārdā – C. Onken, Rechtsanwältin,

–

Galana NV vārdā – H. Hartwig un A. von Mühlendahl, Rechtsanwälte,

–

Francijas valdības vārdā – D. Colas un S. Horrenberger, kā arī E. de Moustier, pārstāvji,

–

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un M. Figueiredo, kā arī A. Gameiro, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B. Eggers un I. Galindo Martín, kā arī I. Naglis, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV 2007, L 299, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs) (OV 2009, L 154, 1. lpp.), (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1234/2007”), 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un b) un c) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.), 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un b) un c) apakšpunktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Comité interprofessionnel du Vin de Champagne (turpmāk tekstā – “CIVC”) un Aldi Süd Dienstleistungs‑GmbH & Co. OHG, agrāk – Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG Süd (turpmāk tekstā – “Aldi”) par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) “Champagne” izmantošanu Aldi izplatīta saldēta produkta nosaukumā.

3

Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa aplūko gan Regulu Nr. 1234/2007, kas bija spēkā pamatlietas faktisko apstākļu laikā, gan Regulu Nr. 1308/2013, ar ko tā tika aizstāta no 2014. gada 1. janvāra, norādot, ka pēdējās minētās regulas interpretācija tai ir nepieciešama, jo prasība izbeigt izmantot ACVN “Champagne”, par ko ir pamatlieta, attiecas uz nākotni, tāpēc tai būs jālemj par šo prasību, ņemot vērā arī noteikumus, kas būs piemērojami tās nolēmuma pieņemšanas datumā.

4

Regulas Nr. 1234/2007 118.b panta “Definīcijas” 1. punktā bija noteikts:

“Šajā apakšiedaļā izmanto šādas definīcijas:

5

Saskaņā ar šīs regulas 118.k panta 1. punktu:

“Nosaukumi, kas kļuvuši par sugasvārdiem, netiek aizsargāti kā cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

[..]”

6

Šīs regulas 118.m pantā “Aizsardzība” bija paredzēts:

“1.   [ACVN] un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgu produkta specifikāciju.

2.   [ACVN] un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un vīni, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:

3.   [ACVN] vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Kopienā kļūt par sugasvārdiem 118.k panta 1. punkta nozīmē.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un [ACVN] nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.”

7

Regulas Nr. 1308/2013 preambulas 92. un 97. apsvērumā būtībā ir pārņemti Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 (2008. gada 29.aprīlis) par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (OV 2008, L 148, 1. lpp.), kuras noteikumi par ACVN un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (turpmāk tekstā – “AĢIN”) Regulā Nr. 1234/2007 tika iestrādāti ar Regulu Nr. 491/2009, preambulas 27. un 32. apsvērums. Šajos preambulas apsvērumos ir noteikts šādi:

[..]

8

Regulas Nr. 1308/2013 101. panta 1. punkts un 103. pants ir izteikti analogi Regulas Nr. 1234/2007 118.k panta 1. punktam un 118.m pantam.

9

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV 2000, L 109., 29. lpp.), kas bija spēkā pamatlietas faktisko apstākļu rašanās laikā, 3. panta 1. punktā bija noteikts:

“Saskaņā ar 4. līdz 17. pantu un ievērojot tur ietvertos izņēmumus, pārtikas produktu marķējumā obligāti jābūt tikai šādām norādēm:

[..].”

10

Saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 1. punktu:

“Pārtikas produkta komercnosaukums atbilst nosaukumam, ko paredz tam piemērojamie Kopienas noteikumi.

[..]”

11

Minētās direktīvas 6. panta 5. punkts bija formulēts šādi:

“Sastāvdaļu uzskaitījums ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas lejupejošā secībā pēc svara, kas reģistrēts to izmantošanas brīdī, ražojot pārtikas produktu. Tas atrodas aiz piemērota virsraksta, kas satur vārdu “sastāvdaļas”.

[..]”

12

Šīs pašas direktīvas 7. panta 1. un 5. punktā bija noteikts:

“1.   Sastāvdaļas daudzumu vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko izmanto, ražojot vai izgatavojot pārtikas produktu, uzrāda saskaņā ar šo pantu.

[..]

5.   Šā panta 1. punktā minētā norāde parādās pārtikas produkta komercnosaukumā vai blakus tam, vai arī to sastāvdaļu uzskaitījumā, kas ir saistībā ar attiecīgo sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju.”

13

Direktīva 2000/13 no 2014. gada 13. decembra tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.), kuras 9. pantā “Obligāto ziņu uzskaitījums” ir noteikts:

“1.   Saskaņā ar regulas 10. līdz 35. pantu un ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus, obligāti norādāmas šādas ziņas:

[..].”

14

Saskaņā ar šīs regulas 17. pantu “Pārtikas produkta nosaukums”:

“1.   Pārtikas produkta nosaukums ir tā tirdzniecības nosaukums. Ja tāda nav, nosaukums atbilst tā pieņemtajam nosaukumam, vai, ja tāda nav vai tas netiek lietots, sniedz pārtikas produktu aprakstošu nosaukumu.

[..]”

15

Minētās regulas 18. pantā “Sastāvdaļu saraksts” ir noteikts:

“1.   Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā ir norāde, kura sastāv no vārda “sastāvdaļas” vai kurā ietverts šis vārds. Tas ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas ražošanas procesā.

2.   Sastāvdaļas nosaukumu norāda, minot tās īpašo nosaukumu saskaņā ar 17. panta un VI pielikuma noteikumiem.

[..]”

16

Minētās regulas 22. pantā “Sastāvdaļu daudzuma norāde” ir noteikts:

“1.   Sastāvdaļas daudzumu vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko izmanto, ražojot vai izgatavojot pārtikas produktu, uzrāda, ja attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija:

[..]”

17

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV 2008, L 39, 16. lpp.), 10. pantā “Konkrēti noteikumi par tirdzniecības nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietojumu” ir noteikts:

“1.   Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, II pielikuma 1. līdz 46. kategorijā uzskaitītos apzīmējumus vai III pielikumā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizliegts pārtikas produktu noformējumā lietot saliktos apzīmējumos vai pieminēt kādu no tiem, ja attiecīgais spirts nav iegūts vienīgi no tā stiprā alkoholiskā dzēriena vai tiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz ko ir dota atsauce.

[..]”

18

Šīs regulas 16. panta a) punktā ir aizsargātas reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas šīs regulas III pielikumā ir norādītas analogiem vārdiem Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertajiem.

19

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.) preambulas 32. apsvērumā ir paredzēts:

“Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāpaplašina, attiecinot to uz reģistrēto nosaukumu nepareizu izmantošanu, imitāciju un atdarināšanu attiecībā uz precēm, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un lai minēto aizsardzību saskaņotu ar vīna nozarē piemērojamo aizsardzību. Gadījumos, kad [ACVN] vai [AĢIN] tiek izmantotas kā sastāvdaļas, būtu jāņem vērā Komisijas paziņojums ar nosaukumu “Pamatnostādnes par tādu pārtikas produktu marķēšanu, kuru sastāvā ietilpst produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)”.

20

Šīs regulas 13. pantā “Aizsardzība” ir paredzēts:

“1.   Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:

[..].”

21

Pamatnostādnēs par tādu pārtikas produktu marķēšanu, kuru sastāvā ietilpst produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) (OV 2010, C 341, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”), ir norādīts šādi:

[..]”

22

No 2012. gada beigām Aldi, sabiedrība, kas tostarp izplata pārtikas produktus, piedāvā pārdošanā saldētu produktu, ko ražo Galana NV., kas ir persona, kas iestājusies pamatlietā Aldi atbalstam; šis produkts tiek izplatīts ar nosaukumu “Champagner Sorbet”, un tā sastāvā ir 12 % šampanieša.

23

Uzskatot, ka šā produkta izplatīšana ar šādu nosaukumu ir ACVN “Champagne” pārkāpums, CIVC, šampanieša ražotāju apvienība, vērsās Landgericht München I (Minhenes apgabaltiesa I, Vācija), lai, pamatojoties uz Regulas Nr. 1234/2007 118.m pantu un Regulas Nr. 1308/2013 103. pantu, panāktu, ka Aldi tiek likts izbeigt šī nosaukuma izmantošanu saldēto produktu tirdzniecībā. Šīs tiesas nolēmumu, ar ko šī prasība tika apmierināta, apelācijas instancē grozīja Oberlandesgericht München (Federālās zemes Augstākā tiesa Minhenē, Vācija), kura prasību noraidīja.

24

Apelācijas tiesa tostarp uzskatīja, ka, tā kā nosacījumi, kas noteikti attiecībā uz prasību, kas pamatota ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un b) un c) apakšpunktu, nav izpildīti, jo šajā lietā nav izpildīts nosacījums par ACVN negodīgu izmantošanu, ka Aldi bija leģitīma interese izmantot nosaukumu “Champagner Sorbet”, lai apzīmētu ēdienu, kas pazīstams sabiedrībai ar šādu nosaukumu un kurā šampanietis ir būtiska sastāvdaļa, un ka nav runa par maldinošu norādi.

25

Tādēļ CIVC iesniedza Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) kasācijas sūdzību Revision, kurā ir izklāstīts, pirmkārt, ka tā sliecas domāt, ka tas, ka Aldi izmanto apzīmējumu Champagner Sorbet, ietilpst Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas jomā, jo Aldi izmanto šo apzīmējumu saldētam desertam, proti, produktam, kas neatbilst vīnu, kam piešķirts ACVN “Champagne”, specifikācijām, un ka tā izmanto šo ACVN komerciāli.

26

Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka nosaukums “Champagner Sorbet” ir tāds, ar kuru ACVN “Champagne” reputācija tiek attiecināta uz Aldi izplatīto produktu. Tomēr tā šaubās, vai ACVN izmantošana ir šā ACVN reputācijas izmantošana iepriekš minēto noteikumu nozīmē, ja pārtikas produkta nosaukums atbilst sabiedrības, kurai domāts šis pārtikas produkta nosaukums, paradumiem un ja sastāvdaļa tiek pievienota pietiekamā daudzumā, lai tam piešķirtu būtisku īpašību. Tāpat kā apelācijas tiesa tā uzskata, ka leģitīmu interešu esamība izmantot ACVN izslēdz šā ACVN reputācijas izmantošanu.

27

Treškārt, uzskatot, ka CIVC varēja pamatoties uz Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta b) apakšpunktu un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iesniedzējtiesa šaubās, vai ACVN izmantošana tādos apstākļos kā pamatlietā esošie ir ļaunprātīga izmantošana, atdarināšana vai aplinku norādījums šo noteikumu nozīmē. Šai ziņā tā uzskata, ka šajos noteikumos ir prasīts, lai apstrīdēta ACVN izmantošana būtu nelikumīga, un ka izmantošana, kas pamatota ar leģitīmām interesēm, tādējādi neietilpst tajos noteiktajos aizliegumos.

28

Ceturtkārt, tā kā CIVC uzskata, ka Aldi izmanto nosaukumu “Champagner Sorbet” maldinoši Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta c) apakšpunkta un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, iesniedzējtiesa šaubās par to, vai šo noteikumu piemērošanas joma neattiecas tikai uz maldinošām norādēm, kuras ir tādas, kas rada attiecīgajā sabiedrības daļā maldinošu priekšstatu par produkta ģeogrāfisko izcelsmi, vai arī tā ir pielīdzināma maldinošām norādēm par šā produkta būtiskām īpašībām.

29

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

30

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts, kuriem ir analogs saturs, ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemērošanas jomā ietilpst gadījums, kad tāds ACVN kā “Champagne” tiek izmantots kā daļa no nosaukuma, ar kādu tiek pārdots tāds pārtikas produkts kā “Champagner Sorbet”, kas neatbilst šā ACVN specifikācijām, bet kurā ir kāda sastāvdaļa, kas atbilst šīm specifikācijām.

31

Ir jānorāda, pirmkārt, ka Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā aizsardzība ir īpaši plaša, jo šie noteikumi attiecas uz jebkādu tiešu vai netiešu ACVN vai AĢIN komerciālo izmantošanu un aizsargā tos pret šādu izmantošanu gan līdzīgiem produktiem, kas neatbilst ar aizsargāto nosaukumu saistītajām specifikācijām, gan produktiem, kas nav līdzīgi, ciktāl šādā izmantošanā tiek ekspluatēta šā ACVN vai šīs AĢIN reputācija. Šīs aizsardzības plašums atbilst Regulas Nr. 1308/2013 preambulas 97. apsvērumā apstiprinātajam mērķim aizsargāt ACVN un AĢIN pret jebkādu izmantošanu ar mērķi gūt labumu no reputācijas, kas tiek saistīta ar produktiem, kuri atbilst attiecīgām prasībām.

32

Otrkārt, Savienības tiesību noteikumi par reģistrēto nosaukumu un ģeogrāfisko norāžu aizsardzību, kuri, kā to apstiprina Regulas Nr. 1308/2013 preambulas 92. apsvērums, iekļaujas Savienības horizontālajā kvalitātes politikā, ir jāinterpretē tādējādi, lai ļautu tos saskaņoti piemērot.

33

Šajā ziņā, pirmkārt, Regulas Nr. 1151/2012, kuras preambulas 32. apsvērumā ir norādīts, ka tās mērķis ir nodrošināt augstu aizsardzības līmeni un minēto aizsardzību saskaņot ar vīna nozarē piemērojamo aizsardzību, 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz atbilstoši šai regulai reģistrētiem nosaukumiem ir paredzēta aizsardzība, kas ir analoga tai, kas ir paredzēta Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. panta a) apakšpunktā un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā, skaidri norādot, ka šī aizsardzība ir piemērojama arī produktiem, kas tiek izmantoti kā sastāvdaļas.

34

Otrkārt, Tiesa 2011. gada 14. jūlija spriedumā Bureau national interprofessionnel du Cognac (C‑4/10 un C‑27/10, EU:C:2011:484, 55. punkts) attiecībā uz Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkta interpretāciju, kura redakcija un mērķis ir analogi Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunktam un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunktam, jau ir nospriedusi, ka tādas preču zīmes lietošana, kurā ir ietverta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde vai šai norādei atbilstošs vārds un tās tulkojums, stipriem alkoholiskiem dzērieniem, kas neatbilst atbilstošajām specifikācijām, principā ir šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiešs komerciāls lietojums Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkta nozīmē.

35

Ņemot vērā šos elementus, ir jāuzskata, ka Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts ir piemērojami tāda ACVN kā “Champagne” komercizmantošanai daļā no tāda pārtikas produkta nosaukuma kā “Champagner Sorbet”, kurā ir sastāvdaļa, kas atbilst šim ACVN atbilstošajām specifikācijām.

36

Tādēļ uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no to piemērošanas jomas izriet gadījums, kad tāds ACVN kā “Champagne” tiek izmantots kā daļa no nosaukuma, ar ko tiek pārdots tāds pārtikas produkts kā “Champagner Sorbet”, kas neatbilst šā ACVN specifikācijām, bet kurā ir kāda sastāvdaļa, kas atbilst šīm specifikācijām.

37

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ACVN izmantošana tāda produkta specifikācijai neatbilstoša pārtikas produkta nosaukuma daļā, kuram ir pievienota šai specifikācijai atbilstoša sastāvdaļa, kāds ir “Champagner Sorbert”, ir cilmes vietas nosaukuma reputācijas izmantošana šo noteikumu izpratnē, ja pārtikas produkta nosaukums atbilst mērķa sabiedrības paradumiem un sastāvdaļa ir pievienota pietiekamā daudzumā, lai produktam piešķirtu būtisku īpašību.

38

Kā to Tiesa ir atgādinājusi 2017. gada 14. septembra sprieduma EUIPO/Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto (C‑56/16 P, EU:C:2017:693) 82. punktā attiecībā uz ACVN un AĢIN aizsardzību, Regula Nr. 1234/2007 ir kopējās lauksaimniecības politikas instruments, kas būtībā ir paredzēts, lai nodrošinātu patērētājiem, ka lauksaimniecības produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas reģistrēta saskaņā ar šo regulu, to izcelsmes no noteiktas ģeogrāfiskas vietas dēļ ir apveltīti ar noteiktām īpašām iezīmēm un līdz ar to sniedz kvalitātes garantiju, ar mērķi ļaut lauksaimniekiem, kas ir uzņēmušies patiesas pūles, lai uzlabotu kvalitāti, savukārt saņemt labākus ienākumus un kavēt trešās personas ļaunprātīgi gūt labumu no reputācijas, kas izriet no šo produktu kvalitātes.

39

Turklāt attiecībā uz Regulas Nr. 110/2008 16. panta a)–d) punkta piemērošanas nosacījumiem Tiesa 2011. gada 14. jūlija sprieduma Bureau national interprofessionnel du Cognac (C‑4/10 un C‑27/10, EU:C:2011:484) 46. punktā ir uzskatījusi, ka šis noteikums attiecas uz dažādiem gadījumiem, kuros produkta komerciāls lietojums ir saistīts ar tiešu vai netiešu atsauci uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apstākļos, kas vai nu var maldināt sabiedrību, vai vismaz tajā radīt asociācijas par produkta izcelsmi, vai arī ļaut uzņēmējam gūt nepamatotu labumu no attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas.

40

No tā izriet, ka ACVN reputācijas izmantošana Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē ir šī ACVN izmantošana, nepamatoti gūstot labumu no tā reputācijas.

41

Šajā gadījumā, kā to norāda iesniedzējtiesa, nosaukuma “Champagner Sorbet” izmantošana, lai apzīmētu sorbetu, kura sastāvā ir šampanietis, ir tāda, ar ko ACVN “Champagne” reputācija tiek attiecināta uz šo produktu, kas rada iespaidu par kvalitāti un prestižu, tādējādi gūstot labumu no šīs reputācijas. Lai noteiktu, vai tā aizskar aizsardzību, kas attiecīgi piešķirta ar Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu vai Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, ir jāpārbauda, vai šāda izmantošana ir rīcība, kuras mērķis ir nepamatoti gūt labumu no šā ACVN reputācijas.

42

Šajā ziņā visupirms ir jākonstatē, ka Direktīvas 2000/13 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā, kas bija spēkā pamatlietas faktisko apstākļu laikā, un, kā to norāda iesniedzējtiesa, Regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 17. panta 1. punktā nevienā gadījumā par ACVN tāda pārtikas produkta nosaukumā, kas neatbilst šā ACVN specifikācijām, bet kurā ir sastāvdaļa, kas atbilst šai specifikācijai, nav nekas teikts par to, ka šāda izmantošana būtu pretrunā aizsardzībai, kas piešķirta ar Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

43

Turklāt Direktīvā 2000/13 un Regulā Nr. 1169/2011 esošo noteikumu par pārtikas produktu nosaukumiem – tāpat kā tostarp Direktīvas 2000/13 6. panta 5. punktā, 7. panta 1. punktā un 5. punktā, kā arī Regulas Nr. 1169/2011 18. panta 1. un 2. punktā un 22. panta 1. punktā esošo noteikumu par sastāvdaļām – strikta ievērošana neizslēdz, ka ACVN reputācija varētu tikt izmantota nepamatoti.

44

Vēl arī, kā ir norādījusi iesniedzējtiesa, atbilstoši Regulas Nr. 110/2008 10. panta 1. punktam reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ir aizliegts lietot pārtikas produktu saliktos apzīmējumos, ja spirts nav iegūts vienīgi no tā stiprā alkoholiskā dzēriena, uz ko ir veikta atsauce.

45

Visbeidzot pamatnostādņu, kuras, ja produkti, kam ir ACVN vai AĢIN, tiek izmantoti kā sastāvdaļas, ir jāņem vērā atbilstoši Regulas Nr. 1151/2012 preambulas 32. apsvērumam, 2.1.2. punktā ir norādīts, ka nosaukums, kas reģistrēts kā ACVN vai AĢIN, varētu tikt norādīts tāda pārtikas produkta tirdzniecības nosaukumā, kura sastāvā ietilpst produkti ar reģistrētu nosaukumu, ja vien ir izpildīti tajās noteiktie trīs nosacījumi. Tā kā šīs regulas mērķis, kā tas tika norādīts šā sprieduma 33. punktā, ir nodrošināt augstu aizsardzības līmeni un pielīdzināt to vīna nozarē piemērojamajai aizsardzībai, šīs pamatnostādnes ir būtiskas arī Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta interpretācijas mērķiem.

46

No tā izriet, ka ACVN izmantošana par daļu nosaukumā, ar kādu tiek pārdots pārtikas produkts, kas neatbilst šā ACVN specifikācijām, bet kurā ir sastāvdaļa, kas atbilst šīm specifikācijām, pati par sevi nevar tikt uzskatīta par nepamatotu rīcību un tādēļ par rīcību, pret kuru tiek aizsargāti ACVN visos apstākļos atbilstoši Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktam un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktam. Tādēļ valsts tiesām ir jānovērtē atbilstoši katras lietas apstākļiem, vai šādas izmantošanas mērķis ir nepamatoti gūt labumu no ACVN reputācijas.

47

Šādā nolūkā fakts, ka nosaukums, par ko ir pamatlieta, atbilst attiecīgās sabiedrības daļas paradumiem attiecīgā pārtikas produkta apzīmēšanā, nav ņemams vērā.

48

Proti, – tā kā reģistrēto nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības mērķis, kā tas tika atgādināts šā sprieduma 38. punktā, ir nodrošināt patērētājiem, ka produktiem ar šādu norādi, tādēļ, ka to izcelsme ir noteikta ģeogrāfiskā zona, ir noteiktas īpašas iezīmes un tie piedāvā savai ģeogrāfiskajai izcelsmei atbilstošu kvalitāti, – ja ACVN varētu būt vai varētu kļūt par nosaukumu, kas ir sugasvārds, šis mērķis nevarētu tikt sasniegts. Atbilstoši Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 1. punktam un Regulas Nr. 1308/2013 101. panta 1. punktam nosaukumi, kas kļuvuši par sugasvārdiem, nevar tikt aizsargāti kā ACVN. Turklāt Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 3. punktā – tāpat kā Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 3. punktā – ir noteikts, ka ACVN nevar Savienībā kļūt par sugasvārdiem. Ja tiktu uzskatīts, ka tas, ka tādu pārtikas produkta nosaukumu kā “Champagner Sorbet” attiecīgā sabiedrības daļa parasti izmanto, lai apzīmētu šo pārtikas produktu, varētu ietekmēt vērtējumu par ACVN nepamatotu izmantošanu kā daļu no šā nosaukuma, tas nozīmētu, ka tiktu pieļauts, ka šis ACVN varētu tikt izmantots kā sugasvārds, un tas būtu pretrunā ar šīm regulām izveidotajai aizsardzībai.

49

Attiecībā uz jautājumu par to, vai šā novērtējuma mērķiem ir būtisks kritērijs, ka sastāvdaļa, kurai ir ACVN, ir pievienota pietiekamā daudzumā, lai attiecīgajam pārtikas produktam piešķirtu būtisku īpašību, ir jākonstatē, ka šis kritērijs atbilst vienam no trijiem Pamatnostādņu 2.1.2. punktā norādītajiem kritērijiem, lai nosaukumu, kas reģistrēts kā ACVN, varētu norādīt pārtikas produkta, kurš satur produktus, uz kuriem attiecas šis ACVN, tirdzniecības nosaukumā. Tomēr Komisija, ņemot vērā potenciālo gadījumu daudzveidību, pamatnostādnēs norāda, ka tā nevar ieteikt vienādi piemērojamu minimālo procentuālo daudzumu.

50

Šajā ziņā ir jāuzskata, ka ACVN izmantošanas par daļu no nosaukuma, ar ko tiek tirgots pārtikas produkts, kas neatbilst ar šo ACVN saistītajām specifikācijām, bet kurā ir sastāvdaļa, kas atbilst šīm specifikācijām, mērķis ir nepamatoti gūt labumu no šā ACVN reputācijas, ja šī sastāvdaļa nepiešķir šim pārtikas produktam būtisku īpašību.

51

Nosakot, vai attiecīgā sastāvdaļa piešķir attiecīgajam pārtikas produktam būtisku īpašību, šīs sastāvdaļas daudzums šī pārtikas produkta sastāvā ir būtisks, bet ne pietiekams kritērijs. Tās vērtējums ir atkarīgs no attiecīgajiem produktiem, un tai jāizriet no kvalitatīva vērtējuma. Šajā ziņā, kā to ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 76. un 77. punktā, runa ir nevis par to, lai atrastu šajā pārtikas produktā sastāvdaļas, kurai ir ACVN, būtiskās īpašības, bet konstatēt, ka šim pārtikas produktam ir ar šo sastāvdaļu saistīta būtiska īpašība. Šī īpašība bieži ir smarža un garša, ko rada šī sastāvdaļa.

52

Ja pārtikas produkta nosaukums, kā pamatlietā, norāda, ka tajā ir sastāvdaļa, kurai ir ACVN, un tiek uzskatīts, ka tā norāda šā pārtikas produkta garšu, šīs sastāvdaļas radītajai garšai ir jābūt būtiskai šā pārtikas produkta īpašībai. Proti, ja pārējās šajā pārtikas produktā esošās garšas vairāk nosaka tā garšu, ar šāda nosaukuma izmantošanu nepamatoti tiek gūts labums no attiecīgā ACVN reputācijas. Lai novērtētu, vai šampanieša saturs pamatlietā aplūkotajā produktā piešķir tam būtisku īpašību, valsts tiesai, ņemot vērā tai iesniegtos pierādījumus, ir jāizvērtē, vai šim produktam ir garša, ko galvenokārt rada tas, ka tā sastāvā ir šampanietis.

53

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ACVN izmantošana tāda pārtikas produkta, kas neatbilst ACVN specifikācijai, tirdzniecības nosaukuma daļā, kuram ir pievienota tāda produkta specifikācijai atbilstoša sastāvdaļa kā “Champagner Sorbet”, ir ACVN reputācijas izmantošana šo noteikumu izpratnē, ja šā pārtikas produkta būtiska īpašība nav garša, ko rada galvenokārt tas, ka tā sastāvā ir šī sastāvdaļa.

54

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta b) apakšpunkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ACVN izmantošana kā daļa no nosaukuma, ar ko tiek tirgots pārtikas produkts, kas neatbilst šim ACVN atbilstošajām specifikācijām, bet kurā ir tāda sastāvdaļa, kas atbilst šīm specifikācijām, kā “Champagner Sorbet”, ir ļaunprātīga izmantošana, atdarināšana vai aplinku norādījums šo noteikumu nozīmē.

55

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a)–d) apakšpunkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a)–d) apakšpunkts attiecas uz dažādiem veidiem, kā var tikt aizskarti ACVN, AĢIN un vīni, kuriem tiek izmantoti šie nosaukumi, un pret kuriem šie noteikumi aizsargā.

56

Šajā gadījumā no atbildēm, kas sniegtas uz pirmo un otro jautājumu, izriet, ka tāda ACVN kā “Champagne” izmantošana kā daļa no nosaukuma, ar ko tiek tirgots pārtikas produkts, kas neatbilst ar šo ACVN saistītajām specifikācijām, bet kurš ietver sastāvdaļu, kas atbilst šīm specifikācijām, tādu kā “Champagner Sorbet”, ir šā ACVN komerciāla izmantošana Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, pret ko tas tiek aizsargāts atbilstoši šiem noteikumiem, ja šīs izmantošanas mērķis ir nepamatoti gūt labumu no tā reputācijas, un tā tostarp ir tad, ja šī sastāvdaļa nepiešķir šim pārtikas produktam būtisku īpašību.

57

Savukārt ACVN izmantošana tāda pārtikas produkta nosaukumā, par kādu ir pamatlieta, nešķiet spējīga radīt ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta b) apakšpunkta un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Proti, iekļaujot attiecīgā pārtikas produkta nosaukumā tās sastāvdaļas nosaukumu, kam ir ACVN, šis ACVN ir izmantots tieši, lai atklāti norādītu uz ar to saistīto garšas kvalitāti, un tā nav ne ļaunprātīga izmantošana, ne atdarināšana, ne aplinku norādījums.

58

Kas attiecas uz jēdzienu “aplinku norādījums”, ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tas tostarp attiecas uz situāciju, kurā vārds, kas ir izmantots preces apzīmēšanai, ietver aizsargāta nosaukuma daļu, no kā izriet, ka tad, kad patērētājs saskaras ar preces apzīmējumu, viņa apziņā kā atsauces attēls rodas tā ražojuma attēls, kura nosaukums ir aizsargāts (skat. šajā nozīmē spriedumu, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 21. punkts un tajā minētā judikatūra). ACVN iekļaušana pilnībā pārtikas produkta nosaukumā, lai norādītu uz tā garšu, neatbilst šādam gadījumam.

59

Tādēļ uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta b) apakšpunkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ACVN izmantošana kā daļa no nosaukuma, ar ko tiek tirgots pārtikas produkts, kas neatbilst šim ACVN atbilstošajām specifikācijām, bet kurā ir tāda sastāvdaļa, kas atbilst šīm specifikācijām, kā “Champagner Sorbet”, nav ļaunprātīga izmantošana, atdarināšana vai aplinku norādījums šo noteikumu nozīmē.

60

Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami tikai nepareizām vai maldinošām norādēm, kas varētu mērķa sabiedrībā radīt nepareizu iespaidu par attiecīgā produkta ģeogrāfisko izcelsmi, un vai tie ir piemērojami arī nepareizām un maldinošām norādēm par šā produkta īpašībām vai būtiskām īpašībām.

61

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta c) apakšpunktā un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir norādīts uz nepareizām vai maldinošām norādēm uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālā vai attiecīgā vīna produkta dokumentos, šiem noteikumiem tādā gadījumā, kāds ir pamatlietā, kad attiecīgais vīna produkts ir pārtikas produkta sastāvdaļa, var būt lietderīga iedarbība tikai tad, ja tie skar šā pārtikas produkta iekšējo un ārējo iepakojumu, reklāmas materiālu vai attiecīgā vīna produkta dokumentus.

62

Kas attiecas uz šo noteikumu tvērumu, no to formulējuma izriet, ka ACVN, AĢIN un vīni, kuriem tiek izmantoti šie nosaukumi atbilstoši specifikācijām, tiek aizsargāti pret, pirmkārt, nepareizām vai maldinošām norādēm attiecībā uz produkta izcelsmes vietu un izcelsmi, īpašībām vai būtiskām īpašībām, kas ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos vai attiecīgā produkta dokumentos, un, otrkārt, pret tāda iekšējā iepakojuma izmantošanu, kas rada kļūdainu iespaidu par produkta izcelsmi. Šie noteikumi ļauj aizliegt gan nepareizas, gan maldinošas norādes par attiecīgā produkta ģeogrāfisko izcelsmi, gan nepareizas un maldinošas norādes par šā produkta īpašībām vai būtiskām kvalitātēm, tādām kā, piemēram, garša.

63

Gadījumā, kad pārtikas produkta, kas aplūkots pamatlietā, būtiska īpašība ir nevis garša, ko galvenokārt rada šampanieša klātesamība tā sastāvā, varētu tikt uzskatīts, ka nosaukums “Champagner Sorbet”, kas novietots uz šā produkta iekšējā vai ārējā iepakojuma, ir nepareiza vai maldinoša norāde Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta c) apakšpunkta vai Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

64

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami gan nepareizām vai maldinošām norādēm, kas mērķa sabiedrībai var radīt nepareizu iespaidu par attiecīgā produkta izcelsmi, gan nepareizām un maldinošām norādēm par šā produkta īpašībām vai būtiskām īpašībām.

65

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: