Lieta C‑249/16

Saale Kareda

pret

Stefan Benkö

(Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Jurisdikcija civillietās un komerclietās – Regula (ES) Nr. 1215/2012 – 7. panta 1. punkts – Jēdzieni “lietas, kas attiecas uz līgumiem” un “pakalpojumu sniegšanas līgums” – Regresa prasība starp solidāriem kredītlīguma kopparādniekiem – Kredītlīguma izpildes vietas noteikšana

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums

  1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 1215/2012–Lietas, kas attiecas uz līgumiem, jēdziens–Regresa prasība starp solidāriem kredītlīguma kopparādniekiem–Iekļaušana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkts)

  2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 1215/2012–Īpašā jurisdikcija–Jurisdikcija līgumtiesību jomā 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē–Pakalpojumu sniegšana–Jēdziens–Kredītlīgums, kas ir noslēgts starp kredītiestādi un diviem solidāriem kopparādniekiem–Iekļaušana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums)

  3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 1215/2012–Īpašā jurisdikcija–Jurisdikcija līgumtiesību jomā 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē–Līgumsaistību izpildes vietas noteikšana–Kredītlīgums, kas ir noslēgts starp kredītiestādi un diviem solidāriem kopparādniekiem–Šīs iestādes juridiskā adrese–Šī vieta nosaka arī īpašo jurisdikciju regresa prasības izskatīšanai starp šiem kopparādniekiem

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums)

  1.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka regresa prasība starp kredītlīguma kopparādniekiem pieder pie “lietām, kas attiecas uz līgumiem”, kā paredzēts šajā noteikumā.

    (skat. 33. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

  2.  Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds kredītlīgums kā pamatlietā izskatāmais, kas ir noslēgts starp kredītiestādi un diviem solidāriem kopparādniekiem, ir jākvalificē kā “pakalpojumu sniegšanas līgums”, kā paredzēts šajā noteikumā.

    Saskaņā ar Tiesas judikatūru “pakalpojumu” jēdziens Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kura formulējums ir identisks Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējumam, nozīmē vismaz to, ka puse, kas šos pakalpojumus sniedz, veic konkrētu darbību, saņemot par to atlīdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, Granarolo, C‑196/15, EU:C:2016:559, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

    Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 40. punktā, starp kredītiestādi un aizņēmēju noslēgtā kredītlīgumā pakalpojumu sniegšana izpaužas kā šīs kredītiestādes naudas summas izmaksāšana aizņēmējam apmaiņā pret aizņēmēja maksātu atlīdzību, principā, procentu formā.

    Tāpēc ir jāuzskata, ka šāds kredītlīgums ir jākvalificē kā “pakalpojumu sniegšanas līgums” Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē.

    (skat. 35.–38. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

  3.  Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja kredītiestāde ir piekritusi dot kredītu diviem solidāriem kopparādniekiem, “vieta dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu pakalpojumu sniedza vai tas būtu bijis jāsniedz” šī noteikuma izpratnē, ja vien nepastāv citāda vienošanās, ir šīs iestādes juridiskās adreses vieta, arī lai noteiktu tās tiesas teritoriālo piekritību, kurai ir jāizskata regresa prasība starp šiem kopparādniekiem.

    (skat. 46. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)