22.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/22


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 24. septembra spriedumu lietā T-211/14 Toni Klement/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2015. gada 2. decembrī iesniedza Toni Klement

(Lieta C-642/15 P)

(2016/C 068/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Toni Klement (pārstāvis – J. Weiser, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas 2015. gada 24. septembra spriedumu lietā T-211/14;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus:

1.

Strīdus preču zīme neapstrīdami tika izmantota vienīgi ar papildu vārdisko elementu “Bullerjan”. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka, izvērtējot pievienotā elementa “Bullerjan” atšķirtspēju, esot sagrozīti pierādījumi. Vispārējā tiesa pievienotā elementa atšķirtspēju esot klasificējusi kā (tikai) normālu. Iesniegtie pierādījumi par (tikai) normālu atšķirtspēju neliecinot, jo tajos neesot nevienas norādes par elementa “Bullerjan”, kas pat esot reģistrēts kā preču zīme, [izmantošanas] apjomu, ilgumu un intensitāti.

2.

Otrajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza Vispārējās tiesas pieņēmuma par strīdus preču zīmes augsto atšķirtspēju pretrunīgo pamatojumu. Savā pamatojumā Vispārējā tiesa uzskatot, no vienas puses, ka apstrīdētajai preču zīmei ir “neparasta forma”, bet apstiprinot, no otras puses, ka citi ražotāji pārdod krāsnis, kurām ir ļoti līdzīga forma. Vispārējās tiesas pieņēmumā esot vēl viena pretruna, proti, ka, no vienas puses, strīdus preču zīmei esot augsta atšķirtspēja neatkarīgi no tās eventuālās funkcionalitātes, un, no otras puses, šī augstā atšķirtspēja saistībā ar citu krāšņu ļoti līdzīgo formu netiekot apšaubīta, jo tā varētu būtu izskaidrojama ar tiekšanos pēc konkrēta tehniska rezultāta. Tādējādi Vispārējās tiesas pamatojums esot divkārši pretrunīgs un līdz ar to juridiski kļūdains.

3.

Trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza Kopienas preču zīmes regulas (KPZR) (1) 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta juridiski kļūdainu interpretāciju un piemērošana daudzējāda ziņā. Vispirms Vispārēja tiesa, veicot KPZR 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā prasīto apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas pārbaudi, neesot ņēmusi vērā Tiesas judikatūru par trīsdimensiju preču zīmju, ko veido preces forma, atšķirtspējas izvērtēšanu. Pretēji Tiesas judikatūrai Vispārēja tiesa neesot veikusi šajā ziņā nepieciešamo strīdus preču zīmes salīdzināšanu ar nozarē sastopamajām krāšņu formām. Turklāt Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka strīdus preču zīmes formas eventuālā funkcionalitāte tās atšķirtspējas izvērtēšanā ir nenozīmīga. Tādējādi Vispārējā tiesa atšķirtspējas izvērtēšanā esot pārkāpusi atzīto principu par visu to faktoru ņemšanu vērā, kam ir nozīme izskatāmajā lietā. Visbeidzot Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā Tiesas judikatūru par reģistrētās preču zīmes kā kombinētas preču zīmes sastāvdaļas tiesības saglabājošu izmantošanu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka pietiek ar to, ka saistībā ar kombinētu preču zīmi izmantotā preču zīme turklāt tiek atzīta par izcelsmes norādi. Tādējādi Vispārēja tiesa neesot ņēmusi vērā, ka atbilstoši KPZR 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta viennozīmīgajam formulējumam un Tiesas judikatūrai vienmēr ir sīkāk jāpārbauda, vai tiek ietekmēta reģistrētās preču zīmes atšķirtspēja. Šo pārbaudi Vispārējā tiesa neesot veikusi.


(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.