6.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 27. aprīlī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Verein für Konsumenteninformation/Amazon EU Sàrl

(Lieta C-191/15)

(2015/C 221/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Obersten Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verein für Konsumenteninformation

Atbildētāja: Amazon EU Sàrl

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai attiecībā uz aizliegumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (1) izpratnē piemērojamie tiesību akti ir jānosaka atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”) (2), ja prasība tiek vērsta pret neatļautām līguma klauzulām, kuras izmanto dalībvalstī reģistrēts uzņēmums, kas elektroniskās tirdzniecības režīmā noslēdz līgumus ar patērētājiem, kuri dzīvo citās dalībvalstīs, it īpaši valstī, kuras tiesā prasība ir celta?

2)

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

2.1.

Vai valsts, kurā radies kaitējums (Roma II regulas 4. panta 1. punkts), ir jebkura valsts, uz kuru ir vērsta uzņēmuma atbildētāja komercdarbība, un tāpēc apstrīdētās klauzulas ir jāizvērtē atbilstoši tiesas valsts tiesību aktiem, ja pieteikumu iesniegt tiesīgā iestāde vēršas pret šo klauzulu izmantošanu darījumos ar patērētājiem, kas dzīvo šajā valstī?

2.2.

Vai pastāv acīmredzami ciešāka saikne (Roma II regulas 4. panta 3. punkts) ar tās valsts tiesību aktiem, kurā uzņēmumam atbildētājam ir juridiskā adrese, ja tā darījuma noteikumos ir paredzēts, ka uzņēmuma noslēgtajos līgumos piemēro šīs valsts tiesību aktus?

2.3.

Vai tāda piemērojamo tiesību aktu izvēles klauzula, ja ir citi pamati, nozīmē, apstrīdētās līguma klauzulas ir jāpārbauda atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kurā uzņēmumam atbildētājam ir juridiskā adrese?

3)

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša:

Kā ir jānosaka aizliegumam piemērojamie tiesību akti?

4)

Neatkarīgi no atbildēm uz iepriekš minētajiem jautājumiem:

4.1.

Vai vispārējos darījumu noteikumos ietverta klauzula, atbilstoši kurai līgumam, kas elektroniskās tirdzniecības režīmā tiek noslēgts starp patērētāju un citā dalībvalstī reģistrētu uzņēmumu, ir jāpiemēro šī uzņēmēja reģistrācijas valsts tiesību akti, ir negodīga Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (3) 3. panta 1. punkta izpratnē?

4.2.

Vai uz personas datu apstrādi, ko veic uzņēmums, kurš elektroniskās tirdzniecības režīmā noslēdz līgumus ar patērētājiem, kas dzīvo citās dalībvalstīs, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam neatkarīgi no citos apstākļos piemērojamiem tiesību aktiem attiecas tikai tās dalībvalsts tiesības, kurā ir uzņēmuma atrašanās vieta, kur notiek apstrāde, vai tomēr uzņēmumam ir jāņem vērā arī tās dalībvalsts datu aizsardzības tiesību normas, uz kuru ir vērsta tā komercdarbība?

(1)  OV L 110, 30. lpp.

(2)  OV L 199, 40. lpp.

(3)  OV L 95, 29. lpp.

(4)  OV L 281, 31. lpp.