–

Robeco Hollands Bezit NV u.c. vārdā – E. Pijnacker Hordijk un A. M. ter Haar, advocaten,

–

Stichting Autoriteit Financiële Markten (AFM) vārdā – M. J. Blotwijk, advocaat, un M. van Kwawegen, pārstāve,

–

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – D. Robertson un B. Kennelly, kā arī S. Simmons, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – I. V. Rogalski un F. Wilman, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV 2004, L 145, 1. lpp.), 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts Robeco Hollands Bezit NV un desmit citu sabiedrību tiesvedībā pret Stichting Autoriteit Financiële Markten (AFM) (Finanšu tirgu uzraudzības iestāde, Nīderlande) par to, ka šīm sabiedrībām tika likts maksāt nodevas par izdevumiem, kuri AFM ir radušies saistībā ar tās uzraudzības pienākumu veikšanu.

3

Direktīvas 2004/39 preambulas 2., 5. un 6. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Šīs direktīvas 4. panta 1. punkta 6), 7), 14), 15) un 17) apakšpunktā ir noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro turpmāk sniegtās definīcijas.

[..]

[..]

[..]

[..]”

5

Šīs C iedaļas 3. punktā ir paredzētas “kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu vienības”.

6

Wet op het financieel toezicht (Likums par finanšu tirgu uzraudzību, turpmāk tekstā – “Wft”) 1:40. panta 1. punktā ir noteikts, ka izmaksas, kuras uzraudzības iestādei radušās saistībā ar darbībām, ko tā veic, izpildot tās likumā paredzētos uzdevumus, sedz uzņēmumi, attiecībā uz kuriem šīs darbības ir veiktas, ja vien šīs izmaksas netiek segtas no valsts budžeta.

7

Saskaņā ar Besluit bekostiging financieel toezicht (Rīkojums par finansējumu finanšu uzraudzībai) 5. un 6. pantu un 8. panta 1. punkta i) apakšpunkta 4) punktu šajā saistībā AFM šajā nolūkā ir tiesības uzlikt nodevas emitentiem Wft 5:60. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

8

Saskaņā ar Wft 5:60. panta 1. punkta a) apakšpunktu ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc darījuma brīža katrai personai, kas nosaka Nīderlandē reģistrēta emitenta – kurš ir emitējis vai plāno emitēt finanšu instrumentus šī likuma 5:56. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē – ikdienas darījumu politiku vai piedalās tās noteikšanā, kā arī katrai personai, pēc kuras iesnieguma ir noslēgts pirkuma līgums par finanšu instrumentu minētās normas izpratnē, kas nav vērtspapīrs, vai kura plāno noslēgt pirkuma līgumu par finanšu instrumentu šīs normas izpratnē, kas nav vērtspapīrs, ir jāpaziņo par savā vārdā noslēgtiem vai veiktiem darījumiem ar daļām attiecībā uz Wft 5:60. panta 1. punkta) a)–c) apakšpunktā minētajiem emitentiem vai uz finanšu instrumentiem, kuru vērtība tiek noteikta atkarībā no šo daļu vērtības.

9

Saskaņā ar Wft 5:56. panta 1. punkta a) apakšpunktu katrai personai, kas ietilpst šī panta 2. punktā minēto personu kategorijā, ir aizliegts izmantot iekšējo informāciju par noslēgtu vai veiktu darījumu Nīderlandē vai no Nīderlandes vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ar finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai attiecībā uz kuriem ir pieprasīta atļauja tirdzniecībai regulētā tirgū – par ko ir izsniegta atļauja šī likuma 5:26. panta 1. punkta izpratnē – vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā – par ko ieguldījumu sabiedrībai ir izsniegta atļauja 2:96. panta izpratnē vai kurai ir lūgta atļauja veikt tirdzniecību šajā sistēmā.

10

Wft 1:1. pants ir izteikts šādi:

““regulēts tirgus” ir daudzpusēja sistēma, kas apvieno trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu – sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem – tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums par finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība ir atļauta saskaņā ar tirgus noteikumiem un sistēmām, un kas pienācīgi darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par atļaujas izsniegšanu un pastāvīgu uzraudzību”.

11

Pamatlietas puses ir tā dēvētās atvērtās (“open‑end”) ieguldījumu sabiedrības. Lai tirgotu savu fondu daļas, tās izmanto “Euronext Fund Services” sistēmu (turpmāk tekstā – “EFS sistēma”), kas ir Euronext Amsterdam NV (turpmāk tekstā – “Euronext”) segments, un Euronext ir saņēmusi Wft 5:26. panta 1. punktā paredzēto atļauju regulēta tirgus darbībai un pārvaldībai.

12

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka EFS sistēma ir īpaša tirdzniecības sistēma, kura darbojas tikai ar atvērto ieguldījumu fondu daļām. Tās biedri ir fondu aģenti un starpnieki. Starpnieki apkopo ieguldītāju pirkšanas un pārdošanas rīkojumus un iesniedz tos attiecīgā ieguldījumu fonda aģentam. Darījumi EFS sistēmā tiek veikti uz nākotnes cenu noteikšanas pamata tādā nozīmē, ka starpnieks dod rīkojumu aģentam līdz plkst. 16.00, un šis pēdējais to izpilda nākamajā dienā plkst. 10.00, pamatojoties uz ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību, kas pielāgota, lai ņemtu vērā darījuma izmaksas.

13

Ar virkni lēmumu, kas apstiprināti ar 2012. gada 13. decembra lēmumu, AFM uzlika pienākumu prasītājām pamatlietā samaksāt nodevas par 2009.–2012. gadu atbilstoši Wft 1:40. pantam. Šī iestāde uzskatīja, ka šīs nodevas ir jāmaksā, jo EFS sistēma ir “regulēts tirgus” Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta izpratnē, kurš Nīderlandes tiesībās ir transponēts ar Wft 1:1. pantu, kas nozīmē, ka Wft 5:60. pants ir piemērojams šo prasītāju valdes un uzraudzības padomes locekļiem.

14

Tā kā Rechtbank Rotterdam (Roterdamas tiesa, Nīderlande) noraidīja prasību, kas bija vērsta pret minēto apstiprinošo lēmumu, prasītājas pamatlietā vērsās iesniedzējtiesā, kura vaicā, vai EFS sistēma atbilst vai neatbilst minētajā Direktīvas 2004/39 tiesību normā ietvertajai “regulēta tirgus” definīcijai.

15

Pēc iesniedzējtiesas domām, vairāki apstākļi liek domāt, ka EFS sistēma nav daudzpusēja sistēma un ka tādējādi tā nav regulēts tirgus šīs pašas tiesību normas nozīmē.

16

Pirmkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka EFS sistēma drīzāk līdzinās divpusējai sistēmai, kurā, kā izriet it īpaši no Direktīvas 2004/39 preambulas 6. apsvēruma, darījumi tiek veikti tikai starp ieguldījumu sabiedrību un ieguldītāju. Šajā ziņā tā norāda, ka EFS sistēmā fondu aģents un starpnieks pārstāv attiecīgi ieguldījumu sabiedrību un ieguldītāju un ka pirmais vienmēr izpilda otrā rīkojumus.

17

Otrkārt, iesniedzējtiesa konstatē, ka nepastāv pienākums informēt par darījumiem, kas noslēgti, izmantojot EFS sistēmu. Tā uzskata, ka, ciktāl šajā preambulas 6. apsvērumā ir minēti noteikumi par regulētu tirgu, kas attiecas it īpaši uz informēšanu par darījumiem, no tā var secināt, ka sistēma, kurā tiek veikti tikai tādi darījumi, kam nav piemērojams informēšanas pienākums, nevar tikt kvalificēta kā “regulēts tirgus”.

18

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa uzskata, ka no Komisijas 2006. gada 10. augusta Regulas (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Direktīvu 2004/39 attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu saistībā ar uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV 2006, L 241, 1. lpp.) izriet, ka darījumiem, kas veikti primārā tirgū, informēšanas pienākums nav piemērojams un tādējādi tāda sistēma kā EFS sistēma, kuras ietvaros tiek veikti vienīgi darījumi primārā tirgū, nevar tikt kvalificēta kā “regulēts tirgus”.

19

Treškārt, iesniedzējtiesa atgādina, ka ar EFS starpniecību tirgojamo daļu apliecību vērtību nosaka, aprēķinot to neto aktīvu vērtību, savukārt – saskaņā ar prasītāju pamatlietā teikto – cenu regulētā tirgū nosaka, pamatojoties uz piedāvājumu un pieprasījumu.

20

Ceturtkārt, šī tiesa uzskata, ka, tā kā tirgus manipulāciju un iekšēju darījumu risks EFS sistēmā ir ļoti zems, tāda interpretācija, atbilstošo kurai tā nav regulēts tirgus, nebūtu pretrunā Direktīvas 2004/39 mērķiem.

21

Tomēr iesniedzējtiesa neizslēdz pretējo tēzi, saskaņā ar kuru EFS sistēma ir regulēts tirgus Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta izpratnē. Tā norāda, ka šo sistēmu autonomi izmanto Euronext, kura šai izmantošanai ir saņēmusi atļauju. Šī tiesa uzskata, ka EFS sistēma var tikt kvalificēta kā daudzpusēja, jo tā ir pievienojušies vairāki starpnieki un fondu aģenti un tajā tiek tirgotas vairāku ieguldījumu sabiedrību daļas, un vairāki dalībnieki tajā dod rīkojumus. Šī pati tiesa uzskata, ka šajā tiesību normā izmantotais termins “trešā persona”, interpretēts tā parastajā nozīmē, apzīmē jebkuru sistēmas lietotāju. Turklāt pircēju un pārdevēju attiecīgās intereses EFS sistēmā tiek savestas kopā, lai tiktu noslēgti līgumi, un tās darbība ir pakļauta nediskrecionāriem noteikumiem, kas ir ietverti divos dokumentos – “EFS Trading Manual” (EFS sistēmas tirdzniecības rokasgrāmata) un “TCS‑web user Guide to the EFS” (Norādījumi EFS sistēmas TCS‑web lietotājiem).

22

Iesniedzējtiesa uzskata arī, ka no Direktīvas 2004/39 preambulas 6. apsvēruma un 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta tieši nevar secināt, ka informēšanas prasības neesamība, kā arī cenu veidošanās, pamatojoties uz pieprasījumu un piedāvājumu, izslēdz iespēju EFS sistēmu kvalificēt kā “regulētu tirgu”.

23

Šādos apstākļos College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Administratīvā apelācijas tiesa sociālekonomiskos jautājumos, Nīderlande) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai sistēma, kurā piedalās daudzi fondu aģenti un starpnieki, kas šajā sistēmā darījumos pārstāv atvērtos ieguldījumu fondus vai ieguldītājus, un kura faktiski tikai palīdz šiem atvērtajiem ieguldījumu fondiem veikt to pienākumu izpildīt ieguldītāju iesniegtos rīkojumus par daļu apliecību pirkšanu un pārdošanu, ir uzskatāma par regulētu tirgu [Direktīvas 2004/39] 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta izpratnē, un – apstiprinošas atbildes gadījumā – kādas ir galvenās pazīmes, kas par to liecina?”

24

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “regulēts tirgus” šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz tādu tirdzniecības sistēmu, kurā daudzi fondu aģenti un starpnieki pārstāv attiecīgi “atvērtos” ieguldījumu fondus un ieguldītājus un kuras vienīgais uzdevums ir palīdzēt šiem ieguldījumu fondiem veikt to pienākumu izpildīt šo ieguldītāju iesniegtos rīkojumus par daļu apliecību pirkšanu un pārdošanu.

25

Lai gan iesniedzējtiesai vienīgajai, ņemot vērā attiecīgās lietas apstākļus, ir jāpieņem nolēmums par EFS sistēmas kvalifikāciju, Tiesai tomēr ir kompetence no Direktīvas 2004/39 normām, šajā gadījumā – no tās 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta, izsecināt kritērijus, ko valsts tiesa var piemērot vai kas tai šajā nolūkā ir jāpiemēro (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 3. decembris, Banif Plus Bank, C‑312/14, EU:C:2015:794, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā regulēts tirgus ir definēts kā daudzpusēja sistēma, ko izmanto vai vada tirgus dalībnieks, kurš apvieno trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu – sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem – tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība ir atļauta saskaņā ar tā noteikumiem un/vai sistēmām, un kam ir piešķirta atļauja, un kas pastāvīgi darbojas saskaņā ar III sadaļas noteikumiem.

27

Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka dažas no šajā definīcijā precizētajām regulēta tirgus iezīmēm patiešām pastāv EFS sistēmā. Iesniedzējtiesa norāda, ka to izmanto Euronext un ka tai tiek piemēroti nediskrecionāri noteikumi, proti, tie, kas ietverti divos šīs iestādes izdotajos dokumentos – “EFS Trading Manual” un “TCS‑web user Guide to the EFS”. Rīkojumu rezultātā, kurus starpnieki EFS sistēmā dod ieguldījumu fondu aģentiem, tiek noslēgti līgumi par šo ieguldījumu fondu daļu apliecībām. Turklāt Euronext ir saņēmusi atļauju EFS sistēmas izmantošanai un nekas neliecina par to, ka šī sistēma neatbilstu Direktīvas 2004/39 III sadaļas noteikumiem, par ko jāpārliecinās iesniedzējtiesai.

28

Tāpat jāatzīst, ka šīs ieguldījumu fondu daļu apliecības ir “finanšu instrumenti” Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 17) apakšpunkta nozīmē, to lasot kopsakarā ar tās I pielikuma C iedaļas 3. punktu.

29

Tādējādi, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas jautājumu, ir vienīgi jāpārbauda, vai šāda tirdzniecības sistēma ir uzskatāma par daudzpusēju sistēmu, kas apvieno trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta nozīmē.

30

Lai gan šajā direktīvā daudzpusējas sistēmas jēdziens kā tāds nav definēts, tās preambulas 6. apsvērumā ir noteikts, ka jēdzieniem “regulēts tirgus” un “daudzpusēja tirdzniecības sistēma (MTF)” – kas ir divi daudzpusējas sistēmas, uz ko attiecas šī direktīva, veidi – nav jāiekļauj divpusējās sistēmas, kurās ieguldījumu sabiedrības iesaistās katrā darījumā savā vārdā un ne kā bezriska darījuma partneris, kas ir starpnieks starp pircēju un pārdevēju. Saskaņā ar Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 6) apakšpunktu darījumu veikšana savā vārdā nozīmē tirdzniecību, izmantojot pašu kapitālu, kuras rezultātā ir veikti darījumi ar finanšu instrumentiem.

31

No šīs skaidrās daudzpusējas un divpusējas sistēmas nošķiršanas ir jāsecina, ka tirgus dalībnieks vai ieguldījumu fonds, kurs izmanto daudzpusēju sistēmu, darbojas ka bezriska darījumu partneris, neizmantojot pašu kapitālu, lai veiktu darījumus šīs sistēmas ietvaros. Saskaņā ar Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā sniegto definīciju šī starpniecība notiek starp daudzām trešo personu pirkšanas un pārdošanas interesēm, un šie pēdējie ir jāsaprot kā jebkura fiziska vai juridiska persona, kura atšķiras un ir neatkarīga no tirdzniecības sistēmas un tās pārvaldnieka.

32

Iesniedzējtiesas sniegtie paskaidrojumi norāda uz to, ka EFS sistēmai ir regulēta tirgus īpašības un tādējādi tā ir uzskatāma par “regulētu tirgu” Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta nozīmē.

33

Pirmkārt, šķiet, ka atvērto ieguldījumu fondu daļu apliecību pirkšanas un pārdošanas darījumi starp starpniekiem, kuri pārstāv ieguldītājus, un šo ieguldījumu fondu aģentiem, tiek veikta EFS sistēmā, kura saistībā ar šiem darījumiem nedz uzņemas risku, nedz izmanto pašu kapitālu.

34

Šajā kontekstā tēze, ka EFS sistēma drīzāk atgādina divpusēju sistēmu, jo patiesībā tā joprojām ir ieguldījumu fonds, kurs savos ietvaros izpilda ieguldītāja rīkojumu, nevar tikt atbalstīta. Kā secinājumu 92. punktā norādījis ģenerāladvokāts, ar šādu tēzi tiek ignorēta Euronext – kas šo darījumu ietvaros izmanto EFS sistēmu kā neatkarīgs pārvaldnieks – iesaistīšanās, un šāda iesaistīšanās nepastāv divpusējos darījumos.

35

Šajā ziņā, kā norāda Apvienotās Karalistes valdība, tam, ka tādā sistēmā kā EFS nepastāv tirdzniecība starp dažādiem starpniekiem vai dažādiem ieguldījumu fondu aģentiem, nav nozīmes, jo šīs sistēmas ietvaros šie pēdēji var noslēgt darījumus ar daudziem starpniekiem, un otrādi.

36

Otrkārt, ir jāuzskata, ka daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas interešu apvienošana notiek ar to, ka EFS sistēmā piedalās starpnieki, kuri pārstāv ieguldītājus, kā arī ieguldījumu fondu aģenti.

37

No vienas puses, šie starpnieki un aģenti ir trešās personas attiecībā pret šo sistēmu, ciktāl tie ir no tās nodalīti un neatkarīgi.

38

No otras puses, iesniedzējtiesas, kā arī prasītāju pamatlietā uzsvērtais fakts, ka aģenti un to ieguldījumu fondi vienīgi obligāti izpilda ar EFS sistēmas starpniecību saņemtos rīkojumus par ieguldījumu fondu daļu apliecību emisiju un pirkšanu, nevar kavēt to, ka, tā kā šajā sistēma piedalās šie aģenti un starpnieki, tajā notiek daudzu pirkšanas un pārdošanas interešu sastapšanās. Ņemot vērā it īpaši Direktīvas 2004/39 preambulas 6. apsvērumā minētās frāzes “pirkšanas un pārdošanas intereses” plašo nozīmi, šo frāzi nevar interpretēt kā tādu, kas izslēgtu tirdzniecības sistēmas dalībnieka pozīcijas tikai tādēļ vien, ka tās izriet no pienākuma pirkt vai emitēt šādas daļu apliecības.

39

Treškārt, iesniedzējtiesa, kā arī prasītājas pamatlietā norāda uz noteiktām EFS sistēmas īpašībām, kas saistītas ar pienākuma informēt par šīs sistēmas ietvaros veiktajiem darījumiem neesamību, to primāro raksturu, faktu, ka cenas neizriet tieši no piedāvājuma un pieprasījuma, bet gan no pirkto vai pārdoto daļu neto aktīvu vērtības, kāda tā ir nākamajā dienā pēc pasūtījumu iesniegšanas, kā arī ļoti zemo tirgus manipulāciju un iekšējo darījumu risku. Tās uzskata, ka šīs īpašības liecina pret šīs sistēmas kvalificēšanu par regulētu tirgu.

40

Taču neviena no šīm īpašībām, ja tās patiešām pastāvētu, nevar tikt uzskatīta par nesaderīgu ar “regulēta tirgus” jēdzienu, kāds tas definēts Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā.

41

Kā savos rakstveida apsvērumos norāda AFM, Apvienotās Karalistes valdība un Komisija, šī tiesību norma neietver nekādus precizējumus vai ierobežojumus attiecībā uz regulēta tirgus darbību saistībā ar to, vai par darījumiem ir vai nav jāinformē, to primāro vai sekundāro raksturu vai šo darījumu cenām.

42

Konkrētāk, kas attiecas uz informēšanu par darījumiem, jānorāda, ka Direktīvas 2004/39 preambulas 6. apsvērumā minētais, ka tirgus, ko veido vienīgi to noteikumu kopums, kuri reglamentē aspektus saistībā ar tostarp ziņošanu par darījumiem, ir regulēts tirgus vai MTF, norāda tikai, ka, lai tirgu varētu kvalificēt par regulētu tirgu vai MTF, ir pietiekami, ka tam ir šīs īpašības. No tā nevar secināt, ka informēšana par darījumiem ir šādas kvalificēšanas nepieciešams nosacījums.

43

Kas attiecas uz argumentu būtībā par to, ka EFS sistēmu nav nepieciešams kvalificēt par “regulētu tirgu”, ņemot vērā zemos ļaunprātīgas izmantošanas riskus darījumu izpildē, šis arguments nevar būt sekmīgs. Kā Komisija uzsver savos rakstveida apsvērumos, Direktīvas 2004/39 tiesību normu par regulētiem tirgiem mērķis ietver ne tikai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu. Kā izriet tostarp no šīs direktīvas preambulas 2. un 5. apsvēruma, šis tiesību normas plašāk ir vērstas uz saskaņošanu, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, izveidojot visaptverošu regulatīvu režīmu, kas reglamentē darījumu izpildi attiecībā uz finanšu instrumentiem, lai nodrošinātu darījumu augstu izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo efektivitāti.

44

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “regulēts tirgus” šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz tādu tirdzniecības sistēmu, kurā daudzi fondu aģenti un starpnieki pārstāv attiecīgi “atvērtos” ieguldījumu fondus un ieguldītājus un kuras vienīgais uzdevums ir palīdzēt šiem ieguldījumu fondiem veikt to pienākumu izpildīt šo ieguldītāju iesniegtos rīkojumus par daļu apliecību pirkšanu un pārdošanu.

45

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “regulēts tirgus” šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz tādu tirdzniecības sistēmu, kurā daudzi fondu aģenti un starpnieki pārstāv attiecīgi “atvērtos” ieguldījumu fondus un ieguldītājus un kuras vienīgais uzdevums ir palīdzēt šiem ieguldījumu fondiem veikt to pienākumu izpildīt šo ieguldītāju iesniegtos rīkojumus par daļu apliecību pirkšanu un pārdošanu.