|
3.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 104/15 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-283/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļu tiesību akti - Ienākuma nodoklis - Dalībvalsts valstspiederīgais, kurš gūst ienākumus šajā dalībvalstī un trešajā valstī un kurš dzīvo citā dalībvalstī - Nodokļu priekšrocība, kas ir paredzēta, lai ņemtu vērā viņa personisko un ģimenes situāciju)
(2017/C 104/22)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Pamatlietas puses
Prasītājs: X
Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij, kuras nodokļu tiesību aktos ir atļauts atskaitīt “negatīvos ienākumus”, kas saistīti ar mājokli, atteikt šādu samazinājumu pašnodarbinātam nerezidentam, ja viņš šajā dalībvalstī gūst 60 % no saviem kopējiem ienākumiem un dalībvalstī, kurā atrodas viņa mājoklis, negūst tādus ienākumus, kas ļautu viņam tajā izmantot līdzvērtīgas tiesības uz atskaitījumu; |
|
2) |
aizliegums, kas izriet no atbildes uz pirmo jautājumu, attiecas uz visām nodarbinātības dalībvalstīm, kurās pašnodarbinātā persona gūst ienākumus, kuri viņam ļauj tajā izmantot tiesības uz atbilstošu atskaitījumu, proporcionāli minēto ienākumu daļai, kas tiek gūta katrā nodarbinātības dalībvalstī. Šajā ziņā “nodarbinātības dalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, kuras kompetencē ir uzlikt nodokļus ienākumiem no darbības nerezidentam, kas tos tajā guvis, neatkarīgi no vietas, kur tieši šī darbība tiek veikta; |
|
3) |
apstāklis, ka attiecīgais nodokļu maksātājs nerezidents gūst daļu no saviem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem nevis dalībvalstī, bet trešajā valsti, neietekmē uz otro jautājumu sniegto atbildi. |