1

2010. gada 9. un 29. septembrī prasītāja – Crosfield Italia Srl – veica vairāku vielu reģistrāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.).

2

Reģistrācijas procesā prasītāja norādīja, ka tā ir “mazs uzņēmums” Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV 2003, L 124, 36. lpp.) izpratnē. Šis paziņojums deva tai iespēju izmantot Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 4. punktā paredzētā maksājuma par katru reģistrācijas pieteikumu samazinājumu. Atbilstoši šīs regulas 74. panta 1. punktam minētais maksājums tika noteikts ar Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regulu (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Regulu Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 107, 6. lpp.). Regulas Nr. 340/2008 I pielikumā ir paredzēti tostarp maksājumi par reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 6. pantu, kā arī mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk tekstā – “MVU”) piešķiramie samazinājumi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu, ja fiziska vai juridiska persona, kas apgalvo, ka tai ir tiesības uz samazinātiem maksājumiem vai atbrīvojumu no maksājumu veikšanas, nevar pierādīt, ka tai ir tiesības uz šādu samazinājumu vai atbrīvojumu, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) iekasē maksājumus pilnā apmērā, kā arī administratīvos maksājumus. Šajā ziņā ECHA valde 2010. gada 12. novembrī pieņēma Lēmumu MB/D/29/2010 par pakalpojumu, par kuriem tiek saņemti maksājumi, klasifikāciju (turpmāk tekstā – “Lēmums MB/D/29/2010”). Šī lēmuma, kurā grozījumi tikuši veikti ar ECHA valdes 2013. gada 12. februāra Lēmumu MB/21/2012/D, 2. pantā un 1. tabulā ir norādīts, ka Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktā paredzētais administratīvais maksājums lielam uzņēmumam ir EUR 19900, vidējam uzņēmumam – EUR 13900 un mazam uzņēmumam – EUR 7960.

3

2010. gada 9. un 29. septembrī ECHA izdeva divus rēķinus (Nr. 10007578 un Nr. 10004921), abus par summu EUR 9300. Saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 I pielikumu – lietas faktu rašanās laikā piemērojamajā redakcijā – šī summa bija atbilstoša no mazā uzņēmuma iekasējamam maksājumam, veicot kopīgu informācijas iesniegšanu, attiecībā uz vielām apjomā, kas pārsniedz 1000 tonnas.

4

2013. gada 11. februārī ECHA lūdza prasītāju iesniegt noteiktu dokumentu skaitu, lai pārbaudītu deklarāciju, kurā tā bija norādījusi, ka ir mazs uzņēmums.

5

2014. gada 28. maijā pēc apmaiņas ar dokumentiem un elektroniskā pasta vēstulēm ECHA pieņēma Lēmumu SME(2013) 4672 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Šajā lēmumā ECHA uzskatīja, ka prasītāja ir uzskatāma par lielu uzņēmumu un ka tai ir jāsamaksā atbilstošais maksājums. Šajos apstākļos ECHA informēja prasītāju, ka ECHA tai nosūtīs rēķinus, kas sedz starpību starp sākotnēji samaksātajiem maksājumiem un galīgi aprēķinātajiem maksājumiem, kā arī rēķinu par EUR 19900 administratīvā maksājuma samaksai.

6

2014. gada 4. augustā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 91. un 92. pantu, par apstrīdēto lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ECHA Apelācijas padomē.

7

2014. gada 8. decembrīECHA Apelācijas padome nolēma apturēt tajā notiekošo procesu, sagaidot Vispārējās tiesas nolēmumu šajā lietā.

8

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 6. augustā, prasītāja cēla šo prasību. Šī prasība ir daļa no saistītu lietu virknes.

9

Pirmā lieta no šīs saistīto lietu virknes bija 2014. gada 2. oktobra atceļošā sprieduma Spraylat/ECHA (T‑177/12, EU:T:2014:849) priekšmets.

10

1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lietas dalībnieki 2015. gada 8. janvārī tika aicināti iesniegt savus apsvērumus par 2014. gada 2. oktobra sprieduma Spraylat/ECHA (T‑177/12, EU:T:2014:849) iespējamo ietekmi uz šo lietu, kā arī atbildēt uz vienu jautājumu. Lietas dalībnieki izpildīja šo lūgumu noteiktajā termiņā.

11

2015. gada 16. oktobrī, pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja lietas dalībniekus atbildēt uz vienu jautājumu un iesniegt noteiktus dokumentus. Lietas dalībnieki izpildīja šos lūgumus noteiktajā termiņā.

12

Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2015. gada 16. decembra tiesas sēdē.

13

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atcelt un tādējādi atzīt par spēkā neesošu apstrīdēto lēmumu, līdz ar to izbeidzot visas minētā lēmuma tiesiskās sekas un tostarp atceļot rēķinus, kas ir tikuši izdoti lielāko nodevu summu un atbilstoši apgalvotajam piemērojamo naudas sodu samaksai.

14

Tiesas sēdē prasītāja atteicās no saviem prasījumiem par rēķinu, kuri ir tikuši izdoti, izpildot apstrīdēto lēmumu, atcelšanu, par ko ir tikusi izdarīta atzīme protokolā.

15

ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

16

ECHA norāda, ka Apelācijas padomei neesot kompetences izskatīt šo lietu, kura tajā arī ir tikusi iesniegta, jo apstrīdētais lēmums neesot viens no lēmumiem, par ko tajā var tikt iesniegta apelācija.

17

Prasītāja norāda, ka šī prasība nenozīmējot nekādu atteikšanos no prasītājas puses no apelācijas, ko tā ir iesniegusi ECHA Apelācijas padomē. Tiesas sēdē prasītāja tāpat ir precizējusi, ka tā uzskatot, ka Vispārējai tiesai ir kompetence izskatīt šo lietu.

18

Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1907/2006 94. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “[Vispārējā] tiesā vai [Tiesā] var celt prasību saskaņā ar [LESD 263. pantu], apstrīdot [ECHA] apelācijas padomes lēmumu vai [ECHA] lēmumu – gadījumos, ja padomei nav tiesību izskatīt apelāciju”.

19

Šajā ziņā Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Apelācijas padomē “var iesniegt apelācijas [par ECHA] lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar [Regulas Nr. 1907/2006] 9. pantu, 20. pantu, 27. panta 6. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu un 51. pantu”.

20

Taču apstrīdētais lēmums ir pieņemts nevis saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā minētajām normām, bet gan saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu un Lēmuma MB/D/29/2010 2. un 4. pantu. Tāpat ir jāatzīmē, ka ne Regula Nr. 340/2008, ne Lēmums MB/D/29/2010 nav pieņemti, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā minētajām normām.

21

Turklāt jānorāda, ka Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā minētie šīs regulas 9., 27., 30. un 51. pants attiecas uz lēmumiem, kam nav sakara ar reģistrācijas maksājumiem, ko maksā uzņēmumi reģistrētāji.

22

Kas attiecas uz Regulas Nr. 1907/2006 20. pantu, tajā ir regulēti “[ECHA] pienākumi”. Šī panta 5. punktā ir paredzēts, ka “saskaņā ar [Regulas Nr. 1907/2006] 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas [par ECHA] lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu”. Šī panta 2. punkts attiecas uz ECHA veicamo kontroli pār to, vai katrs reģistrācijas pieteikums ir “pilnīgs”, tostarp, vai ir samaksāts reģistrācijas maksājums. Tomēr jānorāda, ka šī pārbaude “neattiecas uz iesniegto datu kvalitāti vai pareizību, vai pamatojumu”. Pie tam Regulas Nr. 1907/2006 20. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā ir paredzēts, ka gadījumā, ja reģistrācijas pieteikums “nav pilnīgs” un ja reģistrētājs “noliktajā termiņā [..] nav papildinājis reģistrācijas pieteikumu”, ECHA“to nepieņem”. Taču aplūkojamajā gadījumā papildus tam, ka apstrīdētais lēmums nav pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 20. panta 2. punktu, ar to nav atteikta konkrēto vielu reģistrācija.

23

Tādējādi, ņemot vērā visus šos apstākļus, ir jāsecina, ka, neraugoties uz to, ka prasītāja par apstrīdēto lēmumu ir iesniegusi arī apelācijas sūdzību ECHA Apelācijas padomē, Vispārējai tiesai ir kompetence izskatīt šo prasību (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2015. gada 16. septembris, Calestep/ECHA, T‑89/13, EU:T:2015:711, 16.–22. punkts).

24

Atbildot uz 2015. gada 8. janvāra procesa organizatoriskajiem pasākumiem (skat. iepriekš 10. punktu), prasītāja ir norādījusi, ka atbilstoši tam, ko Vispārējā tiesa ir nolēmusi 2014. gada 2. oktobra spriedumā Spraylat/ECHA (T‑177/12, EU:T:2014:849), Lēmums MB/D/29/2010 esot atzīstams par prettiesisku samērīguma principa pārkāpuma dēļ.

25

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar 1991. gada 2. maija Reglamenta 48. panta 2. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Tomēr pamats, ar kuru tiek izvērsts kāds iepriekš tieši vai netieši norādīts pamats un kas ir cieši ar to saistīts, ir jāatzīst par pieņemamu (skat. spriedumu, 2011. gada 5. oktobris, Romana Tabacchi/Komisija, T‑11/06, EU:T:2011:560, 124. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Tomēr šajā lietā prasītājas izvirzītais pamats ir jauns, un tas nav balstīts uz tādiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Turklāt ar šo jauno pamatu netiek izvērsts kāds iepriekš norādīts pamats.

27

Tādējādi ir jāsecina, ka pamats, ko prasītāja ir izvirzījusi, atbildot uz 2015. gada 8. janvāra procesa organizatoriskajiem pasākumiem (iepriekš minētais 10. punkts), kas ir vērsts uz Lēmuma MB/D/29/2010 atzīšanu par prettiesisku samērīguma principa pārkāpuma dēļ, ir nepieņemams.

28

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmais pamats ir par apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkumu. Otrais pamats attiecas būtībā uz kļūdu lietas faktu vērtējumā.

29

Sava pirmā pamata kontekstā prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā neesot precizēti motīvi, kuru dēļ tā būtu kvalificējama kā liels uzņēmums. Vienīgā norāde par prasītājas lielumu esot atrodama ECHA2013. gada 19. novembra vēstulei pievienotajā dokumentā ar nosaukumu “SME calculation report”. No šī dokumenta izrietot, ka, lai noteiktu prasītājas lielumu, ECHA ir jāņem vērā ne tikai tās apgrozījums, bet arī Marchi Industriale SpA, Esseco Group Srl (proporcionāli Marchi Industriale dalībai Essemar SpA) un Marfin Srl apgrozījums. Kā izrietot no prasītājas norādītajiem argumentiem, šim argumentam neesot nekāda pamata. It īpaši prasītāja uzsver, ka ECHA neesot ņēmusi vērā 2013. gada 26. februāra elektroniskā pasta vēstulē sniegtos precizējumus. Līdzīgi 2013. gada 16. decembra vēstulē prasītāja esot norādījusi iemeslus, kuru dēļ Esseco Group dati nevar tikt ņemti vērā. ECHA2014. gada 28. maija vēstulē esot vienīgi atgādināti parametri un kritēriji, kas ļauj kvalificēt kādu uzņēmumu kā MVU. Prasītāja nevarot saprast argumentāciju, pēc kuras ECHA ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu. Turklāt ECHA argumentāciju neļaujot saprast apstrīdētajam lēmumam pievienotie dokumenti.

30

ECHA uzsver, ka prasītāja saistībā ar savu pirmo pamatu neesot minējusi, ka apstrīdētā lēmuma pielikumā ir iekļauts dokuments ar nosaukumu “SME calculation report”. Apstrīdētajā lēmumā esot tieši norādīts uz šo dokumentu, tāpat kā uz citiem pielikumiem. Turklāt savā ECHA 2013. gada 26. februārī nosūtītajā elektroniskā pasta vēstulē prasītāja esot vienīgi atsaukusies uz noteiktu dokumentu skaitu. Esot acīmredzams, ka apstrīdētajā lēmumā ECHA ir tieši norādījusi uz prasītājas 2013. gada 26. februārī nodotajiem dokumentiem. Tāpat esot acīmredzams, ka no apstrīdētā lēmuma teksta un tā pielikumiem prasītāja ir varējusi saprast argumentāciju, kuru ECHA ir ievērojusi, ņemot vērā Marchi Industriale un Esseco Group datus. ECHA piebilst, ka saskaņā ar judikatūru īss pamatojums esot uzskatāms par atbilstošu tad, ja iestāde, kas to pieņem, attiecīgā lēmuma pielikumā pievieno dokumentus, kas ir piemēroti, lai izskaidrotu tās izmantoto argumentāciju, vai ja tā norāda uz dokumentu, kas jau ir minētā lēmuma adresāta rīcībā. Šajā lietā apstrīdētajā lēmumā esot iekļauta pietiekama informācija, lai ļautu prasītājai saprast, uz kāda pamata tas ir ticis pieņemts. ECHA tostarp atsaucas uz apstrīdētajā lēmumā iekļautajām tiešajām norādēm uz piemērojamajiem regulatīvajiem noteikumiem un vērā ņemtajiem dokumentiem. Saistībā ar prasītājas minēto 2013. gada 16. decembra vēstuli ECHA precizē, ka, lai gan tā esot tikusi kļūdaini nosūtīta Apelācijas padomei, tā esot atbildējusi uz minētajā vēstulē norādītajiem apsvērumiem.

31

Ir jāatgādina, ka LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi. It īpaši attiecībā uz individuālu lēmumu pamatojumu pienākuma pamatot šādus lēmumus mērķis ir ne tikai ļaut tiesai veikt pārbaudi, bet arī sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu norādi par to, vai lēmumā, iespējams, ir trūkumi, lai apstrīdētu tā spēkā esamību. Turklāt pamatojuma prasība ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp attiecīgā akta saturu, izvirzīto motīvu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (skat. spriedumu, 2015. gada 19. marts, Dole Food un Dole Fresh Fruit Europe/Komisija, C‑286/13 P, EU:C:2015:184, 93. un 94. punkts un tajos minētā judikatūra).

32

Turklāt ir jānorāda, ka gan Regulas Nr. 1907/2006 3. pantā, gan Regulas Nr. 340/2008 preambulas 9. apsvērumā un 2. pantā nolūkā definēt, kas ir MVU, ir ietverta norāde uz Ieteikumu 2003/361.

33

Ieteikumam 2003/361 ir pielikums, kura I sadaļa attiecas uz “Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu Komisijas definīciju”. Šīs sadaļas 2. panta nosaukums ir “Uzņēmumu kategorijas definējošais darbinieku skaits un finanšu robežvērtības”.

34

Patstāvīga uzņēmuma, tas ir, tāda uzņēmuma, kas nav kvalificēts par “partneruzņēmumu” vai “saistītu uzņēmumu” Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 2. un 3. punkta izpratnē, gadījumā datu, tostarp darbinieku skaita, noteikšana atbilstoši minētā pielikuma 6. panta 1. punktam tiek veikta, pamatojoties vienīgi uz šī uzņēmuma gada pārskatiem.

35

Gadījumā, ja uzņēmumam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, datu, tostarp darbinieku skaita, noteikšana atbilstoši Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta pirmajai daļai tiek veikta, pamatojoties uz šī uzņēmuma gada pārskatiem un citiem datiem vai uzņēmuma konsolidētiem gada pārskatiem vai konsolidētiem gada pārskatiem, kuros šis uzņēmums ir iekļauts konsolidēšanai, ja tādi pastāv. Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta otro un trešo daļu šiem datiem ir jāpievieno, pirmkārt, dati par partneruzņēmumiem (kuri attiecībā pret aplūkojamo uzņēmumu atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā) proporcionāli dalības kapitālā vai balsstiesību procentuālajam lielumam, izmantojot augstāko no šiem diviem lielumiem, un, otrkārt, uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, dati 100 % apmērā, kuri vēl nav tikuši iekļauti konsolidētajos gada pārskatos.

36

Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmo daļu attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumu dati Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām izriet no gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv, kuriem pievieno uzņēmumu, kas ir saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, datus 100 % apmērā, ja vien to dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā. Kas attiecas uz uzņēmumu, kas ir saistīti ar aplūkojamo uzņēmumu, datiem, tie izriet no to gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv. Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otro daļu tiem proporcionāli pievieno šo saistīto uzņēmumu iespējamu partneruzņēmumu, kuri attiecībā uz tiem atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā, datus, ja šie dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā, proporcijā, kas ir vismaz līdzvērtīga dalības kapitālā vai balsstiesību procentuālajam lielumam, izmantojot augstāko no šiem diviem lielumiem.

37

Šajā lietā ECHA apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka prasītājas darbinieku skaits ir vienāds vai lielāks par 250 personām, gada apgrozījums pārsniedz EUR 50 miljonus un gada bilance pārsniedz EUR 43 miljonus. Uz šī pamata ECHA ir secinājusi, ka prasītāja nevar tikt kvalificēta kā mazs uzņēmums.

38

ECHA aprēķins ir detalizēti norādīts apstrīdētajam lēmumam pievienotajā ziņojumā. Šajā ziņojumā ECHA ir iekļāvusi to uzņēmumu datus, kas ir tikuši kvalificēti kā “saistīti” (Marchi Industriale) un kā “partneruzņēmumi” (Marfin un Esseco Group), un šos datus pēc tam ir pilnībā vai daļēji pievienojusi prasītājas datiem. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir tikuši kvalificēti kā “partneruzņēmumi”, ECHA tostarp ir ņēmusi vērā 49,9995 % no Esseco Group datiem. Esseco Group datu ņemšanu vērā prasītāja ir apstrīdējusi ECHA2013. gada 16. decembrī nosūtītajā vēstulē, kura saskaņā ar ECHA paziņojumu, lai gan tā ir tikusi kļūdaini nosūtīta Apelācijas padomei, ir tikusi ņemta vērā administratīvajā procesā.

39

Vispirms ir jāatgādina saiknes, kas faktu rašanās laikā prasītājai ir bijušas ar citiem uzņēmumiem. Vispirms, prasītāja ir bijusi saistīta ar Marchi Industriale, jo tai ir piederējis vairākums no šī uzņēmuma sabiedrības kapitāla. Turklāt Marchi Industriale ir bijusi Marfin partneruzņēmums (kuram ir piederējis no 25 % līdz 50 % no Marchi Industriale sabiedrības kapitāla) un Essemar partneruzņēmums (kurā Marchi Industriale ir piederējis no 25 % līdz 50 % no sabiedrības kapitāla). Visbeidzot, ECHA ir uzskatījusi, ka Essemar ir saistīts ar Esseco Group, jo pēdējam minētajam uzņēmumam ir formāli piederējis vairākums no pirmā minētā uzņēmuma sabiedrības kapitāla un tādējādi no akcionāru balsstiesībām, un to prasītāja ir atzinusi tiesas sēdē.

40

Pirmām kārtām, saistībā ar Marchi Industriale un Marfin datu ņemšanu vērā apstrīdētajam lēmumam pievienotais ziņojums, it īpaši ņemot vērā atbilstošos Ieteikuma 2003/361 noteikumus, ir ļāvis prasītājai noskaidrot minētā lēmuma pamatojumu. Proti, no šiem noteikumiem un šīs lietas apstākļiem izriet, ka ECHA ir ņēmusi vērā visus Marchi Industriale datus, jo šis uzņēmums ir bijis saistīts ar prasītāju (piemērojot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta trešo daļu), un proporcionāli – Marfin datus, jo šis uzņēmums ir bijis ar prasītāju saistīta uzņēmuma (Marchi Industriale) partneruzņēmums (piemērojot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otro daļu). Turklāt šīs prasības kontekstā prasītāja konkrēti neapstrīd šo uzņēmumu datu ņemšanu vērā.

41

Otrām kārtām, saistībā ar Esseco Group datu ņemšanu vērā, ko prasītāja ir apstrīdējusi administratīvajā procesā un kas it īpaši ir šīs prasības priekšmets, ir jānorāda, ka faktiskā situācija šajā lietā neietilpst Ieteikuma 2003/361 pielikumā paredzētajās situācijās. Lai gan Ieteikuma 2003/361 pielikumā ir paredzēts ņemt vērā to uzņēmumu datus, kuri attiecībā pret aplūkojamo uzņēmumu neatrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā, runa ir tikai par uzņēmumiem, kas ir saistīti ar aplūkojamā uzņēmuma partneruzņēmumiem (Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmā daļa) un ar aplūkojamā uzņēmuma saistītu uzņēmumu partneruzņēmumiem (Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otrā daļa). Tomēr šajā lietā Esseco Group ir bijis uzņēmums, kas ir saistīts ar tāda uzņēmuma partneruzņēmumu, kurš ir saistīts ar prasītāju.

42

Turklāt no šīs lietas apstākļiem neizriet, ka prasītāja būtu Esseco Group partneruzņēmums, kā ECHA to ir norādījusi apstrīdētajam lēmumam pievienotajā ziņojumā, nesniedzot citus paskaidrojumus.

43

Visbeidzot, kā ECHA ir apstiprinājusi tiesas sēdē, prasītājai administratīvajā procesā nav tikusi sniegta neviena norāde attiecībā uz šajā gadījumā piemērojamo juridisko pamatu saistībā ar Esseco Group datu izmantošanu. It īpaši ECHA ir precizējusi, ka tās procesuālajos rakstos minētā Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta trešā daļa nav bijusi norādīta administratīvajā procesā. Turklāt Vispārējā tiesā veiktā atsauce uz šo juridisko pamatu, kas attiecas uz ar aplūkojamo uzņēmumu tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, ir pretrunā ECHA apstrīdētajam lēmumam pievienotajā ziņojumā izmantotajai partneruzņēmuma kvalifikācijai.

44

Ņemot vērā šos apstākļus, ir jāsecina, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums neļauj prasītājai noskaidrot šī lēmuma motīvus saistībā ar Esseco Group datu ņemšanu vērā un neļauj Vispārējai tiesai veikt savu pārbaudi.

45

Tādējādi prasītājas prasības pamatojumam izvirzītais pirmais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ; otrais pamats nav jāizskata.

46

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā ECHA spriedums ir nelabvēlīgs, bet prasītāja tomēr nav prasījusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež: