24.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/13


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 1. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – AEEG/Antonella Bertazzi u.c.

(Lieta C-152/14)

2014/C 194/16

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājs: Autorità per l’energia elettrica e il gas (AEEG)

Atbildētāji: Antonella Bertazzi, Annalise Colombo, Maria Valeria Contin, Angela Filippina Marasco, Guido Guissani, Lucia Lizzi, Fortuna Peranio

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai principā par atbilstošu [Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts] Direktīvas 1999/70/EK (1) [pielikumā], 4. klauzulas 4. punktam var uzskatīt tādu valsts tiesību normu (2008. gada Dekrētlikuma Nr. 112 75. panta 2. punkts), saskaņā ar kuru līdz nullei pilnībā tiek noreducēts darba stāžs, kas ir iegūts neatkarīgās valsts iestādēs saskaņā ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, ja attiecīgie darbinieki izņēmuma kārtā ir tikuši “nostabilizēti”, pamatojoties uz atlases pārbaudījumiem, kuri, lai gan nav pilnībā salīdzināmi ar stingrāku valsts iestāžu darbinieku atlases konkursa procedūru, ko ir nokārtojuši citi darbinieki, tomēr, ciktāl tie ir paredzēti tiesību aktos, atbilstoši Itālijas Konstitūcijas 97. panta 3. punktam ir leģitīms veids, lai pārbaudītu kandidāta atbilstību piešķirto pienākumu veikšanai?

2)

a)

Gadījumā, ja iepriekš minētā tiesību norma tiek atzīta par neatbilstošu Kopienu tiesību principiem attiecībā uz darbiniekiem uz noteiktu laiku, vai ir iespējams noteikt objektīvus iemeslus, lai atkāptos no principa, ka pret šiem darbiniekiem ir jābūt tādai pašai attieksmei kā pret darbiniekiem uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā “sociālās politikas mērķus”, kas šajos apstākļos būtu nepieciešamība novērst “nostabilizēto” darbinieku iecelšanu amatā “paralēli” tiem, kas jau ir pastāvīgā štata darbinieki saskaņā ar vispārējo normu, kura pieprasa nokārtot konkursa procedūru, lai piekļūtu amatiem valsts pārvaldes iestādēs (tiesību norma, kura ir noteikta ar minēto Konstitūcijas 97. panta 3. punktu un no kuras var atkāpties, tikai pieņemot tādu tiesību aktu kā tas, kas šajā gadījumā paredz vienkāršas atlases procedūras pārbaudījumu nokārtošanu), un vai – ņemot vērā Tiesas apsvērumus 2013. gada 7. marta rīkojuma [lietā C-393/11] 47. [punktā] – var uzskatīt, ka šo objektīvo iemeslu pamatā esošās vajadzības ir apmierinātas samērīguma ziņā, darbiniekiem uz noteiktu laiku, kuri ir “nostabilizēti” savos amatos, vienkārši piešķirot individuālu atalgojuma kompensāciju, ko var kumulēt ar iespējamiem atalgojuma palielinājumiem un ko nevar pārskatīt, pārtraucot parasto atalgojuma līmeņu paaugstināšanas kārtību un piekļuvi augstākām pakāpēm?

b)

Savukārt, ja ir noteikts, ka personas atbilst konkrēto pienākumu veikšanai, vai tas, ka tās periodiski tiek novērtētas, lai pārbaudītu, ka pienākumi tiek pildīti pareizi, nolūkā atļaut šiem darbiniekiem tikt paaugstinātiem amatā augstākās pakāpēs un palielināt to atalgojumu ar iespēju tikt pārceltiem uz citu kategoriju, balstoties uz vēlāk sarīkotas atlases konkursa procedūras rezultātiem, var atjaunot pienācīgu līdzsvaru starp “nostabilizētu” darbinieku amatiem un to darbinieku amatiem, kuri ir pieņemti darbā atklātas konkursa atlases procedūras rezultātā, nekādā veidā līdz nullei nenoreducējot darba stāžu un atalgojumu pirmo minēto darbinieku gadījumā (turklāt, nepastāvot nekādām novērtējamām priekšrocībām otrās kategorijas labā iepriekš aprakstītajā karjeras virzības sistēmā, ko ir pieņēmusi AEEG), kā rezultātā aplūkojamajā lietā nepastāvētu nekādi objektīvi iemesli, kas būtu pamatoti ar objektivitāti un pārskatāmību, lai atkāptos no Direktīvas 1999/70/EK, kuru varētu piemērot šiem nodarbinātības apstākļiem šajā konkrētajā kontekstā?

3)

Vai katrā ziņā – kas, šķiet, ir secināms no 2013. gada 7. marta rīkojuma 47. un 54. punkta – faktiski ir jāpiekrīt, ka prakse pilnībā noreducēt jau iegūto darba stāžu līdz nullei ir nesamērīga un diskriminējoša (kā rezultātā būtu jāatturas no šo attiecīgo valsts tiesību normu piemērošanas [..]), – lai gan turpinot atzīt, ka pastāv nepieciešamība aizsargāt atklātā konkursa procedūras veiksmīgo kandidātu amatus, neskarot administratīvās iestādes pienākumu, uzmanīgi izvērtējot, izlemt, kādus pasākumus veikt šajā ziņā (“bonusa” veidā, t.i., tiem, kas ir pieņemti darbā pēc veiksmīgas atklāta konkursa procedūras nokārtošanas, piešķirot tiesības saņemt labvēlīgāku attieksmi paaugstināšanas procedūrā uz augstākām pakāpēm, vai ar citādiem līdzekļiem, kas ietilpst valsts iestāžu novērtējuma brīvībā, organizējot savas valsts administrāciju)?


(1)  Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK ar UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.).