1.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/47

Prasība, kas celta 2013. gada 29. martā — Sharif University of Technology/Padome

(Lieta T-181/13)

2013/C 156/87

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sharif University of Technology (Teherāna, Irāna) (pārstāvis — M. Happold, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP (1) pielikumu, Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP (2) II pielikumu, Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulas Nr. 1264/2012 (3) pielikumu un Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 (4) IX pielikumu, ciktāl tie skar prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Lēmums 2012/829/KĀDP un Padomes Īstenošanas regula Nr. 1264/2012 tika pieņemti, pārkāpjot prasītājas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzība tiesā. Padome neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo sniegtie pamati neesot pietiekami, lai prasītāja varētu saprast pamatojumu tam, kāpēc attiecībā uz to tika piemēroti ierobežojošie pasākumi. Padome esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, jo esot tai liegusi piekļuvi Padomes lietas materiāliem attiecībā uz to un šī aizlieguma rezultātā prasītāja neesot varējusi darīt zināmu savu viedokli par pierādījumiem, kas tika izvirzīti, lai pamatotu pret to vērstos pasākumus. Arī ar to, ka Padome neesot izpildījusi savu pienākumu pamatot savu lēmumu un neesot devusi prasītājai piekļuvi tās lietas materiāliem, esot tikušas pārkāptas prasītājas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzība tiesā.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, pieņemot ierobežojošos pasākumus attiecībā pret prasītāju. Prasītāja noraida pret to vērstos apgalvojumus un aicina Padomi pārliecinošāk pierādīt apgalvotos faktus.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar ierobežojošajiem pasākumiem, kas noteikti pret prasītāju, tiekot pārkāptas tās tiesības uz īpašumu un tie ir nesamērīgi. Prasītājas iekļaušana [sarakstā] neesot notikusi saskaņā ar likumā paredzētajiem nosacījumiem. Turklāt Padome nemaz neesot ņēmusi vērā faktu, ka prasītāja nav komersants, bet gan augstākās izglītības iestāde, un tās iekļaušanas [sarakstā] sekas ne tikai attiecībā uz pašu prasītāju, bet arī uz tās studentiem, mācībspēku un līdzstrādniekiem.

(1) Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmums 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 356, 71. lpp.).

(2) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).

(3) Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regula Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 55. lpp.).

(4) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).