Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 20. marta spriedumu lietā T-571/11 El Corte Inglés/ITSB — Chez Gerard (“CLUB GOURMET”) 2013. gada 30. maijā iesniedza El Corte Inglés, S.A.

(Lieta C-301/13 P)

2013/C 207/57

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: El Corte Inglés, S.A. (pārstāvji — J. L. Rivas Zurdo un E. Seijo Veiguela, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

1)   Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

Tiesiskās noteiktības princips paredz “nepārprotamu formulējumu, kas ieinteresētajām personām ļauj skaidri un precīzi zināt savas tiesības un pienākumus”. Šis princips saistās ar tiesiskās paļāvības principu, ar kuru paredzēta nepieciešamība pamatot administratīvos lēmumus, kas atkāpjas no agrākajiem lēmumiem, ja šie lēmumi var radīt tiesisko paļāvību to adresātiem.

Spānijas tiesu prakse attiecībā uz Spānijas preču zīmēm–saukļiem (kas reģistrētas 1997. gada Instrukcijas spēkā esamības laikā), ir skaidrā pretrunā Kopienas administratīvajiem aktiem iebildumu procesā B 877.714 un R 571/11, kā arī Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 20. marta spriedumam: tā kā Iebildumu nodaļai bija šaubas par agrākās preču zīmes skaidrojumu, tai esot bijis tās jānovērš, lūdzot Spānijas Patentu un preču zīmju biroju sniegt skaidrojumu šajā jautājumā vai arī lūdzot šo lietas dalībnieku formulēt apsvērumus savai aizstāvībai.

2)   Acīmredzami kļūdains tiesvedības priekšvēstures vērtējums

Spriedumā uzskatīts, ka ir pierādīta pretstatītās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz 35. klasi, lai aizsargātu pakalpojumus saistībā ar reklāmas frāzi, ko izmanto kā saukli preču, kas ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 42. klasē, tirdzniecībā, lietošanā vai izmantošanā, kā arī tas, ka ITSB bija zināms tā 2006. gada 17. jūlija lēmums, kurā tas bija ņēmis vērā Spānijas Patentu un preču zīmju biroja 1997. gada 11. novembra Instrukciju par preču zīmju-saukļu vērtēšanu (4. pielikums) un Spānijas Augstākās Tiesas 2004. gada 25. februāra un 2008. gada 30. maija spriedumus.

Prasība, lai [šis] lietas dalībnieks apgalvo un pierāda, ka tā agrākās preču zīmes piešķirtā aizsardzība attiecās uz tādām pašām precēm kā tās, kas norādītas reģistrācijas pieteikumā, ir acīmredzami kļūdains vērtējums, jo tā līdzinās prasībai par piemērošanas jomas identiskumu. Tādējādi kļūdains pierādījumu un faktu vērtējums aptur galvenā jautājuma, kas ir Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, risināšanu.

3)   Pārsūdzētā sprieduma pamatojuma neesamība

Pārsūdzētajā spriedumā (35. punkts) ir atzīta sprieduma lietā Atomic  (2) nozīme, bet norādīts, ka tas ir piemērojams gadījumā, kad ITSB rīcībā jau ir norādes attiecībā uz valsts tiesībām (41. punkts); tas rada pretrunu, jo tās tātad nav piemērojamas ex officio.

Sprieduma 45. punktā ir norādīts, ka procesā ITSB nevar pamatoties uz argumentiem, kas jau tikuši izvirzīti ITSB cita procesa ietvaros, tomēr nav precizēts, kādēļ tam tā jābūt.

Jebkādas analīzes par preču zīmju salīdzinājumu neesamība, kas ir reāls [prasības] pamats (pārsūdzētā sprieduma 55. punkts), liedz šim lietas dalībniekam aizstāvības iespēju.

4)   Sajaukšanas iespēja

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi tiesības uz aizstāvību, nelemjot par Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto sajaukšanas iespēju. Galvenais prasības pamats, kas izvirzīts starp citiem pamatiem [norādīti prasības pieteikuma] 19.-22. punktā, ir kļūdains sajaukšanas iespējas vērtējums. Saskaņā ar judikatūru, sajaukšanas iespēja sabiedrības apziņā ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā.

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)

(2)  2005. gada 20. aprīļa spriedums lietā T-318/03 Atomic Austria/ITSB — Fabricas Agrupadas de Muñecas de Onil (“ATOMIC BLITZ”) (Krājums, II-1319. lpp.).