26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/35

Prasība, kas celta 2012. gada 19. novembrī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-525/12)

2013/C 26/67

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Manhaeve un G. Wilms)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, izslēdzot atsevišķus pakalpojumus no jēdziena “ūdens pakalpojumi” interpretācijas, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva) (1), un īpaši tās 2. panta 38. punktā un 9. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka ūdens pakalpojumi ietver virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu ieguvi, uzkrāšanu, uzglabāšanu, apstrādi un sadali arī elektroenerģijas ieguvei no ūdens enerģijas, kuģniecībai un aizsardzībai pret plūdiem. Turklāt ūdens pakalpojumos ietilpstot arī lietošana personīgām vajadzībām.

Atbildētājas izmantotais jēdziena “ūdens pakalpojumi” tvērums esot pretrunā Ūdens pamatdirektīvas 9. pantam. Tā no ūdens pakalpojumu tvēruma direktīvas izpratnē esot izslēgusi tādus ūdens pakalpojumus kā ūdens uzkrāšanu elektroenerģijas ieguves vajadzībām, kuģniecībai un aizsardzībai pret plūdiem. Šāda šaura interpretācija neesot atbilstoša Ūdens pamatdirektīvai, laupot lietderību 9. pantam un tādējādi apdraudot direktīvas mērķu īstenošanu.

Protams, dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvas 9. pantu no izmaksām izslēgt ūdens pakalpojumus. Tās var atsaukties uz izmaksu sociālām, ekoloģiskām un ekonomiskām sekām, kā arī ģeogrāfiskiem un klimatiskiem apstākļiem. Turklāt dalībvalsts atbilstoši Ūdens pamatdirektīvas 9. panta 4. punktam var izlemt nepiemērot Ūdens pamatdirektīvas 9. panta 1. punkta 2. apakšpunkta noteikumus saistībā ar ūdens cenu politiku un ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanu. Tā priekšnosacījums ir, ka tai ir jābūt pastāvīgai praksei attiecīgajā dalībvalstī un netiek apdraudēti šīs direktīvas mērķi un to īstenošana.

Pilnīga ūdens pakalpojumu izslēgšana ievērojamā apmērā, kā to dara atbildētāja, tomēr acīmredzami pārsniedz minēto rīcības brīvību.

(1) OV L 327, 1. lpp.