6.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 232/36

Prasība, kas celta 2011. gada 9. jūnijā — Portovesme/Komisija

(Lieta T-291/11)

(2011/C 232/63)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portovesme Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji — F. Ciulli, G. Dore, M. Liberati un A. Vinci, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

1)

saskaņā ar LESD 267. pantu atzīt par prettiesisku Eiropas Komisijas 2011. gada 23. februāra Lēmumu par valsts atbalstu Nr. C 38/B/2004 (ex NN 58/2004) un Nr. C 13/2006 (ex N 587/2005), kuru Itālija īstenojusi par labu prasītājai, un tādējādi to atcelt pilnībā vai tiktāl, ciktāl tiek uzskatīts par piemērotu;

2)

pakārtoti un tikai tad, ja 1) punktā minētais prasījums netiek apmierināts, atzīt par prettiesisku šo lēmumu tiktāl, ciktāl ir prasīts atgūt atbalstu, jo tie ir pretrunā vispārējam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam;

3)

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, prasītājai saglabājot tiesības celt atsevišķu prasību par zaudējumu atlīdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza 11 pamatus.

1)

Pirmais pamats ir par tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu un Regulas Nr. 659/1999 (1) 4., 7., 10. un 14. panta pārkāpumu.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: lēmums ir pieņemts gandrīz sešarpus gadus pēc paziņojuma par oficiālo izmeklēšanas procedūru.

2)

Otrais pamats ir par atbilstošo normatīvo aktu kļūdainu un/vai nepilnīgu norādīšanu un tādējādi par rūpības un objektivitātes pienākuma pārkāpumu.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: lēmums par nesaderīgumu ir pamatots ar nepilnīgu un kļūdainu faktisko un tiesisko apstākļu izklāstu, tādējādi pārkāpjot rūpības principu un objektivitātes principu, kam vajadzēja būt Komisijas rīcības pamatā.

3)

Trešais pamats ir par pārmērīgi atšķirīgu attieksmi starp Portovesme un Alcoa Trasformazioni.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: ar citu lēmumu attiecībā uz citu sabiedrību Komisija bija atzinusi par tiesisku to pašu sistēmu, kas tagad atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu saistībā ar prasītāju, tādējādi piemērojot pārmērīgi atšķirīgu attieksmi starp abām sabiedrībām.

4)

Ceturtais pamats ir par atbalsta esamību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: ar prasītājai noteikto preferenciālo tarifu Itālijas valsts iesaistījās, lai novērstu nepamatoti nelabvēlīgu stāvokli, kā arī lai samazinātu pārmērīgās elektroenerģijas patēriņa izmaksas saistībā ar nepietiekamo salas tīkla saslēgumu ar valsts tīklu. Tādējādi nebija izpildīti nosacījumi par ekonomisku priekšrocību un pasākuma selektīvo raksturu. Turklāt Cassa Conguaglio [Izlīdzināšanas fonda] iesaistīšanās bija tikai iespējamība, tāpēc attiecīgo pasākumu nevarēja kvalificēt kā valsts līdzekli. Visbeidzot, šis pasākums nekādi nevarēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo saistībā ar cinka tirgu nav tirdzniecības plūsmu Kopienas iekšienē.

5)

Piektais pamats ir par pieņēmumu, uz kuriem balstīts apstrīdētais lēmums, kļūdaino raksturu.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: lēmums ir pamatots ar kļūdainu pieņēmumu, saskaņā ar kuru atbalsts esot radījis nestabilitāti enerģētikas tirgū, jo tirgus, uz kuru attiecas šī sistēma, ir smago metālu ražošanas tirgus.

6)

Sestais pamats ir par jauna atbalsta vai pastāvoša atbalsta kvalificēšanu.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: attiecīgo preferenciālo tarifu esot vajadzējis kvalificēt kā pastāvošu atbalstu, kas ar agrāku Komisijas lēmumu jau atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu.

7)

Septītais pamats ir par atbalsta saderīgumu ar kopējo tirgu.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: Komisija nav ņēmusi vērā, ka aplūkojamais pasākums ir palīdzējis nodrošināt ilgstošu nodarbinātības attīstību attiecīgajā zonā.

8)

Astotais pamats ir par EKL 2., 3., 5. un 12. panta pārkāpumu un par vienlīdzības principa un samērīguma principa nepiemērošanu Kopienu iestāžu rīcībā.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: ar apstrīdēto lēmumu ir prettiesiski noraidīta atbalsta sistēma, kuras mērķis ir novērst ļoti diskriminējošo stāvokli, kāds pastāv starp, pirmkārt, Itālijas un, otrkārt, Eiropas smagā metāla ražošanas uzņēmumiem.

9)

Devītais pamats ir par LESD 174. panta un D pielikuma, un Deklarācijas Nr. 30 par salu reģioniem pārkāpumu.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: Komisija nav ņēmusi vērā struktūras un tirgus deficītu, kas izriet no salu esamības.

10)

Desmitais pamats ir par normu, kas reglamentē procedūru (LESD 107. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkts), pārkāpumu un par 1998. gada “Reģionālā atbalsta PAMATNOSTĀDŅU” kļūdainu piemērošanu, ka arī 2007.-2013. gada PAMATNOSTĀDŅU nepiemērošanu.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: Komisija nav izpildījusi pienākumu pienācīgi pārbaudīt atbalsta saderīgumu.

11)

Vienpadsmitais pamats ir par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.

—

Šī pamata pamatošanai izvirzītie argumenti: Komisija nav ņēmusi vērā nedz to, ka sistēma, kas attiecināta uz prasītāju, jau bija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu ar agrāku lēmumu, nedz to, ka saistībā ar šo sistēmu piecpadsmit gados, kas pagājuši kopš tās pieņemšanas, nav paustas nekādas šaubas; tādējādi šiem elementiem ir nozīme attiecībā uz prasītājas tiesisko paļāvību.

(1)  Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).