Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 12. jūlija rīkojums –

Tate & Lyle Investments

(lieta C-384/11)

Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa – LESD 63. pants – Nodokļu tiesību akti – Dividenžu izmaksāšana – Nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā – Nodokļa uzlikšanas virknē novēršana vai samazināšana – Atšķirīga attieksme pret dividenžu saņēmējām rezidentēm sabiedrībām un dividenžu saņēmējām nerezidentēm sabiedrībām

Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Valsts tiesiskais regulējums, kurā par dividendēm, kuras rezidente sabiedrība pēc sadalīšanas darījuma izmaksā nerezidentei sabiedrībai, paredzēts uzlikt lielāku nodokļu slogu nekā par dividendēm, kuras visādā ziņā tiek izmaksātas rezidentēm sabiedrībām attiecīgajā dalībvalstī – Nepieļaujamība – Robežas – Ierobežojuma seku neitralizācija, ienākumu gūšanas vietā, piemērojot konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, atskaitot nodokli no citā dalībvalstī maksājamā nodokļa summas – Valsts tiesas vērtējums (LESD 63. pants) (sal. ar 18.–46. punktu un rezolutīvo daļu)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu –

Rechtbank van eerste aanleg te Brussel

– LESD 63. panta interpretācija – Kapitāla brīvas aprites ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Dividenžu aplikšana ar nodokli – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts ienākumu gūšanas vietā aplikt ar 10 % nodokli dividendes, kuras izmaksā rezidentes sabiedrības, kā arī pielīdzinātos ieņēmumus – Tikai rezidentēm sabiedrībām iespējama šīs ieturējuma summas atskaitīšana no uzņēmumu ienākuma nodokļa

Rezolutīvā daļa:

LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, saskaņā ar kuriem ar nodokli ienākumu gūšanas vietā ir apliekamas dividendes, ko rezidente sabiedrība ir izmaksājusi saņēmējām rezidentēm un nerezidentēm sabiedrībām, kuru dalība šīs izmaksātājas rezidentes sabiedrības kapitālā ir mazāka par 10 % no kapitāla, taču šīs dalības iegādes vērtība ir vismaz EUR 1,2 miljoni, un kuros vienīgi saņēmējām rezidentēm sabiedrībām ir paredzēts mehānisms, kas ļauj samazināt nodokļa uzlikšanu virknē. Ja dalībvalsts atsaucas uz konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kura ir noslēgta ar citu dalībvalsti, tad valsts tiesas pienākums ir noteikt, vai lietā, kuru tā izskata, ir jāņem vērā šī konvencija, un attiecīgā gadījumā pārbaudīt, vai tā ļauj neitralizēt brīvas kapitāla aprites ierobežojuma sekas.