—

Belgian Electronic Sorting Technology NV vārdā – P. Maeyaert, P. de Jong un J. Muyldermans, advocaten,

—

B. Peelaers un Visys NV vārdā – V. Pede un S. Demuenynck, advocaten,

—

Beļģijas valdības vārdā – J.-C. Halleux un T. Materne, pārstāvji,

—

Igaunijas valdības vārdā – M. Linntam, pārstāve,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un M. Szpunar, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – M. Owsiany-Hornung un M. van Beek, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt jēdzienu “reklāma” Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 250, 17. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK (OV L 149, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 84/450”), 2. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 21. lpp.) 2. panta izpratnē.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Belgian Electronic Sorting Technologie NV, saukta arī par “BEST NV” (turpmāk tekstā – “BEST”), un B. Peelaers un Visys NV (turpmāk tekstā – “Visys”), sabiedrību, kuras viens no dibinātājiem ir B. Peelaers, par Visys domēna nosaukuma “www.bestlasersorter.com” reģistrāciju un izmantošanu, kā arī to, ka šī sabiedrība izmanto “metatags”, kas norāda uz BEST un uz tās precēm.

3

Saskaņā ar Direktīvas 84/450 1. pantu tās mērķis ir aizsargāt tirgotājus pret maldinošu reklāmu un tās negodīgajām sekām, kā arī paredzēt nosacījumus, ar kādiem salīdzinošā reklāma ir atļauta.

4

Direktīvas 84/450 2. panta 1.–2.a punktā ir ietvertas šādas definīcijas:

“[..]

1.   “Reklāma” nozīmē priekšstata [paziņojuma] veidošanu jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai brīvām profesijām, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu, ieskaitot nekustamo īpašumu, tiesības un pienākumus;

2.   “Maldinoša reklāma” nozīmē jebkuru reklāmu, kas jebkādā veidā, ieskaitot tās noformējumu, maldina vai var maldināt personas, kurām tā ir adresēta vai kuras tā sasniedz, un kas tās maldinošā rakstura dēļ var ietekmēt šo personu saimniecisko rīcību vai kas šo iemeslu dēļ aizskar vai var aizskart konkurentu;

2.a   “Salīdzinošā reklāma” ir jebkura reklāma, kas tieši vai netieši identificē konkurentu vai konkurenta piedāvātās preces vai pakalpojumus”.

5

Direktīva 84/450 tika atcelta ar Direktīvu 2006/114, kura stājās spēkā 2007. gada 12. decembrī. Ņemot vērā lietas faktisko apstākļu rašanās brīdi, strīdam pamatlietā daļēji ir piemērojama Direktīva 84/450 un daļēji – Direktīva 2006/114.

6

Direktīvas 2006/114 3., 4., 8., 9., 14. un 15. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

7

Direktīvas 2006/114 1. pantā tās mērķis ir aprakstīts ar tādiem pašiem vārdiem kā Direktīvas 84/450 1. pantā.

8

Direktīvas 2006/114 2. panta a)–c) punktā tiek pārņemts Direktīvā 84/450 esošo reklāmas, maldinošas reklāmas un salīdzinošās reklāmas definīciju formulējums.

9

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) (OV L 178, 1. lpp.) 11. apsvērumā ir precizēts:

“Šī direktīva neierobežo aizsardzības līmeni jo īpaši sabiedrības veselībai un patērētāju interesēm, kas paredzēts Kopienas aktos; [..] tas pats Kopienas tiesību kopums, kas pilnībā attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem, arī ietver jo īpaši [..] Direktīvu 84/450 [..].”

10

Saskaņā ar Direktīvas 2000/31 1. panta 1. un 2. punktu tās mērķis ir veicināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodrošinot brīvu informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti starp dalībvalstīm. Lai to sasniegtu, tā saskaņo atsevišķus valsts noteikumus par informācijas sabiedrības pakalpojumiem attiecībā uz iekšējo tirgu, pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas vietu, komercziņojumiem, elektroniskajiem kontraktiem, starpnieku saistībām, rīcības kodeksiem, strīdu noregulējumu bez tiesas, sūdzību ierosināšanu tiesā un sadarbību starp dalībvalstīm.

11

Šīs direktīvas 1. panta 3. punktā ir noteikts:

“Šī direktīva papildina [Savienības] tiesības, kas piemērojamas informācijas sabiedrības pakalpojumiem, neierobežojot aizsardzības līmeni, jo īpaši sabiedrības veselībai un patērētāju interesēm, kā noteikts [Savienības] aktos un valsts tiesību aktos, kas tos ievieš, ciktāl tas neierobežo brīvību sniegt informācijas sabiedrības pakalpojumus.”

12

Minētās direktīvas 2. panta f) punktā “komercziņojuma” jēdziens ir definēts šādi:

“Jebkāds ziņojuma veids, kas ir paredzēts tiešai vai netiešai preču, pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda uzņēmuma, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komerciālu, rūpniecisku darbību vai nodarbojas ar amatniecību vai regulētu profesiju. Turpmāk minētais pats par sevi neveido komercziņojumus:

13

1991. gada 14. jūlija Likuma par komercpraksi un patērētāju informēšanu un aizsardzību (1991. gada 29. augustaBelgisch Staatsblad, 18712. lpp.), ar kuru tika transponēta Direktīva 84/450, 93. panta 3. punktā reklāmas jēdziens tiek definēts kā “ikviens paziņojums, kura mērķis tieši vai netieši ir veicināt preču vai pakalpojumu pārdošanu, [neatkarīgi no] izvietošanas vietas vai izmantotā izziņošanas līdzekļa”. Šis likums tika atcelts un aizstāts ar 2010. gada 6. aprīļa Likumu par tirgus praksi un patērētāju aizsardzību (2010. gada 12. aprīļaBelgisch Staatsblad, 20803. lpp.), kura 2. panta 19. punktā ir pārņemta tā pati definīcija.

14

2003. gada 11. marta Likuma par atsevišķiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem (2003. gada 17. martaBelgisch Staatsblad, 12962. lpp.), ar kuru tiek transponēta Direktīva 2000/31, 2. panta 7. punktā reklāmas jēdziena definīcija ir formulēta šādi:

“[..] jebkāda veida paziņojums, kas ir paredzēts tiešai vai netiešai preču, pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda uzņēmuma, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, rūpniecisku darbību vai nodarbojas ar amatniecību vai citu reglamentētu profesiju.

Šī likuma piemērošanas ietvaros par reklāmu neuzskata:

15

Saskaņā ar 2003. gada 26. jūnija Likuma par domēnu nosaukumu ļaunprātīgu reģistrāciju (2003. gada 9. septembraBelgisch Staatsblad, 45225. lpp.) 2. panta 1. punktu domēna nosaukums ir “ciparu IP (Internet Protocol) adreses burtciparu atbilsme, kas dod iespēju identificēt internetam pieslēgtu datoru [..]”.

16

BEST un Visys izstrādā, ražo un tirgo lāzertehnoloģijas šķirošanas mašīnas un konveijerus.

17

BEST tika nodibināta 1996. gada 11. aprīlī. Tās šķirošanas mašīnām ir šādi nosaukumi – “Helius”, “Genius”, “LS9000” un “Argus”.

18

Visys2004. gada 7. oktobrī nodibināja B. Peelaers, kas ir bijušais BEST darbinieks.

19

2007. gada 3. janvārīB. Peelaers Visys vārdā reģistrēja domēna nosaukumu “www.bestlasersorter.com”. Ar šādu domēna nosaukumu atrodamās interneta vietnes saturs ir identisks tam, kāds tas ir parastajām Visys interneta vietnēm, kuras ir pieejamas ar domēna nosaukumiem “www.visys.be” un “www.visysglobal.be”.

20

BEST2008. gada 4. aprīlī Beniluksā reģistrācijai iesniedza grafisku preču zīmi “BEST” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 9., 40. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

21

2008. gada 23. aprīlī zvērināts tiesu izpildītājs konstatēja, ka, ievadot meklējamos vārdus “Best Laser Sorter” meklētājprogrammā “www.google.be”, tā kā otro rezultātu aiz BEST interneta vietnes norāda Visys interneta vietni un ka šī pēdējā minētā savās interneta vietnēs izmanto tādus “metatags” kā “Helius sorter, LS9000, Genius sorter, Best+Helius, Best+Genius, [..] Best nv”.

22

Uzskatot, ka domēna nosaukuma “www.bestlasersorter.com” reģistrācija un izmantošana, kā arī minēto metadatu izmantošana būtu tās preču zīmes un tās tirdzniecības nosaukuma aizskārums un noteikumu par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, kā arī par prettiesisku domēna nosaukuma reģistrēšanu pārkāpums, BEST2008. gada 30. aprīlī cēla prasību pret B. Peelaers un Visys par šo apgalvoto aizskārumu un pārkāpumu pārtraukšanu. Atbildot uz šo prasību, B. Peelaers un Visys iesniedza pretprasību atcelt Beniluksā reģistrēto grafisko preču zīmi “BEST”.

23

Ar 2008. gada 16. septembra spriedumu Voorzitter van de rechtbank van koophandel te Antwerpen [Antverpenes pirmās instances tiesa] noraidīja BEST prasījumus kā nepamatotus, izņemot to, kurš bija par salīdzinošu un maldinošu reklāmu regulējošu tiesību normu pārkāpumu, izmantojot attiecīgos “metatags”. Tā turklāt noraidīja B. Peelaers un Visys iesniegto pretprasību.

24

Saņēmusi BEST iesniegto apelācijas sūdzību un B. Peelaers un Visys pretapelācijas sūdzību, Hof van beroep te Antwerpen [Antverpenes apelācijas tiesa] ar 2009. gada 21. decembra spriedumu noraidīja visus BEST prasījumus, ieskaitot to, kurš bija par salīdzinošu un maldinošu reklāmu regulējošu tiesību normu pārkāpumu, un atcēla Beniluksā reģistrēto grafisko preču zīmi “BEST”, jo tai nav atšķirtspējas.

25

BEST šo spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā kasācijas kārtībā. Ar 2011. gada 8. decembra spriedumu tā noraidīja BEST izvirzītos prasības pamatus, izņemot to, kas attiecās uz tiesību aktu par maldinošu un salīdzinošu reklāmu pārkāpumu.

26

Attiecīgi šādos apstākļos Hof van Cassatie [Kasācijas tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [84/450] 2. pantā un Direktīvas [2006/114] 2. pantā paredzētais “reklāmas” jēdziens ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietilpst, pirmkārt, domēna nosaukuma reģistrācija un izmantošana un, otrkārt, [“metatags”] izmantošana interneta vietnes metadatos?”

27

Vispirms ir jānorāda, ka BEST lūdz Tiesai pieņemt nolēmumu pēc savas iniciatīvas, pirmkārt, jautājumā par to, vai Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkti aizliedz reģistrēt preču zīmi, attiecībā uz kuru ir aizdomas, ka tā ir reklamējoša vai ierosinoša. Otrkārt, BEST aicina Tiesu atbildēt uz jautājumu par to, vai saskaņā ar Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (konvencija parakstīta Parīzē 1883. gada 20. martā, pēdējo reizi pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī, Recueil des traités des Nations unies, 828. sējums, Nr. 11851, 305. lpp.) 8. pantu, lasot to kopā ar 1. un 2. pantu Līgumā par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1 C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kurš 1994. gada 15. aprīlī parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.), tirdzniecības nosaukumam piešķirtā aizsardzība ir pakārtota nosacījumam, ka ir jāspēj konstatēt, ka šim tirdzniecības nosaukumam piemīt atšķirtspēja.

28

Šajā ziņā ir svarīgi atgādināt, ka tikai iesniedzējtiesas kompetencē ir noteikt jautājumu, kurus tā vēlas uzdot Tiesai, priekšmetu. Vienīgi valsts tiesu, kuras izskata lietu un kurām ir jāuzņemas atbildība par tiesas nolēmuma pieņemšanu, ziņā ir, ņemot vērā katras lietas īpatnības, novērtēt gan to, cik nepieciešams ir prejudiciāls nolēmums šīs tiesas sprieduma pieņemšanai, gan to, cik atbilstoši ir Tiesai uzdotie jautājumi (skat. 1999. gada 16. marta spriedumu lietā C-159/97 Castelletti, Recueil, I-1597. lpp., 14. punkts; 2006. gada 6. jūlija spriedumu lietā C-154/05 Kersbergen-Lap un Dams-Schipper, Krājums, I-6249. lpp., 21. punkts, kā arī 2007. gada 25. janvāra spriedumu lietā C-321/03 Dyson, Krājums, I-687. lpp., 23. punkts).

29

Protams, Tiesa ir atkārtoti spriedusi, ka, pat ja formāli iesniedzējtiesa savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecina tikai uz atsevišķu Savienības tiesību noteikumu interpretāciju, šis apstāklis nevar liegt Tiesai tai sniegt visus minēto tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izlemjot tās iztiesājamo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa tos savā jautājumā ir minējusi vai nav (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Dyson, 24. punkts; 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C-392/05 Alevizos, Krājums, I-3505. lpp., 64. punkts, un 2008. gada 29. janvāra spriedumu lietā C-275/06 Promusicae, Krājums, I-271. lpp., 42. punkts).

30

Tomēr, ņemot vērā, ka iesniedzējtiesa jau ir galīgi noraidījusi BEST izvirzītos prasības pamatus, uz kuriem attiecas šī sprieduma 27. punktā minētie jautājumi, atbilde uz šiem jautājumiem vairs nevarētu tikt uzskatīta par noderīgu šajā tiesā izskatāmā strīda atrisināšanai.

31

Šādos apstākļos nav jāizvērtē šie jautājumi, kas pārsniedz iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma robežas.

32

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa cenšas noskaidrot, vai Direktīvas 84/450 2. panta 1. punkts un Direktīvas 2006/114 2. panta a) punkts ir interpretējami tādējādi, ka jēdziens “reklāma”, kas ir definēts šajos noteikumos, tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, attiecas uz, pirmkārt, domēna nosaukuma reģistrāciju, otrkārt, šī nosaukuma izmantošanu un, treškārt, “metatags” izmantošanu interneta vietnes metadatos.

33

Izņemot BEST un Itālijas valdību, visi pārējie Tiesā tiesvedībā esošās lietas dalībnieki, proti, B. Peelaers un Visys, Beļģijas, Igaunijas un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija, uzskata, ka domēna nosaukuma reģistrēšana nebūtu pielīdzināma reklāmai. Turpretim, runājot par šāda nosaukuma izmantošanu, vienīgi B. Peelaers, Visys un Komisija uzskata, ka tā principā nevar būt reklāma. Kas attiecas uz “metatags” izmantošanu interneta vietnes metadatos, BEST, kā arī Beļģijas un Itālijas valdības viedoklis ir, ka reklāmas jēdziens, it īpaši tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotajā gadījumā, ietver šādu izmantošanu, turpretim B. Peelaers, Visys, Polijas valdība un Komisija aizstāv pretēju viedokli. Igaunijas valdība nav paudusi nostāju attiecībā uz šo pēdējo aspektu.

34

Direktīvas 84/450 2. panta 1. punktā un Direktīvas 2006/114 2. panta a) punktā reklāmas jēdziens ir definēts kā priekšstata veidošana jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai brīvām profesijām, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu.

35

Tiesa jau ir norādījusi, ka, ņemot vērā šo īpaši plašo definīciju, reklāma var izpausties ļoti dažādos veidos (it īpaši skat. 2001. gada 25. oktobra spriedumu lietā C-112/99 Toshiba Europe, Recueil, I-7945. lpp., 28. punkts) un tātad nekādā gadījumā nav sašaurināta līdz klasiskām reklāmas formām.

36

Lai noskaidrotu, vai kāda atsevišķa prakse veido kādu no reklāmas veidiem minēto noteikumu izpratnē, ir jāņem vērā Direktīvas 84/450 un Direktīvas 2006/114 mērķi, kas, kā izriet no šo direktīvu 1. panta, ir aizsargāt tirgotājus pret maldinošu reklāmu un tās negodīgām sekām un izvirzīt nosacījumus, ar kādiem salīdzinošā reklāma ir atļauta.

37

Šo nosacījumu mērķis, kā Tiesa ir konstatējusi attiecībā uz Direktīvu 84/450 un kā attiecībā uz Direktīvu 2006/114 tas izriet no tās preambulas 8., 9. un 15. apsvēruma, ir sabalansēt dažādas intereses, kuras var tikt skartas, atļaujot salīdzinošo reklāmu, ļaujot konkurentiem objektīvi norādīt uz dažādu līdzīgu preču priekšrocībām, lai veicinātu konkurenci patērētāju interesēs, un vienlaikus aizliedzot tādu praksi, kas var izraisīt konkurences traucējumus, radīt kaitējumu konkurentiem un negatīvi ietekmēt patērētāju izvēli (šajā ziņā skat. 2009. gada 18. jūnija spriedumu lietā C-487/07 L’Oréal u.c., Krājums, I-5185. lpp., 68. punkts, kā arī 2010. gada 18. novembra spriedumu lietā C-159/09 Lidl, Krājums, I-11761. lpp., 20. punkts).

38

Turklāt no Direktīvas 2006/114 preambulas 3. un 4. apsvēruma un 8. apsvēruma otrā teikuma, kā arī no vienlīdz plašajām jēdzienu “maldinoša reklāma” un “salīdzinošā reklāma” definīcijām, kas ir paredzētas Direktīvas 84/450 2. panta 2. un 2.a punktā, un Direktīvas 2006/114 2. panta b) un c) punktā, izriet, ka Savienības likumdevējam ir bijis nolūks ar šīm direktīvām ieviest pilnīgu regulējumu visu veidu reklāmas izpausmēm, neatkarīgi no tā, vai tā pamudina vai ne noslēgt līgumu, lai izvairītos no tā, ka šāda reklāma varētu radīt kaitējumu patērētājiem un tirgotājiem, un izraisīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

39

Līdz ar to jēdziens “reklāma” Direktīvas 84/450 un Direktīvas 2006/114 izpratnē nebūtu interpretējams un piemērojams tādā veidā, lai tirgotāja darbībām, kuras veiktas ar mērķi veicināt tā preču vai tā pakalpojumu noietu un kuras var ietekmēt patērētāju saimniecisko rīcību un attiecīgi ietekmēt šī tirgotāja konkurentus, varētu nepiemērot šajās direktīvās noteiktos godīgas konkurences noteikumus.

40

Pamatlietā nav strīda par to, ka domēna nosaukuma “www.bestlasersorter.com” reģistrācija, ko veica B. Peelaers Visys vārdā, un tas, ka šī pēdējā izmantoja šo domēna nosaukumu, kā arī “metatags”“Helius sorter, LS9000, Genius sorter, Best+Helius, Best+Genius, [..] Best nv”, notika saistībā ar šīs sabiedrības tirdzniecību.

41

Tiesā tiesvedībā esošās lietas dalībnieki nav vienisprātis tikai jautājumā par to, vai minētās B. Peelaers un Visys veiktās darbības ir uzskatāmas par “paziņojuma veidošanu”, kas tiek veikta, “lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu”, Direktīvas 84/450 2. panta 1. punkta un Direktīvas 2006/114 2. panta a) punkta izpratnē.

42

Vispirms attiecībā uz domēna nosaukuma reģistrāciju ir jākonstatē, ka tā, kā to norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 48. un 49. punktā, nav nekas vairāk kā formāls akts, kuru izmantojot tiek lūgts iestādei, kas ir izraudzīta domēna nosaukumu pārvaldībai, par maksu ietvert minēto domēna nosaukumu savā datu bankā un interneta lietotājus, kas to ieraksta, savienot tikai ar šī domēna nosaukuma īpašnieka norādīto IP adresi. Domēna nosaukuma reģistrācija vien tomēr vēl nenozīmē, ka pēc tam tas tiks faktiski izmantots, lai izveidotu interneta vietni, un ka interneta lietotājiem līdz ar to būs iespējams uzzināt šo domēna nosaukumu.

43

Ņemot vērā Direktīvas 84/450 un Direktīvas 2006/114 mērķus, kas ir atgādināti šī sprieduma 36.–38. punktā, nevarētu uzskatīt, ka šāda tīri formāla rīcība, kas pati par sevi noteikti nerada iespēju potenciālajiem klientiem uzzināt domēna nosaukumu un kas tātad nevar ietekmēt šo klientu izvēli, ir paziņojuma veidošana, lai veicinātu domēna nosaukuma īpašnieka preču vai pakalpojumu noietu Direktīvas 84/450 2. panta 1. punkta un Direktīvas 2006/114 2. panta a) punkta izpratnē.

44

Protams, kā to norādīja BEST, domēna nosaukuma reģistrācijas sekas ir tādas, ka konkurentiem ir liegta iespēja reģistrēt un izmantot šo domēna nosaukumu viņu pašu vietnēm. Lai arī šāda vienkārša domēna nosaukuma reģistrācija pati par sevi neietver reklāmas paziņojumu, tā tomēr ierobežo šī konkurenta iespējas veidot paziņojumu, ar ko vajadzības gadījumā var cīnīties, pamatojoties uz citām tiesību normām.

45

Turpmāk, kas attiecies uz domēna nosaukuma izmantošanu, nav strīda par to, ka pamatlietā tiek apšaubīts fakts, ka Visys izmanto domēna nosaukumu “www.bestlasersorter.com” interneta vietnei, kuras saturs ir identisks parasto Visys interneta vietņu saturam, kuras ir pieejamas ar domēna nosaukumiem “www.visys.be” un “www.visysglobal.be”.

46

Šādas izmantošanas mērķis acīmredzami ir veicināt domēna nosaukuma īpašnieka preču vai pakalpojumu noietu.

47

Patiesi, pretēji B. Peelaers un Visys apgalvotajam, šis īpašnieks ir nodomājis veicināt savu preču un pakalpojumu noietu, ne tikai izmantojot interneta vietni ar domēna nosaukumu, bet arī izmantojot domēna nosaukumu, kas ir rūpīgi izvēlēts, lai rosinātu iespējami lielu interneta lietotāju skaitu apmeklēt šo vietni un interesēties par tās piedāvājumu.

48

Turklāt šāda domēna nosaukuma izmantošana, norādot uz atsevišķām precēm vai atsevišķiem pakalpojumiem, vai arī uz sabiedrības tirdzniecības nosaukumu, veido paziņojumu, kas ir adresēts potenciālajiem patērētājiem, un tiem dara zināmu, ka ar šo nosaukumu viņi atradīs interneta vietni, kas ir saistīta ar minētajām precēm vai pakalpojumiem, vai arī ar minēto sabiedrību. Domēna nosaukums turklāt var pilnībā vai daļēji sastāvēt no slavējošiem vārdiem vai arī pats par sevi tikt uztverts kā tāds, kas cildina preču un pakalpojumu, uz kuriem šis nosaukums norāda, labās īpašības.

49

Šo secinājumu neatspēko B. Peelaers un Visys, kā arī Komisijas norādītais apstāklis, ka Direktīvas 2000/31 2. panta f) punktā ir definēts komercziņojuma jēdziens, tostarp precizējot, ka “turpmāk minētais pats par sevi neveido komercziņojumus: [..] informācija, kas dod iespēju tieši piekļūt uzņēmuma, organizācijas vai personas darbībai, jo īpaši domēna vārds [nosaukums] vai elektroniskā pasta adrese”.

50

Tādēļ ir jākonstatē, ka Direktīvas 2000/31 2. panta f) punktā paredzētā atsevišķas informācijas un paziņojumu izslēgšana no komercziņojuma jēdziena nekādā gadījumā nenozīmē, ka šī informācija un paziņojumi arī ir izslēgti no jēdziena “reklāma” Direktīvas 84/450 2. panta 1. punkta un Direktīvas 2006/114 2. panta a) punkta izpratnē, jo pēdējais minētais jēdziens ir definēts kā tāds, kurā skaidri ir iekļauti visu veidu paziņojumi.

51

Šo secinājumu turklāt apstiprina ne tikai fakts, ka Direktīvas 84/450 un Direktīvas 2006/114, no vienas puses, un Direktīva 2000/31, no otras puses, kā tas izriet no to 1. panta, īsteno dažādus mērķus, bet it īpaši fakts, ka no Direktīvas 2000/31 preambulas 11. apsvēruma un 1. panta 3. punkta skaidri izriet, ka tā ir piemērojama, neierobežojot pastāvošo aizsardzības līmeni patērētāju interešu jomā, un ka Direktīva 84/450 un attiecīgi Direktīva 2006/114 arī paliek pilnībā piemērojamas pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar informācijas sabiedrību.

52

Visbeidzot, kas attiecas uz “metatags” izmantošanu interneta vietnes metadatos, nav strīda par to, ka pamatlietā tiek apšaubīts fakts, ka Visys ir iekļāvis savu interneta vietņu metadatos un tātad programmas kodā “metatags”“Helius sorter, LS9000, Genius sorter, Best+Helius, Best+Genius, [..] Best nv”, kuri atbilst atsevišķu BEST preču nosaukumiem, kā arī tās tirdzniecības nosaukuma akronīmam.

53

Šādi “metatags”, ko veido atslēgvārdi (“keyword metatags”), kurus izlasa meklētājprogrammas, tiklīdz tās pārmeklē internetu, sniegtu norādes uz daudzajām tur atrodamajām vietnēm, veido vienu no kritērijiem, kas ļauj šīm programmām veikt vietņu klasifikāciju, pamatojoties uz to atbilstību interneta lietotāja ievadītajam meklēšanas vārdam.

54

Tādējādi šādu “metatags”, kas atbilst konkurenta preču nosaukumiem vai tā tirdzniecības nosaukumam, izmantošanai parasti būtu tādas sekas, ka, tiklīdz kāds interneta lietotājs, kurš, meklējot šī konkurenta preci, ievada kādu no šiem nosaukumiem meklētājprogrammā, tās parādītais dabiskais rezultāts būtu grozīts par labu šo “metatags” izmantotājam un saite uz tā interneta vietni tiktu iekļauta šo rezultātu sarakstā, vajadzības gadījumā minētā konkurenta interneta vietnes saites tiešā tuvumā.

55

It īpaši attiecībā uz pamatlietā aplūkoto “metatags” izmantošanu tika pierādīts, ka, līdzko kāds interneta lietotājs ievadīja vārdus “Best Laser Sorter” meklētājprogrammā “www.google.be”, šī pēdējā kā otro meklēšanas rezultātu pēc BEST interneta vietnes norādīja Visys interneta vietni.

56

Lielākajā daļā gadījumu interneta lietotāja, kas ievada kādas sabiedrības preces nosaukumu vai tās pašas nosaukumu kā meklēšanas vārdu, mērķis ir atrast informāciju vai piedāvājumus par šo konkrēto preci vai par šo sabiedrību un tās preču klāstu. Līdz ar to, tiklīdz dabisko rezultātu sarakstā parādās saites uz vietnēm, kuras piedāvā šīs sabiedrības konkurenta preci, interneta lietotājs var uztver šīs saites kā tādas, kas piedāvā alternatīvu attiecībā uz minētās sabiedrības preci, vai domāt, ka tās ved uz vietnēm, kurās tiek piedāvātas šīs sabiedrības preces (pēc analoģijas skat. 2010. gada 23. marta spriedumu apvienotajās lietās no C-236/08 līdz C-238/08 Google France un Google, Krājums, I-2417. lpp., 68. punkts). A fortiori tas ir gadījumā, kad saites uz minētās sabiedrības konkurenta interneta vietni atrodas starp pirmajiem meklēšanas rezultātiem, tuvu šīs pašas sabiedrības vietnēm, vai kad konkurents izmanto domēna nosaukumu, kurā ir ietverta norāde uz tā tirdzniecības nosaukumu vai kādu no tā preču nosaukumiem.

57

Tad, ja “metatags”, kas atbilst konkurenta preču nosaukumiem vai tā tirdzniecības nosaukumam, izmantošanai interneta vietnes programmas kodā ir tādas sekas, ka interneta lietotājam, kurš ievada vienu no šiem nosaukumiem vai šo tirdzniecības nosaukumu kā meklēšanas vārdu, tiek radīts priekšstats, ka šai vietnei ir saistība ar viņa veikto meklēšanu, šāda izmantošana ir jāuzskata par Direktīvas 84/450 2. panta 1. punktā un Direktīvas 2006/114 2. panta a) punktā paredzēto paziņojuma veidu.

58

Pretēji tam, ko apgalvo B. Peelaers un Visys, faktam, ka šie “metatags” nav redzami interneta lietotājam un ka to tiešais adresāts ir nevis interneta lietotājs, bet gan meklētājprogramma, šajā ziņā nav nozīmes. Šajā ziņā ir pietiekami konstatēt, ka saskaņā ar minētajiem noteikumiem reklāmas jēdzienā skaidri ir iekļauti visu veidu paziņojumi, iekļaujot arī netiešu paziņojumu veidus, a fortiori, ja tie var ietekmēt patērētāju saimniecisko rīcību un tādējādi aizskart konkurentu, par kura nosaukumu vai par kura preci “metatags” vedina domāt.

59

Turklāt nav šaubu, ka šāda “metatags” izmantošana ir reklāmas stratēģija tādā nozīmē, ka tās mērķis ir pamudināt interneta lietotāju apmeklēt [“metatags”] izmantotāja interneta vietni un interesēties par tā preci vai pakalpojumiem.

60

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 84/450 2. panta 1. punkts un Direktīvas 2006/114 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “reklāmas” jēdzienā, kā tas ir definēts šajos noteikumos, tādā situācijā, kāda tā ir pamatlietā, ietilpst domēna nosaukuma, kā arī “metatags” izmantošana interneta vietnes metadatos. Turpretim šajā jēdzienā neietilpst domēna nosaukuma reģistrācija pati par sevi.

61

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, 2. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “reklāmas” jēdzienā, kā tas ir definēts šajos noteikumos, tādā situācijā, kāda tā ir pamatlietā, ietilpst domēna nosaukuma, kā arī “metatags” izmantošana interneta vietnes metadatos. Turpretim šajā jēdzienā neietilpst domēna nosaukuma reģistrācija pati par sevi.