—

Lapin elinkeino- liikenne- ja ympäristökeskuksen liikenne ja infrastruktuuri -vastuualue vārdā – A. Siponen, asianajaja,

—

Lapin luonnonsuojelupiiri ry vārdā – S. Hänninen un T. Pasma, attiecīgi šīs asociācijas prezidente un sekretāre,

—

Somijas valdības vārdā – M. Pere, pārstāve,

—

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – I. Koskinen un A. Marghelis, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 3. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp., un labojums OV 2007, L 136, 3. lpp.), redakcijā, kas izriet no Komisijas 2009. gada 22. jūnija Regulas (EK) Nr. 552/2009 (OV L 164, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “REACH regula”.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Lapin elinkeino-, liikenne- ja ympäristökeskuksen liikenne ja infrastruktuuri -vastuualue (Lapzemes komercdarbības, vides un satiksmes galvenā pārvalde, Satiksmes un infrastruktūras nodaļa, turpmāk tekstā – “Liikenne ja infrastruktuuri -vastuualue”) un Lapin luonnonsuojelupiiri ry (Lapzemes dabas aizsardzības reģionālā asociācija, turpmāk tekstā – “Lapin luonnonsuojelupiiri”) par būvdarbu veikšanu, lai atjaunotu taku, kurā ietilpst pārejas, kuru konstrukcija sastāv no veciem, ar tā dēvēto “CCA” šķīdumu (vara, hroma, arsēna šķīdums, turpmāk tekstā – ““CCA” šķīdums”) apstrādātiem telekomunikāciju līniju stabiem.

3

Saskaņā ar Direktīvas 2008/98 3. pantu:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

4

Direktīvas 2008/98 6. pantā ar nosaukumu “Atkritumu stadijas izbeigšanās” ir noteikts:

“1.   Daži konkrēti atkritumi vairs nav atkritumi 3. panta 1. punkta nozīmē, tiklīdz tos reģenerē, tostarp pārstrādā, tiem piemēro kādu darbību un tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kas jāizstrādā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

Ja nepieciešams, kritērijos ietver piesārņotājvielu robežvērtības un ņem vērā visu iespējamo vielas vai priekšmeta negatīvo ietekmi uz vidi.

2.   Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, attiecībā uz 1. punktā izklāstīto kritēriju pieņemšanu un to atkritumu veidu precizēšanu, kuriem piemēro šos kritērijus, pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Atkritumu beigu stadijas īpašie kritēriji būtu jāapsver, cita starpā, vismaz attiecībā uz granulātiem, papīru, stiklu, metālu, riepām un tekstilmateriāliem.

[..]

4.   Ja Kopienas mērogā saskaņā ar 1. un 2. punktā izklāstīto procedūru nav izveidoti kritēriji, dalībvalstis var katrā atsevišķā gadījumā izlemt, vai konkrētie atkritumi vairs nav atkritumi, ņemot vērā atbilstīgo judikatūru. [..]”

5

Šīs pašas direktīvas 7. panta ar nosaukumu “Atkritumu saraksts” 1. punktā ir paredzēts:

“Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus attiecībā uz tā atkritumu saraksta atjaunošanu, kurš izveidots ar Lēmumu 2000/532/EK, pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Atkritumu sarakstā ietver bīstamus atkritumus un ņem vērā atkritumu izcelsmi un sastāvu un, ja nepieciešams, bīstamu vielu koncentrācijas robežvērtības. Atkritumu saraksts ir saistošs tiktāl, ciktāl tas attiecas uz to atkritumu noteikšanu, ko uzskata par bīstamiem. Ja kādu vielu vai priekšmetu iekļauj sarakstā, tas nenozīmē, ka tie ir atkritumi jebkurā gadījumā. Vielu vai priekšmetu uzskata par atkritumiem tikai tad, ja tas atbilst definīcijai 3. panta 1. punktā.”

6

Direktīvas 2008/98 13. pantā ir noteikts:

“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošana norit, neapdraudot cilvēku veselību un neradot kaitējumu videi [..].”

7

Saskaņā ar Direktīvas 2008/98 17. pantu, kura nosaukums ir “Bīstamo atkritumu kontrole”:

“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bīstamo atkritumu ražošanu, savākšanu un pārvadāšanu, kā arī uzglabāšanu un apstrādi veic tādos apstākļos, kuri nodrošina vides un cilvēka veselības aizsardzību, lai izpildītu 13. panta noteikumus, tostarp veicot pasākumus, lai panāktu bīstamo atkritumu izsekojamību no ražošanas līdz pat gala izlietojumam un kontroli nolūkā ievērot 35. un 36. panta prasības.”

8

REACH regulas 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu risku novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu.”

9

Saskaņā ar REACH regulas 2. panta 2. punktu:

“Atkritumi, kā definēts Direktīvā [2008/98], nav viela, maisījums vai izstrādājums šīs regulas 3. panta nozīmē”

10

REACH regulas 3. panta 1.–3. punktā ir ietvertas šādas definīcijas:

11

REACH regulas VIII sadaļas ar nosaukumu “Dažu bīstamu vielu un maisījumu ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi” 1. nodaļā “Vispārēji jautājumi” ietilpstošā 67. panta 1. un 3. punktā ir noteikts:

“1.   Vielu, vielu maisījumā vai izstrādājumā, kam XVII pielikumā paredzēts ierobežojums, neražo, nelaiž tirgū un nelieto, ja vien tas neatbilst attiecīga ierobežojuma nosacījumiem. [..]

[..]

3.   Dalībvalsts līdz 2013. gada 1. jūnijam var uzturēt spēkā esošus un stingrākus vielas ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumus XVII pielikuma sakarā, ja par ierobežojumiem ir paziņots saskaņā ar Līgumu. Komisija sastāda un publicē ierobežojumu sarakstu līdz 2009. gada 1. jūnijam.”

12

REACH regulas 68. pants ir izteikts šādi:

“1.   Ja vielu ražošana, lietošana vai tirgū laišana rada tik nepieļaujamu risku cilvēku veselībai vai videi, ka pret to jāvēršas visai Kopienai, XVII pielikumu groza saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru, pieņemot jaunus ierobežojumus vai grozot pastāvošos ierobežojumus [..].

[..]

2.   Attiecībā uz pašu vielu, tās maisījumu vai izstrādājumu, kas atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas bīstamības klasēs kā 1.A vai 1.B kategorijas vielas, un ko patērētāji varētu lietot, un kam Komisija ir ierosinājusi uz patērētāju lietošanas veidu attiecināmus ierobežojumus, XVII pielikumu groza saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Nepiemēro 69. līdz 73. pantu.”

13

Saskaņā ar šīs pašas regulas 69. pantu, ja Komisija vai dalībvalsts atzīst, ka vielas, vielas maisījumā vai izstrādājumā ražošana, laišana tirgū vai lietošana cilvēku veselībai vai videi rada tādu risku, ko pienācīgi nekontrolē un līdztekus jau sāktiem pasākumiem ir vajadzīga visā Kopienā izvērsta darbība, tās uzsāk jaunu ierobežojumu izstrādes procesu.

14

REACH regulas 128. pantā ir noteikts:

“1.   Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē ražot, importēt, laist tirgū vai lietot vielas, vielas maisījumos vai izstrādājumos, uz ko attiecas šī regula, kas atbilst šai regulai un – attiecīgos gadījumos – Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu.

2.   Šī regula neliedz dalībvalstīm darba ņēmēju, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai piemērot vai izstrādāt savus noteikumus, kuri ir spēkā gadījumos, ja šī regula nesaskaņo prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu.”

15

Saskaņā ar šīs pašas regulas 129. panta 1. punktu:

“Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viela, viela maisījumā vai izstrādājumā, kas atbilst šīs regulas prasībām, var apdraudēt cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, tā var veikt attiecīgus pagaidu pasākumus. [..]”

16

REACH regulas XVII pielikuma ar nosaukumu “Ierobežojumi attiecībā uz dažu bīstamu vielu, maisījumu un izstrādājumu izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu” 1. slejā ir ietverta 19. pozīcija, kas attiecas uz “Arsēna savienojumiem”. Uz šiem savienojumiem attiecināmie ierobežojumi tika pārņemti no Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvas 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (OV L 262, 201. lpp.).

17

Saistībā ar šiem arsēna savienojumiem XVII pielikumā tās pašas 19. pozīcijas 2. slejā “Ierobežojuma nosacījumi” ir noteikts:

“[..]

18

Likuma 86/2000 par vides aizsardzību 7. pantā ar nosaukumu “Augsnes piesārņošanas aizliegums” – pamatlietā piemērojamajā redakcijā – ir noteikts:

“Atkritumus vai citas vielas, kā arī organismus vai mikroorganismus nedrīkst pamest vai atstāt uz augsnes, ja tas pasliktina augsnes kvalitāti un tādējādi var apdraudēt vai nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, būtiski mazināt rekreatīvo vērtību vai līdzīgā veidā nelabvēlīgi ietekmēt publiskas vai privātas intereses. [..]”

19

Šī paša likuma 28. pantā ir paredzēts:

“Visām darbībām, kas izraisa vides piesārņojuma risku, ir nepieciešama atļauja (vides atļauja). Darbības, kurām nepieciešama atļauja, ir precizētas dekrētā.

Tāpat vides atļauja ir nepieciešama:

[..]

20

Valdības Dekrēta 647/2009 par atkāpēm no dažiem REACH regulas XVII pielikuma noteikumiem 1. pantā ir paredzēts:

“Saskaņā ar šī dekrēta pielikumu dekrētā tiek noteiktas atkāpes no REACH regulas XVII pielikumā paredzētajiem ierobežojumiem attiecībā uz šīs regulas 67. pantā paredzētu dažu bīstamu vielu un preparātu un bīstamu izstrādājumu izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu.”

21

Šī paša valdības dekrēta pielikumā attiecībā uz arsēna savienojumiem ir ietverts šāds noteikums:

“Atkāpjoties no REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas noteikumiem, koksni, kas izmantota līdz 2007. gada 30. septembrim un apstrādāta ar B tipa CCA šķīdumu, var laist tirgū, lietot un atkārtoti izmantot, ja ir ievēroti REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi.”

22

2008. gadā Liikenne ja infrastruktuuri -vastuualue nolēma salabot 35 km garo taku, kas Raittijärvi (Lapzeme) ciemu savieno ar tuvāko autoceļu un kas daļēji šķērso Natura 2000 teritoriju. Šo būvdarbu rezultātā tostarp bija jāierīko koka pārejas, lai ārpus ziemas sezonas atvieglotu mitrāju šķērsošanu ar “quad” tipa transportlīdzekļiem. Šo pāreju balsta konstrukcijas sastāv no veciem telekomunikāciju līniju stabiem, kuri to iepriekšējai izmantošanai ir tikuši apstrādāti ar “CCA” šķīdumu.

23

Apvienība Lapin luonnonsuojelupiiri, kas ir prasītāja pamatlietā, uzskatot, ka šie stabi ir bīstamie atkritumi, lūdza Lapin ympäristökeskus, tagad – Lapin elinkeino-, liikenne- ja ympäristökeskuksen ympäristö ja luonnonvarat -vastuualue (Lapzemes dabas aizsardzības pārvalde), aizliegt šo materiālu izmantošanu. Tā kā ar 2009. gada 24. februāra lēmumu šis lūgums tika noraidīts, šī apvienība iesniedza pieteikumu Vaasan hallinto-oikeus (Vāsas administratīvā tiesa), kas ar 2009. gada 9. oktobra spriedumu atcēla šo noraidošo lēmumu.

24

Šo spriedumu Liikenne ja infrastruktuuri -vastuualue pārsūdzēja Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa).

25

Iesniedzējtiesa tostarp jautā, vai, lai izmantotu vecus, ar “CCA” šķīdumu apstrādātus telekomunikāciju līniju stabus, ir jāsaņem vides atļauja Likuma 86/2000 par vides aizsardzību izpratnē. Tā uzskata, ka šī jautājuma atrisināšanai ir jānoskaidro, vai tādi stabi, kurus tagad atkārtoti izmanto kā koksni gulšņos, ir atkritumi, īpaši bīstamie atkritumi, vai tomēr šīs atkārtotās izmantošanas dēļ tie ir zaudējuši šo īpašību, pat ja ar REACH regulu ir atļauta šādas apstrādātas koksnes lietošana.

26

Šādos apstākļos Korkein hallinto-oikeus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

27

Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, iesniedzējtiesā izskatāmā strīda rašanās būtībā ir saistīta ar apstākli, ka, pat ja attiecīgie telekomunikāciju līniju stabi ir tikuši apstrādāti ar bīstamu vielu REACH regulas izpratnē un piemērošanas nolūkā, tāda apstrāde saskaņā ar šo pašu regulu tomēr neliedz konkrētās situācijās un ar konkrētiem nosacījumiem šos koka stabus izmantot konkrētās konstrukcijās, tostarp vajadzības gadījumā – attiecīgās takas pārejās.

28

Šajā kontekstā Tiesai vispirms ir jālemj par interpretācijas jautājumiem saistībā ar REACH regulu, kas ir no atkritumu regulējuma neatkarīgs tiesību akts, jo vairāk tādēļ, ka saskaņā ar šīs regulas 2. panta 2. punktu atkritumi, kā definēts Direktīvā 2008/98, nav viela, maisījums vai izstrādājums šīs pašas regulas 3. panta izpratnē.

29

Turklāt, tā kā pēc Tiesas lūguma atbilstoši Tiesas Reglamenta redakcijas, kas piemērojama šī lūguma iesniegšanas dienā, 104. panta 5. punktam iesniedzējtiesa precizēja, ka esot jāņem vērā ne tikai lietas faktu rašanās brīdī spēkā esošās tiesības, bet arī tās tiesības, kas būs spēkā tās nolēmuma pieņemšanas dienā, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, piemērojot, pirmkārt, Direktīvu 2008/98 un, otrkārt, REACH regulu, ciktāl tās atbilstošās normas attiecas uz pamatlietu.

30

Ar savu trešo jautājumu, kas ir jāizskata vispirms, iesniedzējtiesa jautā, vai REACH regulas 67. un 128. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar regulu tiek saskaņotas tādas vielas ražošanas, laišanas tirgū vai lietošanas prasības, kuras sastāvā ir arsēns, kam turklāt šīs regulas XVII pielikumā ir paredzēts ierobežojums.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar REACH regulas 1. panta 1. punktu tās mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu risku novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu (2009. gada 7. jūlija spriedums lietā C-558/07 S. P. C. M. u.c., Krājums, I-5783. lpp., 35. punkts).

32

Kā savu secinājumu 55. punktā norādījusi ģenerāladvokāte, brīva aprite iekšējā tirgū tiek nodrošināta ar dalībvalstu pienākumu saskaņā ar REACH regulas 128. panta 1. punktu neaizliegt, neierobežot vai nekavēt lietot šīs regulas piemērošanas jomā ietilpstošas vielas, vielas maisījumā vai izstrādājumā, kas atbilst šai pašai regulai un – attiecīgos gadījumos – Savienības tiesību aktiem, kuri pieņemti, lai īstenotu šo regulu. Tomēr saskaņā ar šī paša 128. panta 2. punktu REACH regula neliedz dalībvalstīm darba ņēmēju, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai piemērot vai izstrādāt savus noteikumus, kuri ir spēkā gadījumos, ja šajā regulā nav saskaņotas prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu.

33

Tātad no šīm normām izriet, ka Savienības likumdevējs dažos, tostarp REACH regulas 67. panta 1. punktā paredzētajos, gadījumos ir vēlējies saskaņot šīs prasības.

34

Saskaņā ar šo pēdējo minēto normu vielu, vielu maisījumā vai izstrādājumā, kam XVII pielikumā paredzēts ierobežojums, neražo, nelaiž tirgū un nelieto, ja vien tas neatbilst attiecīgā ierobežojuma nosacījumiem.

35

No minētā izriet, ka vielas ražošana, laišana tirgū vai lietošana REACH regulas 67. panta 1. punkta izpratnē nevar tikt pakļauta citiem kā tikai šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un pret to, kā izriet no šīs pašas regulas 68. panta 1. punkta un 69. panta, “jāvēršas visai Kopienai”.

36

Kas attiecas uz REACH regulas 67. panta 3. punktu, ar to dalībvalstij ir atļauts pārejas posmā – līdz 2013. gada 1. jūnijam – saglabāt spēkā esošus ierobežojumus, kas ir stingrāki nekā XVII pielikumā paredzētie ierobežojumi, ja par tiem ir paziņots Komisijai, ko, starp citu, pati Somijas Republika atzīst, ka nav darījusi. Šī pasākuma pārejas raksturs un nosacītība nevar atspēkot saskaņošanas, kas tiek veikta ar REACH regulas 67. panta 1. punktu, esamību.

37

Tādējādi, ja dalībvalsts vēlas uz vielas, kam REACH regulas XVII pielikumā paredzēts ierobežojums, ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu attiecināt jaunus nosacījumus, tā var to darīt vai nu tikai saskaņā ar šīs regulas 129. panta 1. punktu, lai reaģētu uz ārkārtas situāciju cilvēku veselības vai apkārtējās vides aizsardzības nolūkā, vai saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu, pamatojoties uz jauniem zinātnes datiem, tostarp vides aizsardzības jomā. Citi dalībvalstu pieņemti nosacījumi nebūtu saderīgi ar šīs regulas mērķiem (pēc analoģijas skat. 2005. gada 15. septembra spriedumu apvienotajās lietās C-281/03 un C-282/03 Cindu Chemicals u.c., Krājums, I-8069. lpp., 44. punkts).

38

Šādos apstākļos uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka REACH regulas 67. un 128. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka Savienības tiesībās tiek saskaņotas tādas vielas ražošanas, laišanas tirgū vai lietošanas prasības, kuras sastāvā ir arsēns, kam šīs regulas XVII pielikumā paredzēts ierobežojums.

39

Uzdodot savu ceturto un piekto jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta b) apakšpunkts, kurā tiek uzskaitīts, kādās konstrukcijās var tikt lietota ar “CCA” šķīdumu apstrādāta koksne, ir jāinterpretē tādējādi, ka šai normai ir plašs raksturs un tādējādi to nevar paplašināt uz citām konstrukcijām, kas tajā nav uzskaitītas.

40

REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punktā ir paredzēti gadījumi, kuros var atkāpties no šī pašas pozīcijas 3. punkta, kurā aizliegts lietot arsēna savienojumus koksnes aizsardzībai.

41

Gan no šo pašu normu teksta, gan no to mērķa izriet, ka minētajā 4. punktā paredzētā atkāpe ir jāinterpretē šauri.

42

Nav šaubu, ka Savienības likumdevējs, iekļaujot arsēna savienojumus REACH regulas XVII pielikumā, ir uzskatījis, kā tostarp izriet no šī pielikuma nosaukuma un no šīs regulas 68. un 69. panta, ka šī viela izraisa nekontrolējamu, pat nepieļaujamu bīstamību vai risku cilvēku veselībai vai videi. Šī iemesla dēļ šādas vielas lietošanas atkāpes nebūtu jāinterpretē plaši.

43

Tādēļ REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta b) apakšpunktā minētajam konstrukciju, kurās var tikt lietota ar “CCA” šķīdumu apstrādāta koksne, sarakstam ir izsmeļošs raksturs.

44

Kas attiecas uz koksnes lietošanu pamatlietā aplūkotajos būvdarbos, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem un it īpaši no tajos esošajām fotogrāfijām neizriet, ka attiecīgajām pārejām pamatlietā, tostarp ņemot vērā to konstrukciju un funkciju, ir citas īpašības nekā jebkuram ceļa izveidošanai nepieciešamam tiltam vai būvei. Tomēr tikai valsts tiesa var pārbaudīt, vai attiecīgo telekomunikāciju līniju stabu izmantošana šo pāreju gulšņos patiešām attiecas uz konstrukcijām šī sprieduma iepriekšējā punktā minētajā sarakstā.

45

Šādos apstākļos uz ceturto un piekto jautājumu ir jāatbild, ka REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta b) apakšpunkts, kurā tiek uzskaitīts, kādās konstrukcijās izņēmuma kārtā var tikt lietota ar “CCA” šķīdumu apstrādāta koksne, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā paredzētajam uzskaitījumam ir izsmeļošs raksturs un ka tādējādi šī atkāpe nevar tikt piemērota citos gadījumos, kas tajā nav paredzēti. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tādos apstākļos kā pamatlietā attiecīgo telekomunikāciju līniju stabu izmantošana pāreju gulšņos patiešām attiecas uz minētajā noteikumā uzskaitītajām konstrukcijām.

46

Uzdodot savu sesto un septīto jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, kāda ir šo REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta d) apakšpunkta otrā ievilkuma noteikumu piemērojamība, saskaņā ar kuriem ar “CCA” šķīdumu apstrādātu koksni neizmanto nekādā nolūkā, ja pastāv risks vairākkārtējai saskarei ar ādu.

47

Kā savu secinājumu 45. un 46. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, Savienības likumdevējs nav vēlējies aizliegt tādas koksnes lietošanu, pamatojoties uz vienkāršu saskares ar ādu risku, jo praksē tādu risku nekad nevar pilnībā izslēgt. Tātad attiecīgo aizliegumu attaisno šīs saskares biežums.

48

Ņemot vērā šī sprieduma 31. punktā atgādinātos REACH regulas mērķus, šādi aplūkotam riskam ir jābūt tādam, ka saskares ar ādu biežuma dēļ konkrētā sabiedrība ir pakļauta cilvēku veselības apdraudējumam.

49

Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta b) apakšpunktu ar “CCA” šķīdumu apstrādātu koksni var laist tirgū profesionālai un rūpnieciskai lietošanai tikai ar nosacījumu, ka tostarp tās izmantošanas laikā nav paredzama koksnes saskare ar ādu.

50

No tā izriet, ka REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta d) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētais aizliegums ir piemērojams visās situācijās, kurās, visticamāk, notiek ar “CCA” šķīdumu apstrādātas koksnes vairākkārtēja saskare ar ādu.

51

Tādējādi šādas varbūtības izvērtējums ir atkarīgs no konkrētiem konstrukciju, kurās var tikt izmantota ar “CCA” šķīdumu apstrādāta koksne, lietošanas nosacījumiem. It īpaši tādos apstākļos kā pamatlietā šī varbūtība varētu būt atkarīga tostarp no nosacījumiem, kādos attiecīgie telekomunikāciju līniju stabi ir iekļauti šo pāreju konstrukcijā, vai arī no to lietošanas dažādajiem veidiem. Ja šie stabi tikai balsta šīs pārejas, neveidojot braucamo daļu, ko parastos apstākļos izmanto lietotāji, šķiet mazticams, ka šo lietotāju āda nonāks vairākkārtējā saskarē ar apstrādāto koksni. Tomēr šis izvērtējums ir jāveic iesniedzējtiesai.

52

Šādos apstākļos uz sesto un septīto jautājumu ir jāatbild, ka REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta d) apakšpunkta otrā ievilkuma noteikumi, saskaņā ar kuriem ar “CCA” šķīdumu apstrādātu koksni neizmanto nekādā nolūkā, ja pastāv risks vairākkārtējai saskarei ar ādu, ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgais aizliegums ir piemērojams visās situācijās, kurās, visticamāk, notiek apstrādātas koksnes vairākkārtēja saskare ar ādu, turklāt šāda varbūtība ir jāsecina no konstrukcijas, kurā šī koksne ir tikusi izmantota, parastas lietošanas konkrētiem nosacījumiem, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.

53

Uzdodot savu pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai no Direktīvas 2008/98 6. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā paredzētās prasības, saskaņā ar kuru, lai atkritumi vairs nebūtu atkritumi pēc to reģenerācijas vai pārstrādes, to lietošanai nedrīkst būt nelabvēlīga ietekme uz vidi vai cilvēku veselību, izriet, ka bīstamo atkritumu kategorijā ietilpstoši atkritumi vienmēr būs atkritumi.

54

Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa balstās uz pieņēmumu, atbilstoši kuram telekomunikāciju līniju stabi pamatlietā pēc to sākotnējās izmantošanas beigām ir kļuvuši par atkritumiem Direktīvas 2008/98 izpratnē un jauna to izmantošana pārejas gulšņu konstrukcijā var būt saderīga ar šīs direktīvas prasībām tikai tad, ja tie ir zaudējuši atkritumu statusu saskaņā ar šīs pašas direktīvas 6. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, it īpaši, ja to lietošanai nav nelabvēlīgas ietekmes uz vidi vai cilvēku veselību.

55

Tomēr, kā to ir norādījusi ģenerāladvokāte savu secinājumu 67. punktā, Direktīvas 2008/98 6. panta 1. punkta pirmajā daļā ir tikai izklāstīti nosacījumi, kādiem jāatbilst konkrētiem kritērijiem, kas ļauj noteikt, kādi atkritumi vairs nav atkritumi šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, tiklīdz tos reģenerē vai pārstrādā. Tādējādi tādi nosacījumi paši par sevi neļauj tieši noteikt, ka daži atkritumi vairs nav jāuzskata par tādiem. Turklāt nav šaubu, ka Savienības tiesībās tādi konkrēti kritēriji attiecībā uz koksni, kas apstrādāta tādos apstākļos kā pamatlietā, nav tikuši noteikti.

56

Tomēr ir skaidrs, ka dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2008/98 6. panta 4. punktu, ja Kopienas mērogā nav izveidoti kritēriji, var katrā atsevišķā gadījumā izlemt, vai konkrētie atkritumi vairs nav atkritumi, ņemot vērā šajā jomā piemērojamo judikatūru. Tādējādi, lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgu atbildi, vērtējums par to, vai par bīstamiem uzskatīti atkritumi var vairs nebūt atkritumi, ir jāveic, ņemot vērā šo judikatūru, ko neizslēdz nedz Direktīvas 2008/98 6. pants, nedz jebkura cita tās norma.

57

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, pat ja atkritumi ir tikuši pakļauti pilnīgai reģenerācijas darbībai, kā rezultātā attiecīgā viela ieguvusi tādas pašas īpašības un pazīmes kā izejviela, šī viela tomēr vēl var tikt uzskatīta par atkritumiem, ja atbilstoši Direktīvas 2008/98 3. panta 1. punktā ietvertajai definīcijai tās īpašnieks no tās atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties (šajā ziņā skat. 2000. gada 15. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C-418/97 un C-419/97 ARCO Chemie Nederland u.c., Recueil, I-4475. lpp., 94. punkts, kā arī 2002. gada 18. aprīļa spriedumu lietā C-9/00 Palin Granit un Vehmassalon kansanterveystyön kuntayhtymän hallitus, Recueil, I-3533. lpp., 46. punkts). Šajā ziņā nepieciešamie vērtējumi ir jāveic iesniedzējtiesai.

58

Fakts, ka viela ir reģenerācijas darbības rezultāts Direktīvas 2008/98 izpratnē, ir tikai viens no elementiem, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai šī viela joprojām ir atkritumi, taču šajā ziņā tas kā tāds neļauj izdarīt galīgu secinājumu (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās ARCO Chemie Nederland u.c., 97. punkts).

59

Līdz ar to, lai noteiktu, vai reģenerācijas darbība ļauj pārvērst attiecīgo priekšmetu izmantojamā produktā, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ir jāpārbauda, vai šis priekšmets var tikt izmantots atbilstoši tādām Direktīvas 2008/98 prasībām, kas tostarp ir noteiktas tās 1. un 13. pantā, neapdraudot cilvēku veselību un neradot kaitējumu videi.

60

Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Savienības tiesībās principā nav izslēgts, ka par bīstamiem uzskatīti atkritumi vairs nav atkritumi Direktīvas 2008/98 izpratnē, ja reģenerācijas darbība tos ļauj padarīt par izmantojamiem, neapdraudot cilvēku veselību un neradot kaitējumu, un ja turklāt nav konstatēts, ka attiecīgā priekšmeta īpašnieks no tā atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties šīs pašas direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

61

Uzdodot savu otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai REACH regula, it īpaši tās XVII pielikums, ciktāl tajā ar konkrētiem nosacījumiem ir atļauta ar “CCA” šķīdumu apstrādātas koksnes izmantošana, var tikt piemērota, lai noteiktu, vai tāda koksne vairs nav atkritumi, jo koksnes īpašnieks, ja šie nosacījumi ir izpildīti, neesot spiests no tās atbrīvoties Direktīvas 2008/98 3. panta 1. punkta izpratnē.

62

Kā ir atgādināts šī sprieduma 31. punktā, REACH regulas mērķis tostarp ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību. Ņemot vērā šo mērķi, ir jāpieļauj, ka Savienības likumdevējs, atļaujot ar konkrētiem nosacījumiem izmantot ar “CCA” šķīdumu apstrādātu koksni, ir uzskatījis, ka, lai arī šī ar bīstamu vielu veiktā apstrāde saskaņā ar šo regulu ir ierobežojumu priekšmets, šī bīstamība, ja šī izmantošana attiecas tikai uz noteiktām konstrukcijām, nevar apdraudēt šo augsta līmeņa cilvēku veselības un vides aizsardzību.

63

Atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar Direktīvas 2008/98 13. pantu ir jānorit, neapdraudot cilvēku veselību un neradot kaitējumu videi. Šajos apstākļos nekas neliedz šīs prasības vērtējumā ņemt vērā, ka bīstami atkritumi vairs nav atkritumi, jo to reģenerācija notiek REACH regulas XVII pielikumā atļautajā izmantošanas veidā, un ka to īpašnieks līdz ar to vairs nav spiests no tiem atbrīvoties šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē.

64

Tādējādi uz otro jautājumu ir jāatbild, ka REACH regula, it īpaši tās XVII pielikums, ciktāl tajā ar konkrētiem nosacījumiem ir atļauta ar “CCA” šķīdumu apstrādātas koksnes izmantošana, tādos apstākļos kā pamatlietā var tikt piemērota, lai noteiktu, vai tāda koksne vairs nav atkritumi, jo koksnes īpašnieks, ja šie nosacījumi ir izpildīti, nav spiests no tās atbrīvoties Direktīvas 2008/98 3. panta 1. punkta izpratnē.

65

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: