1

Ar savu apelācijas sūdzību Helena Rubinstein SNC (turpmāk tekstā – “Helena Rubinstein”) un L’Oréal SA (turpmāk tekstā – “L’Oréal”) lūdz atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 16. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-345/08 un T-357/08 Rubinstein un L’Oréal/ITSB – Allergan (“BOTOLIST” un “BOTOCYL”) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar ko tā lietā T-345/08 noraidīja Helena Rubinstein celto prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 28. maija lēmumu (lieta R 863/2007-1), kas attiecas uz spēkā neesamības pasludināšanas procesu starp Allergan, Inc. un Helena Rubinstein SNC, un lietā T-357/08 noraidīja L’Oréal celto prasību atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 5. jūnija lēmumu (lieta R 865/2007-1), kas attiecas uz spēkā neesamības pasludināšanas procesu starp Allergan, Inc. un L’Oréal SA (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie lēmumi”).

2

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) tika atcelta un aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī. Tomēr, ņemot vērā šīs lietas apstākļu norises laiku, lietai ir piemērojama Regula Nr. 40/94.

3

Regulas Nr. 40/94 8. panta ar nosaukumu “Relatīvs atteikuma pamatojums” 5. punktā ir noteikts:

“Turklāt, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi, tā ir Kopienā pazīstama, un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi, tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī, un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēt.”

4

Šīs regulas 52. panta ar nosaukumu “Relatīvs spēkā neesamības pamats” 1. punktā ir paredzēts, ka Kopienas preču zīmi paziņo par spēkā neesošu, ja ITSB ir iesniegts attiecīgs iesniegums, “ja pastāv 8. panta 2. punktā minētā agrāka preču zīme un ir izpildīti 8. panta 1. vai 5. punkta nosacījumi”.

5

Regulas Nr. 40/94 63. panta ar nosaukumu “Prasības Tiesā” 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.   Pret Apelāciju padomes lēmumiem attiecībā uz apelācijām var celt prasības Tiesā.

2.   Prasību var celt, pamatojoties uz nekompetenci, būtisku procesuālu pārkāpumu, Līguma vai šīs regulas pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu.

3.   Tiesai ir piekritība anulēt [atcelt] vai grozīt apstrīdēto lēmumu.”

6

Šīs pašas regulas 73. pantā ir paredzēts, ka ITSB lēmumos norāda to pamatojumu un lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.

7

Regulas Nr. 40/94 115. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ITSB oficiālās valodas ir angļu, franču, itāļu, spāņu un vācu valoda. Šī paša panta 5. punktā ir noteikts, ka paziņojumu par iebildumiem un pieteikumu par atcelšanu vai spēkā neesamību iesniedz vienā no ITSB valodām.

8

Saskaņā ar Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 38. noteikuma 2. punktu:

“Ja pierādījumi pieteikuma atbalstam nav iesniegti valodā, kādā notiek atcelšanas vai spēkā neesamības procedūras, pieteicējs iesniedz šo pierādījumu tulkojumu šajā valodā divos mēnešos no šādu pierādījumu iesniegšanas.”

9

2002. gada 6. maijāHelena Rubinstein saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 iesniedza ITSB vārdiska apzīmējuma “BOTOLIST” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. 2002. gada 19. jūlijāL’Oréal iesniedza līdzīgu pieteikumu attiecībā uz vārdisku apzīmējumu “BOTOCYL”.

10

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Smaržas, tualetes ūdens, vannas un dušas želejas un sāļi, kas nav paredzēti medicīniskai lietošanai; tualetes ziepes; ķermeņa dezodoranti; kosmētika, tostarp krēmi, pieniņi, losjoni, želejas un pūderi sejai, ķermenim un rokām; sauļošanās un pēcsauļošanās pieniņi, želejas un eļļas (kosmētiskās); dekoratīvās kosmētikas līdzekļi; šampūni; želejas, putas, balzami un aerosolveida līdzekļi matu ieveidošanai un kopšanai; matu lakas; krāsojoši un krāsu noņemoši līdzekļi matiem; matu viļņošanas un veidošanas līdzekļi; ēteriskās eļļas.”

11

Kopienas preču zīmes “BOTOLIST” un “BOTOCYL” (turpmāk tekstā kopā – “strīdīgās preču zīmes”) tika reģistrētas attiecīgi 2003. gada 14. oktobrī un 19. novembrī.

12

2005. gada 2. februārī Allergan, Inc. (turpmāk tekstā – “Allergan”) iesniedza pieteikumu par spēkā neesamu atzīt strīdīgo preču zīmju reģistrāciju attiecībā uz šī sprieduma 10. punktā paredzētajām precēm.

13

Pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu bija pamatoti ar vairāku tādu agrāku Kopienas un valsts grafisku un vārdisku preču zīmju esamību, kurās ir ietverts apzīmējums “BOTOX” un kuras reģistrētas īpaši attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē iepriekš minētā Nicas nolīguma nozīmē un atbilst šādam aprakstam: “Farmācijas produkti neiroloģisku traucējumu, muskuļu distonijas, gludo muskuļu darbības traucējumu, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumu, galvassāpju, grumbu, hiperhidrozes, sporta traumu, cerebrālās triekas, spazmu, trīces un sāpju ārstēšanai.” Vissenākā no šīm preču zīmēm tika reģistrēta 1991. gada 12. aprīlī un visjaunākā – 2003. gada 7. augustā.

14

Minēto pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pamatošanai norādītie iemesli bija tie, kas ir paredzēti Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kurš aplūkots kopā ar minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 4. un 5. punktu.

15

Ar 2007. gada 28. marta un 4. aprīļa lēmumiem Anulēšanas nodaļa noraidīja abus pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu.

16

2007. gada 1. jūnijāAllergan par katru no abiem Anulēšanas nodaļas lēmumiem iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.

17

Ar apstrīdētajiem lēmumiem ITSB Apelāciju pirmā padome apmierināja šīs divas apelācijas sūdzības. Tā īpaši uzskatīja, ka, lai gan strīdīgās preču zīmes nevar sajaukt ar “agrāko preču zīmi”, pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu, kas ir balstīti uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, ir pamatoti.

18

Ar prasības pieteikumiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegti attiecīgi 2008. gada 22. augustā un 1. septembrī, Helena Rubinstein un L’Oréal cēla prasību attiecībā uz pirmo atcelt ITSB 2008. gada 28. maija lēmumu un attiecībā uz otro – ITSB 2008. gada 5. jūnija lēmumu.

19

Ar Vispārējās tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2010. gada 11. maija rīkojumu lieta T-345/08 un lieta T-357/08 tika apvienotas mutvārdu procesā un sprieduma taisīšanai.

20

Savu prasību pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas norādīja divus pamatus, kas bija identiski abās lietās. Pirmais pamats bija balstīts uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu, un otrais – uz šīs pašas regulas 73. panta pārkāpumu.

21

Attiecībā uz pirmo pamatu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 38.–41. punktā ievada apsvērumos ir norādījusi, ka pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu bija balstīti uz to, ka pastāv vairākas Kopienas un valsts grafiskas un vārdiskas preču zīmes, kurās ir ietverts apzīmējums “BOTOX” un no kurām lielākā daļa ir reģistrētas, pirms tika iesniegtas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “BOTOLIST” un “BOTOCYL” attiecīgi 2002. gada 6. maijā un 19. jūlijā.

22

Vispārējā tiesa norādīja, ka Apelāciju padome “norobežojās no Anulēšanas nodaļas pieejas, kas savus lēmumus bija balstījusi tikai uz grafiska apzīmējuma “BOTOX” kā agrākas Kopienas preču zīmes reģistrāciju Nr. 2015832, uzskatot, ka reputācija bija iegūta gan attiecībā uz grafiskām preču zīmēm, gan vārdiskām preču zīmēm “BOTOX”, kuras reģistrētas pirms 2002. gada 6. maija, neatkarīgi no tā, vai tās ir Kopienas vai valsts preču zīmes”. Vispārējā tiesa uzskata, ka šo Apelāciju padomes pieeju var raksturot ar faktu, ka tā apstrīdētajos lēmumos nav atsaukusies uz Kopienas preču zīmes “BOTOX” grafisko elementu.

23

Šajā kontekstā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 40. punktā uzskatīja, ka tās pārbaude varēja attiekties tikai uz divām agrākām valsts preču zīmēm, kas 2000. gada 14. decembrī Apvienotajā Karalistē reģistrētas cīņai ar grumbām un kurās ir ietverts apzīmējums “BOTOX” (turpmāk tekstā – “agrākās preču zīmes”), ciktāl runa ir par teritoriju, attiecībā uz kuru Allergan ir iesniegusi visvairāk pierādījumu, un, ciktāl ar to vien, ka dalībvalstī ir konstatēts relatīvs atteikuma pamatojums, pietiek, lai pamatotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanu.

24

Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 41. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka tā pārbaudīs, vai šīs tiesību normas piemērošanas nosacījumi ir izpildīti šajā gadījumā, proti, pirmkārt, “vai šīm [agrākajām preču zīmēm] ir reputācija Apvienotajā Karalistē”, otrkārt, “vai [strīdīgās] preču zīmes ir līdzīgas šīm agrākajām preču zīmēm” un, visbeidzot treškārt, “vai ar [strīdīgo] preču zīmju izmantošanu bez pamatota iemesla nepamatoti tiktu gūts labums no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai tām tiktu nodarīts kaitējums”. Tā piebilst, ka, tā kā šie nosacījumi ir kumulatīvi, ar to, ka kāds no tiem nav izpildīts, pietiekot, lai par nepiemērojamiem padarītu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta noteikumus.

25

Pirmkārt, attiecībā uz agrāko preču zīmju reputāciju pārsūdzētā sprieduma 46.–63. punktā Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi dažādus pierādījumus, ko Allergan iesniegusi, lai pamatotu pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu un Apelāciju nodaļā iesniegtās apelācijas sūdzības, proti, ar preču zīmi “BOTOX” 1999.–2003. gadā četrpadsmit dalībvalstīs pārdoto preču pārdošanas vērtību, šīs preču zīmes reklāmu rakstos, kas angļu valodā publicēti zinātniskajos žurnālos 1999. un 2001. gadā, ar minēto preču zīmi pārdoto preču plašo atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos kopš 2001. gada, it īpaši Apvienotās Karalistes presē, vārda “BOTOX” iekļaušanu vairākās angļu valodas vārdnīcās, kurās šis vārds ir atzīts par preču zīmi, United Kingdom Intellectual Property Office2005. gada 26. aprīļa lēmumu, kurā ir lemts par pieteikumu par spēkā neesošu atzīt preču zīmes “BOTOMASK”, kas Apvienotajā Karalistē reģistrēta attiecībā uz kosmētiku, reģistrāciju, un kāda Allergan vadītāja paziņojumu, kā arī tirgus izpēti, kas Apvienotajā Karalistē veikta 2004. gada septembrī un oktobrī.

26

Konkrētāk attiecībā uz angļu valodā sarakstīto laikrakstu rakstu izmantojamību, ko apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīdēja Vispārējā tiesā tāpēc, ka tie tika publicēti pēc datuma, kad tika iesniegtas strīdīgās preču zīmes, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 52. punktā ir atgādinājusi par judikatūru, saskaņā ar kuru, “ja agrākas preču zīmes reputācija ir jākonstatē dienā, kad ir iesniegts apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikums, dokumenti, kas ir sagatavoti datumā, kurš ir pēc minētā datuma, tomēr nevar zaudēt pierādījuma spēku, ja tie ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda pastāvēja šajā pašā datumā”.

27

Tāpat arī minētā sprieduma 54. punktā Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentus par zinātniskajos žurnālos un vispārējos preses izdevumos publicēto rakstu neizmantojamību tāpēc, ka tie nebija tulkoti franču valodā, kas ir procedūras valoda ITSB. Tā uzskatīja, ka šo rakstu esamība pati par sevi bija “atbilstošs elements, lai pierādītu preču zīmes “BOTOX” reputāciju no plašas sabiedrības viedokļa neatkarīgi no [to] pozitīvā vai negatīvā satura”.

28

Runājot par apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu par United Kingdom Intellectual Property Office2005. gada 26. aprīļa lēmuma neizmantojamību tāpēc, ka šis lēmums tika pieņemts pēc datuma, kad tika iesniegts strīdīgo preču zīmju reģistrācijas pieteikums, Vispārējā tiesa to noraidīja, atsaucoties uz pārsūdzētā sprieduma 52. punktā minēto judikatūru.

29

Vēl attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu par Allergan vadītāja paziņojuma un tirgus izpētes neizmantojamību tāpēc, ka šie dokumenti pirmoreiz tika iesniegti Apelāciju padomē, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 62. punktā ir atgādinājusi, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta noteikumiem “[ITSB] var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi”, jo Apelāciju padomei ir plaša rīcības brīvība. Tā atzina, ka, nepastāvot tiešam Apelāciju padomes lēmumam par šo pierādījumu pieņemamību, tā netieši, bet noteikti uzskatīja, ka tie bija pieņemami.

30

Pārsūdzētā sprieduma 64. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka, ņemot vērā visus Allergan iesniegtos pierādījumus, Apelāciju padome nav pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, uzskatot, ka preču zīmei “BOTOX” strīdīgo preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā Apvienotajā Karalistē bija reputācija attiecībā uz “farmācijas produktiem cīņai pret grumbām”.

31

Otrkārt, runājot par attiecīgo preču zīmju līdzību, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 69.–79. punktā pārbaudīja, vai Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka starp agrākajām preču zīmēm un strīdīgajām preču zīmēm pastāv tāda līdzības pakāpe, ka sabiedrība izveido saikni starp šīm preču zīmēm.

32

Vispārējā tiesa būtībā apstiprināja Apelāciju padomes argumentāciju, kas nolūkā novērtēt attiecīgo preču zīmju līdzību bija ņēmusi vērā apstākli, ka priedēklis “boto” tām ir kopīgs. Tā uzskata, ka zilbei “bot” nav īpašas nozīmes un tā neattiecas uz Allergan pārdotā farmācijas produkta aktīvo vielu, proti, botulīna toksīnu, pretēji tam, ko norāda apelācijas sūdzības iesniedzējas. Tā vēl arī norādīja, ka netika norādīts neviens iemesls, lai varētu saprast, kāpēc šai zilbei būtu jādod priekšroka salīdzinājumā ar priedēkli “boto”, ko bija ņēmusi vērā Apelāciju padome.

33

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, ja pieņem, ka apzīmējumu “BOTOX” var sadalīt daļās “bo”, kas attiecas uz “botulinum”, un “tox”, kas attiecas uz “toksīnu”, atsaucoties uz izmantoto aktīvo vielu, šis apzīmējums esot ieguvis atšķirtspēju, kas tam ir raksturīga vai ko tas ir ieguvis lietošanas rezultātā, vismaz Apvienotajā Karalistē.

34

Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 76. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka ar ““BOTOX” tirgus daļas lielumu Apvienotajā Karalistē 74,3 % apmērā 2003. gadā tāpat kā ar preču zīmes atpazīstamības pakāpi 75 % apmērā no specializētas sabiedrības viedokļa, kas ir pieradusi pie grumbu medikamentozas ārstēšanas, pietiek, lai pierādītu, ka pastāv būtiska atpazīstamības pakāpe tirgū”.

35

Vispārējā tiesa uzskata, ka Apelāciju padome pamatoti konstatēja, ka preces, uz kurām attiecas konkrētās preču zīmes, kaut arī tās ir atšķirīgas, jo Allergan pārdod farmācijas produktus cīņai pret grumbām un apelācijas sūdzības iesniedzējas – kosmētiku, ietilpst “blakusesošos tirgus sektoros”.

36

Līdz ar to Vispārējā tiesa secināja, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka attiecīgā sabiedrība, pats par sevi saprotams, bija spiesta konstatēt saikni starp strīdīgajām preču zīmēm un preču zīmi ar reputāciju “BOTOX” vēl pirms to sasaistīt ar “botulinum”.

37

Treškārt, runājot par strīdīgo preču zīmju izmantošanas ietekmes uz agrākām preču zīmēm vērtējumu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 81. punktā ir atgādinājusi, ka šajā ziņā pastāv trīs veidu atšķirīgi riski. Tādējādi vispirms preču zīmes, kuru ir lūgts reģistrēt, izmantošana bez pamatota iemesla var radīt kaitējumu agrākās preču zīmes atšķirtspējai. Pēc tam šī izmantošana var arī radīt kaitējumu agrākās preču zīmes reputācijai. Visbeidzot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes īpašnieks, izmantojot savu preču zīmi, var negodīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas. Pietiek ar to, ka pastāv tikai viens no šiem trīs veidu riskiem, lai būtu piemērojams Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts.

38

Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 87. punktā atzīstot, ka Apelāciju padome bija diezgan lakoniska, kad tā konstatēja strīdīgo preču zīmju izmantošanas sekas, tomēr norādīja, ka iemesls, ko Apelāciju padome ir norādījusi attiecībā uz šo nepietiekamību, proti, tas, ka attiecīgā sabiedrība noteikti uztvers saikni starp konfliktējošām preču zīmēm, administratīvā procesa laikā un tiesvedībā Vispārējā tiesā bija būtiski attīstījies.

39

Pārsūdzētā sprieduma 88. punktā Vispārējā tiesa ir atsaukusies uz Allergan argumentu, ka strīdīgo preču zīmju mērķis konkrēti ir gūt labumu no atšķirtspējas un reputācijas, ko ir ieguvusi preču zīme “BOTOX” cīņas ar grumbām jomā, kā rezultātā samazinoties šīs preču zīmes vērtība. Vispārējā tiesa uzskata, ka šie riski ir pietiekami būtiski, nevis hipotētiski, lai pamatotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanu. Vispārējā tiesa uzsvēra, ka tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas atzina, ka, kaut arī to precēs nebija iekļauts botulīna toksīns, to mērķis tomēr bija gūt labumu no šīs preces tēla, ko radīja preču zīme “BOTOX”, kura šajā ziņā ir unikāla preču zīme.

40

Tādējādi Vispārējā tiesa noraidīja pirmo pamatu kopumā.

41

Runājot par otro pamatu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 93. punktā konstatēja, ka Apelāciju padome apstrīdētajos lēmumos ir izklāstījusi pamatojumu, kas ļauj saprast, kādu iemeslu dēļ preču zīmei “BOTOX” ir reputācija.

42

Pārsūdzētā sprieduma 94. punktā tā arī atzina, ka apstrīdētajos lēmumos ir ietverts pietiekams pamatojums attiecībā uz strīdīgo preču zīmju nepamatotas izmantošanas sekām, kam bija jāļauj apelācijas sūdzības iesniedzējām iegūt visu informāciju, kura vajadzīga, lai Vispārējā tiesā apstrīdētu Apelāciju padomes izvirzīto pamatojumu.

43

Līdz ar to Vispārējā tiesa noraidīja otro pamatu, kā arī prasības kopumā.

44

Savā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējas lūdz Tiesu:

45

ITSB un Allergan lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

46

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas ir izvirzījušas četrus pamatus. Pirmais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta un 8. panta 5. punkta pārkāpumu. Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 115. pantu, kas aplūkots kopā ar Regulas Nr. 2868/95 38. noteikuma 2. punktu. Trešais un ceturtais pamats ir balstīti attiecīgi uz Regulas Nr. 40/94 63. un 73. panta pārkāpumu.

47

Pirmais pamats ir sadalīts četrās daļās.

48

Ar pirmā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu var izskatīt, ņemot vērā divas agrākās preču zīmes, kas ir reģistrētas Apvienotajā Karalistē un kas neveido apstrīdēto lēmumu pamatu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. ITSB Apelāciju padome savus lēmumus esot pamatojusi tikai ar agrāku Kopienas preču zīmi Nr. 2015832, ko veido grafisks apzīmējums “BOTOX”.

49

ITSB un Allergan norāda, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota tāpēc, ka Apelāciju padome apstrīdētajos lēmumos neesot skaidri atsaukusies uz šīs agrākās grafiskās Kopienas preču zīmes reģistrāciju.

50

Pārsūdzētā sprieduma 38. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka Allergan iesniegtie pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu ir balstīti uz vairāku tādu Kopienas un valsts grafisku un vārdisku preču zīmju reģistrāciju, kurās ir ietverts apzīmējums “BOTOX” un lielākā daļa no kurām ir reģistrētas, pirms reģistrācijai tika iesniegtas strīdīgās preču zīmes “BOTOLIST” un “BOTOCYL”, attiecīgi 2002. gada 6. maijā un 19. jūlijā. Vispārējā tiesa šajā ziņā ir atsaukusies uz apstrīdēto lēmumu 2. punktu, kurā ir uzskaitītas šīs preču zīmes.

51

Pārsūdzētā sprieduma 39. punktā Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka Apelāciju padome nav sekojusi Anulēšanas nodaļas pieejai, kas savus lēmumus bija balstījusi tikai uz agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes Nr. 2015832 reģistrāciju, un ka tā uzskatīja, ka reputācija bija iegūta gan attiecībā uz grafiskām preču zīmēm, gan attiecībā uz vārdiskām preču zīmēm “BOTOX”, kuras reģistrētas pirms 2002. gada 6. maija, neatkarīgi no tā, vai tās ir Kopienas, vai valsts preču zīmes. Vispārējā tiesa arī norādīja, ka šo Apelāciju padomes pieeju var raksturot ar faktu, ka apstrīdētajos lēmumos tā neatsaucas uz agrākās Kopienas preču zīmes Nr. 2015832 grafisko elementu.

52

Ņemot vērā šos dažādos elementus, Vispārējai tiesai bija likumīgs pamats pārbaudīt tikai agrākās valsts preču zīmes, kas Apvienotajā Karalistē cīņai ar grumbām reģistrētas 2000. gada 14. decembrī, jo runa bija par teritoriju, attiecībā uz kuru Allergan bija iesniegusi visvairāk pierādījumu.

53

Vēl ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas tikai vispārīgi atsaucas uz to, ka Apelāciju padome tāpat kā Anulēšanas nodaļa savu vērtējumu bija balstījusi tikai uz agrāku Kopienas grafisku preču zīmi, neizvirzot nevienu argumentu, kas varētu pamatot to argumentāciju.

54

No tā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

55

Ar pirmā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka agrākajām preču zīmēm bija reputācija.

56

Runājot par attiecīgo sabiedrību, kaut arī apelācijas sūdzības iesniedzējas neapstrīd šajā ziņā veikto Vispārējās tiesas vērtējumu, proti, ka šo sabiedrību veido plaša sabiedrība un veselības aprūpes speciālisti, tās apgalvo, ka tā tomēr nav veikusi nekādu īpašu analīzi saistībā ar minēto preču zīmju reputācijas esamību katrā no divām to personu kategorijām, kas veido attiecīgo sabiedrību.

57

Runājot par attiecīgo teritoriju, pārsūdzētajā spriedumā neesot nevienas norādes uz teritoriju, kurā, kā tika uzskatīts, agrākajām preču zīmēm bija reputācija.

58

Runājot par pierādījumu par reputāciju, apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd atsevišķu Allergan iesniegto pierādījumu pierādījuma spēku, proti, ar preču zīmi “BOTOX” pārdoto preču pārdošanas apjomu, kas ir ietverts pārsūdzētā sprieduma 46. un 47. punktā, kā arī preču zīmes “BOTOX” reklāmu zinātniskajos rakstos, kuri ir minēti šī sprieduma 48. un 49. punktā. Attiecībā uz minēto preču plašo atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, kas ir norādīts minētā sprieduma 50.–54. punktā, tās apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi šo pierādījumu, jo tas nebija pamatots ar pierādījumiem par to žurnālu vai laikrakstu izplatīšanu Apvienotajā Karalistē, kuros bija publicēti raksti par precēm, kas tiek pārdotas ar preču zīmi “BOTOX”. Tās uzskata, ka Vispārējās tiesas vērtējums, ko tā izdarījusi pārsūdzētā sprieduma 55. un 56. punktā un kas attiecas uz termina “BOTOX” iekļaušanu vairākās vārdnīcās, ir balstīts uz faktu sagrozīšanu. Apelācijas sūdzības iesniedzējas arī uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 60.–63. punktā Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus saistībā ar tirgus pētījumu, kas tika veikts 2004. gada septembrī un oktobrī Apvienotajā Karalistē. Tās šajā ziņā apstrīd šī pētījuma atbilstību, jo tajā nav elementu, kas Allergan bija jāsniedz un kas pierādītu saikni starp tajā ietvertajiem datiem un situāciju, kāda pastāvēja dienā, kad tika iesniegts strīdīgo preču zīmju reģistrācijas pieteikums.

59

Runājot par United Kingdom Intellectual Property Office2005. gada 26. aprīļa lēmumu, apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka šis pierādījums Vispārējai tiesai būtu jāatzīst par nepieņemamu, ciktāl tas attiecas uz atšķirīgu strīdu, kurā tās nebija iesaistītas.

60

ITSB uzskata, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida daļēji kā nepieņemama un daļēji kā nepamatota.

61

Pirmkārt, attiecībā uz agrāko preču zīmju atpazīstamības pakāpi attiecībā uz katru no to personu kategorijām, ko veido attiecīgā sabiedrība, ITSB apgalvo, ka ir jāprezumē, ka ikviena preču zīme, kurai ir reputācija no plašas sabiedrības viedokļa, ir zināma profesionāļiem.

62

Otrkārt, runājot par attiecīgo teritoriju, ITSB uzskata, ka Vispārējā tiesa, pārbaudot tikai divas agrākas Apvienotajā Karalistē reģistrētas preču zīmes, skaidri norādīja, ka attiecīgā teritorija bija Apvienotā Karaliste.

63

Treškārt, attiecībā uz pierādījumiem par reputāciju ITSB un Allergan norāda, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju argumenti šajā ziņā ir, pirmkārt, kļūdaini, jo to mērķis ir apšaubīt katram atsevišķam pierādījumam piemītošo pierādījuma spēku, kaut gan šie pierādījumi ir jāvērtē kopumā, un, otrkārt, nepieņemami, jo tie attiecas uz faktiskiem jautājumiem.

64

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments, kas ir balstīts uz iespējamām Vispārējās tiesas pieļautām kļūdām tiesību piemērošanā saistībā ar agrāko preču zīmju reputāciju no to divu personu kategoriju viedokļa, kas veido attiecīgo sabiedrību, ir pamatots ar nepareizu pārsūdzētā sprieduma interpretāciju.

65

No pārsūdzētā sprieduma 48., 49. un 54. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa kā pierādījumus, kuru mērķis ir pierādīt agrāko preču zīmju reputāciju, ir pārbaudījusi preču zīmes “BOTOX” reklāmu, kas tika īstenota, publicējot rakstus angļu valodā, kuri iegūti gan no zinātniskiem žurnāliem, kas ir paredzēti tieši praktizējošiem ārstiem, gan no vispārējiem preses izdevumiem.

66

Pēc tam, kā to ir norādījis ITSB, ja preču zīmei ir reputācija no plašas sabiedrības viedokļa, principā tiek prezumēts, ka tā ir zināma profesionāļiem. Tādējādi nav pamata apgalvot, ka preču zīmes “BOTOX” reputācija, ņemot vērā plašo ar šo preču zīmi pārdoto preču atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos no plašas sabiedrības viedokļa vai termina “BOTOX” ietveršanu angļu valodas vārdnīcās, varētu nebūt zināma veselības aprūpes speciālistiem.

67

Tādējādi, tā kā Vispārējā tiesa ir izdarījusi šos konstatējumus, no kuriem izriet, ka tā ņēma vērā gan plašo sabiedrību, gan veselības aprūpes speciālistus, tā nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 64. punktā atzīstot, ka dienā, kad tika iesniegti strīdīgo preču zīmju reģistrācijas pieteikumi, proti, 2002. gada 6. maijā vai 19. jūlijā, preču zīmei “BOTOX” bija reputācija Apvienotajā Karalistē saistībā ar “farmācijas produktiem, kas paredzēti cīņai ar grumbām,” attiecībā uz ikvienu kategoriju, kuru veido attiecīgā sabiedrība.

68

Līdz ar to arguments, ka Vispārējā tiesa neesot veikusi nekādu īpašu analīzi attiecībā uz to, vai agrākajām preču zīmēm ir reputācija katrā no abām to personu kategorijām, ko veido attiecīgā sabiedrība, ir jānoraida.

69

Otrkārt, attiecībā uz to, ka nav norāžu uz teritoriju, kurā, kā tika uzskatīts, agrākajām preču zīmēm ir reputācija, ir jānorāda, pirmkārt, ka no tā, ka Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi tikai divas valsts preču zīmes, kas Apvienotajā Karalistē reģistrētas 2000. gada 14. decembrī, var skaidri secināt, ka tā uzskatīja, ka attiecīgā teritorija bija Apvienotā Karaliste.

70

Otrkārt, no dažādiem pierādījumiem, ko Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā, piemēram, rakstiem preses izdevumos, kas ir sagatavoti angļu valodā un publicēti zinātniskajos žurnālos vai dienas laikrakstos angļu valodā, vārda “BOTOX” iekļaušanas angļu valodas vārdnīcās un United Kingdom Intellectual Property Office lēmuma, izriet, ka agrāko preču zīmju reputācija tika pārbaudīta, ņemot vērā visu Apvienotās Karalistes teritoriju.

71

Tādējādi arguments, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar attiecīgās teritorijas noteikšanu, ir jānoraida.

72

Treškārt, attiecībā uz pierādījumiem par preču zīmes “BOTOX” reputāciju vispirms ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa šajā ziņā ir izdarījusi vispārēju Allergan iesniegto pierādījumu vērtējumu, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 64. punkta. Apelācijas sūdzības iesniedzēju argumenti, kuru mērķis ir apšaubīt pierādījumus par šo reputāciju, attiecas uz katru no minētajiem pierādījumiem atsevišķi. Tādējādi, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 20. punktā, ja Tiesa apstiprinātu atsevišķus no apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzītajiem argumentiem, tas tomēr neietekmētu Vispārējās tiesas veikto vērtējumu, jo vēl būtu jānosaka, kāds spēks Vispārējās tiesas vispārējā vērtējumā ir pierādījumam, kas ir jānoraida. Apelācijas sūdzības iesniedzējas savā apelācijas sūdzībā šajā ziņā nav izvirzījušas nevienu argumentu.

73

Tādējādi, tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd pierādījuma spēku, kas piemīt tādiem pierādījumiem kā ar preču zīmi “BOTOX” pārdoto preču pārdošanas apjomam, kā arī šīs preču zīmes reklāmai zinātniskajos žurnālos, pietiek konstatēt, ka ar šo argumentāciju tās patiesībā vēlas panākt, ka tiek veikts jauns šo pierādījumu vērtējums Tiesā.

74

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesa nav kompetenta konstatēt faktus vai principā pārbaudīt pierādījumus, ar ko Vispārējā tiesa ir pamatojusi šos faktus. Ja šie pierādījumi ir atbilstoši iegūti un ir ievēroti vispārīgie tiesību principi, kā arī piemērojamie procesuālie noteikumi par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, iesniegto pierādījumu vērtējums Vispārējai tiesai ir jāveic vienīgi pašai. Tādēļ šis vērtējums, ja vien nav sagrozīta pati pierādījumu jēga, nav tiesību jautājums, kas jāpārbauda Tiesai (2008. gada 8. maija spriedums lietā C-304/06 P Eurohypo/ITSB, Krājums, I-3297. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

75

No tā izriet, ka, tā kā šajā gadījumā nav apgalvots, ka būtu notikusi kāda sagrozīšana, apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments, kura mērķis ir apstrīdēt atsevišķiem pierādījumiem piemītošo pierādījuma spēku, ir jānoraida kā nepieņemams.

76

Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, kas attiecas uz preču, kuras tiek pārdotas ar preču zīmi “BOTOX”, plašo atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un uz tirgus izpēti, kas tika veikta 2004. gada septembrī un oktobrī Apvienotajā Karalistē, un ka tā savu vērtējumu par termina “BOTOX” iekļaušanu vairākās vārdnīcās ir balstījusi uz faktu sagrozīšanu, ir jākonstatē, ka, kaut arī apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas uz šo pierādījumu sagrozīšanu vai faktu sagrozīšanu, tās to atbilstību apstrīd tikai ar vispārīgiem, nepierādītiem apgalvojumiem un patiesībā vēlas panākt, ka tiek veikts jauns šo pierādījumu vērtējums Tiesā.

77

Kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, kas ir atgādināta šī sprieduma 74. punktā, šie argumenti ir jānoraida kā nepieņemami.

78

Visbeidzot attiecībā uz United Kingdom Intellectual Property Office2005. gada 26. aprīļa lēmuma nepieņemamību, uz ko ir atsaukušās apelācijas sūdzības iesniedzējas, tā kā tas ir saistīts ar citu strīdu, ir jānorāda, ka šajā lēmumā izdarītie secinājumi paši par sevi veido faktu, ko Vispārējā tiesa var ņemt vērā, ja tam ir nozīme, īstenojot savu suverēno rīcības brīvību novērtēt faktus, lai konstatētu agrāko preču zīmju reputāciju Apvienotajā Karalistē. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas nav paudušas nevienu argumentu, ar ko varētu apšaubīt šajā lēmumā ietverto konstatējumu pareizību, ne ITSB, ne Vispārējā tiesā, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 58. punkta.

79

Apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments, kas ir pamatots ar iespējamo United Kingdom Intellectual Property Office2005. gada 26. aprīļa lēmuma nepieņemamību, tādējādi ir jānoraida kā nepamatots.

80

No tā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida daļēji kā nepieņemama un daļēji kā nepamatota.

81

Ar pirmā pamata trešo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinot, ka pastāv saikne starp agrākajām preču zīmēm “BOTOX” un strīdīgajām preču zīmēm, ņemot vērā kopīgo elementu “bot” vai “boto”, ciktāl šis kopīgais elements ir aprakstošs vai vispārīgs, jo tas veido norādi uz “botulīna toksīnu”. Šādai saiknei nebūtu jābūt, jo preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam būtu jābūt atļaujai savā preču zīmē iekļaut šādu aprakstošu elementu.

82

ITSB un Allergan uzskata, ka šī trešā daļa ir jānoraida kā nepieņemama tāpēc, ka tā attiecas uz faktisku jautājumu, kas ir pakļauts neatkarīgam Vispārējās tiesas vērtējumam.

83

Tā kā ar pirmā pamata trešo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas vēlas apstrīdēt analīzi, ko pārsūdzētā sprieduma 70.–73. punktā Vispārējā tiesa veikusi, lai pierādītu, ka priedēklis “bot” vai “boto” nav aprakstošs, ir jākonstatē, ka šāds vērtējums ir faktisks.

84

Kā izriet no LESD 256. panta un Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 58. panta, apelācijai ir jāattiecas uz tiesību jautājumiem, un līdz ar to Vispārējā tiesa ir vienīgā kompetentā iestāde, kas var konstatēt un izvērtēt faktus, izņemot gadījumu, ja šo faktu konstatējumu neprecizitāte izriet no lietas materiāliem, kas tai tika iesniegti. Tādējādi faktu vērtējums, izņemot gadījumu, kad Vispārējai tiesai iesniegtie pierādījumi ir sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas ir pakļauts Tiesas kontrolei (skat. it īpaši 2003. gada 5. jūnija spriedumu lietā C-121/01 P O’Hannrachain/Parlaments, Recueil, I-5539. lpp., 35. punkts, kā arī 2009. gada 2. aprīļa spriedumu lietā C-431/07 P Bouygues un Bouygues Télécom/Komisija, Krājums , I-2665. lpp., 137. punkts).

85

Tā kā attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 70.–73. punktā ietverto vērtējumu nav izteikts neviens apgalvojums ne par faktu, nedz arī Vispārējā tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanu, šī trešā daļa ir jānoraida kā nepieņemama, ciktāl tās mērķis ir apstrīdēt šo vērtējumu.

86

Savukārt minētajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējas arī apgalvo, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ir jāspēj preču zīmē, kuru tas lūdz reģistrēt, ietvert elementu, kas ir daļa no trešajai personai piederošas agrākas preču zīmes, ciktāl šis kopīgais elements ir aprakstošs. Jākonstatē, ka šāda argumentācija izraisa tiesību jautājumu, kas ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas ietvaros.

87

Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka šī argumentācija ir balstīta uz pieņēmumu, ka kopīgais elements “bot” vai “boto” ir aprakstošs.

88

Pirmkārt, no pārsūdzētā sprieduma 70.–73. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa uzskatīja, ka priedēklis “bot” vai “boto” nav aprakstošs. Otrkārt, kā izriet no šī sprieduma 83.–85. punkta, apelācijas sūdzības iesniedzēju paustie argumenti, kuru mērķis ir apšaubīt šo vērtējumu, nevar tikt pakļauti Tiesas kontrolei apelācijas ietvaros.

89

Šajos apstākļos pirmā pamata trešā daļa, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka tām bija tiesības strīdīgajās preču zīmēs iekļaut elementu, kas ir kopīgs ar agrāku preču zīmi, jo šis elements ir aprakstošs, ir neatbilstoša.

90

No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida.

91

Ar pirmā pamata ceturto daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, par pierādītu uzskatot kaitējuma risku agrāko preču zīmju reputācijai. Pārsūdzētā sprieduma 88. punktā ietvertais Vispārējās tiesas vērtējums, saskaņā ar kuru strīdīgo preču zīmju mērķis ir tieši gūt labumu no atšķirtspējas un reputācijas, ko ieguvušas agrākās preču zīmes “BOTOX” cīņas ar grumbām jomā, nav pamatots ne ar vienu pierādījumu. Tās arī norāda, ka, kaut arī strīdīgajās preču zīmēs, iespējams, ir ietverta atsauce uz botulīna toksīnu, to mērķis, vēlme vai nolūks nav tikt saistītām ar preču zīmi “BOTOX”, kas ir reģistrēta attiecībā uz farmācijas produktiem, kuri tiek pārdoti tikai, uzrādot ārsta recepti.

92

ITSB un Allergan uzskata, ka šī daļa ir jānoraida kā nepamatota. Saikne starp agrākajām preču zīmēm un strīdīgajām preču zīmēm varētu izraisīt agrāko preču zīmju reputācijas ļaunprātīgu izmantošanu, ciktāl tā liecina, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju kosmētikas produktiem esot tāda iedarbība, kas ir līdzīga tai, kāda ir produktam “BOTOX”. Tā rezultātā samazinātos agrāko preču zīmju vērtība.

93

Jāatgādina, ka, lai varētu izmantot Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā paredzēto aizsardzību, agrākas preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanas rezultātā varētu tikt negodīgi gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai varētu tikt nodarīts kaitējums. Šajā nolūkā agrākas preču zīmes īpašniekam nav jāpierāda, ka pastāv reāls un pastāvošs kaitējums tā preču zīmei minētā 8. panta 5. punkta izpratnē. Ja ir paredzams, ka šāds kaitējums radīsies no izmantošanas, ko vēlākās preču zīmes īpašnieks var censties veikt attiecībā uz savu preču zīmi, agrākās preču zīmes īpašniekam, lai tas varētu aizliegt minēto izmantošanu, nevar likt gaidīt, lai šis kaitējums reāli iestātos. Tomēr agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda tādu faktu esamība, kas ļauj secināt, ka ir nopietna šāda kaitējuma rašanās iespēja nākotnē (pēc analoģijas skat. 2008. gada 27. novembra spriedumu lietā C-252/07 Intel Corporation, Krājums, I-8823. lpp., 37. un 38. punkts).

94

Turklāt, lai noteiktu, vai apzīmējuma izmantošanas rezultātā tiek gūts nepamatots labums no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, ir jāveic vispārējs novērtējums, kurā ir ņemti vērā visi atbilstošie attiecīgam gadījumam raksturīgie faktori (2009. gada 18. jūnija spriedums lietā C-487/07 L’Oréal u.c., Krājums, I-5185. lpp., 44. punkts).

95

Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 82. punktā Vispārējā tiesa pamatoti uzskatīja, ka agrākās preču zīmes īpašniekam nav jāpierāda, ka pastāv reāls un pastāvošs kaitējums tā preču zīmei, bet tam ir jāsniedz pierādījumi, kas ļauj prima facie konstatēt nākotnē pastāvošu risku, kurš nav hipotētisks, ka tiks negodīgi gūts labums vai nodarīts kaitējums, un ka šādu secinājumu var izdarīt, pamatojoties uz loģiskiem secinājumiem, kas izriet no iespējamību analīzes, un ņemot vērā parasto praksi attiecīgajā komercnozarē, kā arī jebkuru citu šīs lietas apstākli.

96

Jākonstatē arī, ka, analizējot dažādus pierādījumus, Vispārējā tiesa secināja, ka pastāvēja saikne starp agrākajām preču zīmēm un strīdīgajām preču zīmēm. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 70.–72. punktā tā atzina, ka attiecīgajām preču zīmēm ir kopīgs priedēklis “boto”, ko nevar uzskatīt par “botulīna” vai “botulinum” saīsinājumu, šī sprieduma 73. un 74. punktā tā atzina, ka apzīmējums “BOTOX” ir ieguvis atšķirtspēju, minētā sprieduma 76. punktā tā atzina agrāko preču zīmju reputācijas nozīmīgumu un šī paša sprieduma 78. punktā – to, ka attiecīgie produkti ietilpst “blakusesošās tirgus nozarēs”. Vispārējā tiesa arī precizēja, ka attiecīgā sabiedrība šo saikni izveidos pat pirms strīdīgo preču zīmju sasaistīšanas ar “botulinum”. Pārsūdzētā sprieduma 88. punktā Vispārējā tiesa arī ir norādījusi, ka tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas atzina, ka, lai gan to produktu sastāvā nav botulīna toksīna, to mērķis tomēr ir gūt labumu no tēla, kas bija saistīts ar šo produktu un kas piemīt preču zīmei “BOTOX”.

97

Šajos apstākļos, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 36. punktā, veicot vispārēju attiecīgo šīs lietas apstākļu vērtējumu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 88. punktā ir secinājusi, ka strīdīgo preču zīmju mērķis ir gūt labumu no atšķirtspējas un reputācijas, ko ir ieguvušas agrākās preču zīmes “BOTOX”. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments, ka konstatējums par parazītiska nodoma esamību nav pierādīts ne ar vienu pierādījumu, nav pamatots.

98

Turklāt ir jānoraida apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments, ka gadījumā, ja strīdīgajās preču zīmēs, iespējams, arī būtu ietverta norāde uz botulīna toksīnu, to mērķis nav tikt sasaistītām ar preču zīmi “BOTOX”. Faktiski šī argumenta mērķis ir apšaubīt Vispārējās tiesas vērtējumu, saskaņā ar kuru priedēklis “boto” nav aprakstošs un to nevar uzskatīt par norādi uz botulīna toksīnu un ar kuru ir pamatots tās konstatējums, kas ir ietverts pārsūdzētā sprieduma 88. punktā. Tā kā šāds vērtējums ir faktisks, tas nevar tikt pakļauts Tiesas pārbaudei apelācijas tiesvedībā saskaņā ar judikatūru, kas ir atgādināta šī sprieduma 84. punktā.

99

No tā izriet, ka pirmā pamata ceturtā daļa ir jānoraida. Tādējādi pirmais pamats ir jānoraida kopumā.

100

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 115. pantu un Regulas Nr. 2868/95 38. noteikuma 2. punktu, jo tā noraidīja pamatu, kas bija vērsts pret Apelāciju padomes lēmumu, ar kuru par izmantojamiem tika atzīti raksti preses izdevumos angļu valodā, kaut gan tiem bija jābūt iztulkotiem Apelāciju padomē notiekošās procedūras valodā, proti, franču valodā.

101

ITSB, ko atbalsta Allergan, uzskata, ka otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots, jo Regulas Nr. 2868/95 38. noteikuma 2. punkts, kas attiecas uz spēkā neesamības atzīšanas procedūru, neparedz sankcijas, ja pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs neiesniedz to pierādījumu tulkojumu procedūras valodā, kas ir iesniegti tā pieteikuma pamatojumam.

102

Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru noteikums, saskaņā ar kuru pierādījumi iebildumu vai pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu vai preču zīmes atcelšanu pamatojumam jāiesniedz [iebildumu] procesa valodā vai tiem ir jāpievieno tulkojumi šajā valodā, ir pamatots ar nepieciešamību ievērot sacīkstes principu, kā arī inter partes procesā nodrošināt pusēm vienlīdzīgas procesuālās tiesības (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedumu lietā T-107/02 GE Betz/ITSB - Atofina Chemicals (“BIOMATE”), Krājums, II-1845. lpp., 72. punkts, un 2007. gada 6. novembra spriedumu lietā T-407/05 SAEME/ITSB - Racke (“REVIAN’s”), Krājums, II-4385. lpp., 35. punkts).

103

Šajā gadījumā nevar uzskatīt, ka angļu valodā iesniegto preses izdevumu rakstu tulkojuma neesamība ietekmēja apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesību uz aizstāvību īstenošanu, jo tām bija iespēja Vispārējā tiesā apstrīdēt šo rakstu pierādījuma spēku, savas apelācijas sūdzības 112. punktā tās ir atzinušas, ka ir sapratušas to saturu, un angļu valoda bija tiesvedības valoda, izskatot Vispārējā tiesā iesniegto prasību.

104

Turklāt, kā Vispārējā tiesa ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 54. punktā, ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas ne Anulēšanas nodaļā, ne Apelāciju padomē nav izteikušas nevienu iebildi vai protestu saistībā ar to, ka tika ņemti vērā angļu valodā iesniegtie pierādījumi, kas bija pievienoti pieteikumam par strīdīgo preču zīmju spēkā neesamības atzīšanu.

105

Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

106

Pareizas tiesvedības interesēs ceturtais pamats ir jāizskata pirms trešā pamata.

107

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 73. pantu, noraidot to pamatu, kas bija balstīts uz pamatojuma neesamību apstrīdētajos lēmumos saistībā ar secinājumu, ka pastāv agrāko preču zīmju “BOTOX” reputācija, kā arī risks, ka tām varētu tikt nodarīts kaitējums.

108

ITSB apgalvo, ka ceturtais pamats ir jānoraida kā nepieņemams, jo apelācijas sūdzības iesniedzējas tikai atkārto pamatu, ko tās jau ir izvirzījušas Vispārējā tiesā.

109

Katrā ziņā ITSB un Allergan uzskata, ka šis pamats ir jānoraida kā nepamatots, jo Apelāciju padomei nav pienākuma tieši pamatot savu vērtējumu attiecībā uz katra tai iesniegtā pierādījuma spēku, ne arī savu pamatojumu pamatot ar faktiem.

110

Vispirms ir jānorāda, ka, apgalvojot, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 73. pantu, jo ir noraidījusi to pamatu, kas bija balstīts uz pamatojuma neesamību apstrīdētajos lēmumos, apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu Vispārējā tiesā. Tādējādi pirmajā instancē izskatītos tiesību jautājumus var no jauna izskatīt apelācijas tiesvedībā. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarētu balstīt savu apelācijas sūdzību uz pamatiem un argumentiem, kurus tas jau izmantojis Vispārējā tiesā, tad minētā tiesvedība zaudētu daļu no savas jēgas (skat. it īpaši 2003. gada 6. marta spriedumu lietā C-41/00 P Interporc/Komisija, Recueil, I-2125. lpp., 17. punkts, un 2008. gada 18. decembra spriedumu lietā C-16/06 P Les Éditions Albert René/ITSB, Krājums, I-10053. lpp., 110. punkts). Tādējādi ceturtais pamats ir pieņemams.

111

Pēc tam ir jāatgādina, kā Vispārējā tiesa to pamatoti ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 92. punktā, ka Regulas Nr. 40/94 73. pantā paredzētajam pienākumam ITSB lēmumos norādīt pamatojumu ir divi mērķi, pirmkārt, dot iespēju ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu, lai tās varētu aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, dot iespēju Savienības tiesai īstenot savu pārbaudi attiecībā uz lēmuma tiesiskumu.

112

Šādu pienākumu var izpildīt, tieši un izsmeļoši neatbildot uz visiem apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem.

113

Šajā gadījumā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 93. punktā ir norādījusi, ka Apelāciju padome apstrīdētajos lēmumos bija izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ preču zīmei “BOTOX” bija reputācija. Tā šajā ziņā ir norādījusi, ka šie “iemesli izriet gan no analīzē izmantojamo faktu kopsavilkuma, gan no juridiskās analīzes šī vārda tiešā nozīmē, ko Apelāciju padome veikusi [apstrīdētajos] lēmumos”.

114

Vēl ir jākonstatē, ka sīki izklāstītie argumenti, ko apelācijas sūdzības iesniedzējas bija iesniegušas Vispārējā tiesā un kas īsumā ir izklāstīti pārsūdzētā sprieduma 27. punktā, lai apstrīdētu pierādījuma spēku, kāds piemīt dažādiem pierādījumiem par minētās preču zīmes reputāciju, vai to pieņemamību, pierāda, ka apelācijas sūdzības iesniedzējām bija sniegta iespēja īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

115

Tādējādi Vispārējā tiesa, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, varēja noraidīt pamatu, kas bija balstīts uz nepietiekamu pamatojumu apstrīdētajos lēmumos saistībā ar preču zīmes “BOTOX” reputācijas esamību.

116

Runājot par pamatojumu, kas attiecas uz agrākām preču zīmēm radītā kaitējuma risku, kaut arī Vispārējā tiesa ir skaidri norādījusi, ka tas bija īss, tā tomēr uzskatīja, ka strīdīgajos lēmumos ir ietverti iemesli, kas ļauj konstatēt, ka ar strīdīgajām preču zīmēm apelācijas sūdzības iesniedzējas vēlas negodīgi gūt labumu no agrāko preču zīmju atšķirtspējas. Vispārējā tiesa šajā ziņā ir atsaukusies uz lēmuma lietā Helena Rubinstein 42.–44. punktu un lēmuma lietā L’Oréal 43.–45. punktu, kas ir pārņemti pārsūdzētā sprieduma 86. punktā. Tā ir piebildusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējām ir visa atbilstošā informācija, kas ir vajadzīga, lai varētu apstrīdēt šo pamatojumu savā prasībā, kas iesniegta Vispārējā tiesā.

117

Turklāt ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas tikai kategoriski apgalvo, ka apstrīdētie lēmumi šajā ziņā nav pamatoti, neizvirzot nevienu argumentu, lai pamatotu savu apgalvojumu, ne arī pierādot, kādā veidā šī iespējamā pamatojuma neesamība būtu varējusi ietekmēt to tiesību uz aizstāvību īstenošanu.

118

Šajos apstākļos Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidīdama pamatu, kas balstīts uz pamatojuma neesamību apstrīdētajos lēmumos saistībā ar agrākajām preču zīmēm radītā kaitējuma risku.

119

No tā izriet, ka ceturtais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

120

Izvirzot trešo pamatu, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi Regulas Nr. 40/94 63. pantu. Šis pamats ir sadalīts divās daļās.

121

Minētā pamata pirmajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka Vispārējā tiesa, analizējot agrāko preču zīmju reputāciju, pirmkārt, ir ņēmusi vērā preču zīmes, kas nebija tās, kuras bija izvēlējusies Anulēšanas nodaļa un Apelāciju padome, un, otrkārt, ir veikusi Allergan iesniegto pierādījumu īpašu pārbaudi, kaut arī Apelāciju padome šajā ziņā nebija veikusi nekādu analīzi.

122

Ar šī paša pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nepamatoti ir ņēmusi vērā pierādījumus par agrāko preču zīmju “BOTOX” reputāciju, kuri pirmoreiz tika iesniegti Apelāciju padomē un kuru pieņemamību apelācijas sūdzības iesniedzējas ir apstrīdējušas, proti, kāda Allergan vadītāja paziņojumu un tirgus izpēti. Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā šos pierādījumus, jo tā esot pamatojusies tikai uz netiešo reklāmu un plašo atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.

123

ITSB, ko atbalsta Allergan, apgalvo, ka trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots, jo Vispārējā tiesa neesot pārsniegusi savas tiesu kontroles robežas.

124

Runājot par šī pamata pirmo daļu, tas atgādina, ka Apelāciju padomei nav pienākuma tieši pamatot savu vērtējumu attiecībā uz spēku, kāds ir katram tajā iesniegtajam pierādījumam. Vispārējā tiesa tikai ir izskatījusi katru no argumentiem, ko savās prasībās ir izvirzījušas apelācijas sūdzības iesniedzējas.

125

Runājot par minētā pamata otro daļu, ir jāprezumē, ka Apelāciju padome Allergan vadītāja paziņojumu un tirgus izpēti atzina par pieņemamiem pierādījumiem, jo, ja tā šos pierādījumus būtu uzskatījusi par novēloti iesniegtiem, tai skaidri būtu jāpauž sava nostāja par to pieņemamību atbilstoši Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktam.

126

Runājot par trešā pamata pirmo daļu, pirmā pamata pirmās daļas pārbaudes ietvaros pausto iemeslu dēļ ir jānoraida iebildums, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pamatodamās uz agrākajām preču zīmēm, proti, divām Apvienotajā Karalistē reģistrētām valsts preču zīmēm, kas nebija tās, kuras bija izvēlējusies Anulēšanas nodaļa un Apelāciju padome.

127

Runājot par iebildumu, kas attiecas uz īpašu Vispārējās tiesas pārbaudi attiecībā uz katru no Allergan iesniegtajiem pierādījumu par reputāciju, kura piemīt agrākajām preču zīmēm, pirmkārt, ir jākonstatē, ka tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka Apelāciju padome neesot veikusi šo pierādījumu individuālu analīzi, kas savukārt ir balstīta uz konstatāciju, ka apstrīdētie lēmumi nav pamatoti saistībā ar katram pierādījumam piemītošo pierādījuma spēku. Kā tas izriet no ceturtā pamata pārbaudes, apstrīdētie lēmumi ir pietiekami juridiski pamatoti saistībā ar agrāko preču zīmju reputācijas konstatēšanu un tādējādi Apelāciju padomei nebija pienākuma tieši pamatot savu vērtējumu attiecībā uz pierādījuma spēku, kāds ir katram atsevišķam pierādījumam.

128

Otrkārt, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējas ir apstrīdējušas katru pierādījumu no tiem piemītošā pierādījuma spēka un/vai pieņemamības viedokļa, Vispārējai tiesai bija jāpārbauda apelācijas sūdzības iesniedzēju argumenti un uz tiem jāatbild. Tādējādi šo pierādījumu analīzes beigās Vispārējā tiesa atzina, ka apstrīdētajos lēmumos nebija pieļauta nekāda kļūda tiesību piemērošanā, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 50. punktā. Līdz ar to šī daļa ir jānoraida.

129

Runājot par trešā pamata otro daļu, ir jānorāda, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas tikai apgalvo, ka Apelāciju padome ir pamatojusies tikai uz netiešo reklāmu un intensīvu kampaņu plašsaziņas līdzekļos, lai konstatētu preču zīmes “BOTOX” reputāciju. Pietiek konstatēt, ka Apelāciju padome uzskata, ka šīs preču zīmes reputācija galvenokārt izriet no produkta netiešās reklāmas plašsaziņas līdzekļos. Izmantojot terminu “galvenokārt”, Apelāciju padome ir devusi priekšroku pierādījumam, kas attiecas uz intensīvu kampaņu plašsaziņas līdzekļos, kura tika īstenota 2000. gadu sākumā, lai pierādītu preču zīmes “BOTOX” reputāciju, vienlaikus neizslēdzot citus Allergan iesniegtos pierādījumus.

130

No tā izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas nav izvirzījušas nevienu argumentu, ar ko varētu apšaubīt Vispārējās tiesas apgalvojumu, ka Apelāciju padome Allergan vadītāja paziņojumu un tirgus izpēti ir ņēmusi vērā kā pierādījumus preču zīmes “BOTOX” reputācijai. Tieši pretēji, kā tas izriet no Vispārējā tiesā iesniegto prasības pieteikumu 44. un 45. punkta, apelācijas sūdzības iesniedzējas tajā apgalvoja, ka Apelāciju padome šos pierādījumus ņēmusi vērā nepamatoti.

131

Šajos apstākļos Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 63. pantu, un tādējādi trešā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

132

Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

133

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzība ir pilnībā jānoraida.

134

Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī paša Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB ir prasījis piespriest Helena Rubinstein un L’Oréal atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tām spriedums ir nelabvēlīgs, tām jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: