27.4.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 123/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 7. marta spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — DKV Belgium/Association belge des consommateurs test-achats ASBL

(Lieta C-577/11) (1)

(Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Direktīvas 73/239/EEK un 92/49/EEK - Tiešā apdrošināšana, kas nav dzīvības apdrošināšana - Likmju noteikšanas brīvība - Veselības apdrošināšanas līgumi, kas nav saistīti profesionālo darbību - Ierobežojumi - Primāri vispārējo interešu apsvērumi)

2013/C 123/07

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: DKV Belgium

Atbildētāja: Association belge des consommateurs test-achats ASBL

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Bruxelles — LESD 49. un 56. panta, Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) OV L 228, 1. lpp.), 29. panta otrās daļas un 39. panta 3. punkta, kā arī Padomes 1973. gada 24. jūlija Direktīvas 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 3. lpp.), 8. panta 3. punkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru veselības apdrošināšanas līgumu, kas nav saistīti profesionālo darbību, ietvaros apdrošināšanas prēmijas, pašrisku un pakalpojuma apmēru ir atļauts pielāgot tikai ikgadējās prēmijas [maksājuma] laikā un tikai pamatojoties uz specifiskiem kritērijiem — Iepriekšējas apstiprināšanas tarifu kārtība — Tiesību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principu ierobežojums — Primāri vispārējo interešu apsvērumi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva), 29. pants un 39. panta 2. un 3. punkts, kā arī Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmās direktīvas 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana, kura grozīta ar Direktīvu 92/49, 8. panta 3. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tiem nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā tādu veselības apdrošināšanas līgumu, kas nav saistīti profesionālo darbību, ietvaros ir paredzēti noteikumi, atbilstoši kuriem apdrošināšanas prēmija, pašrisks un pakalpojuma apmērs ik gadu var tikt pielāgots tikai:

—	pamatojoties uz patēriņa cenu indeksu vai

—	pamatojoties uz tā saukto “medicīnisko” indeksu, ja un tiktāl, ciktāl šī vai šo indeksu palielināšanās pārsniedz to palielināšanos, kāda ir patēriņa cenu indeksam, vai

—

pamatojoties uz administratīvās iestādes, kas atbildīga par apdrošināšanas uzņēmumu pārraudzību un kurai attiecīgais apdrošināšanas uzņēmums iesniedzis lūgumu, atļauju, ja šī iestāde konstatē, ka šī izņēmuma prēmiju likmes piemērošana, neraugoties uz pielāgojumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz divu veidu indeksiem, rada vai var radīt zaudējumus;

LESD 49. un 56. pants ir interpretējami tādējādi, ka tiem nav pretrunā šāds tiesiskais regulējums tiktāl, ciktāl nepastāv mazāk ierobežojoši pasākumi, kas šādos pašos apstākļos ļautu sasniegt mērķi aizsargāt patērētājus pret apdrošināšanas prēmiju būtisku un negaidītu palielināšanu, ko pienākums ir pārbaudīt iesniedzējtiesai.

(1) OV C 32, 4.2.2012.