5.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/14

1)

Saskaņā ar Zviedrijas tiesībām, lai valsts tiesa varētu nepiemērot valsts tiesību normas, par kurām var būt aizdomas, ka tās pārkāpj ne bis in idem principu atbilstoši 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā — “ECPAK”) 7. protokola 4. pantam, un tāpēc par tām var arī būt aizdomas, ka tās pārkāpj Eiropas Savienības 2000. gada 7. decembra Pamattiesību hartas 50. pantu, jāpastāv skaidram pamatam ECPAK vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā. Vai šāds valsts tiesībās ietverts nosacījums, lai nebūtu piemērojama valsts tiesību norma, atbilst Savienības tiesībām un, konkrētāk, to vispārējiem principiem, ietverot Savienības tiesību pārākuma un tiešās iedarbības principus?

2)

Vai apsūdzības par nodokļu likumu pārkāpumiem pieņemamība ietilpst ne bis in idem principa saskaņā ar ECPAK 7. papildu protokola 4. panta un Hartas 50. panta piemērošanas jomā tajos gadījumos, kad apsūdzētajam iepriekš administratīvā tiesvedībā noteiktas zināms finansiāls sods (nodokļa uzrēķins) par tām pašām darbībām, kas izpaužas kā nepatiesas informācijas sniegšana?

3)

Vai atbildi uz 2. jautājumu iespaido apstāklis, ka šīm sankcijām ir jābūt saskaņotām tādā veidā, lai parastās tiesas varētu samazināt sodu kriminālajā tiesvedībā, jo nodokļa uzrēķins arī ir ticis uzlikts apsūdzētajam par tām pašām darbībām, kas izpaužas kā nepatiesas informācijas sniegšana?

4)

Noteiktos apstākļos iepriekš 2. jautājumā minētā ne bis in idem principa piemērošanas ietvaros var būt pieļaujams noteikt tālākas sankcijas jaunā tiesvedībā attiecībā uz tām pašām darbībām, kas tikušas izvērtētas un kā rezultātā pieņemts lēmums sodīt personu. Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša, vai ne bis in idem principa nosacījumi, lai noteiktu vairākas sankcijas nošķirtās tiesvedībās, ir izpildīti, ja vēlākajā tiesvedībā lietas apstākļi tiek izvērtēti no jauna un nesaistīti ar agrākajām tiesvedībām?

5)

Zviedrijas sistēmu, kas paredz, ka nodokļa uzrēķini tiek noteikti un atbildība par nodokļu likumu pārkāpumiem tiek izvērtēta nošķirtās tiesvedībās, pamato virkne vispārējo interešu iemeslu, kas konkrētāk aprakstīti tālāk. Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša, vai tāda sistēma kā Zviedrijā pastāvošā atbilst ne bis in idem principam, ja būtu iespējams izveidot sistēmu, kas neietilptu ne bis in idem principa piemērošanas jomā bez nepieciešamības atturēties vai nu no nodokļa uzrēķina noteikšanas vai lemšanas par atbildību par nodokļu likumu pārkāpumiem, gadījumā, ja ir nozīme atbildībai par nodokļu likumu pārkāpumiem, Skatteverket un, atbilstošā gadījumā, administratīvajām tiesām, nododot lēmumu par nodokļa uzrēķinu parastajām tiesām saistībā ar to, ka tās izskata apsūdzību par nodokļu likumu pārkāpumiem?