28.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 234/24

1.

Vai Direktīvas 2003/88/EK (1) 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādi valsts tiesību noteikumi vai prakse, saskaņā ar kuriem tiesībām uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu ir piemērojams nosacījums par faktiski nostrādātu laika posmu vismaz desmit dienu (vai viena mēneša) apmērā attiecīgajā laika posmā?

2.

Vai Direktīvas 2003/88/EK 7. pants, kas rada īpašu pienākumu darba devējam tiktāl, ciktāl tas piešķir tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu darba ņēmējam, kurš veselības iemeslu dēļ ir kavējis darbu laika posmā, kas līdzvērtīgs vismaz vienam gadam, uzliek pienākumu valsts tiesai, kura izskata strīdu starp privātpersonām, nepiemērot tādu [Savienības tiesībām] pretēju valsts noteikumu, atbilstoši kam tiesībām saņemt apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu ir piemērojams nosacījums par vismaz desmit faktiski nostrādātām dienām attiecīgajā gadā?

3.

Vai saskaņā ar [Direktīvu 2003/88/EK] darba ņēmējiem ir tiesības saņemt vienāda ilguma apmaksātu atvaļinājumu, neatkarīgi no ar veselības stāvokli saistītā darba kavējuma iemesla, jo Direktīvas 2003/88/EK 7. pantā nav paredzēta atšķirība starp darba ņēmējiem atkarībā no darba prombūtnes iemesla attiecīgajā periodā, proti, vai darba kavējumu izraisījis nelaimes gadījumus darbā, arodslimība, nelaimes gadījums, kas noticis ceļā no mājām uz darba vietu vai arī slimība, kas nav saistīta ar darbu, vai arī šī direktīva jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tai ir pieļaujams atšķirīga ilguma apmaksāts atvaļinājums atkarībā no darba ņēmēja darba prombūtnes iemesla, ja dažos gadījumos valsts likumā ir paredzēts apmaksātais ikgadējais atvaļinājums, kas ir ilgāks par direktīvā paredzēto minimālo četru nedēļu atvaļinājumu?