Vispārējās tiesas SPRIEDUMS
(apelācijas palāta)
2011. gada 12. jūlijā
Lieta T-80/09 P
Eiropas Komisija
pret
Q
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Pretapelācija – Psiholoģiska vardarbība – Civildienesta noteikumu 12.a pants – Paziņojums par politiku psiholoģiskas vardarbības jomā Komisijā – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Civildienesta noteikumu 24. pants – Piemērojamība – Lūgums sniegt palīdzību – Pagaidu pārcelšanas pasākumi – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Atbildība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Neierobežota kompetence – Īstenošanas nosacījumi – Karjeras attīstības ziņojums – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību
Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 9. decembra spriedumu lietā F-52/05 Q/Komisija (Krājums-CDL, I-A-1-409. lpp. un II-A-1-2235. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 9. decembra spriedumu lietā F-52/05 Q/Komisija (Krājums-CDL, I-A-1-409. un II-A-1-2235. lpp.), ciktāl tā rezolutīvās daļas 2) punktā Eiropas Kopienu Komisijai piespriests pārskaitīt Q atlīdzību EUR 500 apmērā, kā arī EUR 15 000, ciktāl ar šo summu bija paredzēts atlīdzināt morālo kaitējumu, ko Q cietusi apgalvotā kavējuma administratīvās izmeklēšanas uzsākšanā dēļ, un ciktāl, lai rezolutīvās daļas 3) punktā prasības pieteikumu pirmajā instancē pārējā daļā noraidītu, 147.–189. punktā tā sprieda par “[Q] izvirzīto iebildi par psiholoģisko vardarbību” un 230. punktā nosprieda, ka nav jāspriež par prasījumiem atcelt Q karjeras attīstības ziņojumus, kas izstrādāti attiecīgi par laika posmiem no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim un no 2003. gada 1. novembra līdz 31. decembrim. Pārējā daļā apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai, lai tā lemtu par prasījumiem atcelt iepriekš minētos karjeras attīstības ziņojumus, kā arī par summu, kura Komisijai jāsamaksā Q tikai par morālo kaitējumu, kas radies Komisijas atteikuma veikt pagaidu pārcelšanas pasākumus dēļ. Lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.
Kopsavilkums
1. Apelācija – Pamati – Pieņemamība – Tiesību jautājumi – Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās pārbaude
(EKL 225.A pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)
2. Ierēdņi – Prasība – Procesuālās tiesību normas – EKL 236. pants un Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants
(EKL 236. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Mērķis – Iestāžu un to ierēdņu savstarpējo tiesību un pienākumu noteikšana
(Civildienesta noteikumi)
4. Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Jēdziens – Savienības atbildības sistēmas attiecībā uz saviem ierēdņiem nošķiršana no Savienības un dalībvalstu atbildības vispārējās sistēmas Savienības tiesību pārkāpuma gadījumā
(EKL 288. panta otrā daļa)
5. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Apjoms – Robežas
(Civildienesta noteikumu 24. pants, 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)
6. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Nosacījumi – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 24. panta pirmā daļa)
7. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Prasība saistībā ar administrācijas pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ko ierēdnim radījusi trešā persona – Pieņemamība – Nosacījums – Pienākums vispirms vērsties valsts tiesās
(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts, 24. panta otrā daļa un 91. pants)
8. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma – Apjoms – Pārbaude tiesā – Robežas
(Civildienesta noteikumu 24. panta pirmā daļa)
9. Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā – Iecelšana citā amatā – Administrācijas rīcības brīvība – Robežas – Dienesta intereses – Saistības starp pakāpi un nodarbinātību ievērošana
(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts un 24. panta pirmā daļa)
10. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 24. panta pirmā daļa)
11. Tiesvedība – Absolūts šķērslis tiesas procesam – Pārbaude pēc tiesas ierosmes – Sacīkstes principa ievērošana
(Vispārējās tiesas Reglamenta 113. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
12. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz izmeklēšanas ziņojumu, pēc procedūras, kas veikta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 86. pantu – Sagatavojošs akts – Izslēgšana
(Civildienesta noteikumu 24. pants, 86. panta 3. punkts, IX pielikuma 3. pants)
13. Ierēdņi – Prasība – Civildienesta tiesas kompetence – Pieņemamības nosacījumu novērtēšana
14. Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Novērtēšana prasības celšanas brīdī – Intereses celt prasību vēlāka zaudēšana – Tiesvedības izbeigšana
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
15. Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Prasība atcelt karjeras attīstības ziņojumu – Ierēdnis, kas pensionējas pastāvīgas un pilnīgas invaliditātes dēļ tiesas procesa laikā – Intereses celt prasību saglabāšana – Ierobežojumi
(Civildienesta noteikumu 53., 78., 90. un 91. pants un VIII pielikuma 13.–15. pants)
16. Tiesa – Spriedumi – Tiesību normu interpretācija
1. No EK līguma 225.A panta un Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkta izriet, ka apelācijas sūdzību var pamatot tikai ar pamatiem, kas attiecas uz tiesību normu pārkāpšanu, un ir izslēgta jebkāda faktu izvērtēšanas iespēja.
Līdz ar to apelācijas sūdzībā, ko izskata Vispārējā tiesa, atsauce uz Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumu pārkāpumu, kas saistīts ar prettiesiskas rīcības pastāvēšanu, ir atzīstama par pieņemamu.
(skat. 24., 25., 27. un 28. punktu)
Atsauces: Tiesa, 2000. gada 4. jūlijs, C-352/98 P Bergaderm un Goupil/Komisija, Recueil, I-5291. lpp., 43. un 44. punkts; Vispārējā tiesa, 2008. gada 12. marts, T-107/07 P Rossi Ferreras/Komisija, Krājums-CDL, I-B-1-5. un II-B-1-31. lpp., 29. punkts un tajā minētā judikatūra; 2008. gada 10. decembris, T-57/99 Nardone/Komisija, Krājums-CDL, I-A-2-83. un II-A-2-505. lpp., 162.–164. punkts.
2. Strīds starp ierēdni un iestādi, no kuras tas ir atkarīgs vai bija atkarīgs, kurā tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, ja tas rodas nodarbinātības saiknē, kas saista šo personu ar iestādi, ietilpst EKL 236. panta un Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta piemērošanas jomā un tostarp saistībā ar tā pieņemamību neietilpst nedz EKL 235. panta un 288. panta otrās daļas, nedz Tiesas Statūtu 46. panta piemērošanas jomā.
(skat. 40. punktu)
Atsauce: Vispārējā tiesa, 2009. gada 26. jūnijs, T-114/08 P Marcuccio/Komisija, Krājums-CDL, I-B-1-53. un II-B-1-313. lpp., 12. punkts un tajā minētā judikatūra.
3. Civildienesta noteikumi paši ir autonoms instruments, kura vienīgais mērķis ir reglamentēt tiesiskās attiecības starp iestādēm un ierēdņiem, nosakot savstarpējās tiesības un pienākumus. Tādējādi Civildienesta noteikumi attiecībās starp iestādēm un ierēdņiem izveido savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kuru nedrīkst apdraudēt nedz iestādes, nedz ierēdņi. Šis savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvars galvenokārt ir paredzēts, lai aizsargātu uzticības attiecības, kurām ir jāpastāv starp iestādēm un ierēdņiem, lai Eiropas pilsoņiem garantētu iestādēm uzticēto ar vispārējām interesēm saistīto uzdevumu labu izpildi.
(skat. 41. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1988. gada 31. maijs, 167/86 Rousseau/Revīzijas palāta, Recueil, 2705. lpp., 13. punkts; 2001. gada 6. marts, C-274/99 P Connolly/Komisija, Recueil, I-1611. lpp., 44.–47. punkts; Vispārējā tiesa, 1996. gada 18. aprīlis, T-13/95 Kyrpitsis/EESK, Recueil FP, I-A-167. un II-503. lpp., 52. punkts; Vispārējā tiesa, 2006. gada 22. februāris, T-342/04 Adam/Komisija, Krājums-CDL, I-A-2-23. un II-A-2-107. lpp., 34. punkts.
4. Strīdos par attiecībām starp iestādēm un ierēdņiem tiesības uz atlīdzību tiek atzītas, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, iestādēm pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi faktiski pastāv un pastāv cēloņsakarība starp rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem.
Saistībā ar nosacījumu par rīcības prettiesiskumu nav piemērojama prasība, lai tiktu konstatēts pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar kuru indivīdiem piešķir tiesības. Proti, tā attiecas tikai uz Kopienas ārpuslīgumisko atbildību saskaņā ar EKL 288. panta otro daļu un dalībvalstu atbildību par Kopienu tiesību pārkāpumu. Turpretī strīdos par attiecībām starp iestādēm un ierēdņiem pietiek ar prettiesiskuma konstatēšanu vien, lai uzskatītu, ka ir izpildīts pirmais no trim nosacījumiem.
Proti, atšķirība starp Kopienas atbildības iestāšanās nosacījumiem par tās esošajiem un bijušajiem ierēdņiem, pārkāpjot Civildienesta noteikumus, nodarīto kaitējumu, no vienas puses, un Kopienas atbildības pret trešajām personām iestāšanās nosacījumiem par citu Kopienas tiesību normu pārkāpumiem, no otras puses, ņemot vērā tiesību un pienākumu līdzsvaru, ko Civildienesta noteikumi ir īpaši radījuši attiecībās starp iestādēm un ierēdņiem, ir attaisnojama, lai Eiropas pilsoņiem garantētu iestādēm uzticēto vispārējo interešu uzdevumu labu izpildi.
(skat. 42.–45. punktu)
Atsauces: Vispārējā tiesa, 1994. gada 9. februāris, T-82/91 Latham/Komisija, Recueil FP, I-A-15. un II-61. lpp., 72. punkts; 2001. gada 24. aprīlis, T-172/00 Pierard/Komisija, Recueil FP, I-A-91. un II-429. lpp., 34. punkts; 2007. gada 12. septembris, T-249/04 Combescot/Komisija, Krājums-CDL, I-A-2-81. un II-A-2-1219. lpp., 49. punkts.
5. Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta pirmais teikums reglamentē otro teikumu tā, ka šī tiesību norma piešķir tiesai neierobežotu kompetenci tikai gadījumā, ja pastāv strīds par nelabvēlīga akta Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē likumību.
Tādējādi Civildienesta tiesa, kurā vēršas Civildienesta noteikumos minētā persona, ceļot prasību par tai nelabvēlīga akta likumību, saskaņā ar neierobežoto kompetenci pat pēc savas ierosmes var piešķirt šai personai atlīdzību tikai tad, ja ar minēto atlīdzību paredzēts kompensēt kaitējumu, ko tā cietusi nelabvēlīga akta, par ko ir prasība, prettiesiskuma dēļ vai vismaz kaitējumu nelikumības dēļ, kas ir cieši saistīta ar šo pašu aktu.
Šajā ziņā nevar pastāvēt cieša saikne starp lūgumu sniegt palīdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu, ziņojot par psiholoģisko vardarbību, ko īstenojusi ieinteresētās personas tiešā vadība, no vienas puses, un netieši izteikto lēmumu noraidīt šo lūgumu un prasību atlīdzināt kaitējumu saistībā ar to, ka attiecīgā iestāde nav izpildījusi savu pienākumu sniegt palīdzību, no otras puses. Proti, lai arī lūgumā sniegt palīdzību minētie fakti ir jāuzskata par to autoriem piedēvējamiem aktiem, tā tas nav netieši izteikta noraidoša lēmuma gadījumā, kas ir attiecīgajai iestādei piedēvējams akts. Tomēr iestādei piedēvējamā dienesta kļūda pastāvēja pirms netieši izteiktā noraidošā lēmuma un tādēļ nevar tikt uzskatīta par cieši saistītu ar minēto lēmumu.
Šādos apstākļos Civildienesta tiesā nevarēja, nepārkāpjot Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu, spriest par to, vai noteikti fakti, kas minēti lūgumā sniegt palīdzību, kopumā varēja tikt kvalificēti kā iestādes dienesta kļūda, kuras dēļ prasītājai tika nodarīts morāls kaitējums, kas bija jāatlīdzina.
(skat. 58., 63., 71.–73. punktu)
Atsauces: Tiesa, 2006. gada 14. decembris, C-12/05 P Meister/ITSB, Krājumā nav publicēts, 112.–116. punkts; 2010. gada 20. maijs, C-583/08 P Gogos/Komisija, Krājums, I-4469. lpp., 49.–53. punkts; Vispārējā tiesa, 1994. gada 1. decembris, T-54/92 Schneider/Komisija, Recueil FP, I-A-281. un II-887. lpp., 49. punkts un tajā minētā judikatūra, un T-79/92 Ditterich/Komisija, Recueil FP, I-A-289. un II-907. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra.
6. Civildienesta noteikumu 24. panta pirmajā daļā paredzētais pienākums sniegt palīdzību ir paredzēts, lai iestāde aizstāvētu ierēdņus pret trešo personu, nevis pret pašas iestādes izdotiem aktiem, kuru kontroli regulē citas Civildienesta noteikumu normas. Lai arī Civildienesta noteikumu 24. panta pirmā daļa primāri ir izstrādāta, lai aizsargātu ierēdņus pret trešo personu uzbrukumiem un slikto izturēšanos, tā tāpat paredz administrācijas pienākumu sniegt palīdzību gadījumā, ja šajā tiesību normā minēto faktu autors ir cits ierēdnis.
(skat. 66. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1979. gada 14. jūnijs, 18/78 V./Komisija, Recueil, 2093. lpp., 15. punkts; 1981. gada 17. decembris, 178/80 Bellardi-Ricci u.c./Komisija, Recueil, 3187. lpp., 23. punkts; 1982. gada 25. marts, 98/81 Munk/Komisija, Recueil, 1155. lpp., 21. punkts; Vispārējā tiesa, 2005. gada 9. marts, T-254/02 L/Komisija, Krājums-CDL, I-A-63. un II-277. lpp., 85. punkts un tajā minētā judikatūra.
7. Prasības par zaudējumu atlīdzību, ko ierēdnis cēlis saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. panta otro daļu, pieņemamība ir pakārtota valsts pārsūdzības līdzekļu izsmelšanas nosacījumam, ja tie efektīvi nodrošina ieinteresēto personu aizsardzību un to rezultātā var tikt izmaksāta atlīdzība par apgalvotajiem zaudējumiem.
Šajā ziņā ar minēto tiesību normu ieviestā īpašā atbildības sistēma – atbildības bez vainas sistēma – ir balstīta uz administrācijas pienākumu aizsargāt savu ierēdņu un darbinieku veselību un drošību no trešo personu vai citu ierēdņu uzbrukumiem vai sliktu izturēšanos, no kuriem tie var ciest, pildot savas funkcijas, tostarp psiholoģiskās vardarbības formā Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkta izpratnē.
(skat. 67. un 68. punktu)
Atsauces: Tiesa, 2006. gada 5. oktobris, C-365/05 P Schmidt-Brown/Komisija, Krājumā nav publicēts, 78. punkts; Vispārējā tiesa, 1993. gada 26. oktobris, T-59/92 Caronna/Komisija, Recueil, II-1129. lpp., 25. un 68. punkts; L/Komisija, minēts iepriekš, 148. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 143.–146. un 147.–153. punkts.
8. Atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. panta pirmajā daļā paredzētajam pienākumam sniegt palīdzību, ja pastāv kāds starpgadījums, kas nav saderīgs ar kārtību un objektivitāti dienestā, administrācijai ir jāiejaucas ar visu nepieciešamo sparu un ātri un ar apstākļiem atbilstošu gādību attiecīgi jāreaģē, lai konstatētu faktus un lai, zinot lietas apstākļus, atbilstoši rīkotos. Šim nolūkam pietiek, ka ierēdnis, kurš lūdz aizsardzību no savas iestādes, iesniedz sākotnējos pierādījumus par uzbrukumu, kuru upuris viņš esot, patiesumu. Ja ir šāda informācija, attiecīgajai iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp veicot administratīvu izmeklēšanu, lai, sadarbojoties ar sūdzības autoru, konstatētu sūdzības pamatā esošos faktus, un bez šīs sadarbības tā nevar ieņemt galīgo nostāju tostarp par to, vai sūdzības izskatīšana ir jāizbeidz vai arī ir jāuzsāk disciplinārlieta un, vajadzības gadījumā, vai ir jāuzliek disciplinārsodi.
Turklāt, ja pie administrācijas vēršas ierēdnis ar lūgumu sniegt palīdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. panta pirmo daļu, arī tai saskaņā ar šajā pantā paredzēto pienākumu sniegt aizsardzību ir jāveic atbilstoši preventīvi pasākumi, piemēram, cietušā pārcelšana citā amatā vai pagaidu pārcelšana, kuras mērķis ir aizsargāt viņu no paziņotās rīcības atkārtošanās visā laikā, kas vajadzīgs administratīvai izmeklēšanai. Atbilstoši šim aizsardzības mērķim šādi pasākumi nevar būt atkarīgi no tā, vai ir brīva amata vieta dienestā.
Administrācijai, izvēloties gan pagaidu, gan galīgos saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu veicamos pasākumus, ir liela rīcības brīvība, ko kontrolē Savienības tiesa. Savienības tiesa tikai pārbauda, vai attiecīgā iestāde ir ievērojusi saprātīgas robežas un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savu rīcības brīvību.
(skat. 84.–86. un 92. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1974. gada 11. jūlijs, 53/72 Guillot/Komisija, Recueil, 791. lpp., 3., 12. un 21. punkts; 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 15. un 16. punkts; 1989. gada 9. novembris, 55/88 Katsoufros/Tiesa, Recueil, 3579. lpp., 16. punkts; 1996. gada 12. novembris, C-294/95 P Ojha/Komisija, Recueil, 5863. lpp., 40. un 41. punkts un tajos minētā judikatūra; Vispārējā tiesa, 2000. gada 5. decembris, T-136/98 Campogrande/Komisija, Recueil FP, I-A-267. un II-1225. lpp., 55. punkts; L/Komisija, minēts iepriekš, 84. punkts un tajā minētā judikatūra.
9. Lēmumu par pārcelšanu citā amatā dienesta interesēs, kas pieņemti, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punktu, mērķis ir pienācīga dienesta darbība, pat ja tie ir attaisnoti ar iekšējām attiecību grūtībām un tādēļ ietilpst lielajā rīcības brīvībā, kas ir iestādēm, organizējot savus dienestus atkarībā no uzdevumiem, kuri tiem tiek uzticēti, un personāla, kas ir to rīcībā, iecelšanā amatā, lai veiktu šos uzdevumus, ar nosacījumu, ka šī iecelšana amatā notiek, ievērojot saistību starp amatu un pakāpi.
(skat. 92. punktu)
Atsauce: Ojha/Komisija, minēts iepriekš, 40. un 41. punkts un tajos minētā judikatūra.
10. Pienākums sniegt palīdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. panta pirmo daļu liek administrācijai reaģēt ar attiecīgās lietas apstākļos vajadzīgo ātrumu, tostarp veicot administratīvo izmeklēšanu, lai, sadarbojoties ar sūdzības autoru, konstatētu faktus šīs sūdzības pamatā. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka objektīvi iemesli, kas tostarp var būt saistīti ar izmeklēšanas organizēšanas vajadzībām, var attaisnot kavējumu minētās izmeklēšanas uzsākšanā.
(skat. 105. punktu)
Atsauce: Campogrande/Komisija, minēts iepriekš, 42., 53. un 56. punkts.
11. Atbilstoši Reglamenta 113. pantam Vispārējā tiesa katrā laikā pēc savas ierosmes var apsvērt, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam.
Šajā ziņā, tā kā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu prasības pieņemamības nosacījumi ir saistīti ar sabiedrisko kārtību, vajadzības gadījumā Savienības tiesai tie ir jāizskata pēc savas ierosmes, ja vien tā pirmstiesas procedūrā nav aicinājusi lietas dalībniekus iesniegt savus apsvērumus.
(skat. 129. un 130. punktu)
Atsauces: Tiesa, 2009. gada 17. decembris, C-197/09 RX-II (pārskatīšana) M/EMEA, Krājums, I-12033. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra; Vispārējā tiesa, 2009. gada 8. jūnijs, T-498/07 P Krcova/Tiesa, Krājums-CDL, I-B-1-35. un II-B-1-197. lpp., 52. punkts un tajā minētā judikatūra.
12. Izmeklēšanas procesa, kas veikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 86. panta 3. punktu, lai varētu spriest par ierēdņa saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu iesniegto lūgumu sniegt palīdzību, beigās iecēlējinstitūcija, pamatojoties uz izmeklēšanas ziņojumu, pieņem galīgo lēmumu – kā tas izriet no Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. panta. Tieši šī lēmuma pieņemšanas brīdī tiek skarta ierēdņa tiesiskā situācija.
Šajā ziņā, tā kā iecēlējinstitūcijas galīgajā lēmumā ir atsauce uz administratīvās izmeklēšanas, kas tika veikta pēc netieši izteiktā lēmuma pieņemšanas un kurā, pamatojoties uz dokumentiem un liecībām, kas tika iesniegtas vai ievāktas izmeklēšanas gaitā, detalizēti tika izvērtēti attiecīgā ierēdņa apgalvojumi par psiholoģiskās vardarbības pastāvēšanu, ziņojuma secinājumiem, tas ir jāuzskata nevis par lēmumu, ar ko tikai apstiprina netieši izteikto lēmumu, bet par lēmumu, ar ko pēc tam, kad administrācija atkārtoti izvērtējusi situāciju, tiek aizstāts šis pēdējais minētais lēmums.
(skat. 137. un 138. punktu)
Atsauces: Tiesa, Guillot/Komisija, minēts iepriekš, 21., 22. un 36. punkts; 1983. gada 1. jūnijs, 36/81, 37/81 un 218/81 Seton/Komisija, Recueil, 1789. lpp., 29.–31. punkts; L/Komisija, minēts iepriekš, 123. punkts; Vispārējā tiesa, 2007. gada 25. oktobris, T-154/05 Lo Giudice/Komisija, Krājums-CDL, I-A-2-203. un II-A-2-1309. lpp., 47. un 48. punkts.
13. Turklāt Savienības tiesai nevar pārmest faktu konstatēšanu, tai pēc savas ierosmes izvērtējot lūguma izmaksāt atlīdzību, kas tai tika iesniegts šādā prasībā, pieņemamības nosacījumus, jo šie konstatējumi izriet no lietas materiāliem, ko tai iesnieguši lietas dalībnieki, lai spriestu par viņu prasībām.
(skat. 150. punktu)
14. Lai personas, kas ietilpst Civildienesta noteikumu piemērošanas jomā, prasība, kas celta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu, lai atceltu tai nelabvēlīgu aktu 90. panta 2. punkta izpratnē, būtu pieņemama, šai personai prasības celšanas brīdī ir jābūt pietiekami būtiskai interesei, kas ir radusies un aktuāla, lai šis akts tiktu atcelts, un šāda interese nozīmē, ka prasības rezultātā šī persona var gūt labumu. Kā pieņemamības nosacījums prasītāja interese celt prasību ir jāizvērtē prasības celšanas brīdī. Tomēr, lai Civildienesta noteikumos minētā persona varētu celt prasību atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, tai ir jāsaglabā personiska interese atcelt šo lēmumu. Šajā ziņā, ja nav aktuālas intereses celt prasību, par prasību vairs nav jāspriež.
(skat. 156. punktu)
Atsauces: Vispārējā tiesa, 2001. gada 24. aprīlis, T-159/98 Torre u.c./Komisija, Recueil FP, I-A-83. un II-395. lpp., 30. un 31. punkts un tajos minētā judikatūra; 2005. gada 28. jūnijs, T-147/04 Ross/Komisija, Krājums-CDL, I-A-171. un II-771. lpp., 25. punkts un tajā minētā judikatūra; 2006. gada 29. novembris, T-35/05, T-61/05, T-107/05, T-108/05 un T-139/05 Agne-Dapper u.c./Komisija u.c., Krājums-CDL, I-A-2-291. un II-A-2-1497. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra.
15. Attiecībā uz ierēdņa vai bijušā ierēdņa interesi celt prasību, lai atceltu karjeras attīstības ziņojumu, kas uz viņu attiecas, pirmkārt, ir jānorāda, ka minētais ziņojums ir viņu tiešo augstākstāvošo personu pieņemts novērtējošs lēmums par to, kā novērtējamais ierēdnis ir pildījis tam uzticētos pienākumus, un par viņa uzvedību darbā konkrētajā periodā un ka neatkarīgi no tā lietderības nākotnē tas ir rakstveida un oficiāls pierādījums par ierēdņa veiktā darba kvalitāti. Šāds novērtējums nav vienkāršs konkrētajā periodā veikto pienākumu apraksts, bet tas ietver arī cilvēcisko īpašību, ko novērtējamā persona ir parādījusi savas profesionālās darbības veikšanā, vērtējumu. Tādēļ katram ierēdnim ir tiesības uz to, ka par viņa darbu tiek pareizi un taisnīgi sagatavots novērtējums. Līdz ar to atbilstoši tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ierēdnim katrā ziņā ir jāatzīst tiesības apstrīdēt par viņu sagatavoto karjeras attīstības ziņojumu tā satura dēļ vai tādēļ, ka tas nav sagatavots saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām normām.
Turklāt ierēdnis, attiecībā uz kuru Invaliditātes komiteja ir atzinusi, ka viņam ir pilnīga pastāvīga invaliditāte, tiek pensionēts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 53. un 78. pantu, ja viņš kādu dienu var tikt atjaunots savā amatā iestādē, saglabā interesi par to, lai viņa karjeras attīstības ziņojums tiktu sagatavots taisnīgi, objektīvi un atbilstoši parastajiem novērtēšanas noteikumiem. Šajā ziņā Civildienesta noteikumu 53. pantā ietvertais vispārējais noteikums ir aplūkojams kopā ar speciālajiem noteikumiem, kas ietverti šo pašu Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 13.–15. pantā. Atjaunošanas darbā gadījumā minētais ziņojums būtu lietderīgs ierēdņa novērtēšanai savā dienestā vai Savienības iestādēs.
Citādi var būt tikai īpašos gadījumos, kuros, izvērtējot ierēdņa, kam atzīta invaliditāte, konkrēto situāciju, tiek secināts, ka viņš vairs nav spējīgs kādreiz atsākt pildīt savas funkcijas iestādē, ņemot vērā, piemēram, invaliditātes komisijas, kurai uzdots izvērtēt viņa invaliditātes stāvokli, atzinumus, no kuriem izriet, ka invaliditāti izraisījusī patoloģija ir nemainīga un ka nebūs jāveic nekāda atkārtota medicīniskā pārbaude, vai ņemot vērā attiecīgā ierēdņa paskaidrojumus, no kuriem izriet, ka viņš nekādā gadījumā vairs neatsāks pildīt savas funkcijas iestādē.
(skat. 157.–159. punktu)
Atsauces: Tiesa, Ross/Komisija, minēts iepriekš, 9. un 32. punkts; 2008. gada 22. decembris, C-198/07 P Gordon/Komisija, Krājums, I-10701. lpp., 43. un 51. punkts; Vispārējā tiesa, Combescot/Komisija, minēts iepriekš, 27. un 29. punkts.
16. Tiesas sniegtā Savienības tiesību normas interpretācija izskaidro un vajadzības gadījumā precizē šīs normas nozīmi, kādā tā ir vai kā tā būtu jāsaprot, un apjomu, kādā tā ir vai būtu jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. No minētā izriet, ka šādi interpretētu tiesību normu tiesa var piemērot un tai tā ir jāpiemēro pat tādām tiesiskām attiecībām, kas ir radušās un ir nodibinātas pirms Tiesas sprieduma taisīšanas, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi strīda, kas attiecas uz minētās tiesību normas piemērošanu, izskatīšanai kompetentajās tiesās. Ņemot vērā šos principus, Tiesas sniegtās interpretācijas iedarbību var ierobežot izņēmuma kārtā.
(skat. 164. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1980. gada 27. marts, 61/79 Denkavit italiana, Recueil, 1205. lpp., 16. un 17. punkts; 1995. gada 11. augusts, no C-367/93 līdz C-377/93 Roders u.c., Recueil, I-2229. lpp., 42. un 43. punkts.