30.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/23

1)

Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) izriet sekundāras prasījuma tiesības, ja darba devējs (darba devējs civildienesta jomā) ir noteicis darba laiku, kas pārsniedz Direktīvas 2003/88/EK 6. panta b) punktā noteikto robežu?

2)

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai prasījuma tiesības rodas tikai no Direktīvas 2003/88/EK pārkāpuma vai arī Kopienu tiesībās prasībai ir noteiktas papildu prasības kā piemēram iesniegums samazināt darba laiku darba devējam civildienesta jomā vai vaina, nosakot darba laiku?

3)

Ja pastāv šāda sekundāra prasība, rodas jautājums, vai tā ir vērsta uz brīvā laika kompensēšanu vai uz finansiālu kompensāciju un kādas norādes satur Kopienu tiesības prasījuma apmēra aprēķināšanai?

4)

Vai Direktīvas 2003/88/EK 16. panta b) punkta un/vai 19. panta otrās daļas bāzes laikposmi ir tieši piemērojami tādā gadījumā, kāds ir šis, kurā valsts tiesības tikai nosaka darba laiku, kas pārsniedz maksimālo darba laiku, kas noteikts Direktīvas 2003/88/EK 6. panta b) punktā, neparedzot kompensāciju? Ja tā ir tieši piemērojama, rodas jautājums, vai un vajadzības gadījumā — kā ir jānotiek kompensēšanai, ja darba devējs civildienesta jomā neveic kompensēšanu līdz bāzes laikposma beigām?

5)

Kā ir jāatbild uz 1.–4. jautājumu attiecībā uz Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvas 93/104/EK (2) spēkā esamības laikposmu?