—

Lahti Energia Oy vārdā — J. Savelainena [J. Savelainen], ģenerāldirektore,

—

Salpausselän luonnonystävät ry vārdā — M. Vikbergs [M. Vikberg], direktors,

—

Somijas valdības vārdā — J. Heliskoski [J. Heliskoski], pārstāvis,

—

Beļģijas valdības vārdā — T. Materns [T. Materne] un L. van den Bruka [L. Van den Broeck], pārstāvji,

—

Vācijas valdības vārdā — M. Lumma [M. Lumma] un B. Kleins [B. Klein], pārstāvji,

—

Austrijas valdības vārdā — E. Rīdls [E. Riedl], pārstāvis,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — I. Koskinens [I. Koskinen] un A. Margelis [A. Marghelis], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 91. lpp.) 3. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Lahti Energia Oy (turpmāk tekstā — “Lahti Energia”) — uzņēmumu, kura īpašniece ir Lahti pilsēta, un Itä-Suomen ympäristölupavirasto (Austrumsomijas Vides dienests, turpmāk tekstā — “ympäristölupavirasto”) saistībā ar Direktīvas 2000/76 prasību piemērošanu kompleksam, ko veido gazifikācijas iekārta un spēkstacija.

3

Direktīvas 2000/76 preambulas piektais un divdesmit septītais apsvērums ir izteikti šādā redakcijā:

[..]

4

Šīs direktīvas 3. pantā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā:

5

Direktīvas 2000/76 7. pantā ar virsrakstu “Robežvērtības emisijām gaisā” ir noteikts:

“1.   Sadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai emisijas dūmgāzēs nepārsniegtu V pielikumā noteikto emisiju robežvērtību.

2.   Līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai emisijas dūmgāzēs nepārsniegtu saskaņā ar II pielikumu aprēķināto vai tajā noteikto emisiju robežvērtību.

[..]”

6

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem (OV L 114, 9. lpp.), ar ko skaidrības un lietderības dēļ ir kodificēta Direktīva 75/442, 1. pantam ar “atkritumiem” saprot “jebkur[u] viel[u] vai priekšmet[u], kas iekļauts I pielikumā noteiktajās kategorijās un no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties”.

7

Lahti Energia lūdza ympäristölupavirasto izsniegt ar apkārtējo vidi saistītu atļauju saistībā ar gazifikācijas iekārtas un spēkstacijas darbību. Šis lūgums izsniegt atļauju attiecās uz kompleksu, kurš sastāv no divām nesaistītām uz viena zemes gabala esošām iekārtām, kurā ietilpst iekārta, kas ražo gāzi no atkritumiem, kā arī spēkstacija, kuras tvaika katlā tiek sadedzināta attīrītā gāze, kas ir gazifikācijas iekārtas produkts.

8

Ympäristölupavirasto izsniedza Lahti Energia pagaidu ar apkārtējo vidi saistītu atļauju un norādīja nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir izsniegta šī atļauja. Šis dienests uzskatīja, ka gāzi ražojošā gazifikācijas iekārta un spēkstacija, kurā tiek sadedzināta šī gāze, kopumā veido līdzsadedzināšanas iekārtu Direktīvas 2000/76 izpratnē.

9

Lahti Energia pārsūdzēja šo lēmumu Vaasan hallinto-oikeus (Vāsas Administratīvā tiesa), lūdzot konstatēt, ka atsevišķā gāzes ražošanas iekārtā attīrītās un bagātinātās gāzes sadedzināšanu galvenajā sildierīcē nevar uzskatīt par atkritumu līdzsadedzināšanu Direktīvas 2000/76 izpratnē.

10

Vaasan hallinto-oikeus šo prasību noraidīja. Tā uzskatīja, ka Direktīvas 2000/76 mērķu sasniegšana var tikt apdraudēta, interpretējot tās piemērošanas jomu tik šauri, ka iepriekš apstrādāto atkritumu sadedzināšanai šīs direktīvas prasības netiek piemērotas. Šī tiesa arī uzskatīja, ka gazifikācijas iekārta kā funkcionāli nošķirta vienība nav uzskatāma par sadedzināšanas iekārtu Direktīvas 2000/76 izpratnē, jo gazificēšana ir termiska apstrāde, un ka, lai iekārtu varētu uzskatīt par sadedzināšanas iekārtu, tajā jābūt sadedzināšanas līnijai.

11

Tomēr Vaasan hallinto-oikeus uzskatīja, ka gazifikācijas iekārta un spēkstacija kopā ir uzskatāmas par līdzsadedzināšanas iekārtu Direktīvas 2000/76 izpratnē.

12

Lahti Energia iesniedza apelācijas sūdzību Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa), kas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

13

Saistībā ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir taisīts 2008. gada 4. decembra spriedums lietā C-317/07 Lahti Energia (Krājums, I-9051. lpp.), kurā Tiesa ir atzinusi:

14

Pēc iepriekš minētā sprieduma lietā Lahti Energia pasludināšanas Korkein hallinto-oikeus aicināja lietas dalībniekus pamata lietā sniegt savus apsvērumus.

15

Lahti Energia, pretēji tam, ko tas bija norādījis ar apkārtējo vidi saistītās atļaujas pieteikumā, kā arī Vaasan hallinto-oikeus un iesniedzējtiesā ierosināto prasību ietvaros, darīja zināmu, ka tas vairs neveic gāzes, kas radusies atkritumu termiskās apstrādes rezultātā, plānoto attīrīšanu gazifikācijas iekārtā. Tomēr prasītājs pamata lietā apgalvo, ka no iepriekš minētā sprieduma lietā Lahti Energia var secināt, ka gāzveida vielas sadedzināšanu spēkstacijā nevar uzskatīt par atkritumu sadedzināšanu Direktīvas 2000/76 izpratnē. Saskaņā ar prasītāja viedokli šādu spēkstaciju var uzskatīt par līdzsadedzināšanas iekārtu tikai tad, ja tajā pārsvarā tiek izmantota no atkritumiem iegūtā sintētiskā gāze. Tomēr Lahti Energia spēkstacijā šāda gāze tiek izmantota tikai kā papildu kurināmais, proti, pakārtotā veidā, kā rezultātā minētās spēkstacijas darbībai šī direktīva nav piemērojama.

16

Šādos apstākļos Korkein hallinto-oikeus vēlreiz nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

17

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2000/76 ir piemērojama attiecībā uz tādu spēkstaciju, kurā papildus tās ražošanas darbībā pārsvarā izmantotajam fosilajam kurināmajam kā papildu kurināmais tiek izmantota gāze, ko iegūst atkritumu termiskās apstrādes rezultātā tādā iekārtā, kurā šī gāze iepriekš nav tikusi attīrīta.

18

Šajā sakarā, kā to pamatoti ir uzsvērusi iesniedzējtiesa, Somijas, Beļģijas un Vācijas valdības, kā arī Eiropas Kopienu Komisija, atbilde uz prejudiciālo jautājumu iepriekš minētajā spriedumā lietā Lahti Energia saistībā ar to, ka spēkstacijas darbībai nav piemērojama Direktīva 2000/76, bija saistīta ar apstākli, ka šajā spēkstacijā izmantotā gāze, lai arī tā iegūta no atkritumiem, ir jāattīra gazifikācijas iekārtā minēto atkritumu līdzsadedzināšanas procesa ietvaros.

19

Būtībā, kā Tiesa to ir uzsvērusi šī sprieduma 29. punktā, vielas, ko iegūst atkritumu termiskās apstrādes gazifikācijas iekārtā, kas šajā gadījumā ir neapstrādāta gāze, būtu jāfiltrē, izmantojot attīrītāju, kas ļauj iegūt attīrītu gāzi, kura ir atbrīvota no nevēlamām cietām daļiņām un tādēļ ir piemērota izmantošanai par kurināmo.

20

Kā tas izriet no minētā sprieduma 35., 36. un 41. punkta, Tiesa ir konstatējusi, ka šādā kontekstā tiktāl, ciktāl gazifikācijas iekārtā iegūtajai gāzei ir fosilajam kurināmajam analogas īpašības, jo tā tiek filtrēta, izmantojot attīrītāju, nevar uzskatīt, ka Direktīva 2000/76 neattiecas uz spēkstacijas darbībām tikai tā apstākļa dēļ, ka tajā tiek izmantots papildu kurināmais, kas radies no atkritumiem.

21

Gazifikācijas iekārtā notiekošā procesa noslēgumā attīrītā gāze, ko izmanto spēkstacijā, būtu uzskatāma par “produktu” Direktīvas 2000/76 3. panta 5. punkta izpratnē.

22

Kā savu secinājumu lietā, kurā pasludināts iepriekš minētais spriedums Lahti Energia, 91. un 93. punktā uzsvērusi ģenerāladvokāte Kokote, “produkta” sadedzināšana spēkstacijā, lai arī tas iegūts no atkritumiem, liecina par to, ka starp gazifikācijas iekārtu un šādu staciju nav tehniski funkcionālas saiknes.

23

Tomēr situācija ir citāda, kā tas ir arī šīs lietas gadījumā, ja gāze, ko iegūst atkritumu termiskās apstrādes rezultātā gazifikācijas iekārtā, netiek attīrīta minētajā iekārtā, bet šādā stāvoklī tiek novirzīta uz spēkstaciju, lai to izmantotu kā šīs stacijas papildu kurināmo.

24

Šādā situācijā, ja runa ir tikai par gazifikācijas iekārtas darbību, apskatītais process nav vienīgi atkritumu iznīcināšanas process, kas gadījumā, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam tiktu sadedzinātas, ļautu uzskatīt šādu iekārtu par “sadedzināšanas iekārtu” Direktīvas 2000/76 3. panta 4. punkta izpratnē (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Lahti Energia, 20. punkts).

25

Turklāt minēto iekārtu vienu pašu nevar uzskatīt par līdzsadedzināšanas iekārtu, saskaņā ar Direktīvas 2000/76 3. panta 5. punkta pirmo daļu, kas ir iekārta, kura paredzēta enerģijas vai materiālu produktu ražošanai un kurā atkritumus izmanto par kurināmo vai papildu kurināmo vai kurā atkritumu iznīcināšanai tos apstrādā termiski (skat. 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā C-251/07 Gävle Kraftvärme, Krājums I-7047. lpp., 35. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Lahti Energia, 26. punkts).

26

Tādā situācijā kā pamata lietā, pretēji tam, kas ir norādīts iepriekš minētā sprieduma lietā Lahti Energia 36. punktā, gazifikācijas iekārtā aizsāktais atkritumu termiskās apstrādes process šajā iekārtā netiek īstenots līdz galam, jo gāze no šīs iekārtas tiek novirzīta uz spēkstaciju, lai to izmantotu enerģijas ražošanai, pat ja tai vēl nav fosilajam kurināmajam analogu īpašību, it īpaši attiecībā uz tīrību.

27

Direktīvas 2000/76 piemērošanas nolūkā principā ir atsevišķi jāizskata divu atšķirīgo iekārtu darbības (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Lahti Energia, 24. un 25. punkts).

28

Tomēr pamata lietas gadījumā ir jāsecina, ka gazifikācijas iekārtu un spēkstaciju tik tiešām var uzskatīt par vienu vienotu iekārtu, kuras mērķis vairs nav iegūt kādu produktu, bet ražot enerģiju. Šajā iekārtā visi atkritumi kopumā, lai tos iznīcinātu, tiek pakļauti termiskai apstrādei, kas sastāv no diviem posmiem, pirmais, kas notiek gazifikācijas iekārtā un ietver atkritumu termisko apstrādi, un otrais, kas notiek spēkstacijā un ietver tādu gāzveida vielu sadedzināšanu, kas radušās atkritumu termiskās apstrādes rezultātā minētajā iekārtā.

29

Šādā gadījumā, kā arī to norādījusi ģenerāladvokāte Kokote savos secinājumos lietā, kurā pasludināts iepriekš minētais spriedums Lahti Energia, ja enerģijas vai produkta ražošanas process tiek īstenots un pabeigts tikai tādā gadījumā, ja gāzveida vielas, kas radušās atkritumu termiskās apstrādes rezultātā, tiek pārvietotas uz spēkstaciju, komplekss, kas sastāv no gazifikācijas iekārtas un spēkstacijas, saistībā ar Direktīvas 2000/76 piemērošanu ir jāizvērtē kopā, ņemot vērā tehniski funkcionālās saiknes, kas vieno abas iekārtas. Turklāt to pamato arī tas, ka kaitīgās vielas, kas radušās gazifikācijas iekārtā aizsāktās atkritumu termiskās apstrādes rezultātā, vismaz daļēji tiek novadītas vai izvadītas tikai tad, kad neapstrādātā gāze tiek transportēta uz spēkstaciju.

30

Saistībā ar Lahti Energia argumentāciju, saskaņā ar kuru pamata prāvā aplūkoto spēkstaciju var uzskatīt par atbilstošu “līdzsadedzināšanas iekārtas” jēdzienam tikai tādā gadījumā, ja savā enerģijas ražošanas darbībā tā pārsvarā izmantotu gazifikācijas iekārtā iegūtu neattīrītu gāzi, pietiek atgādināt, kā arī tas izriet no Direktīvas 2000/76 divdesmit septītā apsvēruma, ka līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās dedzina atkritumus, bet kas sākotnēji nav paredzētas atkritumu dedzināšanai, nevajadzētu pieļaut piesārņotājvielu emisiju palielināšanos tajā dūmgāzu daudzumā, kas rodas, sadedzinot arī atkritumus, salīdzinājumā ar atkritumu sadedzināšanai īpaši paredzētajām iekārtām.

31

Tādējādi uz pirmo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka spēkstacija, kurā, aizstājot tās ražošanas darbībā pārsvarā izmantojamo fosilo kurināmo, kā papildu kurināmais tiek izmantota gāze, ko iegūst atkritumu termiskās apstrādes rezultātā gazifikācijas iekārtā, kopā ar šo gazifikācijas iekārtu ir jāuzskata par “līdzsadedzināšanas iekārtu” Direktīvas 2000/76 3. panta 5. punkta izpratnē, ja šī gāze nav tikusi attīrīta minētajā gazifikācijas iekārtā.

32

Korkein hallinto-oikeus ir uzdevusi otro jautājumu tikai tādā gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde.

33

Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, nav jāizvērtē iesniedzējtiesas uzdotais otrais jautājums.

34

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Spēkstacija, kurā, aizstājot tās ražošanas darbībā pārsvarā izmantojamo fosilo kurināmo, kā papildu kurināmais tiek izmantota gāze, ko iegūst atkritumu termiskās apstrādes rezultātā gazifikācijas iekārtā, kopā ar šo gazifikācijas iekārtu ir jāuzskata par “līdzsadedzināšanas iekārtu” Eiropas Parlamenta un Padomes2000. gada 4. decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu 3. panta 5. punkta izpratnē, ja šī gāze nav tikusi attīrīta šajā gazifikācijas iekārtā.