|
2.7.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 194/5 |
Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Deutsche Telekom AG/Bundesrepublik Deutschland
(Lieta C-543/09) (1)
(Elektroniskās komunikācijas - Direktīva 2002/22/EK - 25. panta 2. punkts - Direktīva 2002/58/EK - 12. pants - Telefona uzziņu dienestu un abonentu sarakstu pakalpojumu sniegšana - Uzņēmuma, kas piešķir telefona numurus, pienākums nodot citiem uzņēmumiem tā rīcībā esošus datus par trešo uzņēmumu abonentiem)
2011/C 194/05
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Deutsche Telekom AG
Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland
Piedaloties: GoYellow GmbH, Telix AG
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.) 25. panta 2. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 37. lpp.) 12. panta interpretācija — Abonentu sarakstu pakalpojumu sniegšana –Uzņēmuma, kas piešķir telefona numurus abonentiem, pienākuma nodot citiem uzņēmumiem visus atbilstošos datus, lai izdotu universālu abonentu sarakstu vai sniegtu universālu uzziņu pakalpojumu, apjoms — Trešo uzņēmumu abonentu dati
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kas uzņēmumiem, kuri piešķir gala lietotājiem telefona numurus, paredz pienākumu nodot uzņēmumu, kuri nodarbojas ar publiski pieejamu telefona uzziņu un abonentu sarakstu pakalpojumu sniegšanu, rīcībā ne tikai datus par viņu pašu abonentiem, bet arī to rīcībā esošos datus par trešo uzņēmumu abonentiem; |
|
2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kas nosaka pienākumu uzņēmumam, kurš izdod publiski pieejamus abonentu sarakstus, nodot tā rīcībā esošus citu telefonijas pakalpojumu sniedzēju abonentu personas datus trešajam uzņēmumam, kurš nodarbojas ar publiski pieejamu iespiestu vai elektronisku abonentu sarakstu publicēšanu vai ar šādu abonentu sarakstu padarīšanu pieejamu ar uzziņas dienestu starpniecību, neprasot jaunu abonentu piekrišanu šādai nodošanai, ja vien, pirmkārt, pēdējie pirms to datu pirmās iekļaušanas publiski pieejamā abonentu sarakstā tomēr tiek informēti par tā nolūku, kā arī to, ka šie dati var tikt paziņoti citam telefonijas pakalpojumu sniedzējam, un ja, otrkārt, tiek nodrošināts, ka šie dati pēc to tālāknodošanas netiek izmantoti citiem nolūkiem kā tie, kuriem tie tika savākti, ievērojot pirmo publicēšanu. |