Lieta T‑148/08
Beifa Group Co. Ltd
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo rakstāmlietu – Agrāka valsts grafiska preču zīme – Spēkā neesamības pamats – Agrāka apzīmējuma, kura īpašniekam ir tiesības aizliegt tā izmantošanu, izmantošana Kopienas dizainparaugā – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts – Lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisko izmantošanu, kurš pirmo reizi iesniegts Apelāciju padomē
Sprieduma kopsavilkums
1. Kopienas dizainparaugi – Pārsūdzība – Prasība Kopienu tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Nodošana atpakaļ zemākai Biroja instancei
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 60. panta 1. punkts un 61. panta 3. un 6. punkts)
2. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Atšķirtspējīgajam apzīmējumam līdzīga apzīmējuma izmantošana – Iekļaušana
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
3. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošanas pierādījums
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
4. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošanas pierādījums
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
5. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Dizainparauga kā atšķirtspējīga apzīmējuma uztveršana sabiedrībā – Atsevišķa vērtējuma neesamība
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
6. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Apstrīdētā dizainparauga un atšķirtspējīgā apzīmējuma salīdzināšana – Trīsdimensiju apzīmējums
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
7. Tiesvedība – Tiesas pienākums ievērot lietas dalībnieku noteiktos strīda ietvarus – Tiesas pienākums lemt, pamatojoties tikai uz lietas dalībnieku izvirzītajiem argumentiem – Neesamība
1. Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 61. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var vai nu atcelt, vai arī grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) lēmumu. Turklāt atbilstoši šīs pašas regulas 61. panta 6. punktam Birojam ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu. No šīs pēdējās normas izriet, ka Vispārējās tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus Birojam, kuram ir pienākums noteikt sekas, ievērojot Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvo daļu un motīvu daļu.
Saskaņā ar regulas 60. panta 1. punktu Apelāciju padome, kas izskata apelācijas sūdzību par zemākas Biroja instances lēmumu, var pēc apelācijas sūdzības izskatīšanas pēc būtības nodot lietu atpakaļ minētajai instancei turpmākai rīcībai.
No minētajām normām un apsvērumiem izriet, ka prasījums Vispārējai tiesai, kas izskata prasību par Biroja Apelāciju padomes lēmumu, nodot lietu atpakaļ zemākai instancei, par kuras lēmumu tikusi iesniegta apelācijas sūdzība Apelāciju padomē, nav nepieņemams.
Ja Vispārējai tiesai būtu jāapmierina šāds prasījums, tā nenoteiktu Birojam nekādu pienākumu darīt vai nedarīt kaut ko un tātad neizdotu Birojam rīkojumu. Ar šādu prasījumu Vispārējo tiesu drīzāk lūdz pašai pieņemt lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem vai ko varēja pieņemt Apelāciju padome, un tādējādi izmantot Vispārējās tiesas pilnvaras grozīt tajā apstrīdēto Apelāciju padomes lēmumu.
(sal. ar 40.–43. punktu)
2. Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atšķirtspējīga apzīmējuma īpašnieks var uz to atsaukties, lūdzot atzīt vēlāku Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu gadījumā, ja minētajā dizainparaugā tiek izmantots tā apzīmējumam līdzīgs apzīmējums.
Pirmkārt, minētās regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats ne vienmēr nozīmē, ka agrāks atšķirtspējīgs apzīmējums ir pilnībā un visās detaļās atdarināts vēlākajā Kopienas dizainparaugā. Pat ja daži attiecīgā apzīmējuma elementi nav pārņemti apstrīdētajā Kopienas dizainparaugā vai ja tam ir pievienoti daži citi elementi, var runāt par minētā apzīmējuma “izmantošanu”, it īpaši tad, ja izlaistie vai pievienotie elementi ir mazāk svarīgi. No tā izriet, ka regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta gramatiska interpretācija neizslēdz noteikti tā piemērošanu gadījumā, ja vēlākajā Kopienas dizainparaugā tiek izmantots nevis apzīmējums, kas ir identisks tam, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, bet līdzīgs apzīmējums.
Otrkārt, minētā regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretācija ir vienīgā interpretācija, kas var nodrošināt, no vienas puses, agrākas Kopienas vai dalībvalstī reģistrētās preču zīmes īpašnieka tiesību efektīvu aizsardzību pret jebkādu kaitējumu, ko šai preču zīmei rada tās izmantošana vēlākajā Kopienas dizainparaugā, un, no otras puses, saskanību starp attiecīgajām normām minētajā regulā un Pirmajā direktīvā 89/104, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, vai Regulās Nr. 40/94 un Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi.
(sal. ar 50., 52., 53. un 59. punktu)
3. Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēts nosacījums, ka Kopienas tiesību akti vai dalībvalsts tiesību akti, kas reglamentē agrāku apzīmējumu, uz kuru atsaucas atbilstoši minētajai normai iesniegtā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, piešķir apzīmējuma īpašniekam tiesības aizliegt tā apzīmējuma izmantošanu vēlākā dizainparaugā. Ja Kopienu tiesībās vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka agrākas preču zīmes īpašnieks nevar atsaukties uz tiesībām, kas izriet no šīs preču zīmes, procesā pret trešo personu, ja piecu gadu laikā pirms atsaukšanās uz minētajām tiesībām preču zīme nav bijusi izmantota attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem minētais īpašnieks balstās, norādot uz savām tiesībām, ir jāsniedz pierādījumi par šādu izmantošanu.
(sal. ar 63.–65. punktu)
4. Tā kā Regulā Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem nav konkrētas normas, kas attiektos uz kārtību, kādā Kopienas dizainparauga, par kuru iesniegts ar agrāku apzīmējumu pamatotais pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, īpašnieks iesniedz lūgumu sniegt pierādījumus par šā apzīmējuma faktisku izmantošanu, ir jāsecina, ka minētais lūgums ir jāizsaka Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) skaidri un lietderīgā termiņā. Principā šis lūgums ir jāiesniedz termiņā, ko Anulēšanas nodaļa ir noteikusi Kopienas dizainparauga, kas apstrīdēts ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, īpašniekam, lai tas iesniegtu savus atbildes apsvērumus uz šo lūgumu.
Savukārt lūgums sniegt pierādījumus par agrāka apzīmējuma, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, faktisku izmantošanu nevar tikt iesniegts pirmo reizi Apelāciju padomē. Nevar pieļaut iespēju, ka Apelāciju padomei nāktos lemt par lietu, kas atšķiras no Anulēšanas nodaļā ierosinātās lietas, proti, par lietu, kas paplašināta, tai pievienojot iepriekšēju jautājumu par agrāka apzīmējuma, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, faktisku izmantošanu.
(sal. ar 67., 68. un 71. punktu)
5. Pieteikumu par Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatots ar Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu, var apmierināt tikai tad, ja tiek secināts, ka konkrētā sabiedrības daļa uzskatīs, ka Kopienas dizainparaugā, par kuru iesniegts šis pieteikums, ir izmantots atšķirtspējīgs apzīmējums, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Gadījumā, ja tiek secināts, ka konkrētā sabiedrības daļa neuzskatīs, ka Kopienas dizainparaugā, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, ir izmantots atšķirtspējīgs apzīmējums, uz kuru atsaucas, lai pamatotu minēto pieteikumu, acīmredzami var tikt izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja. Savukārt nav atsevišķi jāizskata jautājums, vai konkrētā sabiedrības daļa uztvers Kopienas dizainparaugu, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, kā atšķirtspējīgu apzīmējumu.
(sal. ar 105.–107. punktu)
6. Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata izskatīšanai ir jābalstās uz to, kā atšķirtspējīgu apzīmējumu, uz kuru atsaucas saistībā ar šādu pamatu, uztver konkrētā sabiedrības daļa, kā arī uz kopējo iespaidu, ko minētais apzīmējums rada šai sabiedrības daļai.
Konkrētā sabiedrības daļa ne vienmēr uztver trīsdimensiju preču zīmi tādā pašā veidā kā grafisku preču zīmi. Pirmajā gadījumā minētā sabiedrības daļa uztver taustāmu objektu, kuru var apskatīt no dažādiem redzes leņķiem; savukārt otrajā gadījumā sabiedrība redz tikai attēlu.
Protams, nevar izslēgt iespēju, ka gadījumā, ja starp diviem trīsdimensiju objektiem pastāv līdzība, salīdzinot vienu no šiem objektiem ar otrā objekta attēlu, arī varētu nonākt pie secinājuma par līdzības esamību. Tomēr minētās regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata izskatīšana nozīmē salīdzinājumu starp apstrīdēto Kopienas dizainparaugu un atšķirtspējīgu apzīmējumu, uz kuru atsaucas saistībā ar šo pamatu.
Turpretim līdzību starp apstrīdēto dizainparaugu un apzīmējumu, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, nevar vienkārši prezumēt, pamatojoties uz to vien, ka minētais dizainparaugs ir līdzīgs kādam citam apzīmējumam, pat ja šis pēdējais apzīmējums ir līdzīgs apzīmējumam, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.
(sal. ar 120.–123. punktu)
7. Lai gan tiesai ir jāspriež tikai par prasījumiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki, kuriem ir jānosaka strīda ietvari, tomēr tiesai nav pienākuma aprobežoties tikai ar argumentiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki savu prasījumu atbalstam, jo pretējā gadījumā atbilstošā situācijā tā būtu spiesta pamatot savu nolēmumu ar kļūdainiem juridiskiem apsvērumiem.
(sal. ar 130. punktu)
VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2010. gada 12. maijā (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo rakstāmlietu – Agrāka valsts grafiska preču zīme – Spēkā neesamības pamats – Agrāka apzīmējuma, kura īpašniekam ir tiesības aizliegt tā izmantošanu, izmantošana Kopienas dizainparaugā – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts – Lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisko izmantošanu, kurš pirmo reizi iesniegts Apelāciju padomē
Lieta T‑148/08
Beifa Group Co. Ltd, Ninbo [Ningbo], Džedzjana [Zhejiang] (Ķīna), ko pārstāv R. Deiviss [R. Davis], barrister, un N. Kordels [N. Cordell], solicitor,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliārs‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Schwan‑Stabilo Schwanhaüßer GmbH & Co. KG, Heroldsberga (Vācija), ko pārstāv U. Blūmenrēders [U. Blumenröder] un H. Gauss [H. Gauß], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju trešās padomes 2008. gada 31. janvāra lēmumu lietā R 1352/2006‑3 attiecībā uz Kopienas dizainparauga spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Schwan‑Stabilo Schwanhäußer GmbH & Co. KG un Ningo Beifa Group Co., Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras] (referents), tiesneši M. Preks [M. Prek] un V. M. Čuke [V. M. Ciucă],
sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 21. aprīlī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 17. septembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2008. gada 11. septembrī,
pēc 2009. gada 18. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
Regula (EK) Nr. 6/2002
1 Grozītās Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 1. pantā ir noteikts:
“1. Dizainparaugu, kas atbilst šajā regulā izstrādātajiem noteikumiem, turpmāk sauc “Kopienas dizainparaugs”.
2. Dizainparaugu aizsargā:
[..]
b) kā “reģistrētu Kopienas dizainparaugu”, ja to reģistrē šajā regulā izstrādātajā kārtībā.
[..]”
2 Regulas Nr. 6/2002 3. pantā ir paredzēts:
“Šajā regulā:
a) “dizainparaugs” ir visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla;
[..].”
3 Regulas Nr. 6/2002 10. panta 1. punktā ir noteikts:
“Kopienas dizainparauga piešķirtā aizsardzība attiecas uz visiem dizainparaugiem, kas informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu vispārējo [kopējo] iespaidu.”
4 Regulas Nr. 6/2002 19. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Reģistrēts Kopienas dizainparaugs piešķir tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības to izmantot un neļaut trešām personām to izmantot bez viņa piekrišanas. Minētā izmantošana attiecas jo īpaši uz tāda ražojuma, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, izgatavošanu, piedāvāšanu, laišanu tirgū, importu, eksportu vai izmantošanu, vai šāda ražojuma glabāšanu šiem mērķiem.”
5 Regulas Nr. 6/2002 24. un 25. pantā ir paredzēts:
“24. pants
Spēkā neesamības pasludināšana
1. Reģistrētu Kopienas dizainparaugu pasludina par spēkā neesošu pēc iesnieguma [pieteikuma] [ITSB] saskaņā ar VI un VII sadaļā izstrādāto kārtību [..].
25. pants
Spēkā neesamības iemesli
1. Kopienas dizainparaugu var pasludināt par spēkā neesošu tikai šādos gadījumos:
[..]
e) ja kāda atšķirības zīme [atšķirtspējīgs apzīmējums] ir izmantota kādā vēlākā dizainparaugā un Kopienas tiesību akti vai dalībvalsts tiesību akti, kas reglamentē minēto zīmi, piešķir zīmes tiesību [apzīmējuma] īpašniekam tiesības aizliegt šādu izmantošanu;
[..]
3. Šā panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos iemeslus var norādīt tikai tiesību pieprasītājs vai iepriekšējo [agrāku] tiesību īpašnieks.
[..]”
6 Regulas Nr. 6/2002 IV sadaļai (35.–44. pants) virsraksts ir “Kopienas dizainparauga reģistrēšanas pieteikums”. Šīs regulas 36. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumā “ir [jābūt] arī norāde[i] par ražojumiem, kuros dizainparaugu ir domāts ietvert vai izmantot”. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 41.–44. pantu reģistrētā Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam noteiktos apstākļos ir prioritātes tiesības, kuru sekas atbilstoši šīs pašas regulas 43. pantam ir tādas, ka prioritātes datumu uzskata par Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienu.
7 Regulas Nr. 6/2002 VI sadaļas “Reģistrēta Kopienas dizainparauga atsaukšana un spēkā neesamība” 52. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “atbilstīgi [ievērojot] 25. panta 2., 3., 4. un 5. punktam [punktu,] jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī valsts iestāde, kam ir tādas pilnvaras, var iesniegt [ITSB] pieteikumu reģistrēta Kopienas dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanai”.
8 Regulas Nr. 6/2002 VII sadaļas “Pārsūdzības [Apelācijas]” 55.–60. pantā ir noteikta apelācijas procedūra Apelāciju padomē. Minēto normu teksts ir identisks vai analogs tekstam 57.–62. pantā grozītajā Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kuras 58.–64. pants atbilst Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantam).
9 Turklāt Regulas Nr. 6/2002 VII sadaļas 61. pantā ir paredzēts:
“1. Sūdzības [Prasības] par Apelāciju padomes lēmumiem var iesniegt Eiropas Kopienu Tiesā.
2. Sūdzību [Prasību] var iesniegt, pamatojot to ar kompetences trūkumu, būtiskiem procedūras pārkāpumiem, Līguma, šīs regulas vai jebkuras ar to piemērošanu saistītas tiesību normas pārkāpumiem, vai arī ar pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu [nepareizu izmantošanu].
3. Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir apstrīdētā lēmuma atcelšana vai grozīšana.
4. Sūdzību [Prasību] [..] var iesniegt jebkura lietas izskatīšanas puse [procesa Apelāciju padomē dalībniece], kuru padomes lēmums ietekmējis negatīvi.
5. Sūdzību [Prasību] iesniedz Eiropas Kopienu Tiesā divu mēnešu laikā pēc Apelācijas padomes lēmuma paziņošanas.
6. [ITSB] ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu.”
Pirmā direktīva 89/104/EEK
10 Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.) (atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvu 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp.)), 4. panta 4. punktā ir noteikts:
“Ikviena dalībvalsts var turklāt paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:
[..]
c) preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šī panta 2. punktā un [4.] punkta [b) apakšpunktā], jo īpaši:
[..]
iv) rūpnieciskā īpašuma tiesībām. [..]”
11 Pirmās direktīvas 89/104 5. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:
“1. Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā:
a) jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;
b) jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes [identiskuma] vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes [identiskuma] vai līdzības dēļ pastāv maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja], kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.
2. Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības [netaisnīgu labumu] [no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas] vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.”
12 Pirmās direktīvas 89/104 10.–12. pantā ir noteikts:
“10. pants
Preču zīmju lietošana [izmantošana]
1. Ja piecu gadu laikā pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas īpašnieks dalībvalstī nav faktiski lietojis [izmantojis] preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, vai ja šāda lietošana [izmantošana] tikusi atlikta nepārtrauktā piecu gadu laikā [apturēta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu], uz preču zīmi attiecas šajā direktīvā paredzētās sankcijas, ja vien nepastāv īpaši [pamatoti] iemesli tās nelietošanai [neizmantošanai].
2. Šā panta 1. punkta nozīmē lietošana [izmantošana] ir arī šādas darbības:
a) preču zīmes lietošana [izmantošana] veidā, kas atšķiras pēc sastāvdaļām [zināmos elementos], kuras nemaina zīmes atšķirtspēju veidā [formā], kurā tā tika reģistrēta;
b) preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam attiecīgajā dalībvalstī tikai eksporta nolūkiem.
3. Preču zīmes lietošanu [izmantošanu] ar īpašnieka piekrišanu vai [tad], ja to dara jebkura persona, kurai ir atļauja lietot kolektīvu zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, uzskata par īpašnieka realizētu lietošanu [izmantošanu].
[..]
11. pants
Tiesas un administratīvie procesi par preču zīmju nelietošanu [Tiesas un administratīvajos procesos nosakāmās sankcijas par preču zīmes neizmantošanu]
[..]
3. Neierobežojot 12. panta piemērošanu, ja iesniegta pretprasība atcelšanai, ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot lietas izskatīšanas procesos par pārkāpumiem [nelikumīgu izmantošanu], ja prasības [iebildes izskatīšanas] rezultātā konstatēts, ka preču zīmi varētu atcelt, ievērojot 12. panta 1. punktu.
4. Ja agrākā preču zīme tikusi izmantota attiecībā tikai uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, lai piemērotu šā panta 1., 2. un 3. punktu, to uzskata par reģistrētu attiecībā tikai uz šo preču vai pakalpojumu daļu.
12. pants
Iemesli atcelšanai
1. Preču zīme ir atceļama, ja nepārtrauktā piecu gadu periodā tā dalībvalstī nav faktiski lietota [izmantota] saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā reģistrēta, un nav atbilstīgu [pamatotu] iemeslu tās nelietošanai [neizmantošanai] [..].”
Markengesetz
13 Grozītā 1994. gada 25. oktobra Gesetz über den Schutz von Marken und sonstigen Kennzeichen (Vācijas Likums par preču zīmju un citu atšķirtspējīgu apzīmējumu aizsardzību) (BGBl. I, 1994. gads, 3082. lpp.; turpmāk tekstā – “Markengesetz”) 13. panta 2. punkta 6) apakšpunktā ir paredzēts, ka reģistrētu preču zīmi var atzīt par spēkā neesošu, ja tās izmantošana var tikt aizliegta, tostarp sakarā ar agrākām rūpnieciskā īpašuma tiesībām. Saskaņā ar Markengesetz 51. panta 1. punktu spēkā neesamību atzīst pēc agrāko tiesību īpašnieka pieteikuma.
14 Markengesetz 14. panta 2. punktā ir noteikts:
“Trešām personām bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas ir aizliegts komercdarbībā:
1) izmantot preču zīmei identisku apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem reģistrēta preču zīme,
2) izmantot apzīmējumu, ja tā identiskuma vai līdzības preču zīmei dēļ un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme un apzīmējums, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi, vai
3) izmantot preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem reģistrēta preču zīme, ja minētajai preču zīmei ir reputācija valstī un ja ar apzīmējuma izmantošanu bez pamatota iemesla tiek netaisnīgi gūts labums no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tiek radīts kaitējums preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.”
15 Markengesetz 25. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Reģistrētās preču zīmes īpašnieks nevar atsaukties uz tiesībām 14., 18. un 19. panta izpratnē procesā pret trešo personu, ja piecu gadu laikā pirms atsaukšanās uz minētajām tiesībām preču zīme nav bijusi izmantota atbilstoši 26. pantam attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem īpašnieks balstās, norādot uz savām tiesībām, ja vien vismaz pieci gadi ir pagājuši kopš preču zīmes reģistrācijas.”
16 Saskaņā ar Markengesetz 25. panta 2. punktu, ja uz preču zīmes īpašnieka tiesībām, kas izriet cita starpā no Markengesetz 14. panta, atsaucas prasības izskatīšanas procesā, prasītājam pēc atbildētāja pieprasījuma ir jāsniedz pierādījumi par tā preču zīmes faktisku izmantošanu.
17 Ar Markengesetz 26. pantu, kas attiecas uz preču zīmes izmantošanu, Pirmās direktīvas 89/104 10.–12. panta normas ir transponētas Vācijas tiesībās.
Regula Nr. 40/94
18 Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkts) ir paredzēts:
“9. pants
Tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme
1. Kopienas preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas darījumos [komercdarbībā] izmantot:
a) apzīmējumu, kas ir identisks Kopienas preču zīmei, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta Kopienas preču zīme;
b) jebkādu apzīmējumu, kurš tā identiskuma vai līdzības Kopienas preču zīmei dēļ un Kopienas preču zīmes [un apzīmējuma] aptverto preču vai pakalpojumu [..] identiskuma vai līdzības dēļ varētu maldināt sabiedrību [var radīt sabiedrībai sajaukšanas iespēju]; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sajaukšanas iespēja ietver asociācijas ar agrāko preču zīmi iespēju];
[..].”
19 Regulas Nr. 40/94 43. pantā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. pants) ir noteikts:
“43. pants
Iebildumu izskatīšana
[..]
2. Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina [sniedz pierādījumus par to], ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes [reģistrācijas] pieteikuma publicēšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav [šādi pierādījumi nav sniegti], iebildumus noraida. Ja agrākā [Kopienas] preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem [šo preču vai pakalpojumu daļu].
[..]”
20 Regulas Nr. 40/94 52. panta 2. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 2. punkts) ir paredzēts:
“52. pants
Relatīvs spēkā neesamības pamats [Relatīvi spēkā neesamības pamati]
[..]
2. Kopienas preču zīmi arī paziņo [atzīst] par spēkā neesošu, ja par to iesniegts pieteikums [ITSB] vai arī pamatojoties uz pretprasību pārkāpumu [nelikumīgas izmantošanas] tiesvedībā, ja šādas preču zīmes izmantošanu var aizliegt atbilstoši citām agrākām tiesībām, un jo īpaši:
[..]
d) rūpnieciskā īpašuma tiesībām;
saskaņā ar [..] valsts tiesību aktiem, kas reglamentē aizsardzību.”
21 Regulas Nr. 40/94 56. pantā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 57. pants) ir noteikts:
“56. pants
Pieteikuma izskatīšana
[..]
2. Pēc Kopienas preču zīmes īpašnieka lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas ir kāda no pusēm lietas izskatīšanas procesā par spēkā neesamību, iesniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikā pirms pieteikuma par spēkā neesamības paziņošanu [atzīšanu] iesniegšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā patiesi [faktiski] izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā sava pieteikuma pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja Kopienas preču zīmes [reģistrācijas] pieteikuma publicēšanas brīdī agrākā Kopienas preču zīme ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus, agrākās Kopienas preču zīmes īpašnieks turklāt iesniedz pierādījumus, ka tobrīd tika izpildīti 43. panta 2. punkta nosacījumi. Ja šāda pierādījuma nav, pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu [atzīšanu] noraida. Ja agrākā Kopienas preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, pieteikuma par spēkā neesamības paziņošanu [atzīšanu] izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem [šo preču vai pakalpojumu daļu].
[..]”
22 Regulas Nr. 40/94 92. pantā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 96. pants) ir noteikts, ka Kopienas preču zīmju tiesām, ko dalībvalstis noteikušas atbilstoši šīs pašas regulas 91. panta 1. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 95. panta 1. punkts), ir “izņēmuma piekritība [kompetence] [..] d) pretprasībās par Kopienas preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu [atzīšanu] atbilstoši 96. pantam”. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 96. panta 1. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 100. panta 1. punkts) “pretprasību par atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu [atzīšanu] var pamatot tikai ar šajā regulā minētajiem atcelšanas vai spēkā neesamības iemesliem [pamatiem]”.
Tiesvedības priekšvēsture
23 Prasītāja Beifa Group Co. Ltd (agrāk – Ningo Beifa Group Co., Ltd) 2005. gada 27. maijā saskaņā ar Regulu Nr. 6/2002 iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) pieteikumu par dažādu Kopienas dizainparaugu reģistrāciju.
24 Minētais pieteikums tostarp attiecās uz turpmāk attēloto dizainparaugu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais dizainparaugs”):
25 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 41.–43. pantu prasītāja savā reģistrācijas pieteikumā ir atsaukusies uz prioritātes tiesībām attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu, pamatojoties uz agrāku šā paša dizainparauga reģistrācijas pieteikumu, kas iesniegts kompetentajai Ķīnas iestādei 2005. gada 5. februārī.
26 Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 36. panta 2. punktam pieteikumā bija norādīts, ka preces, kurās apstrīdēto dizainparaugu ir domāts ietvert vai izmantot, ir “rakstāmlietas”.
27 Apstrīdētais dizainparaugs tika reģistrēts kā Kopienas dizainparaugs ar numuru 352315‑0007 un publicēts 2005. gada 26. jūlija Bulletin des dessins ou modèles communautaires [Kopienas Dizainparaugu Biļetenā] Nr. 68/2005.
28 Persona, kas iestājusies lietā, Schwan‑Stabilo Schwanhaüßer GmbH & Co. KG 2006. gada 23. martā saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 52. pantu iesniedza ITSB pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, kurā tā norādīja, ka Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats liedz uzturēt spēkā šo pēdējo dizainparaugu.
29 Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu cita starpā bija pamatots ar turpmāk attēloto personas, kas iestājusies lietā, preču zīmi, kas reģistrēta Vācijā 2000. gada 14. decembrī ar numuru 300454708 tostarp attiecībā uz “rakstāmlietām”, kuras ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “agrāka preču zīme”):
30 Ar 2006. gada 24. augusta lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa apmierināja personas, kas iestājusies lietā, pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu un līdz ar to atzina apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto pamatu.
31 Būtība Anulēšanas nodaļa uzskatīja, ka apstrīdētajā dizainparaugā ir izmantota agrāka preču zīme tādējādi, ka tajā ir ietverts apzīmējums, kuram ir visi minētās preču zīmes trīsdimensiju formai raksturīgie elementi un kurš tātad ir līdzīgs minētajai preču zīmei. Anulēšanas nodaļa uzskatīja, ka, tā kā preces, uz kurām attiecas apstrīdētais dizainparaugs un agrāka preču zīme, ir identiskas, sabiedrībai, kurai domātas minētās preces, pastāv sajaukšanas iespēja un tas dod personai, kas iestājusies lietā, tiesības saskaņā ar Markengesetz 14. panta 2. punkta 2) apakšpunktu aizliegt apzīmējuma, kas izmantots apstrīdētajā dizainparaugā, izmantošanu.
32 Prasītāja 2006. gada 19. oktobrī saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu iesniedza apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
33 Ar 2008. gada 31. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai ir paziņots 21. februārī, Apelāciju trešā padome prasītājas apelācijas sūdzību noraidīja. Pirmkārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka, tā kā kompetentās Vācijas iestādes nebija atzinušas agrāku preču zīmi par spēkā neesošu atbilstoši attiecīgajām Markengesetz normām, tā ir jāuzskata par atšķirtspējīgu apzīmējumu Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē (apstrīdētā lēmuma 15. punkts).
34 Otrkārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka šīs pēdējās normas piemērošanas nolūkiem atšķirtspējīgajam apzīmējumam, uz kuru atsaucas [attiecīga persona], nav obligāti jābūt atveidotam identiskā veidā vēlākajā apstrīdētajā Kopienas dizainparaugā, bet pietiek ar to, ka šis apzīmējums kā tāds ir ietverts minētajā dizainparaugā (apstrīdētā lēmuma 16. punkts).
35 Treškārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka, lai gan ir noteiktas atšķirības starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāku preču zīmi, šai preču zīmei raksturīgie elementi var tikt identificēti apstrīdētajā dizainparaugā un līdz ar to tā izmantošana ir personai, kas iestājusies lietā un kas ir agrākas preču zīmes īpašniece, saskaņā ar Markengesetz 14. pantu piešķirto ekskluzīvo tiesību pārkāpums, un ka ir piemērojams Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts (apstrīdētā lēmuma 17. un 18. punkts).
36 Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minēto secinājumu, Apelāciju padome uzskatīja, ka nav jālemj par citu elementu, ko minējusi persona, kas iestājusies lietā, sava pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, tostarp Oberlandesgericht Frankfurt‑am‑Main (Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa, Vācija) 2007. gada 18. janvāra sprieduma, atbilstību (apstrīdētā lēmuma 19. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
37 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– nodot lietu atpakaļ Anulēšanas nodaļai, lai tā izskatītu citus spēkā neesamības pamatus, uz kuriem norādījusi persona, kas iestājusies lietā, un kurus Anulēšanas nodaļa nav uzskatījusi;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
38 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par otrā prasītājas prasījuma pieņemamību
39 ITSB norāda, ka otrais prasītājas prasījums nav pieņemams, jo prasītāja būtībā lūdz Vispārējo tiesu izdot rīkojumu ITSB, kas neietilpst Vispārējās tiesas kompetencē.
40 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 61. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var vai nu atcelt, vai arī grozīt apstrīdēto lēmumu. Turklāt atbilstoši šīs pašas regulas 61. panta 6. punktam ITSB ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu. No šīs pēdējās normas izriet, ka Vispārējās tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus ITSB, kuram ir pienākums noteikt sekas, ievērojot Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvo daļu un motīvu daļu (skat. pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T‑35/04 Athinaiki Oikogeniaki Artopoiia/ITSB – Ferrero (“FERRÓ”), Krājums, II‑785. lpp., 15. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Ir arī jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 60. panta 1. punktu Apelāciju padome, kas izskata apelācijas sūdzību par zemākas ITSB instances lēmumu, var pēc apelācijas sūdzības izskatīšanas pēc būtības nodot lietu atpakaļ minētajai instancei turpmākai rīcībai.
42 No minētajām normām un apsvērumiem izriet, ka prasījums Vispārējai tiesai, kas izskata prasību par ITSB Apelāciju padomes lēmumu, nodot lietu atpakaļ zemākai instancei, par kuras lēmumu tikusi iesniegta apelācijas sūdzība Apelāciju padomē, nav nepieņemams (šajā ziņā skat. pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 17.–20. punkts).
43 Ja Vispārējai tiesai būtu jāapmierina šāds prasījums, tā nenoteiktu ITSB nekādu pienākumu darīt vai nedarīt kaut ko un tātad neizdotu ITSB rīkojumu. Ar šādu prasījumu Vispārējo tiesu drīzāk lūdz pašai pieņemt lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem vai ko varēja pieņemt Apelāciju padome, un tādējādi izmantot Vispārējās tiesas pilnvaras grozīt tajā apstrīdēto Apelāciju padomes lēmumu (šajā ziņā skat. pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 2009. gada 11. februāra spriedumu lietā T‑413/07 Bayern Innovativ/ITSB – Life Sciences Partners Perstock (“LifeScience”), Krājumā nav publicēts, 15. punkts, un 2009. gada 14. septembra spriedumu lietā T‑152/07 Lange Uhren/ITSB (Ģeometriskas figūras uz rokas pulksteņa ciparnīcas), Krājums, I‑0000. lpp., 39. punkts).
44 Līdz ar to – pretēji ITSB apgalvojumiem – otrais prasītājas prasījums ir pieņemams.
Par lietas būtību
45 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta nepareizu interpretāciju. Otrais pamats ir saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā, kas esot pieļauta, noraidot lūgumu sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu, ko prasītāja bija iesniegusi ITSB. Trešais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta nepareizu piemērošanu.
Par pirmo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta nepareizu interpretāciju
– Lietas dalībnieku argumenti
46 Prasītāja norāda, kā no paša Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta formulējuma izriet, ka – pretēji Apelāciju padomes viedoklim – atšķirtspējīgā apzīmējuma īpašnieks nevar atsaukties uz šo normu gadījumā, ja vēlākajā dizainparaugā tiek izmantots nevis attiecīgais apzīmējums, bet tam līdzīgs apzīmējums. Šo minētās normas interpretāciju apstiprina ne tikai apstāklis, ka Kopienas dizainparaugs attiecas tikai uz preces izskatu un neattiecas konkrēti uz attiecīgo preci, bet arī iepriekšējā ITSB lēmumu pieņemšanas prakse.
47 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka izmantošanas jēdziens Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē var attiekties uz situācijām, kurās agrāks apzīmējums, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par reģistrētā Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, ir tikai imitēts apstrīdētajā dizainparaugā, nevis pilnībā atdarināts vissīkākajās detaļās.
48 Salīdzinājums starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāku apzīmējumu tiekot veikts tikai attiecībā uz minētā dizainparauga elementiem, ar kuriem ir pārkāptas tiesības, ko agrāks apzīmējums piešķir tā īpašniekam, neņemot vērā papildu elementus apstrīdētajā dizainparaugā. Savukārt agrāka apzīmējuma aizsardzības apjoms esot atkarīgs no tiesību normām, kas reglamentē šo apzīmējumu.
49 Tātad Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats esot piemērojams dizainparaugiem, kuriem ir jauns un individuāls raksturs, un šajā ziņā tas atšķiroties no šīs pašas regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata. Pretēji prasītājas apgalvojumiem iepriekšējā ITSB lēmumu pieņemšanas prakse apstiprinot šo interpretāciju.
– Vispārējās tiesas vērtējums
50 Pirmkārt, ir jānorāda, – kā to pareizi apgalvo ITSB un persona, kas iestājusies lietā, – ka Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats ne vienmēr nozīmē, ka agrāks atšķirtspējīgs apzīmējums ir pilnībā un visās detaļās atdarināts vēlākajā Kopienas dizainparaugā. Pat ja daži attiecīgā apzīmējuma elementi nav pārņemti apstrīdētajā Kopienas dizainparaugā vai ja tam ir pievienoti daži citi elementi, var runāt par minētā apzīmējuma “izmantošanu”, it īpaši tad, ja izlaistie vai pievienotie elementi ir mazāk svarīgi.
51 Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sabiedrība vienīgi saglabā atmiņā dalībvalstīs reģistrēto vai Kopienas preču zīmju neprecīzu attēlu (šajā ziņā skat. Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 33. punkts). Šis secinājums attiecas uz visu veidu atšķirtspējīgiem apzīmējumiem. Līdz ar to gadījumā, ja tiek izlaisti noteikti atšķirtspējīgā apzīmējuma, kas izmantots vēlākajā Kopienas dizainparaugā, mazāk svarīgie elementi vai šim pašam apzīmējumam tiek pievienoti šādi elementi, attiecīgā sabiedrības daļa ne vienmēr ņems vērā šīs attiecīgā apzīmējuma izmaiņas. Gluži otrādi, tā varētu domāt, ka minētais apzīmējums – tāds, kāds tas saglabāts tās atmiņā, – ir izmantots vēlākajā Kopienas dizainparaugā.
52 No tā izriet, ka – pretēji prasītājas apgalvojumiem – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta gramatiska interpretācija neizslēdz noteikti tā piemērošanu gadījumā, ja vēlākajā Kopienas dizainparaugā tiek izmantots nevis apzīmējums, kas ir identisks tam, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, bet līdzīgs apzīmējums.
53 Otrkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā minētā Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretācija ir vienīgā interpretācija, kas var nodrošināt, no vienas puses, agrākas Kopienas vai dalībvalstī reģistrētās preču zīmes īpašnieka tiesību efektīvu aizsardzību pret jebkādu kaitējumu, ko šai preču zīmei rada tās izmantošana vēlākajā Kopienas dizainparaugā, un, no otras puses, saskanību starp attiecīgajām normām Regulā Nr. 6/2002 un Pirmajā direktīvā 89/104 vai Regulās Nr. 40/94 un Nr. 207/2009.
54 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka agrākas Kopienas vai dalībvalstī reģistrētās preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt vēlākā Kopienas dizainparauga izmantošanu gan gadījumā, ja minētajā dizainparaugā tiek izmantots apzīmējums, kas ir identisks agrākai preču zīmei, un ja preces vai pakalpojumi, kurus attiecīgi aptver konkrētais dizainparaugs un agrāka preču zīme, ir identiski, gan gadījumā, ja attiecīgajā Kopienas dizainparaugā tiek izmantots apzīmējums, kas ir tik lielā mērā līdzīgs agrākai preču zīmei, ka, ņemot vērā arī preču vai pakalpojumu, kurus attiecīgi aptver preču zīme un konkrētais dizainparaugs, identiskumu vai līdzību, sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja (skat. Pirmās direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, Markengesetz 14. panta 2. punkta 1) un 2) apakšpunktu un Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts)).
55 Ņemot vērā šīs agrākas Kopienas vai dalībvalstī reģistrētās preču zīmes īpašnieka tiesības aizliegt izmantot gan tādu vēlāku Kopienas dizainparaugu, kurā izmantots tā preču zīmei identisks apzīmējums, gan tādu dizainparaugu, kurā izmantots līdzīgs apzīmējums, ir izslēgta iespēja, ka Kopienas likumdevējs, pieņemot Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktu, būtu domājis atļaut minētajam [preču zīmes] īpašniekam iesniegt pieteikumu par attiecīgā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu tikai gadījumā, ja šajā dizainparaugā tiek izmantots agrākai preču zīmei identisks apzīmējums, un nepieļaut šāda pieteikuma iesniegšanu gadījumā, ja minētajā dizainparaugā tiek izmantots apzīmējums, kas ir tik lielā mērā līdzīgs, ka attiecīgajai sabiedrības daļai pastāv sajaukšanas iespēja.
56 Ir vēl jānorāda, ka Kopienas vai dalībvalstī reģistrētās preču zīmes īpašnieks nevar atsaukties uz šā sprieduma 54. punktā minētajām tiesību normām, lai aizliegtu tāda Kopienas dizainparauga izmantošanu, kas tika reģistrēts agrāk un kurā tiek izmantots minētajai preču zīmei identisks vai līdzīgs apzīmējums, ja šā Kopienas dizainparauga īpašnieks var aizstāvēties pret šādu aizliegumu, lūdzot – attiecīgā gadījumā ar pretprasību – atzīt par spēkā neesošu attiecīgo vēlāko preču zīmi (skat. Pirmās direktīvas 89/104 4. panta 4. punkta c) apakšpunkta iv) daļu, Markengesetz 13. panta 2. punkta 6) apakšpunktu un 51. panta 1. punktu, kā arī Regulas Nr. 40/94 52. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 92. panta d) punktu un 96. panta 1. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 2. punkta d) apakšpunkts, 96. panta d) punkts un 100. panta 1. punkts)).
57 Ja agrākas Kopienas vai dalībvalstī reģistrētās preču zīmes īpašniekam būtu tiesības iesniegt pieteikumu par vēlāka Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu tikai gadījumā, ja šajā dizainparaugā tiek izmantots tā preču zīmei identisks apzīmējums, un nevis gadījumā, ja tajā tiek izmantots līdzīgs apzīmējums, minētais [preču zīmes] īpašnieks nevarētu aizstāvēties pret vēlākā dizainparauga, kurā tiek izmantots līdzīgs apzīmējums, īpašnieka iespējamu mēģinājumu aizliegt saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 10. panta 1. punktu un 19. panta 1. punktu agrākas preču zīmes izmantošanu.
58 Tomēr no Regulas Nr. 6/2002 preambulas 31. apsvēruma, saskaņā ar kuru minētā regula “neizslēdz iespēju piemērot tādiem dizainparaugiem, ko aizsargā Kopienas dizainparaugs, [..] tiesību aktus, [..] kas attiecas uz [..] preču zīmēm”, var secināt, ka tiesības, ko Kopienas dizainparaugs piešķir tā īpašniekam, nemaz nekavē tiesības, ko agrākas preču zīmes īpašnieks ir ieguvis ar šo preču zīmi.
59 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktu tādējādi, ka atšķirtspējīga apzīmējuma īpašnieks var uz to atsaukties, lūdzot atzīt vēlāku Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu gadījumā, ja minētajā dizainparaugā tiek izmantots tā apzīmējumam līdzīgs apzīmējums. Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par otro pamatu, kas saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā, kura esot pieļauta, noraidot lūgumu sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu, ko prasītāja bija iesniegusi ITSB
– Lietas dalībnieku argumenti
60 Prasītāja apgalvo, ka no Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar Markengesetz 25. pantu, izrietot, ka Vācijas preču zīmes īpašniekam, kas lūdz atzīt par spēkā neesošu Kopienas dizainparaugu, pamatojoties uz to, ka tajā tiek izmantota attiecīgā preču zīme, ir jāsniedz pierādījumi par to, ka tas ir faktiski izmantojis minēto preču zīmi, ja tas tiek apstrīdēts. Līdz ar to Apelāciju padomei esot bijis jāizskata prasītājas iesniegtais lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes izmantošanu, jo agrāka preču zīme bija reģistrēta vairāk nekā piecus gadus pirms pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas. Lai gan persona, kas iestājusies lietā, piecu gadu laikposmā pirms pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas ir pārdevusi neskaitāmas rakstāmlietas, kas ietilpst 16. klasē, šādi pārdevumi nemaz nepierādot agrākas preču zīmes izmantošanu, jo attiecīgās preces tika pārdotas citā formā, kas ietver personas, kas iestājusies lietā, nosaukumu un logotipu. Turklāt agrāka preču zīme esot nevis trīsdimensiju, bet grafiska preču zīme.
61 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka atšķirībā tostarp no Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta un 56. panta 2. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts un 57. panta 2. punkts) Regula Nr. 6/2002 neļaujot Kopienas dizainparauga, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, īpašniekam iesniegt lūgumu sniegt pierādījumus par agrāka apzīmējuma, uz ko atsaucas minētā pieteikuma pamatojumam, izmantošanu. Tātad Apelāciju padome neesot bijusi tiesīga izskatīt prasītājas iesniegto lūgumu sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu. Tomēr prasītājai neesot radies nekāds kaitējums, jo, ja tā uzskatīja, ka agrāka preču zīme nav bijusi faktiski izmantota, tā varēja iesniegt kompetentajām Vācijas instancēm pieteikumu par minētās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu. Katrā ziņā apstāklim, ka personas, kas iestājusies lietā, nosaukums un logotips tiek pievienoti tās pārdotajām rakstāmlietām, pašam par sevi nav nozīmes saistībā ar agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas novērtējumu, kā arī sajaukšanas iespējas esamību aplūkojamajā gadījumā.
62 Persona, kas iestājusies lietā, piebilst, ka, pat ja prasītājai būtu tiesības procesā ITSB iesniegt lūgumu sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu, tai tas būtu bijis jāiesniedz procesā Anulēšanas nodaļā un ka līdz ar to lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu, ko prasītāja pirmo reizi iesniegusi procesā Apelāciju padomē, neesot pieņemams. Katrā ziņā persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka tā esot pierādījusi tās agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu.
– Vispārējās tiesas vērtējums
63 Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēts nosacījums, ka Kopienas tiesību akti vai dalībvalsts tiesību akti, kas reglamentē agrāku apzīmējumu, uz kuru atsaucas atbilstoši minētajai normai iesniegtā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, “piešķir [apzīmējuma] īpašniekam tiesības aizliegt” tā apzīmējuma izmantošanu vēlākajā dizainparaugā.
64 Aplūkojamajā lietā agrākais apzīmējums ir Vācijas preču zīme, ko reglamentē Markengesetz normas. Kā jau minēts, ar Markengesetz 14. panta 2. punkta 2) apakšpunktu šādas preču zīmes īpašniekam ir piešķirtas tiesības aizliegt izmantot jebkādu apzīmējumu, ja tā identiskuma vai līdzības attiecīgai preču zīmei dēļ un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas šī preču zīme un attiecīgais apzīmējums, identitātes vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja.
65 Tomēr Markengesetz 25. panta 1. punktā ir paredzēts, ka agrākas preču zīmes īpašnieks nevar atsaukties uz tiesībām, kas izriet tostarp no 14. panta, procesā pret trešo personu, ja piecu gadu laikā pirms atsaukšanās uz minētajām tiesībām preču zīme nav bijusi izmantota atbilstoši 26. pantam attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem minētais īpašnieks balstās, norādot uz savām tiesībām, ja vien tajā datumā ir pagājuši vismaz pieci gadi kopš preču zīmes reģistrācijas. Paredzot šo Markengesetz normu, Vācijas likumdevējs ir uzmantojis iespēju, kas tam piešķirta ar Pirmās direktīvas 89/104 11. panta 2. punktu. Markengesetz 25. panta 2. punktā ir skaidri paredzēts, ka persona, pret kuru atsaucas uz agrākas preču zīmes īpašnieka tiesībām, var lūgt, lai minētais īpašnieks sniedz pierādījumus par tā preču zīmes faktisku izmantošanu. Ja šāds lūgums nav iesniegts, šie pierādījumi nav jāsniedz.
66 No šīm tiesību normām izriet, ka – pretēji ITSB un personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumiem – tādā gadījumā kā aplūkojamajā lietā, kurā agrāka Vācijas preču zīme, uz ko atsaucas saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu, tika reģistrēta vismaz piecus gadus pirms pieteikuma, ar kuru Kopienas dizainparaugu lūdz atzīt par spēkā neesošu, iesniegšanas, šīs preču zīmes īpašniekam pēc Kopienas dizainparauga, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, īpašnieka lūguma ir jāsniedz pierādījumi par to, ka tas ir faktiski izmantojis savu preču zīmi piecu gadu laikposmā pirms pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas. Ja šādi pierādījumi nav sniegti, attiecīgas agrākas Vācijas preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, kas reglamentē tā apzīmējumu, aizliegt izmantot šo preču zīmi Kopienas dizainparaugā, kas apstrīdēts ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas nozīmē, ka nav piemērojams no Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta izrietošais spēkā neesamības pamats.
67 Tā kā Regulā Nr. 6/2002 nav konkrētas normas, kas attiektos uz kārtību, kādā Kopienas dizainparauga, par kuru iesniegts ar agrāku apzīmējumu pamatotais pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, īpašnieks iesniedz lūgumu sniegt pierādījumus par šā apzīmējuma faktisku izmantošanu, ir jāsecina, ka minētais lūgums ir jāizsaka ITSB skaidri un lietderīgā termiņā (skat. pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 2004. gada 17. marta spriedumu apvienotajās lietās T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”), Recueil, II‑965. lpp., 38. punkts; 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 24. punkts, un 2005. gada 7. jūnija spriedumu lietā T‑303/03 Lidl Stiftung/ITSB – REWE‑Zentral (“Salvita”), Krājums, II‑1917. lpp., 77. punkts). Principā šis lūgums ir jāiesniedz termiņā, ko Anulēšanas nodaļa ir noteikusi Kopienas dizainparauga, kas apstrīdēts ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, īpašniekam, lai tas iesniegtu savus atbildes apsvērumus uz šo pieteikumu (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “FLEXI AIR”, 25.–28. punkts).
68 Savukārt lūgums sniegt pierādījumus par agrāka apzīmējuma, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, faktisku izmantošanu nevar tikt iesniegts pirmo reizi Apelāciju padomē.
69 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts) paredzētais lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes, uz kuru atsaucas, lai pamatotu iebildumus pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, faktisku izmantošanu nevar tikt iesniegts pirmo reizi Apelāciju padomē (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. marta spriedumu lietā T‑364/05 Saint‑Gobain Pam/ITSB – Propamsa (“PAM PLUVIAL”), Krājums, II‑757. lpp., 41. punkts, un 2007. gada 18. oktobra spriedumu lietā T‑425/03 AMS/ITSB – American Medical Systems (“AMS Advanced Medical Services”), Krājums, II‑4265. lpp., 114. punkts).
70 Atbilstoši minētajai judikatūrai ar lūgumu sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu procesam Iebildumu nodaļā tiek pievienots specifisks un iepriekšējs jautājums par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu un šajā ziņā tiek grozīts iebildumu saturs. Tieši Iebildumu nodaļai pirmajā instancē ir jāpieņem lēmums attiecībā uz iebildumiem, kādi tie ir noteikti dažādos lietas dalībnieku procesuālajos aktos un pieteikumos, tostarp – attiecīgā gadījumā – lūgumu sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu. Apelāciju padomes kompetencē ir tikai lemt par apelācijas sūdzībām, kas iesniegtas par Iebildumu nodaļu lēmumiem, nevis pašai lemt pirmajā instancē par jaunajiem iebildumiem. Ja tiktu pieļauts pretējais, tas nozīmētu, ka Apelāciju padomei ir jāizskata pavisam specifisks lūgums, kas saistīts ar jauniem juridiskiem un faktiskiem apsvērumiem un kas pārsniedz tāda iebildumu procesa robežas, kurš ir ierosināts Iebildumu nodaļā un kurš tai ir jāizskata (iepriekš 69. punktā minētie spriedumi lietā “PAM PLUVIAL”, 37.–39. punkts, un lietā “AMS Advanced Medical Services”, 111.–113. lpp.).
71 Šie apsvērumi pēc analoģijas ir piemērojami arī gadījumam, kurā – kā tas ir aplūkojamajā lietā – Kopienas dizainparauga, kas apstrīdēts ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kurš pamatots ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu, īpašniekam ir tiesības lūgt, lai agrāka apzīmējuma, uz ko atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, īpašnieks sniedz pierādījumus par tā apzīmējuma faktisku izmantošanu. Arī šajā kontekstā nevar pieļaut iespēju, ka Apelāciju padomei nāktos lemt par lietu, kas atšķiras no Anulēšanas nodaļā ierosinātās lietas, proti, par lietu, kas paplašināta, tai pievienojot iepriekšēju jautājumu par agrāka apzīmējuma, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, faktisku izmantošanu.
72 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka aplūkojamajā lietā prasītājai bija tiesības procesā Anulēšanas nodaļā iesniegt lūgumu, lai persona, kas iestājusies lietā, sniegtu pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu.
73 Šajā sakarā ir jānorāda, ka Apelāciju padome ir tikai atzīmējusi apstrīdētā lēmuma 15. punktā, ka ITSB kompetencē nav apstrīdēt agrākas preču zīmes spēkā esamību un ka, ja prasītāja uzskatīja, ka minētā preču zīme esot reģistrēta, pārkāpjot Markengesetz normas, vai ka tā būtu jāatzīst par spēkā neesošu sakarā ar neizmantošanu, tai būtu bijis jāiesniedz pieteikums par minētās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar Markengesetz.
74 No šā sprieduma 63.–66. punkta izriet, ka, lai gan šis secinājums, ko Apelāciju padome izdarījusi apstrīdētajā lēmumā, pats par sevi ir pareizs, tomēr ar to vien nepietiek, lai attaisnotu noraidījumu attiecībā uz lūgumu sniegt pierādījumus par agrāka apzīmējuma, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, faktisku izmantošanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktu, gadījumā, ja – tāpat kā aplūkojamajā lietā – tiesību normās, kas reglamentē attiecīgu agrāku apzīmējumu, ir paredzēts, ka, ja šis apzīmējums nav bijis faktiski izmantots, tā īpašniekam nav tiesību aizliegt trešai personai un tātad vēlāka Kopienas dizainparauga, kas apstrīdēts ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, īpašniekam izmantot minēto vai līdzīgu apzīmējumu.
75 Tādējādi prasītāja, pamatojoties uz premisu, ka tā bija pienācīgi iesniegusi ITSB lūgumu sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu, apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Apelāciju padome nav izskatījusi tās lūgumu.
76 Tomēr ir jākonstatē, ka šī premisa ir kļūdaina. Kā uz to pareizi norāda persona, kas iestājusies lietā, prasītājas apsvērumos, kurus tā iesniedza Anulēšanas nodaļai 2006. gada 22. jūnijā, atbildot uz pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, un kuri ietverti procesa ITSB materiālos, ko ITSB ir nodevis Vispārējai tiesai atbilstoši tās Reglamenta 133. panta 3. punktam, ne tikai nav nekāda skaidri izteikta lūguma personai, kas iestājusies lietā, sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu, bet arī nav nekādas norādes uz jautājumu par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu.
77 Tikai procesuālajā rakstā, kas attiecās uz tās Apelāciju padomei iesniegtās apelācijas sūdzības pamatojumu, prasītāja pirmo reizi izvirzīja šo pēdējo jautājumu. Tiesas sēdē prasītāja ir apstiprinājusi šo faktu, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā. Pat ja procesuālais raksts, kurā ietverts prasītājas Apelāciju padomei iesniegtās apelācijas sūdzības pamatojums, varētu tikt interpretēts tādējādi, ka tajā ir ietverts lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu, šāds lūgums, kas iesniegts pirmo reizi procesā Apelāciju padomē, būtu nepieņemams, to nevarētu ņemt vērā un Apelāciju padome nevarētu to izskatīt.
78 Šajos apstākļos ir jānoraida arī šis pamats.
Par trešo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta nepareizu piemērošanu
– Lietas dalībnieku argumenti
79 Prasītāja norāda, ka, pat ja Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretācija, ko sniegušas ITSB instances, būtu pareiza, Apelāciju padome esot nepareizi piemērojusi minēto tiesību normu, jo tā nav veikusi sajaukšanas iespējas starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāku preču zīmi esamības novērtējumu, kas būtu analogs novērtējumam, kas tiek prasīts saskaņā ar judikatūru attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) piemērošanu.
80 Pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome neesot mēģinājusi identificēt konkrētu sabiedrības daļu aplūkojamajā lietā.
81 Otrkārt, tā neesot ņēmusi vērā arī apstākli, ka preču zīmēm, ko veido forma, piemīt ļoti vāja atšķirtspēja. Pat ja agrāka preču zīme būtu spēkā, tai būtu ļoti vāja atšķirtspēja, kas jāņem vērā, izskatot jautājumu par iespējamu sajaukšanas iespējas esamību.
82 Treškārt, Apelāciju padome neesot veikusi kopējo salīdzinājumu starp agrāku preču zīmi un apstrīdēto dizainparaugu. Tā vietā, lai norādītu pamatojumu, kāpēc Anulēšanas nodaļas lēmums ir pareizs, un pati pārbaudītu agrāku preču zīmi, Apelāciju padome esot pamatojusies uz vienkāršu šīs preču zīmes aprakstu un tikai iekļāvusi apstrīdētā lēmuma 17. punktā sarakstu, kas pārņemts no Anulēšanas nodaļas lēmuma un kurā uzskaitītas četras agrākas preču zīmes īpašības, kuras piemīt arī apstrīdētajam dizainparaugam. Taču šo četru īpašību esamība apstrīdētajā dizainparaugā nemaz nav noteikta. Turklāt pastāv vēl desmit citas agrākas preču zīmes īpašības, kas nepiemīt apstrīdētajam dizainparaugam, kā arī sešas apstrīdētā dizainparauga īpašības, kas nav atrodamas agrākā preču zīmē.
83 Ceturtkārt, Apelāciju padome nemaz neesot pārbaudījusi, vai pastāv sajaukšanas iespēja konkrētajā gadījumā. Ja Vispārējā tiesa nolemtu, ka tā pati izskatīs šo jautājumu, tai vajadzētu secināt, ka šāda iespēja nepastāv, ņemot vērā vāju agrākas preču zīmes atšķirtspēju, kā arī atšķirības starp agrāku preču zīmi un apstrīdēto dizainparaugu.
84 Tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts var būt piemērojams aplūkojamajā lietā tikai tad, ja konkrētā sabiedrības daļa uztvers apstrīdēto dizainparaugu kā atšķirtspējīgu apzīmējumu. Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome nav pārbaudījusi, vai tas tā ir šajā lietā. Prasītāja piebilda, ka, lai gan šis iebildums nav bijis formāli izvirzīts prasības pieteikumā, to nevar uzskatīt par jaunu, jo tas ir piesaistāms šim pamatam.
85 ITSB uzskata, pirmkārt, ka, lai gan tiešām apstrīdētā lēmuma pamatojums ir īss, tas tomēr esot pietiekams. Turklāt esot jāņem vērā arī Anulēšanas nodaļas lēmuma pamatojums.
86 Otrkārt, četras agrākas preču zīmes īpašības, kas identificētas apstrīdētā lēmuma 17. punktā, faktiski piemītot šai preču zīmei un esot tās dominējošie elementi, un visas šīs īpašības esot atrodamas arī apstrīdētajā dizainparaugā. Atšķirības starp agrāku preču zīmi un apstrīdēto dizainparaugu, kuras identificējusi prasītāja, nevarot atspēkot to līdzības esamību.
87 Treškārt, Apelāciju padome esot pareizi apstiprinājusi Anulēšanas nodaļas lēmumu attiecībā uz sajaukšanas iespējas esamību aplūkojamajā gadījumā, ņemot vērā attiecīgo preču identiskumu, agrākas preču zīmes un apstrīdētā dizainparauga līdzību, kā arī konkrētas sabiedrības daļas, proti, plašas sabiedrības, zemu uzmanības līmeni, jo attiecīgās preces ir plaša patēriņa preces un to cena ir zema.
88 Ceturtkārt, pretēji prasītājas apgalvojumiem agrākas preču zīmes atšķirtspēja neesot vāja, bet gan vismaz “vidēja”. Pat ja praksē ir grūtāk reģistrēt trīsdimensiju preču zīmi, šādas preču zīmes atšķirtspēja – tiklīdz tā ir reģistrēta – nevar tikt apšaubīta.
89 Piektkārt, divi Vācijas tiesu nolēmumi lietās starp prasītāju un personu, kas iestājusies lietā, apstiprina sajaukšanas iespējas esamību aplūkojamajā gadījumā.
90 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka četras agrākas preču zīmes īpašības, kas identificētas apstrīdētā lēmuma 17. punktā, faktiski piemītot apstrīdētajam dizainparaugam un ar tām pietiekot, lai secinātu šā dizainparauga un agrākas preču zīmes līdzību. Savukārt šo līdzību nevar apšaubīt atšķirīgie elementi, ko identificējusi prasītāja un kuri rodas tehnisko vai funkcionālo prasību dēļ. Turklāt agrākas preču zīmes atšķirtspēja nevar būt vāja, ņemot vērā preču, uz kurām attiecas šī preču zīme, ilgstošu atrašanos Vācijas tirgū. Pati prasītāja procesos starp lietas dalībniekiem Vācijā esot atsaukusies uz aptauju, kas apstiprināja, ka dažādām personas, kas iestājusies lietā, preču zīmēm piemīt augsta atšķirtspēja.
91 Ņemot vērā attiecīgo preču identiskumu, konkrētās sabiedrības daļas zemu uzmanības līmeni attiecībā uz plaša patēriņa precēm, to, ka šai pašai sabiedrības daļai tikai reti ir iespēja tieši salīdzināt divus apzīmējumus, ar kuriem apzīmē tādas pašas preces, kā arī uz līdzību starp agrāku preču zīmi un apstrīdēto dizainparaugu, esot jāsecina par sajaukšanas iespējas esamību aplūkojamajā gadījumā. Ir arī jāņem vērā, ka prasītāja jau vairākkārt esot pārkāpusi personas, kas iestājusies lietā, tiesības, kas izriet no tās agrākām preču zīmēm, un tas atbilstoši Vācijas tiesu praksei pamato lielāku “distanci”, ko prasītāja ievēro saistībā ar šīm tiesībām.
92 Turklāt persona, kas iestājusies lietā, atsaucas uz tai piederošo nereģistrētu preču zīmi, kas arī aizsargā tās rakstāmlietas, Markengesetz 14. panta 2. punkta 3) apakšpunktu, papildu aizsardzību, kas izriet no Vācijas tiesību normām pret negodīgu konkurenci, kā arī Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu.
93 Visbeidzot, atbildot uz prasītājas argumentu, ko tā izvirzījusi tiesas sēdē un kas īsumā izklāstīts šā sprieduma 84. punktā, ITSB un persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka runa ir par jaunu pamatu, kas nav balstīts uz tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kuri būtu atklājušies procesa laikā, un līdz ar to nav pieņemams.
– Vispārējās tiesas vērtējums
94 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktu Kopienas dizainparaugu var pasludināt par spēkā neesošu pēc kāda agrāka atšķirtspējīga apzīmējuma īpašnieka pieteikuma, ja minētais apzīmējums tiek izmantots kādā vēlākā dizainparaugā un ja, cita starpā, Kopienu tiesību akti vai dalībvalsts tiesību akti, kas reglamentē šo apzīmējumu, piešķir apzīmējuma īpašniekam tiesības aizliegt šādu izmantošanu.
95 Kā jau norādīts iepriekš, gadījumā, ja apzīmējums, uz ko atsaucas saistībā ar minētajā tiesību normā paredzēto spēkā neesamības pamatu, ir Vācijas preču zīme, kas – lai gan tā nav identiska Kopienas dizainparaugam, kurš ir apstrīdēts ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, – ir tam līdzīga, ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, proti, Markengesetz 14. panta 2. punkta 2) apakšpunktu šīs preču zīmes īpašniekam ir piešķirtas tiesības aizliegt tā apzīmējuma izmantošanu vēlākajā dizainparaugā tikai tad, ja minētā dizainparauga līdzības attiecīgai preču zīmei dēļ un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas šī preču zīme un vēlāks dizainparaugs, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja.
96 Ir arī jāatgādina, ka ar Markengesetz 14. panta 2. punkta 2) apakšpunktu Vācijas tiesībās tika transponēts Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts un tātad tas ir jāinterpretē, ņemot vērā judikatūru, kas attiecas uz šo pēdējo normu.
97 Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (iepriekš 51. punktā minētais Tiesas spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 17. punkts, un Tiesas 2005. gada 6. oktobra spriedums lietā C‑120/04 Medion, Krājums, I‑8551. lpp., 26. punkts).
98 Tas, vai sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja, ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 22. punkts; iepriekš 51. punktā minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 18. punkts, un iepriekš 97. punktā minētais spriedums lietā Medion, 27. punkts).
99 Attiecībā uz konkrēto apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Apzīmējumu uztverei, kas ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā sakarā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi vai citu atšķirtspējīgu apzīmējumu kopumā un neveic dažādu tā elementu pārbaudi (šajā ziņā skat. iepriekš 98. punktā minēto spriedumu lietā SABEL, 23. punkts; iepriekš 51. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts, un iepriekš 97. punktā minēto spriedumu lietā Medion, 28. punkts).
100 Tādējādi ir jāpārbauda, vai konkrētajā lietā Apelāciju padome ir pienācīgi piemērojusi šo judikatūru, apstrīdētajā lēmumā secinot, ka pastāv agrākas preču zīmes un apstrīdētā dizainparauga sajaukšanas iespēja un ka līdz ar to apstrīdētais dizainparaugs ir jāatzīst par spēkā neesošu. Šajā sakarā ir jāņem vērā arī Anulēšanas nodaļas lēmums, kurā tā ir izdarījusi tādu pašu secinājumu un kuru Apelāciju padome ir apstiprinājusi.
101 Gadījumā, kad Apelāciju padome apstiprina zemākas ITSB instances lēmumu pilnā apmērā, minētais lēmums, kā arī tā pamatojums ir daļa no konteksta, kurā ir pieņemts Apelāciju padomes lēmums – konteksta, kas lietas dalībniekiem ir zināms un kas ļauj tiesai pilnībā īstenot savu tiesiskuma pārbaudi attiecībā uz Apelāciju padomes vērtējuma pamatotību (Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums lietā T‑304/06 Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), Krājums, II‑1927. lpp., 47. punkts; šajā ziņā skat. arī Pirmās instances tiesas 2007. gada 21. novembra spriedumu lietā T‑111/06 Wesergold Getränkeindustrie/ITSB – Lidl Stiftung (“VITAL FIT”), Krājumā nav publicēts, 64. punkts).
102 Pirmkārt, saistībā ar iebildumu, ko prasītāja ir izvirzījusi tiesas sēdē (skat. šā sprieduma 84. punktu), ir jāatgādina, ka atbilstoši Reglamenta 48. panta 2. punkta pirmajai daļai tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi tiesvedības laikā.
103 Tomēr prasības pamats, kas papildina iepriekš pieteikumā par lietas ierosināšanu tieši vai netieši izvirzītu prasības pamatu un kuram ir cieša saikne ar šo prasības pamatu, ir atzīstams par pieņemamu (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 3. maija spriedumu lietā T‑219/04 Spānija/Komisija, Krājums, II‑1323. lpp., 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
104 Tas tā faktiski ir attiecībā uz prasītājas izvirzīto iebildumu, kas ir trešā pamata papildinājums un kuram – kā to norāda prasītāja – ir cieša saikne ar minēto pamatu. Līdz ar to tas ir pieņemams.
105 Saistībā ar jautājuma būtību ir jāatgādina, ka pieteikumu par Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatots ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu, var apmierināt tikai tad, ja tiek secināts, ka konkrētā sabiedrības daļa uzskatīs, ka Kopienas dizainparaugā, par kuru iesniegts šis pieteikums, ir izmantots atšķirtspējīgs apzīmējums, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.
106 Gadījumā, ja tiek secināts, ka konkrētā sabiedrības daļa neuzskatīs, ka Kopienas dizainparaugā, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, ir izmantots atšķirtspējīgs apzīmējums, uz kuru atsaucas, lai pamatotu minēto pieteikumu, acīmredzami var tikt izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja.
107 Savukārt – pretēji tam, ko, šķiet, apgalvo prasītāja, – nav atsevišķi jāizskata jautājums, vai konkrētā sabiedrības daļa uztvers Kopienas dizainparaugu, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, kā atšķirtspējīgu apzīmējumu (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. Tiesas 2008. gada 10. aprīļa spriedumu lietā C‑102/07 adidas un adidas Benelux, Krājums, I‑2439. lpp., 34. punkts).
108 Otrkārt, ir jānorāda, ka starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka preces, uz kurām attiecas agrāka preču zīme, un preces, kurās ir paredzēts izmantot apstrīdēto dizainparaugu, proti, “rakstāmlietas”, ir identiskas. Šīs preces, kas ir plaša patēriņa preces un kurām parasti ir zema cena, interesē visus patērētājus, un prasītāja to neapstrīd. Līdz ar to Anulēšanas nodaļas izdarītā norāde (Anulēšanas nodaļas lēmuma 15. punkts) uz “sabiedrību” ir jāsaprot tādējādi, ka Anulēšanas nodaļa netieši, bet noteikti uzskatīja, ka, novērtējot sajaukšanas iespēju aplūkojamajā lietā, ir jāņem vērā tas, kā agrāku preču zīmi un apstrīdēto dizainparaugu uztver plaša sabiedrība, t.i., vidusmēra patērētājs (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. novembra spriedumu lietā T‑173/03 Geddes/ITSB (“NURSERYROOM”), Krājums, II‑4165. lpp., 18. punkts). Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome nav apšaubījusi šo Anulēšanas nodaļas viedokli. Turklāt, tā kā agrāka preču zīme ir reģistrēta Vācijā, ir jāņem vērā Vācijas vidusmēra patērētāja uztvere.
109 Treškārt, saistībā ar agrākas preču zīmes un apstrīdētā dizainparauga salīdzināšanu Anulēšanas nodaļa veica vizuālo salīdzinājumu. Līdz ar to sava lēmuma 12. punktā tā ir identificējusi četrus agrākas preču zīmes formai raksturīgus elementus un tā paša lēmuma 13. punktā tā ir uzskatījusi, ka apstrīdētais dizainparaugs ietver apzīmējumu, kurā ir visi šie agrākai preču zīmei raksturīgie elementi, un ka tādējādi minētais dizainparaugs ir līdzīgs agrākai preču zīmei. Anulēšanas nodaļa ir arī uzskatījusi, ka citu elementu, tādu kā “apļi” vai “izliekumi”, pievienošana apstrīdētajam dizainparaugam neliedz identificēt minētās agrākas preču zīmes īpašības šajā pašā dizainparaugā. Apelāciju padome ir pārņēmusi un apstiprinājusi šos Anulēšanas nodaļas apsvērumus apstrīdētā lēmuma 17. punktā.
110 Šajā sakarā vispirms ir jānorāda, ka ITSB instances ir pareizi rīkojušās, neveicot aplūkojamajā lietā fonētisku un konceptuālo salīdzinājumu starp agrāku preču zīmi un apstrīdēto dizainparaugu. No vienas puses, ne agrākā preču zīmē, ne apstrīdētajā dizainparaugā nav vārdisku elementu. Tie nesniedz arī vienkāršu un īsu vārdisku aprakstu, ko varētu salīdzināt no fonētiska viedokļa. No otras puses, ne agrākā preču zīmē, ne apstrīdētajā dizainparaugā nav norādes uz kādu īpašu konceptu, un līdz ar to arī to konceptuālais salīdzinājums nav iespējams.
111 Savukārt saistībā ar agrākās preču zīmes un apstrīdētā dizainparauga vizuālo salīdzinājumu vispirms ir jākonstatē, ka, lai gan sava lēmuma 4. punktā Anulēšanas nodaļa netieši norāda uz to, ka persona, kas iestājusies lietā, bija atsaukusies uz citiem apzīmējumiem, lai pamatotu savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, tā minētajā punktā nosauc tikai agrāku preču zīmi, tomēr neprecizējot, vai runa ir par grafisku preču zīmi vai trīsdimensiju preču zīmi. Turklāt sava lēmuma 12. un 13. punktā Anulēšanas nodaļa norāda uz minētās preču zīmes “trīsdimensiju formu”.
112 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 2. punktā kā apzīmējumu, uz kuru persona, kas iestājusies lietā, atsaucas sava pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, ir minējusi tikai agrāku preču zīmi.
113 Tomēr no agrākas preču zīmes reģistrācijas apliecības, kas iekļauta ITSB procesa materiālos, izriet, ka šī ir grafiska preču zīme, kuru veido šā sprieduma 29. punktā sniegtais attēls. Tiesas sēdē, ņemot vērā šo dokumentu, visi lietas dalībnieki ir vienojušies savā starpā par to, ka vienīgā preču zīme, ko ņēmušas vērā ITSB instances, izskatot strīdīgo pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, bija agrāka preču zīme, kas ir grafiska preču zīme, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.
114 Tā kā Anulēšanas nodaļas lēmumā nav sniegti nekādi citi precizējumi, tad tajā pašā lēmumā ietvertā norāde uz agrākas preču zīmes “trīsdimensiju formu” – norāde, kas no pirmā skatiena šķiet paradoksāla, ja runa ir par grafisku preču zīmi, – var vienīgi likt secināt, ka tā vietā, lai pamatotos uz salīdzinājumu starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāku preču zīmi, Anulēšanas nodaļa ir veikusi salīdzinājumu starp minēto dizainparaugu un kādu trīsdimensiju preču zīmi, kas nav identificēta tās lēmumā.
115 Šajā sakarā ir jānorāda, ka no ITSB procesa materiāliem izriet, ka persona, kas iestājusies lietā, pamatojot savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, bija atsaukusies ne tikai uz agrāku preču zīmi, bet arī uz trīsdimensiju preču zīmi, kas reģistrēta Vācijā ar numuru 02911311 un atbilst attēlam, kas sniegts šā sprieduma 29. punktā.
116 Apelāciju padome nemaz nav labojusi Anulēšanas nodaļas pieļauto kļūdu. Kā jau minēts, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 17. punktā ir vienīgi atkārtojusi īpašības, ko Anulēšanas nodaļa bija piedēvējusi agrākai preču zīmei, nenorādot ne to, ka Anulēšanas nodaļa ir kļūdaini atsaukusies uz trīsdimensiju preču zīmi, nevis uz agrāku preču zīmi, ne arī to, ka šīs pašas īpašības piemīt agrākai preču zīmei.
117 No tā izriet, ka, tā kā apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome savu secinājumu par apstrīdētā dizainparauga un agrākas preču zīmes sajaukšanas iespējas esamību ir pamatojusi ar minētā dizainparauga salīdzinājumu ar apzīmējumu, kas atšķiras no agrākas preču zīmes, tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
118 Šo secinājumu neatspēko argumenti, ko tiesas sēdē izvirzījis ITSB. ITSB apgalvoja, ka apstrīdētā dizainparauga un agrākas preču zīmes salīdzinājuma rezultāts varēja būt tikai tāds pats kā šī paša dizainparauga un trīsdimensiju apzīmējuma, kura forma ir atspoguļota attēlā, kas veido agrāku preču zīmi, salīdzinājuma rezultāts.
119 It īpaši ITSB norādīja, pirmkārt, ka trīsdimensiju preču zīmju reģistrācijas apliecībās ir sniegts tikai minēto preču zīmju divdimensiju attēls un, otrkārt, ka judikatūra, kas attiecas uz trīsdimensiju preču zīmes, kuru veido attiecīgās preces izskats, atšķirtspējas esamību vai neesamību, der arī gadījumā, ja reģistrācijai pieprasītā preču zīme ir grafiska preču zīme, kuru veido minētās preces forma (Tiesas 2007. gada 4. oktobra spriedums lietā C‑144/06 P Henkel/ITSB, Krājums, I‑8109. lpp., 38. punkts, un Pirmās instances tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums lietā T‑73/06 Cassegrain/ITSB (Somas forma), Krājumā nav publicēts, 22. punkts).
120 Šajā sakarā ir jāuzsver, ka Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata izskatīšanai ir jābalstās uz to, kā atšķirtspējīgu apzīmējumu, uz kuru atsaucas saistībā ar šādu pamatu, uztver konkrētā sabiedrības daļa, kā arī uz kopējo iespaidu, ko minētais apzīmējums rada šai sabiedrības daļai (skat. šā sprieduma 99. punktu).
121 Konkrētā sabiedrības daļa ne vienmēr uztver trīsdimensiju preču zīmi tādā pašā veidā kā grafisku preču zīmi. Pirmajā gadījumā minētā sabiedrības daļa uztver taustāmu objektu, kuru var apskatīt no dažādiem redzes leņķiem; savukārt otrajā gadījumā sabiedrība redz tikai attēlu.
122 Protams, nevar izslēgt iespēju, ka gadījumā, ja starp diviem trīsdimensiju objektiem pastāv līdzība, salīdzinot vienu no šiem objektiem ar otrā objekta attēlu, arī varētu nonākt pie secinājuma par līdzības esamību. Tomēr Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata izskatīšana nozīmē salīdzinājumu starp apstrīdēto Kopienas dizainparaugu un atšķirtspējīgu apzīmējumu, uz kuru atsaucas saistībā ar šo pamatu.
123 Turpretim līdzību starp apstrīdēto dizainparaugu un apzīmējumu, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, nevar vienkārši prezumēt, pamatojoties uz to vien, ka minētais dizainparaugs ir līdzīgs kādam citam apzīmējumam, pat ja šis pēdējais apzīmējums ir līdzīgs apzīmējumam, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.
124 Tātad ITSB ar saviem argumentiem faktiski lūdz Vispārējo tiesu pašai pirmo reizi veikt salīdzinājumu starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāku preču zīmi, [lai gan] šādu salīdzinājumu nav veikusi ne Anulēšanas nodaļa, ne arī Apelāciju padome. Vispārējās tiesas kompetencē nav lemt par jautājumiem, kurus ITSB nav izskatījis pēc būtības (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1999. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑163/98 Procter & Gamble/ITSB (“BABY‑DRY”), Recueil, II‑2383. lpp., 51. punkts).
125 Judikatūra, uz kuru norādījis ITSB, nevar pamatot citādu secinājumu. Lai gan minētajā judikatūrā ir precizēti kritēriji, uz kuriem ir jāpamatojas, novērtējot grafiska apzīmējuma, kuru veido apzīmētās preces izskats, raksturīgo atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) izpratnē, tā nemaz neatspēko principu, saskaņā ar kuru minētā atšķirtspēja ir jānovērtē, ņemot vērā to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver pašu attiecīgo apzīmējumu, nevis kādu citu apzīmējumu (šajā ziņā skat. iepriekš 119. pantā minētos spriedumus lietā Henkel/ITSB, 35. punkts, un Somas formas lietā, 19.–35. punkts).
126 Secinājumu, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un ka tas ir jāatceļ, neatspēko arī apstāklis, ka prasītāja nebija skaidri norādījusi uz šo kļūdu sava trešā pamata ietvaros.
127 Pirmkārt, savos argumentos attiecībā uz otro pamatu prasītāja bija pareizi norādījusi, ka agrāka preču zīme īstenībā ir grafiska preču zīme. Turklāt tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka apstrīdētā dizainparauga un agrākas preču zīmes sajaukšanas iespējas izskatīšanas laikā ITSB instances bija kļūdaini atsaukušās nevis uz agrāku preču zīmi, bet uz citu preču zīmi.
128 Otrkārt, it īpaši ir jānorāda, ka gadījumā, ja prasītāja apstrīd apstrīdētajā lēmumā ietverto secinājumu, saskaņā ar kuru agrāka preču zīme un apstrīdētais dizainparaugs ir pietiekami līdzīgi, lai radītu sajaukšanas iespēju, Vispārējai tiesai ir jāizvērtē visi raksturlielumi attiecībā uz salīdzinājumu starp minēto preču zīmi un dizainparaugu, jo minētais salīdzinājums ir šā secinājuma pamatā. Šajā kontekstā Vispārējai tiesai vispirms ir jāpārbauda, vai ITSB instances ir tiešām veikušas salīdzinājumu starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāku preču zīmi.
129 Gadījumos, kad Vispārējai tiesai ir jāpārbauda ITSB Apelāciju padomes lēmuma tiesiskums, tai nevar būt saistošs šīs padomes veiktais kļūdainais faktu vērtējums, jo šis vērtējums ir daļa no secinājumiem, kuru tiesiskums ir apstrīdēts Vispārējā tiesā (Tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums lietā C‑16/06 P Éditions Albert René/ITSB, Krājums, I‑10053. lpp., 48. punkts).
130 Turklāt ir jānorāda, ka, lai gan tiesai ir jāspriež tikai par prasījumiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki, kuriem ir jānosaka strīda ietvari, tomēr tiesai nav pienākuma aprobežoties tikai ar argumentiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki savu prasījumu atbalstam, jo pretējā gadījumā atbilstošā situācijā tā būtu spiesta pamatot savu nolēmumu ar kļūdainiem juridiskiem apsvērumiem (Tiesas 2004. gada 27. septembra rīkojums lietā C‑470/02 P UER/M6 u.c., 69. punkts, un 2006. gada 13. jūnija rīkojums lietā C‑172/05 P Mancini/Komisija, 41. punkts).
131 Saistībā ar personas, kas iestājusies lietā, argumentiem, pirmkārt, par to, ka tai pieder nereģistrēta trīsdimensiju preču zīme, kas ir līdzīga apstrīdētajam dizainparaugam, otrkārt, par Markengesetz 14. panta 2. punkta 3) apakšpunktu, treškārt, par papildu aizsardzību, kas izriet no Vācijas tiesību normām pret negodīgu konkurenci, un, ceturtkārt, par Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu pietiek norādīt, – kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 19. punkta – ka tie ir jautājumi, kurus Apelāciju padome nav uzskatījusi par tādiem, kas būtu jāizskata pēc būtības, un kurus Vispārējā tiesa, kā jau minēts, nevar pati izskatīt pirmo reizi.
132 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāapmierina trešais prasības pamats un līdz ar to ir jāatceļ apstrīdētais lēmums.
133 Visbeidzot Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītājas intereses ir pietiekami aizsargātas ar apstrīdētā lēmuma atcelšanu un ka lieta nav jānodod atpakaļ Anulēšanas nodaļai (šajā ziņā skat. pēc analoģijas iepriekš 42. punktā minēto spriedumu lietā “STREAMSERVE”, 72. punkts). Līdz ar to nav jāapmierina otrais prasītājas prasījums.
Par tiesāšanās izdevumiem
134 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.
135 Tā kā personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2008. gada 31. janvāra lēmumu lietā R 1352/2006‑3;
2) prasību pārējā daļā noraidīt;
3) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Beifa Group Co. Ltd tiesāšanās izdevumus. Schwan‑Stabilo Schwanhaüßer GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
|
Vilaras |
Prek |
Ciucă |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 12. maijā.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – angļu.