Keywords
Summary

Keywords

1. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Tiesiskā aizsardzība pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to – Direktīva 98/84 – Nelegāla iekārta – Jēdziens – Dekoderiekārtas, kas likumīgi laistas tirgū vienā dalībvalstī un izmantotas citā dalībvalstī – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/84 2. panta e) punkts)

2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Tiesiskā aizsardzība pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to – Direktīva 98/84 – Piemērošanas joma – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru noteikts aizliegums izmantot ārvalstu dekoderiekārtas – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/84 3. panta 2. punkts)

3. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Preču brīva aprite – Valsts tiesiskais regulējums, kas ir saistīts ar šīm divām pamatbrīvībām – Vērtējums, ņemot vērā, kura no tām ir galvenā

(LESD 56. pants)

4. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Dekoderiekārtas, kas likumīgi laistas tirgū vienā dalībvalstī un izmantotas citā dalībvalstī, lai pārraidītu sporta spēles

(LESD 56. pants)

5. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Konkurences apdraudējums – Ekskluzīvas licences līgums, kas noslēgts starp intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku un raidorganizāciju – Aizliegums piegādāt šīs apraides dekoderiekārtas ārpus licences līgumā noteiktās teritorijas – Nepieļaujamība

(LESD 101. pants)

6. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Daļēja reproducēšana – Apjoms

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 2. panta a) punkts)

7. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkts)

8. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Izziņošana sabiedrībai – Jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkts)

9. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 93/83 – Sekas – Satelīta dekodera atmiņā un televizora ekrānā veikto reprodukcijas darbību likumība – Neesamība

(Padomes Direktīva 93/83)

Summary

1. Jēdziens “nelegāla iekārta” Direktīvas 98/84 par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, 2. panta e) punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neattiecas nedz uz ārvalsts dekoderiekārtām, kas ļauj piekļūt raidorganizācijas satelītapraides pakalpojumiem un tiek ražotas un pārdotas ar šīs organizācijas atļauju, bet tiek izmantotas, neraugoties uz tās gribu, ārpus ģeogrāfiskās teritorijas, attiecībā uz kuru tās ir tikušas izsniegtas, nedz iekārtām, kas iegūtas vai iespējotas, norādot nepatiesu vārdu un adresi, nedz tām, kas izmantotas, pārkāpjot līgumisko ierobežojumu, kas tās ļauj izmantot tikai privātai lietošanai.

Šajā tiesību normā “nelegālas iekārtas” jēdziens ir definēts kā jebkura iekārta vai programma, kas “paredzēta” vai “pielāgota” tā, lai saprotamā formā dotu piekļuvi aizsargātajam pakalpojumam bez pakalpojumu sniedzēja atļaujas. Tādējādi šis formulējums attiecas tikai uz iekārtām, ar kurām ir veiktas manuālas vai automatizētas darbības pirms to nodošanas lietošanai un kas ļauj uztvert aizsargātos pakalpojumus bez pakalpojumu sniedzēja atļaujas. Līdz ar to minētais formulējums attiecas tikai uz iekārtām, kas ir ražotas, pārveidotas, pielāgotas vai atkārtoti pielāgotas bez pakalpojumu sniedzēja atļaujas, un tas neattiecas uz ārvalsts dekoderiekārtu lietošanu.

Tomēr iepriekš minētās iekārtas ir ražotas un laistas tirgū ar pakalpojumu sniedzēja atļauju, tās neļauj bez maksas piekļūt aizsargātajiem pakalpojumiem un, ņemot vērā, ka dalībvalstī, kurā tās laistas tirgū, atlīdzība tikusi samaksāta, nepadara iespējamu vai vienkāršāku tāda tehniska pasākuma apiešanu, kas veikts, lai aizsargātu atlīdzību par šiem pakalpojumiem.

(sal. ar 63., 64., 66. un 67. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Direktīvas 98/84 par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, 3. panta 2. punktam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā aizliegts izmantot ārvalsts dekoderiekārtas, tostarp tās, kas iegūtas vai iespējotas, norādot nepatiesu vārdu un adresi, vai tās, kas izmantotas, pārkāpjot līgumisko ierobežojumu, kurš tās ļauj izmantot tikai privātai lietošanai, jo šāds tiesiskais regulējums neietilpst šīs direktīvas saskaņojamajā jomā.

(sal. ar 74. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3. Ja valsts pasākums attiecas gan uz preču brīvu apriti, gan uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, Tiesa to principā izskata tikai attiecībā pret vienu no šīm pamatbrīvībām, ja izrādās, ka viena no tām ir gluži otršķirīga salīdzinājumā ar otru un var tai tikt piesaistīta. Lai arī telekomunikāciju jomā šīs divas daļas bieži ir cieši saistītas, un vienu no tām nevar uzskatīt par gluži otršķirīgu salīdzinājumā ar otru, tā nav gadījumā, ja valsts tiesiskais regulējums neattiecas uz dekoderiekārtām, lai noteiktu prasības, kurām tām ir jāatbilst, vai paredzētu nosacījumus, ar kādiem tās var tikt tirgotas, bet šīs iekārtas tiek uzskatītas tikai par instrumentiem, kas abonentiem ļauj izmantot kodētos apraides pakalpojumus.

(sal. ar 78., 79. un 82. punktu)

4. LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurš par pretlikumīgu padara ārvalsts dekoderiekārtu, kas ļauj piekļūt tādam kodētam satelītapraides pakalpojumam no citas dalībvalsts, kurā iekļauti ar pirmās dalībvalsts tiesisko regulējumu aizsargāti objekti, importēšanu, pārdošanu un izmantošanu šajā valstī. Šo atzinumu neliek apstrīdēt nedz apstāklis, ka ārvalsts dekoderiekārta tikusi iegūta vai iespējota, norādot nepatiesu identitāti un adresi ar nodomu apiet attiecīgo teritoriālo ierobežojumu, nedz apstāklis, ka šī iekārta tiek izmantota komerciālos nolūkos, lai arī tā ir paredzēta tikai privāta rakstura lietošanai.

Minētais ierobežojums nav attaisnojams ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības mērķi.

Protams, sporta spēlēm kā tādām piemīt vienreizējs un šajā ziņā oriģināls raksturs, kas tās var pārveidot par objektiem, kuri būtu darbu aizsardzībai līdzvērtīgas aizsardzības vērti. Tomēr, ciktāl mērķis aizsargāt tiesības, kas ir attiecīgā intelektuālā īpašuma īpašais mērķis, attiecīgo tiesību īpašniekiem nodrošina tikai atbilstīgu, nevis augstāko iespējamo atlīdzību par aizsargāto objektu komerciālu izmantošanu, šo aizsardzību nodrošina, attiecīgo tiesību īpašniekiem saņemot atlīdzību par aizsargāto objektu apraidi no raidīšanas dalībvalsts, kurā apraides darbība tiek uzskatīta par notikušu saskaņā ar Direktīvas 93/83 par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu un kurā tātad ir jāsamaksā atbilstīga atlīdzība, un šiem īpašniekiem šajā dalībvalstī pieprasot summu, kurā ir ņemta vērā faktiskā un potenciālā auditorija gan raidīšanas dalībvalstī, gan jebkurā citā dalībvalstī, kurā tāpat tiek uztverti raidījumi, kuros ir ietverti aizsargātie objekti.

Papildmaksas, ko raidorganizācijas pārskaita par teritoriālās ekskluzivitātes piešķiršanu, rezultātā var rasties mākslīga atšķirība cenā starp nodalītajiem valstu tirgiem, ņemot vērā, ka šāds nodalījums un šāda mākslīga atšķirība cenā nav savietojami ar būtisku Līguma mērķi īstenot iekšējo tirgu. Šādos apstākļos minētā papildmaksa nav uzskatāma par daļu no atbilstīgas atlīdzības, kas ir jānodrošina attiecīgo tiesību īpašniekiem, un līdz ar to tās pārskaitīšana pārsniedz atbilstīgas atlīdzības šiem īpašniekiem nodrošināšanai nepieciešamo.

(sal. ar 100., 106.–108., 113.–117., 125. un 131. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 3) punktu)

5. Ekskluzīvas licences līguma, kas noslēgts starp intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku un raidorganizāciju, klauzulas ir LESD 101. pantā aizliegts konkurences ierobežojums, jo tajās ir uzlikts pienākums šai organizācijai nepiegādāt dekoderiekārtas, kas dod piekļuvi šā īpašnieka aizsargātajiem objektiem, lai tās izmantotu ārpus teritorijas, uz kuru attiecas šis licences līgums.

(sal. ar 146. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

6. Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka reprodukcijas tiesības attiecas uz darbu pagaidu fragmentu raidīšanu satelīta dekodera atmiņā un televizora ekrānā, ar nosacījumu, ka šie fragmenti ietver elementus, kas ir attiecīgo autoru intelektuālās jaunrades izpausme, un kopā ir jāizvērtē to fragmentu sastāvs, kas tiek reproducēti vienlaicīgi, lai pārbaudītu, vai tajos ietilpst šādi elementi.

(sal. ar 159. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)

7. Reprodukcijas darbības, kas veiktas satelīta dekodera atmiņā un televizora ekrānā, atbilst Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem un tātad var tikt īstenotas bez autortiesību īpašnieku atļaujas.

(sal. ar 182. punktu un rezolutīvās daļas 6) punktu)

8. Jēdziens “izziņošana sabiedrībai” Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 3. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz raidīto darbu pārraidīšanu ar televizora ekrāna un skaļruņu palīdzību kafejnīcā–restorānā klātesošajiem klientiem.

Līdzko raidīto darbu pārraidīšana notiek sabiedriskā vietā un ir paredzēta papildu publikai, nevis televizoru īpašniekiem, kas individuāli vai savā privātajā telpā, vai ģimenes lokā uztver signālu un skatās raidījumus, un šai papildu publikai televizora īpašnieks ļauj noklausīties vai noskatīties darbu, šāda apzināta iejaukšanās ir uzskatāma par darbību, ar kuru attiecīgais darbs tiek izziņots jaunai publikai. Tā tas ir gadījumā, ja kafejnīcas–restorāna īpašnieks raidītus darbus pārraida šajā iestādē klātesošajiem klientiem, jo šie klienti ir papildu publika, kuru šo darbu autori nav ņēmuši vērā, atļaujot pārraidīt savus darbus.

Turklāt attiecībā uz raidīto darbu pārraidīšanu “sabiedrībai, kas nav klāt vietā, kurā notiek sākotnējā izziņošana” Direktīvas 2001/29 preambulas 23. apsvēruma izpratnē minētā direktīva – tāpat kā Bernes Konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību – neattiecas uz “tiešu izpildīšanu un izpildījuma izziņošanu”, proti, darbu interpretāciju sabiedrības, kurai ir fizisks un tiešs kontakts ar šo darbu aktieri vai izpildītāju, priekšā. Tomēr šāds fiziskā un tiešā kontakta elements tieši trūkst gadījumā, ja raidīts darbs tādā vietā kā kafejnīca–restorāns ar televizora ekrāna un skaļruņu palīdzību tiek pārraidīts sabiedrībai, kas ir klāt šīs pārraides vietā, bet kas nav klāt vietā, kurā notiek sākotnējā izziņošana Direktīvas par autortiesībām preambulas 23. apsvēruma izpratnē, proti, pārraidītās izpildīšanas vietā.

(sal. ar 198.–203. un 207. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 7) punktu)

9. Direktīva 93/83 par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neietekmē reprodukcijas darbību, kas veiktas satelīta dekodera atmiņā un televizora ekrānā, likumību.

(sal. ar 210. punktu un rezolutīvās daļas 8) punktu)