1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publisko iepirkumu] līgumu, piegādes valsts [publisko iepirkumu] līgumu un pakalpojumu valsts [publisko iepirkumu] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), EKL 39., 43., 49. un 81. pantu, kā arī vispārējos vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus.

2

Šis lūgums tika iesniegts prāvā starp būvniecības sabiedrību Serrantoni Srl (turpmāk tekstā — “Serrantoni”) un Comune di Milano (Milāna) par šīs pēdējās lēmumu neiekļaut Serrantoni būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

3

Direktīvas 2004/18 preambulas otrajā apsvērumā noteikts:

“Piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko dalībvalstīs noslēdz valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, jāievēro [EK] Līgumā paredzētie principi, konkrēti brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite, kā arī no tiem izrietošie principi, piemēram, vienādas iespējas, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Tomēr attiecībā uz valsts [publiskā iepirkuma] līgumiem, kuru summa pārsniedz kādu noteiktu vērtību, ieteicams izstrādāt tādus noteikumus šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai paredzēto valsts procedūru koordinēšanai Kopienas līmenī, kuru pamatā ir minētie principi, un tas vajadzīgs, lai nodrošinātu līgumu efektivitāti un garantētu valsts iepirkuma atklātību konkurencei. Tādēļ šie koordinēšanas noteikumi jāskaidro gan saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem un principiem, gan saskaņā ar pārējiem Līguma noteikumiem.”

4

Saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu:

“Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.”

5

Šīs direktīvas 4. pantā ar nosaukumu “Komersanti” noteikts:

“1.   Kandidātus vai pretendentus, kas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus, nenoraida, ja vienīgais pamatojums ir tāds, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

[..]

2.   Piedāvājumu iesniedzēji vai kandidāti var būt komersantu grupas. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst prasīt, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šīm grupām jābūt īpašai juridiskajai formai; tomēr no atlasītās grupas, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, to var prasīt tiktāl, cik šāda maiņa vajadzīga, lai apmierinoši strādātu pēc līguma.”

6

Atbilstoši Direktīvas 2004/18 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam redakcijā, kas bija spēkā pamata prāvas faktu laikā pēc pielāgojumiem, kas veikti ar Komisijas 2005. gada 19. decembra Regulu Nr. 2083/2005, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK par to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās (OV L 333, 28. lpp.), Direktīva 2004/18 attiecas uz publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir vienāda vai lielāka par EUR 5278000.

7

Šīs direktīvas 45. panta ar nosaukumu “Kandidāta vai pretendenta personiskie dati” 2. punktā paredzēts:

“Dalību līgumā var atteikt tādam komersantam, kas:

Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras konkrētās valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.”

8

2006. gada 12. aprīļa Likumdošanas dekrēts Nr. 163 par būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu publisko iepirkumu kodeksa izveidošanu atbilstoši Direktīvai 2004/17/EK un 2004/18/EK (Codice dei contratti pubblici relativi a lavori, servizi e forniture in attuazione delle direttive 2004/17/CE e 2004/18/CE) (2006. gada 2. maijaGURI Nr. 100 kārtējais pielikums; turpmāk tekstā — “Likumdošanas dekrēts Nr. 163/2006”) Itālijā pilnībā reglamentē būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras. Šī likumdošanas dekrēta 34. panta, kas grozīts ar 2007. gada 31. jūlija Likumdošanas dekrētu Nr. 113, ar nosaukumu “Personas, kurām var tikt piešķirtas publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības” 1. punktā noteikts:

“1.   Neskarot expressis verbis paredzētus ierobežojumus, šādām personām ir tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā:

[..]

9

Saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 163/2006 36. panta 1. punktu:

““Pastāvīgi konsorciji” (“consorzi stabili”) ir konsorciji [..], kas ar savu attiecīgo vadības institūciju pieņemtu lēmumu [..] ir vienojušies kopīgi piedalīties būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu publiskā iepirkuma līgumos uz laika posmu, kas ir ne mazāks par pieciem gadiem, šai nolūkā izveidojot kopīgu uzņēmuma struktūru.”

10

Likumdošana dekrēta Nr. 163/2006 36. panta 5. punktā tā redakcijā, kas bija spēkā pamata prāvas faktu laikā, noteikts:

“[..] pastāvīgs konsorcijs un tā dalībnieki nevar vienlaicīgi piedalīties vienā un tajā pašā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā; šī aizlieguma neievērošanas gadījumā ir piemērojams Kriminālkodeksa 353. pants [..].”

11

Šī likumdošanas dekrēta 37. panta 7. punktā redakcijā, kas bija spēkā pamata prāvas faktu laikā, noteikts:

“34. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem konsorcijiem piedāvājumā ir jānorāda dalībnieki, kuru vārdā tas veic darbības, un šie dalībnieki nedrīkst piedalīties attiecīgajā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā jebkādā citā formā; pārkāpuma gadījumā gan konsorcijs, gan konsorcija dalībnieks tiek izslēgts no šīs procedūras; un šī aizlieguma neievērošanas gadījumā ir piemērojams Kriminālkodeksa 353. pants.”

12

Atbilstoši Kriminālkodeksa 353. pantam iepriekš minētā aizlieguma neievērošana ir sodāma ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem un noteiktu apstākļu gadījumā — līdz pieciem gadiem, un ar naudas sodu.

13

2007. gadā Comune di Milano izsludināja publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru “attiecībā uz ārkārtējiem un racionalizācijas pasākumiem uzskaites pārvaldēs, V daļa”. 2007. gada 27. septembrīComune di Milano Likumdošanas dekrēta Nr. 163/2006 36. panta 5. punkta pārkāpuma dēļ nolēma publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā neiekļaut Serrantoni, kas ir pastāvīga konsorcija Consorzio stabile edili Scrl dalībnieks, kā arī šo konsorciju. Pamatojoties uz šo tiesību normu, Comune di Milano arī uzdeva nodot dokumentus prokuratūrai Kriminālkodeksa 353. panta piemērošanas mērķim un piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam uzņēmumam.

14

Serrantoni un pastāvīgais konsorcijs, kurā tas ietilpst, par šo līgumslēdzējas iestādes lēmumu cēla prasību iesniedzējtiesā, apgalvojot, ka Likumdošanas dekrēta Nr. 163/2006 36. panta 5. punkts esot nesaderīgs ar Direktīvas 2004/18 4. pantu, EKL 39., 43., 49. un 81. pantu, kā arī ar nediskriminācijas principu.

15

Iesniedzējtiesa vispirms uzsver, ka attiecīgais valsts tiesiskais regulējums pamata prāvā nošķir pastāvīgus konsorcijus, no vienas puses, un ražotāju un darba ņēmēju kooperatīvu konsorcijus un amatnieku konsorcijus, no otras puses. Attiecībā uz pirmajiem ir paredzēts absolūts aizliegums konsorcijam un tajā ietilpstošajām sabiedrībām vienlaicīgi piedalīties tajā pašā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ar atsevišķiem piedāvājumiem, un šī aizlieguma neievērošanu sankcionējot ar automātisku izslēgšanu no šīs procedūras un kriminālsodu. Attiecībā uz otrajiem šis aizliegums ir piemērojams vienīgi konsorcijam un sabiedrībai, kuras interesēs šis konsorcijs attiecīgās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros ir iesniedzis piedāvājumu. Šī tiesa atzīmē, ka pamata prāvā attiecīgais konsorcijs nepiedalījās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā Serrantoni interesēs.

16

Tālāk iesniedzējtiesa atzīmē, ka starp dažādiem iepriekš minēto konsorciju veidiem nepastāv atšķirības attiecībā uz mērķi vai organizāciju, kas varētu pamatot šādu atšķirīgu attieksmi. Visus šos konsorciju veidus raksturo kopīgas struktūras pastāvēšana ar mērķi iedibināt sadarbību starp dalībniekiem uzņēmumiem, lai samazinātu vadības izmaksas, optimizētu katra no tiem saimnieciskos rezultātus un palielinātu konkurētspēju publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā. Tādējādi tā jautā, vai šāda atšķirīga attieksme ir saderīga ar nediskriminācijas principu un Kopienu prasību nodrošināt pēc iespējas plašu dalību publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

17

Iesniedzējtiesa vaicā arī, vai šī atšķirīgā attieksme ir saderīga ar Direktīvas 2004/18 4. pantu tiktāl, ciktāl izslēgšana, par kuru ir runa, ir atkarīga vienīgi no attiecīgās vienības kā pastāvīga konsorcija juridiskās formas, kā arī ar EKL 39., 43., 49. un 81. pantu. Turklāt šī diskriminācija ir īpaši nozīmīga tāpēc, ka konsorciju izveidošana ir plaši paredzēta dalībvalstu tiesiskajā kārtībā un arī Kopienu līmenī sintezēta kā Eiropas Ekonomisko interešu grupas (EEIG).

18

Visbeidzot iesniedzējtiesa atzīmē, ka absolūtajam aizliegumam, par kuru ir runa, pamatā ir tikai un vienīgi formāls kritērijs, proti, sabiedrības dalība noteikta veida konsorcijā. Strīdīgais tiesiskais regulējums nekādā veidā nepieprasa konkrēti novērtēt šī konsorcija un tā dalībnieka uzņēmuma savstarpējo ietekmi, bet, gluži pretēji, nosaka abstraktu savstarpējās ietekmes prezumpciju. Tādējādi, atzīmē iesniedzējtiesa, pat tad, ja konsorcijs nepiedalās publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā attiecīgās sabiedrības interesēs, to neizmanto līguma izpildei un tādējādi nav ar šo sabiedrību vienojies par piedāvājuma iesniegšanu, ir piemērojams šis absolūtais aizliegums. Iesniedzējtiesa jautā, vai šo absolūto aizliegumu var pamatot sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas saistītas ar publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru likumīguma nodrošināšanu, un vai tas nepārsniedz savu mērķi.

19

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

20

Ievadam jāatzīmē — kā izriet no Tiesai nodotajiem lietas materiāliem, publiskā iepirkuma līguma, uz kuru attiecas strīdīgā līguma tiesību slēgšanas piešķiršanas procedūra pamata prāvā, robežvērtība ir ievērojami zemāka par Direktīvas 2004/18 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto. Tādējādi uz šo publiskā iepirkuma līgumu neattiecas šajā direktīvā paredzētās procedūras.

21

Taču jāatzīmē, ka tas, ka publiskā iepirkuma līguma vērtība nesasniedz Kopienu noteikumos noteikto robežvērtību, tomēr nenozīmē, ka uz šo publisko iepirkuma līgumu nemaz neattiecas Kopienu tiesības.

22

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kura vērtība nesasniedz minēto robežvērtību, jāievēro Līguma pamatnoteikumi un it īpaši vienlīdzības princips. Atšķirība attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2004/18 noteikumos noteikto robežvērtību, ir tikai tā, ka uz šiem pēdējiem attiecas īpašas un stingras šajos noteikumos paredzētās procedūras (šajā sakarā skat. 2008. gada 15. maija spriedumu apvienotajās lietās C-147/06 nu C-148/06 SECAP un Santorso, Krājums, I-3565. lpp., 19. un 20. punkts).

23

Šo interpretāciju apstiprina Direktīvas 2004/18 preambulas otrais apsvērums, kurā noteikts, ka, piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko visās dalībvalstīs noslēdz līgumslēdzēju iestāžu uzdevumā, jāievēro Līgumā paredzētie pamatnoteikumi, tostarp noteikumi par brīvu preču un pakalpojumu apriti, kā arī tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un no tiem izrietošie principi, tostarp vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma un pārskatāmības princips.

24

Tomēr atbilstoši Tiesas judikatūrai Līguma pamatnoteikumu un vispārējo principu piemērošana līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par Kopienu direktīvu piemērošanas robežvērtību, paredz to, ka attiecīgie līgumi ir zināmu pārrobežu interešu priekšmets (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās SECAP un Santorso, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Šajā sakarā Tiesa ir uzsvērusi, ka iesniedzējtiesai ir jāveic visu atbilstošo abu līgumu faktu detalizēta izvērtēšana, lai pārliecinātos, vai šajos gadījumos pastāvēja zināmas pārrobežu intereses (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās SECAP un Santorso, 34. punkts). Šajā lietā atbildes uz uzdotajiem jautājumiem pamatojas uz pieņēmumu — par ko tomēr jāpārliecinās iesniedzējtiesai —, ka publiskā iepirkuma līguma pamata prāvā gadījuma pastāv zināmas pārrobežu intereses.

26

Iesniedzējtiesa ar šo jautājumu būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2004/18 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamata lietā un kurš paredz automātiski izslēgt no dalības publiskā iepirkuma līguma slēgšanas piešķiršanas procedūrā un piemērot kriminālsodu gan pastāvīgajam konsorcijam, gan uzņēmumiem, kas ir tā locekļi, ja šie pēdējie attiecīgajā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir iesnieguši piedāvājumus, kas konkurē ar konsorcija piedāvājumu, pat ja šī konsorcija piedāvājums nav iesniegts šo uzņēmumu vārdā un interesēs.

27

Šajā sakarā, kā atgādināts šā sprieduma 20. punktā, publiskā iepirkuma līgums, par kuru ir runa pamata prāvā, neietilpst Direktīvā 2004/18 paredzēto procedūru piemērošanas jomā, jo tā vērtība ir zemāka par šīs direktīvas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto robežvērtību.

28

Tādējādi uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu nav jāatbild.

29

Ar šo jautājumu, to skatot to kontekstā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tā kopumā, iesniedzējtiesa jautā, vai vispārējie vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi, kas izriet no EKL 43. un 49. panta, kā arī EKL 39. un 81. panta, jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamata lietā un kurš paredz automātiski izslēgt no dalības publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā un piemērot kriminālsodu gan pastāvīgajam konsorcijam, gan uzņēmumiem, kas ir tā locekļi, ja šie pēdējie tajā pašā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir iesnieguši piedāvājumus, kas konkurē ar konsorcija piedāvājumu, pat ja šī konsorcija piedāvājums nav iesniegts šo uzņēmumu vārdā un interesēs.

30

Attiecībā uz Līguma pantiem, uz kuriem atsaucas iesniedzējtiesa, vispirms jākonstatē, ka izslēgšanai, par kuru ir runa pamata prāvā, nav sakara ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nedz arī ar nolīgumiem uzņēmumu starpā un uzņēmumu apvienību lēmumiem EKL 39. un 81. panta izpratnē. Tādējādi Tiesas atbilde par šiem pantiem nav nepieciešama.

31

Attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem jāatzīst, ka dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir publisko iepirkumu jomā nodrošināt šo principu ievērošanu, kas jāievēro līgumslēdzējām iestādēm (šajā sakarā skat. 2008. gada 16. decembra spriedumu lietā C-213/07 Michaniki, Krājums, I-9999. lpp., 44. punkts).

32

Katra dalībvalsts pati spēj vislabāk noteikt, ņemot vērā valstij raksturīgos vēsturiskos, juridiskos, ekonomikas vai sociālos apsvērumus, situācijas, kurās varētu rasties rīcība, kas rada atkāpes no šo principu ievērošanas (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Michaniki, 56. punkts).

33

Tomēr saskaņā ar samērīguma principu, kas ir Kopienu tiesību vispārējs princips (skat. it īpaši 2004. gada 14. decembra spriedumu lietā C-210/03 Swedish Match, Krājums, I-11893. lpp., 47. punkts), šādi pasākumi nevar pārsniegt to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šo mērķi (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā Michaniki, 48. un 61. punkts, kā arī 2009. gada 19. maija spriedumu lietā C-538/07 Assitur, Krājums, I-4219. lpp., 21. un 23. punkts).

34

Pirmkārt, attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principiem jāatzīmē, ka attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzēta automātiska izslēgšana no dalības publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā gadījumā, ja pastāvīgs konsorcijs un viens vai vairāki tā dalībnieki uzņēmumi vienlaicīgi iesniedz konkurējošus piedāvājumus.

35

Šajā sakarā jāuzsver, ka automātiska izslēgšana, par kuru ir runa pamata lietā, ir piemērojama vienīgi pastāvīgiem konsorcijiem un tajā ietilpstošiem uzņēmumiem, bet ne citiem konsorciju veidiem, tādiem kā ražotāju un darba ņēmēju kooperatīvu konsorcijiem, kā arī amatnieku konsorcijiem. Attiecībā uz šiem pēdējiem diviem konsorciju veidiem atbilstoši Likumdošanas dekrēta Nr. 163/2006 37. panta 7. punktam izslēgšana ir piemērojama tikai tad, ja konkurējošus piedāvājumus iesniedz attiecīgais konsorcijs un tajā ietilpstošie uzņēmumi, kuru vārdā šis konsorcijs pats ir iesniedzis piedāvājumu.

36

Iesniedzējtiesa šajā sakarā atzīmē, ka visi šie konsorciju veidi ir būtībā identiski un starp tiem nepastāv tādas atšķirības attiecībā uz mērķi vai organizāciju, kas varētu pamatot šādu nevienlīdzīgu attieksmi.

37

Tādējādi jāatzīst, ka automātiskā izslēgšana, par kuru ir runa pamata prāvā un kas konkurējošu piedāvājumu gadījumā attiecas vienīgi uz pastāvīgu konsorciju un uzņēmumiem, kas ir tā dalībnieki, neatkarīgi no tā, vai šis konsorcijs piedalās attiecīgajā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā to uzņēmumu vārdā un interesēs, kuri ir iesnieguši piedāvājumu, ir šim konsorciju veidam nelabvēlīga diskriminējoša attieksme un tādējādi neatbilst vienlīdzības principam.

38

Jāpiebilst, ka pat, ja pieņemtu, ka attieksme, par kuru ir runa, bez atšķirībām būtu piemērojama visiem konsorciju veidiem vai ka iesniedzējtiesa konstatētu, ka pastāv objektīvi faktori, kas ļauj nošķirt pastāvīgo konsorciju situāciju no citu konsorciju veidu situācijas, tāds noteikums par automātisku izslēgšanu, par kuru ir runa pamata prāvā, katrā ziņā neatbilst samērīguma principam.

39

Šāda veida noteikums ietver neatspēkojamu prezumpciju par savstarpēju ietekmi gadījumos, ja konsorcijs un viens vai vairāki tajā ietilpstoši uzņēmumi tajā pašā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir iesnieguši konkurējošus piedāvājumus, pat ja attiecīgais konsorcijs nav iesaistījies procedūrā šo uzņēmumu vārdā un interesēs, ne konsorcijam, ne attiecīgajiem uzņēmumiem nedodot iespēju pierādīt, ka viņu piedāvājumi ir izstrādāti pilnīgi neatkarīgi un tādējādi nepastāv risks par ietekmi uz konkurenci starp pretendentiem (šajā sakarā attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, kas ietilpst attiecīgi Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publisko iepirkumu] līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 54. lpp.), un Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu [pakalpojumu publiskā iepirkuma] līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.) piemērošanas jomā, skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Michaniki, 67. punkts, un Assitur, 30. punkts).

40

Šāds sistemātisks noteikums par izslēgšanu, kas arī ietver absolūtu pienākumu līgumslēdzējām iestādēm izslēgt attiecīgās struktūras, pat gadījumos, ja starp tām pastāvošās attiecības neietekmē to rīcību procedūrās, kurās tās piedalījušās, ir pretējs Kopienu interesēm nodrošināt iespēju piedalīties konkursā pēc iespējas lielākam pretendentu skaitam un pārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu ievērošanu (šajā sakarā attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, kas ietilpst Direktīvas 92/50 piemērošanas jomā, skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Assitur, 26.–29. punkts).

41

Otrkārt, jāatzīmē, ka atbilstoši pastāvīgai Tiesas judikatūrai EKL 43. un 49. pants nepieļauj nekādus valsts pasākumus, kas pat tad, ja tos piemēro bez diskriminācijas pilsonības dēļ, Kopienu pilsoņiem aizliedz, traucē vai padara mazāk pievilcīgu Līguma noteikumos garantēto brīvības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu (šajā sakarā skat. 2004. gada 14. oktobra spriedumu lietā C-299/02 Komisija/Nīderlande, Krājums, I-9761. lpp., 15. punkts, un 2006. gada 9. novembra spriedumu lietā C-433/04 Komisija/Nīderlande, Krājums, I-10653. lpp., 28. punkts).

42

Kā atbilstīgi atzīmē Eiropas Kopienu Komisija — tāds valsts noteikums kā pamata prāvā, kurā paredzēta pastāvīgiem konsorcijiem un to dalībniekiem uzņēmumiem nelabvēlīga automātiska izslēgšana, var atturēt citās dalībvalstīs reģistrētus uzņēmējus, proti, pirmkārt, uzņēmējus, kas vēlētos veikt uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, izveidojot pastāvīgu konsorciju, ko, iespējams, varētu veidot šīs valsts un ārvalstu uzņēmumi, un, otrkārt, uzņēmējus, kas vēlētos iekļauties šādos jau izveidotos konsorcijos, lai vieglāk varētu piedalīties šīs dalībvalsts līgumslēdzēju iestāžu izsludinātajās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās un tādējādi vieglāk piedāvāt savus pakalpojumus.

43

Šāds valsts pasākums, kam var būt atturoša ietekme uz citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmējiem, ir ierobežojums EKL 43. un 49. panta izpratnē (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Beļģija, 29. punkts) vēl jo vairāk tāpēc, ka šo atturošo ietekmi pastiprina risks, ko rada valsts tiesiskajā regulējumā, par kuru ir runa pamata prāvā, paredzētie kriminālsodi.

44

Tomēr tāds ierobežojums kā tas, par kuru ir runa pamata prāvā, iespējams, var tikt pamatots tiktāl, ciktāl tam ir leģitīms sabiedrības interešu mērķis un tas ir piemērots, lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo.

45

Šajā lietā jāatzīst, ka strīdīgais ierobežojums, neraugoties uz tā leģitīmo mērķi cīnīties pret iespējamām slepenām norunām starp attiecīgo konsorciju un to veidojošajiem uzņēmumiem, nevar tikt pamatots, jo, kā izriet no šā sprieduma 38.–40. punkta, tas pārsniedz šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo.

46

Tādējādi uz otro jautājumu jāatbild, ka Kopienu tiesības jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamata lietā un kurš tāda publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kura vērtība nesasniedz Direktīvas 2004/18 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto robežvērtību, bet kuram ir zināma pārrobežu interese, paredz automātiski izslēgt no dalības šajā procedūrā un piemērot kriminālsodu gan pastāvīgajam konsorcijam, gan uzņēmumiem, kas ir tā locekļi, ja šie pēdējie tajā pašā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir iesnieguši piedāvājumus, kas konkurē ar konsorcija piedāvājumu, pat ja šī konsorcija piedāvājums nav iesniegts šo uzņēmumu vārdā un interesēs.

47

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Kopienu tiesības jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamata lietā un kurš tāda publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kura vērtība nesasniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publisko iepirkumu] līgumu, piegādes valsts [publisko iepirkumu] līgumu un pakalpojumu valsts [publisko iepirkumu] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto robežvērtību, bet kuram ir zināma pārrobežu interese, paredz automātiski izslēgt no dalības šajā procedūrā un piemērot kriminālsodu gan pastāvīgajam konsorcijam, gan uzņēmumiem, kas ir tā locekļi, ja šie pēdējie tajā pašā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir iesnieguši piedāvājumus, kas konkurē ar konsorcija piedāvājumu, pat ja šī konsorcija piedāvājums nav iesniegts šo uzņēmumu vārdā un interesēs