26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 22/50

—

atcelt 1. pantu, 3. panta 1. punktu un 3. panta 3. punktu Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmumā Nr. C 23/2006 (ex NN 35/2006) par valsts atbalstu, ko Polija piešķīra tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam;

—

pakārtoti atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. C 23/2006 (ex NN 35/2006) par valsts atbalstu, ko Polija piešķīra tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam, daļā, kurā Komisija paredz atbalsta atgūšanu no sabiedrības Huta Buczek sp. z o.o.;

—

atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. C 23/2006 (ex NN 35/2006) par valsts atbalstu, ko Polija piešķīra tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam, daļā, kas attiecas uz atbalsta atgūšanu no sabiedrības Huta Buczek sp. z o.o.;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

pēc prasītājas domām, nepareizi izvērtējot apstākļus par to, ka sabiedrība Technologie Buczek S.A. ir parādā valsts iestādēm, jo ir piešķirts ar kopējo tirgu nesaderīgs atbalsts, ir pārkāpts EKL 88. panta 2.punkts un 87. panta 1. punkts. Atbilstošo secinājumu Komisija pamato ar nepareizu pieņēmumu, ka valsts iestādes nav īstenojušas piespiedu izpildi pret sabiedrību Technologie Buczek S.A.. EKL 88. panta 2. punkta un 87. panta 1. punkta pārkāpums izriet no tā, ka Polijas valsts pieprasīja atbalsta atgūšanu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu, lai gan nedz Polija nedz sabiedrībai Technologie Buczek S.A., nedz arī Technologie-Buczek koncernam nepiešķīra atbalstu lēmumā minētajā apmērā, kā arī no tā, ka atbalsta garantijas summa patvaļīgi tika noteikta, nepastāvot juridiskam pamatam vai ekonomiskam pamatojumam. Tāpat EKL 88. panta 2. punkts un 87. panta 1. punkts ir pakāpts arī tādēļ, ka atbalsta atgūšanu Polijas valstij nodrošināja sabiedrība Huta Buczek sp. z o.o., lai gan nebija pamata pieņēmumam, ka šī sabiedrība tik tiešām var būt viens no labuma guvējiem no sabiedrībai Technologie Buczek S.A. piešķirtā atbalsta un lai gan tai šis atbalsts netika piešķirts, kā arī pieņēmumam, ka faktiskās labuma guvējas no minētā atbalsta ir bijušas tikai sabiedrības Huta Buczek sp. z o.o. un Buczek Automotive sp. z o. o., lai gan tās ir saņēmušas tikai daļu no sabiedrības Technologie Buczek S.A. mantas.

—

ir pārkāpts EKL 253. pants un Pamattiesību hartas 41. pantā minētais labas pārvaldības princips, jo lēmumā trūkst pienācīga pamatojuma, kā dēļ prasītāja nevarēja saprast lēmuma pieņemšanas iemeslus un lēmums tādējādi bija nesaprotams prasītājai, kā arī nesaprotams nepareizās un nepietiekamās faktu konstatācijas dēļ.

—

ir pārkāpts EKL 5. panta 3. punkts un no tā izrietošais samērīguma princips, jo sabiedrībai Huta Buczek sp. z o.o. tika noteikts pienākums atmaksāt atbalstu, lai gan šāda rīcība Līgumā noteikto mērķu sasniegšanai nav nedz piemērota, nedz vajadzīga; it īpaši tā nav attaisnojama ar prasību izbeigt ar kopējo tirgu nesaderīgu atbalstu.

—

ir pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo personas, kas ir parādā valsts iestādēm, līgumpartnerim ir jāatmaksā atbalsts, ko tas nekad nav saņēmis, ne arī guvis no tā jelkādu labumu, kā arī tādēļ, ka attiecības, kuru ietvaros labumu no it kā saņemtā atbalsta esot guvušas Technologie-Buczek koncerna vienības, ir noteiktas patvaļīgi; ir pārkāptas īpašuma tiesības, jo valsts atbalsta daļas atmaksu ir jāveic personai, kas nekad nekādu atbalstu nav saņēmusi un arī nekad faktiski no šāda atbalsta nav guvusi nekādu labumu; ir notikusi pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, jo ir pieņemts lēmums, kas kalpo citam, nevis ar kopējo tirgu nesaderīga atbalsta izbeigšanas mērķim.