VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2009. gada 2. decembrī ( *1 )

“Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes “SOLVO” reģistrācijas pieteikums — Agrākas Kopienas un valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes “VOLVO” — Relatīvs atteikuma pamatojums — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts)”

Lieta T-434/07

Volvo Trademark Holding AB , Gēteborga [Göteborg] (Zviedrija), ko pārstāv T. Dolde [T. Dolde], V. fon Bomharda [V. von Bomhard] un A. Renks [A. Renck], advokāti,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Laitinena [S. Laitinen] un A. Foliārs-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral], pārstāvji,

atbildētājs,

otra procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā —

Elena Grebenshikova , ar dzīvesvietu Sanktpēterburgā [Saint-Pétersbourg] (Krievija), ko pārstāv M. Bjerkenfelds [M. Björkenfeldt], advokāts,

par prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 2. augusta lēmumu lietā R 1240/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Volvo Trademark Holding AB un Elenu Grebenšikovu [Elena Grebenshikova].

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] (referents), tiesneši V. Vadapals [V. Vadapalas] un T. Čipevs [T. Tchipev],

sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 28. novembrī,

ņemot vērā personas, kura iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 3. martā,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 18. martā,

pēc 2009. gada 4. jūnija tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Prāvas priekšvēsture

1

1993. gada 26. novembrī persona, kas iestājusies lietā, — Elena Grebenšikova — Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā — “ITSB”) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).

2

Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts attiecībā uz šādu grafisko apzīmējumu:

Image

3

Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9., 39. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

4

2004. gada 22. novembrī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 47/2004.

5

2005. gada 17. februārī prasītāja — Volvo Trademark Holding AB — iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad — Regulas Nr. 207/2009 41. pants).

6

Iebildumi bija pamatoti ar divām agrākajām Kopienas preču zīmju reģistrācijām Nr. 2347193 un Nr. 2361087, kā arī ar četrām agrākajām Apvienotās Karalistes reģistrācijām Nr. 747362, Nr. 1102971, Nr. 1552528 un Nr. 1552529, kuras attiecas uz vārdisko apzīmējumu “VOLVO”.

7

Iebildumi bija pamatoti arī ar agrāko Apvienotās Karalistes reģistrāciju Nr. 747361, kura attiecas uz šādu grafisko apzīmējumu:

Image

8

Agrākās preču zīmes, attiecībā uz kurām prasītāja apgalvoja, ka tām esot reputācija Eiropas Kopienā, aptver plašu preču un pakalpojumu klāstu. It īpaši Kopienas preču zīme Nr. 2361087 aptver arī 9. klasē ietilpstošo “programmatūru”.

9

Iebildumi bija pamatoti ar visām ar agrākajām preču zīmēm aptvertajām precēm un pakalpojumiem un bija vērsti pret visām Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem.

10

Iebildumu pamati bija tie, kuri ir minēti Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā (tagad — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts).

11

2005. gada 1. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ierobežoja ar “programmatūru noliktavu pārvaldes sistēmai un programmatūru konteineru termināla sistēmai”, kas ietilpst 9. klasē.

12

Ar 2006. gada 23. augusta lēmumu Iebildumu nodaļa, pamatojoties uz to, ka konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi, iebildumus noraidīja. Šajā sakarā tā iebildumus izskatīja, ņemot vērā tikai agrāko Kopienas preču zīmi Nr. 2361087, kura attiecas uz vārdisko apzīmējumu “VOLVO” un aptver 9. un 42. klasē ietilpstošās preces un pakalpojumus, un uzskatīja, ka šāda pieeja prasītājas stāvokli negatīvi neietekmē.

13

2006. gada 21. septembrī prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.

14

Ar 2007. gada 2. augusta lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Tāpat kā Iebildumu nodaļa, Apelāciju padome iebildumu pamatotību izskatīja, ņemot vērā tikai agrāko Kopienas vārdisko preču zīmi Nr. 2361087, kura attiecas uz vārdisko apzīmējumu “VOLVO”.

15

Attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu tā uzskatīja, ka konfliktējošās preču zīmes neesot līdzīgas un ka tātad viens no šajā normā minētajiem nosacījumiem neesot izpildīts. Attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu Apelāciju padome uzskatīja, ka konfliktējošās preču zīmes ne tikai neesot līdzīgas, bet ka tām arī neesot kopīgu faktoru, kuri varētu radīt iespaidu, ka starp preču zīmēm pastāv ekonomiskā saistība.

Lietas dalībnieku prasījumi

16

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17

Tiesas sēdē prasītāja Vispārējai tiesai arī izvirzījusi prasījumu piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

18

ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

noraidīt prasību;

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

19

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

noraidīt prasību;

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir tikuši veikti procesā Vispārējā tiesā, un tos, kas ir tikuši veikti procesā Apelāciju padomē.

Juridiskais pamatojums

20

Prasītāja izvirza divus pamatus attiecīgi par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un minētās regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

Par pirmo pamatu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

Lietas dalībnieku argumenti

21

Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi, un šajā sakarā izvirza četrus argumentus. Pirmkārt, ņemot vērā, ka četri no pieciem burtiem, kas veido attiecīgos apzīmējumus, ir identiski un atrodas vienā un tajā pašā vietā, atšķirība attiecībā uz to pirmo burtu neesot pietiekama, lai starp šīm preču zīmēm noraidītu jebkādu līdzību. Otrkārt, Apelāciju padome īpašu uzmanību esot pievērsusi tam, ka agrākajās preču zīmēs atkārtojas burts “v”, bet neesot piešķīrusi nekādu nozīmi apstāklim, ka konfliktējošajās preču zīmēs atkārtojas patskanis “o”. Treškārt, Apelāciju padome esot nepamatoti balstījusies uz īpašo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes attēlojumu, neņemot vērā to, ka agrākās vārdiskās preču zīmes arī varot tikt prezentētas, tās attēlojot līdzīgi. Visbeidzot, ceturtkārt, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajam elementam Apelāciju padome esot piešķīrusi pārmērīgu nozīmi. Prasītāja tādējādi uzskata, ka Apelāciju padomei esot bijis jāveic sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums.

22

ITSB vispirms norāda, ka specializētā programmatūra noliktavu un konteineru terminālu pārvaldes sistēmai ir domāta profesionāļiem, kuri izrādot samērā augstu uzmanības līmeni.

23

Turpinot tas būtībā norāda, ka atšķirības vizuālajā un fonētiskajā aspektā esot [pietiekams] pamats tam, lai konfliktējošos apzīmējumus neuzskatītu par līdzīgiem. Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo līdzību ITSB tātad norāda, ka pirmais konfliktējošo apzīmējumu burts esot atšķirīgs un ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes rakstība esot īpaša un tās radītajā kopējā iespaidā tai esot nozīmīga loma. Tas arī norāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes rakstību raksturojot asimetrijas iespaids, kamēr agrākais vārdiskais apzīmējums esot simetrisks “vo” burtu grupas atkārtošanās dēļ. Turklāt būtisks vizuālās atšķirības noteikšanas elements esot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements. Attiecībā uz līdzību fonētiskajā aspektā ITSB norāda, ka atšķirība saistībā ar konfliktējošo apzīmējumu pirmo burtu esot pietiekama, lai tie nebūtu uzskatāmi par līdzīgiem.

24

Persona, kas iestājusies lietā, būtībā uzskata, ka Apelāciju padome ir veikusi precīzu analīzi. Tā it īpaši uzsver fenomenu, atbilstoši kuram, ja preču zīme patērētājiem ir ļoti pazīstama, tie, paradoksālā veidā, vairāk esot spējīgi to atšķirt no citām preču zīmēm, pamanot zīmju atšķirības, kā rezultātā sajaukšanas iespēja samazinoties. Persona, kas iestājusies lietā, turklāt norāda, ka konfliktējošajām preču zīmēm esot atšķirības konceptuālajā aspektā, jo latīņu valodā vārdi “solvo” un “volvo” varot norādīt uz atšķirīgu nozīmi. Tiesas sēdē tā pastāvēja uz to, ka šiem vārdiem esot latīņu valodas izcelsme.

Vispārējās tiesas vērtējums

25

Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko apzīmē abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja.

26

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Atbilstoši šai pašai judikatūrai sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un attiecīgās preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T-162/01 Laboratorios RTB/ITSB — Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II-2821. lpp., 31.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).

27

Šajā visaptverošajā vērtējumā it īpaši jāņem vērā preču zīmes pazīstamība tirgū, kā arī preču zīmju un ar tām aptverto preču un pakalpojumu līdzība. Šajā ziņā tas nozīmē vērā ņemamo faktoru noteiktu savstarpējo atkarību tādējādi, ka aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgu līdzību var kompensēt preču zīmju augsta līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C-39/97 Canon, Recueil, I-5507. lpp., 17. punkts, un spriedums lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I-3819. lpp., 19. punkts).

28

Šajā lietā vispirms ir jāatzīmē, ka, lai pamatotu savus iebildumus, prasītāja izvirza septiņas agrākās preču zīmes, kuras attiecas gan uz vārdisko apzīmējumu “VOLVO”, gan arī uz iepriekš 7. punktā minēto grafisko apzīmējumu. Tomēr tā neapstrīd Iebildumu nodaļas un Apelāciju padomes pieeju sajaukšanas iespējas esamību izskatīt, ņemot vērā tikai agrāko Kopienas preču zīmi Nr. 2361087, kura attiecas uz vārdisko apzīmējumu “VOLVO”. Tā kā šis vārdiskais apzīmējums ir tas, kurš reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei līdzinās visvairāk, un tā kā citu preču un pakalpojumu starpā šī reģistrācija attiecas uz programmatūru un tātad arī precēm, kas ir identiskas tām, kuras apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, tas ir, programmatūru noliktavu un konteineru termināla pārvaldes sistēmai, ir jāsecina, ka tas, ka tika ņemta vērā tikai šī agrākā preču zīme, nevar radīt kaitējumu prasītājas interesēm.

29

Turpinot ir jākonstatē, ka attiecīgo preču identiskums nav apstrīdēts. Strīds starp lietas dalībniekiem ir tikai par apzīmējumu līdzību.

30

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedums lietā T-292/01 Phillips-Van Heusen/ITSB — Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II-4335. lpp., 47. punkts, un spriedums lietā T-153/03 Inex/ITSB — Wiseman (Govs ādas attēlojums), Krājums, II-1677. lpp., 26. punkts).

31

Turklāt jau ticis nospriests, ka konkrētā sabiedrības daļa divas preču zīmes kā līdzīgas uztver tad, ja tās vismaz daļēji ir identiskas vienā vai vairākos vizuālos, fonētiskos un konceptuālos aspektos (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T-6/01 Matratzen Concord/ITSB — Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II-4335. lpp., 30. punkts, un spriedums lietā T-211/03 Faber Chimica/ITSB — Nabersa (“Faber”), Krājums, II-1297. lpp., 26. punkts).

32

Šajā lietā tiek aplūkots, no vienas puses, grafiskais apzīmējums, ko veido stilizētā burtu rakstībā attēlots vārdisks elements “solvo”, kā arī vārdiskā elementa labajā pusē esošais grafiskais elements un, no otras puses, vārdiskais apzīmējums “VOLVO”.

33

Saistībā ar vizuālo līdzību ir jākonstatē, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements apzīmējuma attēlā, ko konkrētā sabiedrības daļa paturēs atmiņā, ir dominējošs, tādēļ vārdiskā elementa labajā pusē esošais grafiskais elements šī apzīmējuma radītajā kopējā iespaidā nav izšķirošs.

34

Apelāciju padome būtībā uzskatīja, ka atšķirība konfliktējošo apzīmējumu pirmajā burtā, kā arī reģistrācijai pieteiktās preču zīmes stilizētā burtu rakstība radot ievērojamu atšķirību, kas vizuālajā aspektā novēršot jebkādu līdzību.

35

Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes stilizētā burtu rakstība ir ļoti atšķirtspējīgs elements, kas būtiski attālina šo preču zīmi no agrākās vārdiskās preču zīmes “VOLVO”. Ir jākonstatē, ka šī burtu rakstība lielā mērā ietekmē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kopējo iespaidu, jo tā raksturo šīs preču zīmes dominējošo vārdisko elementu.

36

Kā pamatoti norāda Apelāciju padome, šīs īpašās burtu rakstības radīto būtisko atšķirību pastiprina reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskā elementa esamība. Šajā sakarā prasītāja nevar apgalvot, ka šim grafiskajam elementam Apelāciju padome būtu piedēvējusi pārmērīgu nozīmi. No apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padomes secinājums par konfliktējošo apzīmējumu līdzības neesamību vizuālajā līmenī nepamatojas galvenokārt uz šī grafiskā elementa esamību, jo šis vērtējums attiecībā uz šo līdzības neesamību pirmām kārtām un pamatoti balstās uz stilizētu burtu rakstību, kura ir izmantota reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskā elementa attēlošanai.

37

Turklāt prasītāja nevar apgalvot, ka agrākais vārdiskais apzīmējums var tikt attēlots rakstībā, kas ir salīdzināma ar to, kas ir izmantota reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Ir jāuzsver, ka strīdīgo preču zīmju līdzības pārbaudē šīs preču zīmes tiek ņemtas vērā kopumā, [proti,] tādas, kādas tās ir reģistrētas vai kādas tās ir pieteiktas reģistrācijai. Vārdiska preču zīme ir preču zīme, kas sastāv tikai un vienīgi no burtiem, vārdiem vai vārdu grupām, ir atveidota ar rakstu zīmēm parastajā šriftā, bez īpaša grafiska elementa. Aizsardzība, kas izriet no vārdiskas preču zīmes reģistrācijas, attiecas uz reģistrācijas pieteikumā norādīto vārdu, nevis uz īpašajiem grafiskajiem vai stilistiskajiem aspektiem, kurus, iespējams, šī preču zīme varētu ietvert. Tātad, lai veiktu līdzības pārbaudi, nav jāņem vērā grafiskais attēlojums, kādu reģistrācijai pieteiktā preču zīme varētu iegūt nākotnē (šajā sakarā skat. iepriekš minēto Pirmās instances tiesas spriedumu lietā Faber, 36. un 37. punkts; 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T-353/04 Ontex/ITSB — Curon Medical (“CURON”), Krājumā nav publicēts, 74. punkts, un spriedumu lietā T-254/06 Radio Regenbogen Hörfunk in Baden/ITSB (“RadioCom”), Krājumā nav publicēts, 43. punkts).

38

Attiecībā uz fonētisko līdzību Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka, tā kā pirmos strīdu apzīmējumu burtus izrunājot dažādi, jo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementa “solvo” burts “s” esot šņācošs, bet preču zīmes “VOLVO” burts “v” esot frikatīvs, šie apzīmējumi esot atšķirīgi.

39

Tomēr, kā to norāda prasītāja, ir jākonstatē, ka, lai gan konfliktējošo apzīmējumu atšķirīgie pirmie burti rada fonētisko atšķirību, tad tomēr turpmāko četru burtu grupas “olvo” izruna ir absolūti identiska un tādējādi katrā ziņā rada noteiktu līdzības pakāpi (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T-388/00 Institut für Lernsysteme/ITSB — ELS Educational Services (“ELS”), Recueil, II-4301. lpp., 69.–73. punkts).

40

Lai gan, kā norāda Apelāciju padome, ir taisnība, ka apzīmējuma radītajā kopējā iespaidā apzīmējuma sākumam ir nozīme, tad tomēr, ņemot vērā katras no abu konfliktējošo apzīmējumu ļoti lielas daļas, tas ir, četru no pieciem burtiem, identisko izrunu, šajā lietā nevar noliegt zināmas līdzības esamību.

41

Tādējādi, nepieļaujot konfliktējošo apzīmējumu noteiktu fonētiskās līdzības pakāpi, Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

42

Attiecībā uz konceptuālo līdzību prasītāja pieļauj Apelāciju padomes analīzi, kura sliecās uzskatīt, ka patērētājam visticamāk nebūs zināšanu, lai noteiktu atšķirību starp apstrīdēto apzīmējumu latīņu valodas saknēm. Tikai persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka apskatāmo preču zīmju latīņu valodas saknes parādot, ka pastāv atšķirība konceptuālajā aspektā.

43

Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka ir mazticams, ka attiecīgais patērētājs sapratīs nozīmi, kura konfliktējošajām preču zīmēm varētu būt, ņemot vērā to latīņu valodas saknes, jo vispārīgi ir maz iespējams, ka nozīmīga patērētāju daļa veiks salīdzinājumu starp šajās preču zīmēs iekļautajiem vārdiem un latīņu valodu. Tādējādi tas dod pamatu uzskatīt, ka, novērtējot konfliktējošo apzīmējumu līdzību, konceptuālajā līmenī pastāvošajai līdzībai šajā lietā ir tikai pavisam margināla loma.

44

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, lai gan Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme “SOLVO” un agrākais vārdiskais apzīmējums “VOLVO” nav līdzīgi vizuālajā un konceptuālajā aspektā, tā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, izslēdzot jebkādu līdzību fonētiskajā aspektā.

45

Tomēr ITSB apgalvo, ka šajā lietā attiecīgās preces, tas ir, specializētā programmatūra noliktavu un konteineru termināla pārvaldes sistēmām, esot domāta profesionāļiem, attiecībā uz kuriem, pārbaudot Apelāciju padomes vērtējuma saistībā ar konfliktējošo apzīmējumu līdzību tiesiskumu, esot jāņem vērā samērā augsts uzmanības līmenis.

46

Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka, novērtējot konfliktējošo apzīmējumu līdzību, Apelāciju padome attiecīgo sabiedrības daļu nav ņēmusi vērā. Tādējādi ar savu argumentu ITSB vēlas nevis sniegt argumentus, lai paskaidrotu apstrīdētajā lēmumā norādīto pamatojumu, bet gan izvirzīt apstrīdētajā lēmumā neiekļautu papildu pamatu, lai atbalstītu Apelāciju padomes šajā lēmumā izdarītā secinājuma pamatotību. Ir jāatgādina, ka Kopienu akta tiesiskums ir jānovērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesību apstākļus, kas pastāvēja šī akta pieņemšanas dienā (Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. decembra spriedums lietā T-16/02 Audi/ITSB (“TDI”), Recueil, II-5167. lpp., 63. punkts, un spriedums lietā T-247/01 eCopy/ITSB (“ECOPY”), Recueil, II-5301. lpp., 46. punkts).

47

Šajā ziņā pretēji tam, ko ITSB ir norādījis tiesas sēdes laikā, nevar uzskatīt, ka konkrētās sabiedrības daļas definēšanas jautājums ir juridisks nosacījums, ko Vispārējā tiesa var izskatīt pirmo reizi un pēc savas iniciatīvas. Ievērojot Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktu, konkrētās sabiedrības daļas definīcija pamatojas uz faktiskiem apstākļiem, kuri pirmo reizi ir jāizskata ITSB un attiecībā uz kuriem Savienības tiesā attiecīgajā gadījumā var īstenot tiesiskuma kontroli, ņemot vērā lietas dalībnieku sniegtos argumentus un pierādījumus.

48

Turklāt ir jāatzīmē, ka, lai gan atbilstoši judikatūrai attiecīgo apzīmējumu līdzības analīze, kas ir sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējuma būtiskais elements, tāpat kā pats šis minētais vērtējums ir jāveic, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri (Pirmās instances tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā T-185/02 Ruiz-Picasso u.c./ITSB — DaimlerChrysler (“PICARO”), Krājums, II-1739. lpp., 53. punkts; skat. arī Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-256/04 Mundipharma/ITSB — Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II-449. lpp., 58. punkts), tas būtībā ir piemērojams tikai tiktāl, ciktāl attiecīgo patērētāju īpašības var ietekmēt to uztveri attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzību. Tātad tas tā ir it īpaši attiecībā uz līdzības pakāpes uztveri, aplūkojot no fonētiskā un konceptuālā viedokļa, kura var mainīties atkarībā no šo patērētāju valodas un kultūras konteksta vai no līmeņa, kādā viņi pārzina noteiktus specializētus terminus, ko dažreiz nosaka to piederība sabiedrībai, ko veido profesionāļi.

49

Turpretim, ja konkrētās sabiedrības daļas uztvere var ietekmēt sajaukšanas iespējas esamību, tas ir, attiecīgo preču vai pakalpojumu piedēvēšanu tam pašam uzņēmumam vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, šīs sabiedrības daļas uztvere ir jāņem vērā sajaukšanas iespējas visaptveroša vērtējuma stadijā. Tas it īpaši ir piemērojams attiecībā uz paaugstinātu uzmanības līmeni, ko parasti izrāda profesionāļu sabiedrība.

50

Šajā lietā konfliktējošo apzīmējumu līdzības pakāpes esamība saistībā ar vienu no nozīmīgajiem izskatītajiem aspektiem, tas ir, fonētisko līdzību, izslēdz iespēju uzskatīt, ka trūkst viena no būtiskajiem 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījumiem. Šādos apstākļos Apelāciju padomei ir jāveic visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums, lai noteiktu, vai, ņemot vērā konstatēto konfliktējošo apzīmējumu fonētiskās līdzības pakāpi, attiecīgo preču identiskumu un agrākā apzīmējuma reputāciju, sabiedrības daļa, kurai ir paredzētas attiecīgās preces, varēs uzskatīt, ka attiecīgo preču izcelsme ir piedēvējama tam pašam uzņēmumam vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.

51

Persona, kas iestājusies lietā, tomēr norāda, ka, ja preču zīme patērētājiem ir ļoti pazīstama, tie, paradoksālā veidā, vairāk esot spējīgi to atšķirt no citām preču zīmēm, pamanot zīmju atšķirības, kā rezultātā sajaukšanas iespēja samazinoties.

52

Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka principā, jo lielāka ir agrākas preču zīmes atšķirtspēja, jo lielāka ir sajaukšanas iespēja (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C-251/95 SABEL, Recueil, I-6191. lpp., 24. punkts; Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-85/02 Díaz/ITSB — Granjas Castelló (“CASTILLO”), Recueil, II-4835. lpp., 44. punkts). Izdarot šādu konstatējumu un neizvērtējot personas, kas iestājusies lietā, priekšlikuma pamatotību, katrā ziņā ir jāatzīmē, ka šis arguments būtu jāņem vērā sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējuma veikšanas stadijā un ka ar to nevar apšaubīt apsvērumu, ka konfliktējošajām preču zīmēm nav nekādas līdzības.

53

Šajā lietā, tā kā Apelāciju padome nav veikusi sajaukšanas iespējas visaptverošo vērtējumu, ir uzskatāms, ka tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tādējādi pirmais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums šī iemesla dēļ ir jāatceļ.

Par otro pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu

Lietas dalībnieku argumenti

54

Balstoties uz pirmā pamata ietvaros sniegto pamatojumu, prasītāja norāda, ka, uzskatot, ka konfliktējošie apzīmējumi nav pietiekami līdzīgi, Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tā piebilst, ka, pat ja tiktu uzskatīts, ka konfliktējošie apzīmējumi nav pietiekami līdzīgi, lai būtu pamats Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanai, tie katrā ziņā esot pietiekami līdzīgi, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu.

55

ITSB norāda, ka, lai gan Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktam tiekot prasīta mazāka apzīmējumu līdzības pakāpe nekā tā, kas ir vajadzīga Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta gadījumā, saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm šajā lietā katrā ziņā neesot iespējams noteikt, jo Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē tās esot atšķirīgas un tādējādi tām neesot ne mazākās līdzības.

56

Persona, kas iestājusies lietā, apstrīd otrā pamata pamatotību un norāda, ka konfliktējošās preču zīmes neatrodas vienā un tajā pašā tirgū. Tā piebilst, ka saiknei starp preču zīmēm esot jāietekmē patērētāja ekonomiskā rīcība un ka nepietiekot ar to, ka apzīmējums liek domāt par agrāku preču zīmi.

Vispārējās tiesas vērtējums

57

Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā ir paredzēts, ka “turklāt, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto [reģistrācijai pieteikto] preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi tā ir Kopienā pazīstama [tai Kopienā ir reputācija] un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī [tai attiecīgajā dalībvalstī ir reputācija], un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības [atšķirtspējas vai reputācijas] vai tai kaitēt”.

58

No Tiesas judikatūras par Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 5. panta 2. punkta (kura normatīvais saturs būtībā ir identisks Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā ietvertajam) interpretācijas izriet, ka, lai izpildītu ar līdzību saistīto nosacījumu, nav jāpierāda, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa pastāv sajaukšanas iespēja starp agrāku preču zīmi, kam ir reputācija, un reģistrācijai pieteiktu preču zīmi. Pietiek ar to, ka šo preču zīmju līdzības pakāpes dēļ konkrētā sabiedrības daļa saskata saikni starp tām (Tiesas spriedums lietā C-408/01 Adidas-Salomon un Adidas Benelux, Recueil, I-12537. lpp., 31. punkts; skat. arī Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-181/05 Citigroup un Citibank/ITSB — Citi (“CITI”), Krājums, II-669. lpp., 64. punkts).

59

Šādas saiknes esamība ir jānovērtē visaptveroši, ņemot vērā visus konkrētajā lietā nozīmīgos faktorus (iepriekš minētais spriedums lietā Adidas-Salomon un Adidas Benelux, 30. punkts). Šajā sakarā Tiesa ir nospriedusi, ka nozīmīgie faktori it īpaši ir konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpe, attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturs un līdzības pakāpe, agrākas preču zīmes reputācijas intensitāte, agrākas preču zīmes raksturīgās vai izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pakāpe vai arī sajaukšanas iespējas esamība sabiedrības uztverē (2008. gada 27. novembra spriedums lietā C-252/07 Intel Corporation, Krājums, I-8823. lpp., 42. punkts).

60

Apelāciju padome ir atzinusi, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nav līdzības pakāpes, kas būtu pietiekama, lai sabiedrība starp tiem varētu izveidot saikni, kā rezultātā Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts būtu piemērojams.

61

Tomēr šis secinājums daļēji izriet no vērtējuma, ko saistībā ar apzīmējumu līdzību Apelāciju padome ir veikusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām. No pirmā pamata izskatīšanas izriet, ka, uzskatot, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem nav nekādas līdzības, Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, jo fonētiskajā aspektā tiem ir zināma līdzība.

62

Tā kā šī kļūda vērtējuma var iespaidot jautājuma izvērtējumu, vai, ņemot vērā attiecīgo apzīmējumu līdzības pakāpi, konkrētā sabiedrības daļa starp tiem var uztvert saikni, ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu Apelāciju padome ir piemērojusi kļūdaini.

63

Tādēļ otrais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums arī šī iemesla dēļ ir jāatceļ.

Par tiesāšanās izdevumiem

64

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tiem jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.

 

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež:

 

1)

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 2. augusta lēmumu lietā R 1240/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Volvo Trademark Holding AB un Elena Grebenshikova;

 

2)

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) pats sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Volvo Trademark Holding tiesāšanās izdevumiem;

 

3)

Grebenšikova pati sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Volvo Trademark Holding tiesāšanās izdevumiem.

 

Meij

Vadapalas

Tchipev

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 2. decembrī.

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda — angļu.