Lieta C‑558/07
The Queen, pēc
S.P.C.M. SA u.c. lūguma,
pret
Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs
(High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Administrative Court) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Regula (EK) Nr. 1907/2006 – Ķimikālijas – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana (REACH) – Jēdziens “monomēras vielas” – Spēkā esamība – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme
Sprieduma kopsavilkums
1. Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 2. panta 9. punkts, 3. panta 5. un 6. punkts un 6. panta 1.–3. punkts)
2. Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 3. punkts)
1. Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 6. panta 3. punktā lietotais jēdziens “monomēra viela” attiecas tikai uz ķīmiski saistītiem monomēriem, kas veido polimēru.
Šīs regulas 6. pants norāda uz vispārējo reģistrēšanas principu, kas attiecas uz visām ražotām vai importētām vielām. Saskaņā ar 1. un 2. punktu ķīmiski nesaistīti monomēri ir jāreģistrē, jo atbilstoši minētās regulas 3. panta 6. punktam tie ir patstāvīgas vielas. Turpretī saskaņā ar šīs regulas 2. panta 9. punktu uz polimēriem reģistrēšanas pienākums neattiecas. Tādējādi, tā kā, pirmkārt, no 3. panta 5. punkta izriet, ka polimērs sastāv no monomēru vienībām, otrkārt, monomērs ir “viela”, kad tas ir ķīmiski nesaistīts, treškārt, no minētā 6. panta 3. punkta izriet, ka ir jāreģistrē monomēras vielas vai citas vielas, kuras veido polimērus, tad reģistrācija attiecas tikai uz ķīmiski saistītu monomēru vielām.
(sal. ar 20., 21., 23., 24., 27., 30. un 31. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 6. panta 3. punktā paredzētā reģistrēšanas pienākuma galvenais mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni. Jomā, kur Kopienas likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, tikai šajā jomā veiktā pasākuma acīmredzama neatbilstība mērķim, ko kompetentās iestādes vēlas sasniegt, var ietekmēt šāda pasākuma likumību.
Polimēros ķīmiski saistītu monomēru reģistrēšanas pienākums, pirmkārt, ir vajadzīgs, lai uzlabotu sabiedrības un profesionāļu iepriekšēju informētību par riskiem, un tādēļ šāda reģistrēšana ir jāuzskata par cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības uzlabošanas līdzekli, un, otrkārt, palīdz izvairīties no konkurences izkropļojumiem un nodrošina godīgu konkurenci Kopienā, jo šis pienākums ir uzlikts gan Kopienas ražotājiem, gan Kopienā nereģistrētiem ražotājiem, gan importētājiem, kuriem ir jāveic identiska procedūra neatkarīgi no tā, vai ķimikālijas ir ražotas Kopienā vai ārpus tās. Tādējādi Kopienā nereģistrētiem ražotājiem vai importētājiem nerodas lielākas izmaksas nekā Kopienas ražotājiem. Līdz ar to minētais pienākums ir atbilstošs, lai sasniegtu regulas mērķus, un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai, un minētās regulas 6. panta 3. punkts nav spēkā neesošs dēļ samērīguma principa pārkāpuma.
6. panta 3. punkts nav spēkā neesošs arī dēļ vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma. Pirmkārt, reģistrēšanas pienākums ir identisks Kopienas ražotājiem un importētājiem. Otrkārt, Kopienā ražoti vai importēti ķīmiski saistīti monomēri, kas veido polimēru, ir līdzīgā situācijā, jo tie ir savstarpēji aizstājami vai identiski. Treškārt, kaut arī Kopienas ražotāji un importētāji atrodas dažādās situācijās, jo pirmajiem ir zināšanas par to produktiem, bet otrajiem ir jāsaņem informācija no piegādātājiem ārpus Kopienas teritorijas, šo vienādo attieksmi objektīvi pamato iekšējā tirgū piemērojamo konkurences noteikumu ievērošana. Dažādi attiecoties pret ķīmiski saistītu monomēru vielu importētājiem un šo vielu ražotājiem Kopienā, attieksme pret pirmajiem būtu labvēlīgāka nekā pret otrajiem.
(sal. ar 42., 45., 49., 56., 58., 63., 67., 72. un 75.–80. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2009. gada 7. jūlijā (*)
Regula (EK) Nr. 1907/2006 – Ķimikālijas – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana (REACH) – Jēdziens “monomēras vielas” – Spēkā esamība – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme
Lieta C‑558/07
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2007. gada 11. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2007. gada 17. decembrī, tiesvedībā
The Queen, pēc
S.P.C.M. SA,
C.H. Erbslöh KG,
Lake Chemicals and Minerals Ltd,
Hercules Inc.
lūguma
pret
Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs.
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas], K. Lēnartss [K. Lenaerts], M. Ilešičs [M. Ilešič], tiesneši A. Ticano [A. Tizzano], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], P. Kūris [P. Kūris] (referents), J. Malenovskis [J. Malenovský], J. Klučka [J. Klučka], U. Lehmuss [U. Lõhmus] un Ž. Ž. Kāzels [J.‑J. Kasel],
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretāre S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 27. janvāra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– S.P.C.M. SA un Hercules Inc. vārdā – D. Vons [D. Vaughan], QC, D. Skanels [D. Scannell], barrister, M. Lons [M. Lohn], K. van Maldehems [K. Van Maldegem] un R. Kana [R. Cana], solicitors,
– C. H. Erbslöh KG un Lake Chemicals and Minerals Ltd vārdā – H. Šeidemans [H. Scheidmann], U. Karpenšteins [U. Karpenstein] un F. Breds [F. Bredt], Rechtsanwälte,
– Polijas valdības vārdā – M. Dovgelevičs [M. Dowgielewicz], pārstāvis,
– Eiropas Parlamenta vārdā – I. Anagnostopulu [I. Anagnostopoulou] un A. Nergards [A. Neergaard], pārstāvji,
– Eiropas Savienības Padomes vārdā – F. Florindo Gižons [F. Florindo Gijón] un G. Kimberlija [G. Kimberley], pārstāvji,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – P. Olivers [P. Oliver], pārstāvis,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2009. gada 10. marta tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 6. panta 3. punkta interpretāciju Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp., un labojums OV 2007, L 136, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “REACH regula”).
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Francijā reģistrētu uzņēmumu S.P.C.M. SA, kas ražo ūdenī šķīstošus polimērus, kuri tiek izmantoti izlietotā ūdens attīrīšanā, Vācijā reģistrētu uzņēmumu C.H. Erbslöh KG, kas izplata un tirgo vairumtirdzniecībā speciālas un rūpnieciskas ķimikālijas, tostarp preparātus un polimērus, atbilstoši Anglijas tiesībām dibinātu uzņēmumu Lake Chemicals and Minerals Ltd, kas importē ķimikālijas, tostarp polimērus un preparātus, Amerikas Savienotajās Valstīs dibinātu holdingsabiedrību Hercules Inc., kas piegādā ūdenī un organismos šķīstošus polimērus, un Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs [valsts sekretāru vides, pārtikas un lauku lietās] par monomēru reģistrācijas noteikumiem.
Atbilstošās tiesību normas
3 REACH regulas pirmajā apsvērumā paredzēts:
“Šai regulai būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmenis, kā arī vielu, to preparātu vai izstrādājumu brīva aprite iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu. [..]”
4 Šīs regulas sešpadsmitajā apsvērumā precizēts:
“Šī regula nosaka īpašus pienākumus un saistības vielu, to preparātu vai izstrādājumu ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem. Šīs regulas pamatā ir princips, ka industrija ražo, importē vai lieto vielas, vai laiž tās tirgū ar visu nepieciešamo atbildību un rūpēm, lai nodrošinātu, ka vispārēji paredzamos apstākļos netiks negatīvi ietekmēta cilvēku veselība un vide.”
5 Saskaņā ar minētās regulas deviņpadsmito apsvērumu:
“[..] reģistrēšanas noteikumos būtu jāparedz no ražotājiem un importētājiem iegūt datus [pienākums ražotājiem un importētājiem sniegt datus] par vielām, ko viņi ražo vai importē, izmantot šos datus, lai novērtētu ar šīm vielām saistīto risku, izstrādāt un ieteikt atbilstīgus apdraudējuma pārvaldības pasākumus. [..]”
6 Atbilstoši REACH regulas četrdesmit pirmajam apsvērumam:
“Efektivitātes, kā arī starpproduktu specifisko īpašību dēļ tiem būtu jānosaka īpašas reģistrācijas prasības. Polimēri būtu jāatbrīvo no reģistrēšanas un novērtēšanas līdz tam, kad tos, kurus jāreģistrē sakarā ar risku cilvēku veselībai vai videi, iespējams izvēlēties praktiski piemērojamā un rentablā veidā, pamatojoties uz stabiliem tehniskiem un pamatotiem zinātniskiem kritērijiem.”
7 Šīs regulas 1. pantā paredzēts:
“1. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu risku novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu.
[..]
3. Šī regula balstās uz principu, ka ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji ir atbildīgi, lai nodrošinātu to, ka viņi izgatavo, laiž tirgū vai lieto vielas, kas nelabvēlīgi neietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Tās pamatā ir piesardzības princips.”
8 REACH regulas piemērošanas joma ir noteikta tās 2. pantā. Šī panta 9. punktā ir paredzēts, ka “šīs regulas II un VI sadaļu nepiemēro polimēriem”.
9 Atbilstoši šīs regulas 3. pantam:
“Šajā regulā:
1) viela: kāds ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tās stabilizācijai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji – ko var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;
2) preparāts: maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;
[..]
5) polimērs: viela, kas sastāv no molekulām, kuru struktūrā secīgi ir iekļautas viena vai vairāku tipu monomēru vienības. Tādu vielu molekulu masai ir jābūt stipri dažādai, un molekulmasu atšķirības galvenokārt ir atkarīgas no monomēru vienību skaita dažādības. Polimērā:
a) masas ziņā galvenokārt ir molekulas no vismaz trim monomēru vienībām, kas ar kovalentu saiti ir saistītas vismaz ar vēl vienu monomēra vienību vai citu reaģēt spējīgu vielu;
b) masas ziņā mazākumā ir molekulas ar tādu pašu molekulmasu.
Šajā definīcijā “monomēra vienība” ir monomēras vielas molekula, kas polimerizācijas reakcijā ir izveidojusi polimēru;
6) monomērs: viela, kas attiecīgā konkrētā procesā izmantotā polimēru veidotājā reakcijā var veidot kovalentas saites ar virkni citu tādu pašu vai citādu molekulu;
[..]
9) ražotājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā ražo kādu vielu;
[..]
11) importētājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par importu;
[..].”
10 Minētās regulas 5. pantā “Ja nav datu, nav tirgus” noteikts:
“Saskaņā ar 6., 7., 21. un 23. pantu, Kopienā neražo vai nelaiž tirgū vielas, to preparātus vai izstrādājumus, ja tās, neievērojot prasības, nav reģistrētas saskaņā ar attiecīgiem šīs sadaļas noteikumiem.”
11 Regulas 6. pantā “Vispārējs pienākums reģistrēt vielas vai to preparātus” paredzēts:
“1. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi kādas vielas ražotāji vai importētāji, kas gadā veic vielas vai viena vai vairāku tās preparātu ražošanu vai importēšanu 1 tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz [Eiropas Ķimikāliju aģentūrai] reģistrācijas pieteikumu.
[..]
3. Polimēru ražotāji vai importētāji iesniedz [Eiropas Ķimikāliju aģentūrai] reģistrācijas pieteikumu(s) par monomēru(iem) vai citu(ām) vielu(ām), ko vēl nav reģistrējis augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:
a) polimērā ir vismaz 2 masas procenti (w/w) monomēra(u) vai citas(u) vielas(u) monomēra vienību un ķīmiski saistītas(u) vielas(u) formā;
b) kopējais monomēra(u) vai citas(u) vielas(u) daudzums gadā ir 1 tonna vai vairāk.
[..]”
12 REACH regulas 8. pantā paredzēts:
“1. Fiziskas vai juridiskas personas, kas reģistrētas ārpus Kopienas un ražo vielas, to preparātus vai izstrādājumus, izstrādā preparātu formulas vai izgatavo izstrādājumus, ko importē Kopienā, savstarpēji vienojoties, par savu vienīgo pārstāvi var iecelt fizisku vai juridisku personu, kas reģistrēta Kopienā un saskaņā ar šo sadaļu pilda importētāja pienākumus.
2. Pārstāvis ievēro arī visus pārējos šajā regulā paredzētos importētāja pienākumus. [..]
3. Ja pārstāvi ieceļ saskaņā ar 1. un 2. punktu, importētāju(s) attiecīgā piegādes ķēdē par to informē Kopienā nereģistrēts ražotājs. Šajā regulā importētāji ir pakārtoti lietotāji.”
13 Šīs regulas 27. pantā noteikts:
“1. Ja viela iepriekšējos 12 gados jau ir reģistrēta, [..], potenciālais reģistrētājs:
a) informāciju, kas saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, un
b) varbūt – attiecībā uz informāciju, kas nav saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem –
lūdz iepriekšējam(iem) reģistrētājam(iem) informāciju, kas [..] ir vajadzīga, lai reģistrētu vielu.
2. Lūdzot informāciju saskaņā ar 1. punktu, potenciālais reģistrētājs un iepriekšējais(ie) reģistrētājs(i) dara visu iespējamo, kā minēts 1. punktā, lai vienotos par tās informācijas kopīgu lietošanu, ko potenciālais reģistrētājs(i) lūdz [..]. Vienošanos var aizstāt ar jautājuma iesniegšanu šķīrējtiesai un šķīrējtiesas pavēles akceptēšanu.
3. Iepriekšējais reģistrētājs un potenciālais(ie) reģistrētājs(i) dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka informācijas kopīga lietošanas veida izmaksas nosaka taisnīgi, pārskatāmi un bez diskriminācijas. To var atvieglināt ar turpmāk izklāstītajām izmaksu sadales norādēm, kas balstās uz šiem principiem un ko ir pieņēmusi [Eiropas Ķimikāliju aģentūra]. Reģistrētājiem ir jāpiedalās izmaksu segšanā vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņiem jāiesniedz, lai ievērotu reģistrācijas prasības.
[..]”
14 Savukārt, minētās regulas 138. panta 2. punktā paredzēts:
“Komisija var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem, līdzko var izstrādāt praktiski lietojamu un rentablu paņēmienu, kā izvēlēties polimērus reģistrēšanai, pamatojoties uz stabiliem tehniskiem un izmantojamiem zinātnes kritērijiem, un, kad publicēts pārskats par še uzskaitīto:
a) polimēru radītie apdraudējumi salīdzinājumā ar citām vielām;
b) vajadzība, ja tāda ir, reģistrēt konkrētu tipu polimērus, no vienas puses, ņemot vērā konkurētspēju un jauninājumus un, no otras puses, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzību.”
Pamata procedūra un prejudiciālie jautājumi
15 Atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam sabiedrības, kuras pamata lietā ir prasītājas, apstrīd REACH regulas 6. panta 3. punkta interpretāciju un līdz ar to tā spēkā esamību.
16 Pamatojoties uz Netherlands Organisation for Applied Scientific Research (TNO) divu ekspertu atzinumiem, prasītājas apgalvo, ka ķīmiski saistīti monomēri vairs neuzrāda paši savas individuālās ķīmiskās pazīmes un ka polimēri parasti ir stabili un droši. No tā izrietot, ka, ja 6. panta 3. punktā jēdziens “monomēri” būtu interpretējams kā tāds, kas nozīmētu vai ietvertu ķīmiski saistītus monomērus, tad nebūtu nekādas jēgas atbrīvot polimērus no reģistrācijas, bet prasīt reģistrēt monomērus. Turklāt šāda interpretācija neatbilstu minētās regulas mērķiem un būtu diskriminējoša un nesamērīga.
17 High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Administrative Court) ļāva prasītājām pamata lietā iesniegt prasību un nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Ņemot vērā, ka saskaņā ar [REACH] regulas 2. panta 9. punktu regulas II sadaļā noteiktās reģistrācijas prasības neattiecas uz polimēriem, vai 6. panta 3. punktā atsauce uz “monomērām vielām” nozīmē:
a) ķīmiski saistītus monomērus, t.i., monomērus, kas ir reaģējuši kopā tā, ka tie ir neatdalāmi no polimēra, kuru sastāvdaļa tie ir;
b) ķīmiski nesaistītus monomērus, t.i., monomērus, kas ir pārpalikumi polimerizācijas procesā un kas pēc procesa pabeigšanas saglabā paši savu ķīmisko identitāti un īpašības, kuras atšķiras no polimēra; vai
c) gan ķīmiski saistītus, gan ķīmiski nesaistītus monomērus?
2) Ja atbilde uz 1) jautājumu ir vai nu a) vai c), vai [REACH] regulas 6. panta 3. punkta piemērošana attiecībā uz polimēru ražotājiem vai importētājiem ir nelikumīga tāpēc, ka prasības ir neracionālas, diskriminējošas vai nesamērīgas?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
18 Pirmajā jautājumā iesniedzējtiesa lūdz paskaidrot REACH regulas 6. panta 3. punktā lietoto jēdzienu “monomēra viela”.
19 Ievadā ir jāatgādina, ka, no vienas puses, saskaņā ar šo tiesību normu polimēra ražotājam vai importētājam ir jāiesniedz reģistrācijas pieteikums par monomēra vielām, ko vēl nav reģistrējis augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks, ja polimērā ir vismaz 2 masas procenti monomēra(u) vai citas(u) vielas(u) monomēra vienību un kopējais monomēra(u) vai citas(u) vielas(u) daudzums gadā ir 1 tonna vai vairāk.
20 No otras puses, saskaņā ar REACH regulas 6. panta 1. un 2. punktu ķīmiski nesaistīti monomēri ir jāreģistrē, jo tie ir patstāvīgas vielas. Turpretī saskaņā ar minētās regulas 2. panta 9. punktu uz polimēriem reģistrēšanas pienākums neattiecas.
21 Pēc tam ir jānorāda, pirmkārt, ka no REACH regulas 3. panta 5. punkta izriet, ka polimērs sastāv no monomēru vienībām, kas ir definētas kā ķīmiski saistītas monomēras vielas.
22 Otrkārt, atbilstoši minētās regulas 3. panta 6. punktam monomērs ir “viela” minētā 3. panta 1. punkta izpratnē, kad tas ir ķīmiski nesaistīts.
23 Treškārt, no REACH regulas 6. panta 3. punkta izriet, ka ir jāreģistrē monomēras vielas vai citas vielas, kuras veido polimērus.
24 Turklāt, ievērojot minētās regulas 3. panta 5. punktā sniegto polimēru definīciju, kas norādīta šī sprieduma 21. punktā, reģistrācija attiecas uz ķīmiski saistītu monomēru vielām.
25 Apstāklim, ka REACH regulas 6. panta 3. punktā ir lietots jēdziens “monomēra vienības” nevis jēdziens “monomēru vienības”, kurš ir minēts REACH regulas 3. panta 5. punkta angļu un franču valodas redakcijās, nav nozīmes šajā apgalvojumā.
26 No Eiropas Savienības Padomes 2004. gada 5. novembra dokumenta (Nr. 13788/04, 5. lpp.) izriet, ka šie vārdi tika pievienoti pēc Zviedrijas Karalistes lūguma. REACH regulas redakcijas zviedru valodā 3. panta 5. punktā un 6. panta 3. punktā ir lietots šis pats jēdziens “monomēru vienības”.
27 No tā izriet, ka jēdziens “monomēru vienības”, kas ir minēts REACH regulas 6. panta 3. punktā, attiecas tikai uz izreaģējušiem monomēriem, kas veido polimēru.
28 Šo apsvērumu nevar apstrīdēt minētās regulas sistēmas izpēte.
29 Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas pamata lietā, monomēru vielu reģistrēšanas pienākums nav izņēmums no noteikuma par polimēru atbrīvošanu no reģistrācijas.
30 Pirmkārt, REACH regulas deviņpadsmitais apsvērums apstiprina pienākumu reģistrēt visas ražotās vai importētās vielas.
31 Otrkārt, REACH regulas 6. pants “Vispārējs pienākums reģistrēt vielas vai to preparātus” norāda uz vispārējo reģistrēšanas principu, nevis atbrīvojumu no reģistrēšanas.
32 Turklāt ir jānoraida arī prasītāju pamata lietā arguments, ka šī sprieduma 27. punktā minētā interpretācija padarītu lieku atbrīvojumu no reģistrēšanas pienākuma, kas attiecas uz polimēriem, kuru paredz REACH regulas 2. panta 9. punkts.
33 Šajā sakarā ir jānorāda, ka minētās regulas 6. panta 3. punkts attiecas uz monomērām vielām, ko vēl nav reģistrējis augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks.
34 No tā izriet, ka reģistrēšanas pienākums nevis attiecas uz polimēriem, bet gan uz monomērām vielām ar to īpašībām, kādas tās ir pirms polimerizācijas.
35 Visbeidzot, šī sprieduma 27. punktā minēto secinājumu apstiprina REACH regulas mērķi, kas ir noteikti regulas pirmajā apsvērumā un 1. panta 1. punktā, proti, nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu brīvu apriti, reizē veicinot konkurenci un novatorismu.
36 Monomēru vielu reģistrēšanas pienākuma mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un vidi, jo šīm vielām piemīt īpašības, kas var to apdraudēt.
37 Mērķis nodrošināt vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu, nevar apstrīdēt “monomēru vielu” definīciju, bet var ietekmēt REACH regulas 6. panta 3. punkta spēkā esamību, kas ir aplūkota otrajā jautājumā.
38 No visa iepriekš minētā izriet, ka uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka REACH regulas 6. panta 3. punktā lietotais jēdziens “monomēra viela” attiecas tikai uz ķīmiski saistītiem monomēriem, kas veido polimēru.
Par otro jautājumu
39 Otrajā jautājumā iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai REACH regulas 6. panta 3. punkts ir spēkā neesošs tiktāl, ciktāl tas uzliek polimēru ražotājiem un importētājiem pienākumu iesniegt reģistrācijas pieteikumu par monomērām vielām, kas ir definētas šī sprieduma 38. punktā.
REACH regulas 6. panta 3. punkta iracionalitāte
40 Ir jāuzskata, ka šī kritika attiecas uz kritiku par samērīguma principa neievērošanu.
Par samērīguma principa neievērošanu
41 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka samērīguma princips, kas ir viens no Kopienu tiesību vispārējiem principiem, prasa, lai līdzekļi, kurus lieto, īstenojot Kopienu tiesību normu, būtu piemēroti attiecīgā mērķa īstenošanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai to sasniegtu (2002. gada 10. decembra spriedums lietā C‑491/01 British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco, Recueil, I‑11453. lpp., 122. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
42 Attiecībā uz iepriekšējā punktā minēto apstākļu tiesas kontroli ir jāatzīst Kopienu likumdevējam plaša rīcības brīvība tādā jomā, par kādu ir runa šajā gadījumā, kurā tam ir jāizdara izvēle ar politiku, ekonomiku un sociālām lietām saistītos jautājumos un kurā tam ir jāveic sarežģīts novērtējums. Tikai šajā jomā veiktā pasākuma acīmredzama neatbilstība mērķim, ko kompetentās iestādes vēlas sasniegt, var ietekmēt šāda pasākuma likumību (iepriekš minētais spriedums lietā British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco, 123. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
43 Šajā lietā ir svarīgi noskaidrot, vai monomēru vielu, kas ir definētas šī sprieduma 38. punktā un atbilst REACH regulas 6. panta 3. punktā minētajiem kumulatīvajiem nosacījumiem, reģistrēšanas pienākums ir samērīgs līdzeklis, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.
44 Kā ir atgādināts šī sprieduma 35. punktā, šīs regulas mērķi, kuri ir noteikti tās 1. pantā ir “nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu brīvu apriti, reizē veicinot konkurenci un novatorismu”.
45 Tomēr, ievērojot REACH regulas sešpadsmito apsvērumu, ir jāsecina, ka Kopienu likumdevējs par 6. panta 3. punktā paredzētā reģistrēšanas pienākuma galveno mērķi ir noteicis pirmo no šiem mērķiem, proti, nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni.
46 Līdzeklis, lai sasniegtu minēto mērķi, kā tas ir noteikts REACH regulas deviņpadsmitajā apsvērumā, ir reģistrēšanas pienākums, kas ir uzlikts ražotājiem un importētājiem, kurā ietilpst pienākums sniegt datus par vielām, ko viņi ražo vai importē, izmantot šos datus, lai novērtētu ar šīm vielām saistīto risku, kā arī izstrādāt un ieteikt atbilstīgus apdraudējuma pārvaldības pasākumus.
47 Ir jānorāda, ka saskaņā ar REACH regulas 6. panta 1. punktu šis reģistrēšanas pienākums attiecas uz visa veida vielām, kas gada laikā ir saražotas vai importētas Kopienā 1 tonnas vai lielākā apjomā. Turklāt tas attiecas uz vielām, neatkarīgi no tā, vai tās ir klasificētas kā bīstamas, izņemot skaidri noteiktus gadījumus.
48 Ievērojot šī sprieduma 38. pantā formulēto secinājumu, šis pienākums attiecas uz ķīmiski saistītiem monomēriem, kas veido polimēru, bet polimēri no tā ir atbrīvoti.
49 Attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības mērķi vispirms ir jākonstatē, ka vielu reģistrēšana ir vajadzīga, lai uzlabotu sabiedrības un profesionāļu iepriekšēju informētību par riskiem, un ka tādēļ šāda reģistrēšana ir jāuzskata par minētās aizsardzības uzlabošanas līdzekli.
50 Šajā sakarā ir jānorāda, ka kaut arī polimēri ir atbrīvoti no reģistrēšanas dēļ praktiskiem iemesliem, kas ir saistīti ar to ļoti lielo skaitu, ka šī situācija var tikt pārskatīta atbilstoši REACH regulas 138. panta 2. punktam līdzko būs iespējams izstrādāt praktiski lietojamu un rentablu paņēmienu, kā izvēlēties polimērus reģistrēšanai.
51 Tādējādi pienākums reģistrēt monomēras vielas, kuru skaits ir mazāks nekā polimēru skaits, ļauj uzzināt ne tikai riskus, kurus rada šīs vielas, bet arī kurus rada monomēri, kuri pēc polimerizācijas ir atrodami atlieku veidā vai monomēru veidā pēc iespējamas polimēra sadalīšanās.
52 Kā to savu secinājumu 94. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, izgatavojot polimērus Kopienā, vajadzība reģistrēt monomērus ir acīmredzama, jo Kopienā monomēras vielas tiek izmantotas kā ķīmiski nesaistīti monomēri un tāpēc ir jābūt zināmai reģistrācijas informācijai, lai Kopienas teritorijā varētu novērst iespējamos riskus.
53 Turklāt, importējot Kopienā polimērus, monomēru ķīmiski saistītā formā reģistrēšanas pienākums tādos pašos apstākļos veicina cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, jo šis pienākums ļauj labāk iepazīt polimērus.
54 Turklāt šāds monomēru vielu reģistrēšanas pienākums atbilst REACH regulas 1. panta 3. punktā minētajam piesardzības principam.
55 Reģistrēšanas pienākums, kas attiecas uz importētājiem, sekmē taisnīgāku reģistrācijas izmaksu sadali starp ražotājiem Kopienā un importētājiem.
56 Šāda vienlīdzīga attieksme palīdz izvairīties no konkurences izkropļojumiem un nodrošina godīgu konkurenci Kopienā.
57 Kā to norādījusi ģenerāladvokāte savu secinājumu 105. punktā, Kopienas ražotāju aizsardzība no nelabvēlīgas konkurences situācijas, kas varētu izrietēt no atšķirīga stāvokļa importētājiem, principā ir pieļaujams Kopienu likumdevēja mērķis.
58 No tā izriet, ka polimēros ķīmiski saistītu monomēru reģistrēšanas pienākums ir atbilstošs, lai sasniegtu REACH regulas mērķus.
59 Tomēr vēl ir jāpārbauda, vai šis pienākums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.
60 Lai Kopienā nodrošinātu reālu konkurenci, monomēru vielu importētājiem ir jābūt uzliktiem tādiem pašiem pienākumiem kā Kopienas ražotājiem vai līdzīgiem pienākumiem, kuri rada tādas pašas izmaksas.
61 Jebkādi citi noteikumi, kas kompensētu reģistrēšanas izmaksu neesamību importētājiem, nebūtu tiem mazāk saistoši.
62 Līdzīgā veidā jebkādi reģistrēšanas pienākuma ierobežojumi, to piemērojot tikai Kopienā ražotiem monomēriem, būtu pretēji konkurences un novatorisma mērķim, jo monomēru importēšana par zemāku cenu, neievērojot reģistrēšanas izmaksas, atturētu visus Kopienas ražotājus sākt vai turpināt pētījumus par šiem monomēriem.
63 No tā izriet, ka ķīmiski saistītu monomēru vielu, kas veido polimēru, reģistrēšanas pienākums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams REACH regulas mērķu sasniegšanai.
64 Tomēr prasītājas pamata lietā apstrīd šī reģistrēšanas pienākuma samērīgumu, uzskatot, pirmkārt, ka importētājiem rodoties nopietnas praktiskas grūtības, jo viņi nezinot importētā polimēra sastāvu, un, otrkārt, reģistrēšanas procedūras izmaksas esot ārkārtīgi nesamērīgas salīdzinājumā ar apgrozījumu un attiecīgo vielu daudzumu.
65 Šajā sakarā ir jānorāda, pirmkārt, ka REACH regulas 8. panta 1. punkts paredz iespēju vielu vai to preparātu ražotājiem vai ražotājiem, kas ražo Kopienā importētas vielas, iecelt ekskluzīvu pārstāvi.
66 Šis pārstāvis pilda visus pārējos šajā regulā minētos importētāja pienākumus, par to informējot importētājus, kas līdz ar to tiek uzskatīti par pakārtotiem lietotājiem. Tādējādi reģistrēšanas pienākums ir jāievēro minētajam pārstāvim, kuru ir iecēlis Kopienā nereģistrēts ražotājs un kurš bauda viņa uzticību.
67 Otrkārt, attiecībā uz reģistrēšanas procedūras izmaksām, ir jākonstatē, ka procedūra ir identiska neatkarīgi no tā, vai ķimikālijas ir ražotas Kopienā vai ārpus tās, un ka tādējādi Kopienā nereģistrētiem ražotājiem vai importētājiem nerodas lielākas izmaksas nekā Kopienas ražotājiem.
68 Turklāt, kā to savu secinājumu 130. punktā norāda ģenerāladvokāte, REACH regula paredz informācijas kopīgu lietošanu, lai samazinātu izmaksas starp vienas un tās pašas vielas reģistrētājiem.
69 Tādējādi šīs regulas trīsdesmit trešais apsvērums nosaka, ka “lai palielinātu reģistrācijas sistēmas efektivitāti un samazinātu izmaksas un testus ar mugurkaulniekiem, par vielām būtu jāparedz vienota iesniegšana un informācijas apmaiņa”.
70 Šo mērķu īstenošanu nodrošina REACH regulas 27. panta 3. punkts, kurš paredz informācijas kopīgu lietošanu, lai samazinātu izmaksas reģistrētājiem.
71 Ņemot vērā potenciālo monomēru vielu ierobežoto skaitu, vielu iepriekšējās reģistrācijas 12 gadu spēkā esamības termiņu, kā tas ir paredzēts REACH regulas 27. pantā, kā arī iespēju kopīgi lietot informāciju, lai samazinātu izmaksas, slogs, ko rada ķīmiski saistītu monomēru, kas veido polimēru, reģistrēšanas pienākums, nelieks acīmredzami nesamērīgs attiecībā pret preču brīvu apriti iekšējā tirgū, kur valda godīga konkurence.
72 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka REACH regulas 6. panta 3. punkts nav spēkā neesošs dēļ samērīguma principa pārkāpuma.
Par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu
73 Prasītājas pamata lietā apgalvo, ka, kaut arī monomēru vielu reģistrēšanas pienākums ir identisks, Kopienas polimēru ražotāji varot reģistrēt šīs vielas vieglāk nekā importētāji, jo Kopienas polimēru ražotāji zinot savu produktu sastāvu, bet importētāji esot atkarīgi no Kopienā nereģistrētu piegādātāju labvēlības.
74 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes vai nediskriminācijas princips paredz, ka līdzīgas situācijas nevar tikt kvalificētas atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar tikt aplūkotas vienādi, ja vien šādai pieejai nav objektīva pamata (2006. gada 10. janvāra spriedums lietā C‑344/04 IATA un ELFAA, Krājums, I‑403. lpp., 95. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
75 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka reģistrēšanas pienākums ir identisks Kopienas ražotājiem un importētājiem.
76 Otrkārt, ir jākonstatē, ka Kopienā ražoti vai importēti ķīmiski saistīti monomēri, kas veido polimēru, ir līdzīgā situācijā, jo tie ir savstarpēji aizstājami vai identiski.
77 Treškārt, Kopienas ražotāji un importētāji atrodas dažādās situācijās, jo pirmajiem ir zināšanas par to produktiem, bet otrajiem ir jāsaņem informācija no piegādātājiem ārpus Kopienas teritorijas.
78 Tomēr vienādo attieksmi dažādās situācijās objektīvi pamato iekšējā tirgū piemērojamo konkurences noteikumu ievērošana.
79 Dažādi attiecoties pret ķīmiski saistītu monomēru vielu importētājiem un šo vielu ražotājiem Kopienā, attieksme pret pirmajiem būtu labvēlīgāka nekā pret otrajiem.
80 No tā izriet, ka nav konstatējams vienlīdzības principa pārkāpums un līdz ar to REACH regulas 6. panta 3. punkts nav spēkā neesošs dēļ šī principa pārkāpuma.
81 No visa iepriekš minētā izriet, ka otrā jautājuma pārbaude nav atklājusi nevienu elementu, kas varētu ietekmēt REACH regulas 6. panta 3. punkta spēkā esamību.
Par tiesāšanās izdevumiem
82 Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, 6. panta 3. punktā lietotais jēdziens “monomēra viela” attiecas tikai uz ķīmiski saistītiem monomēriem, kas veido polimēru;
2) otrā jautājuma pārbaude nav atklājusi nevienu elementu, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 3. punkta spēkā esamību.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – angļu.