30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/4


Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 17. jūlija spriedums (Rechtbank Groningen (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Essent Netwerk Noord BV, Nederlands Elektriciteit Administratiekantoor BV, Aluminium Delfzijl BV/Aluminium Delfzijl BV, Staat der Nederlanden, Nederlands Elektriciteit Administratiekantoor BV, Saranne BV

(Lieta C-206/06) (1)

(Elektroenerģijas iekšējais tirgus - Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj iekasēt papildmaksu par elektroenerģijas pārvadi par labu likumā izraudzītajai sabiedrībai, kurai ir pienākums segt neatgūstamās izmaksas - Maksājumi ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību - Diskriminējoši iekšējie nodokļi - Dalībvalstu piešķirti atbalsti)

(2008/C 223/06)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Groningen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Essent Netwerk Noord BV, Nederlands Elektriciteit Administratiekantoor BV, Aluminium Delfzijl BV

Atbildētāji: Aluminium Delfzijl BV, Staat der Nederlanden, Nederlands Elektriciteit Administratiekantoor BV, Saranne BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank Groningen — EKL 25. panta, EKL 87. panta 1. punkta un EKL 90. panta 1. punkta interpretācija — Valsts tiesību akti, ar kuriem nosaka elektrības tarifa piemaksu, kas jāmaksā Nīderlandē reģistrētiem patērētajiem tīkla pārvaldītājam pārejas laikposmā — Pārvaldītāju pienākums pārskaitīt piemaksas summu ar likumu noteiktai valsts elektroenerģijas ražotāju sabiedrībai, kompensējot noteiktu summu, kas atbilst šīs sabiedrības pirms tirgus liberalizācijas uzņemto saistību un veikto ieguldījumu summai — Šīs sabiedrības veiktais pārpalikuma pārskaitījums atbildīgajam ministram

Rezolutīvā daļa:

1)

EKL 25. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav pieļauts likumdošanas pasākums, saskaņā ar kuru iekšzemes elektroenerģijas pircējiem jāmaksā papildmaksa to tīkla pārvaldītājam par elektroenerģijas daudzumiem, kas saražoti dalībvalstī un importēti un kas pārvadīti šiem pircējiem, ja šī papildmaksa minētajam pārvaldītājam jānodod sabiedrībai, kuru likumdevējs izraudzījies šajā nolūkā, jo šī sabiedrība ir četru valsts elektroenerģijas ražotāju uzņēmumu kopīgs meitas uzņēmums un agrāk arī visas saražotās un importētās elektroenerģijas izmaksu pārvaldītājs, un ka šī papildmaksa pilnībā jāizlieto, lai segtu neatbilstošās tirgus izmaksas, kas šai sabiedrībai personīgi ir jāsedz, kā rezultātā summas, kuras saņēmusi šī sabiedrība, pilnībā kompensē izdevumus, kas radušies saistībā ar valsts pārvadīto elektrību.

Tāpat tas ir gadījumā, ja valsts elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem ir jāuzņemas šīs izmaksas un ja pastāvošo vienošanos dēļ, maksājot dalībvalstī saražotās elektroenerģijas pirkuma cenu, maksājot dividendes dažādiem valsts elektroenerģijas ražotājiem uzņēmumiem, kuru meitas uzņēmums ir izraudzītā sabiedrība, vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem, priekšrocību, ko radīja papildmaksa, izraudzītā sabiedrība varēja pilnībā novirzīt valsts elektroenerģijas ražotājiem uzņēmumiem.

EKL 90. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav pieļauts tāds pats likumdošanas pasākums apstākļos, kad par elektroenerģijas veikto pārvadi iekasēto maksājumu rezultātā gūtie ienākumi tikai daļēji tiek izmantoti, lai segtu neatbilstošās tirgus izmaksas, proti, ja summa, ko iekasējusi izraudzītā sabiedrība, kompensē tikai daļu no izdevumiem, kas radušies saistībā ar valsts pārvadīto elektrību;

2)

EKL 87. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka summas, kas izmaksātas izraudzītajai sabiedrībai atbilstoši 2000. gada 21. decembra pārejas likuma par elektroenerģijas ražošanas nozari (Overgangswet Elektriciteitsproductiesector) 9. pantam, ir valsts atbalsts šīs EK līguma normas nozīmē, ja vien tās rada saimniecisku priekšrocību, nevis kompensāciju, kas ir atlīdzība par pakalpojumiem, ko sniegusi izraudzītā sabiedrība, lai izpildītu sabiedriskā pakalpojuma pienākumus.


(1)  OV C 178, 29.7.2006.