Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas

(EKL 234. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas

(EKL 234. pants)

3. Eiropas Savienība – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Protokols, ar kuru iekļauj Šengenas acquis – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu – Ne bis in idem princips

(Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 54. pants)

4. Eiropas Savienība – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Protokols, ar kuru iekļauj Šengenas acquis – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu – Ne bis in idem princips

(Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 54. pants)

Summary

1. Sadarbības ietvaros starp Tiesu un valsts tiesām, ko ievieš EKL 234. pants, tikai valsts tiesnesis, kas izskata lietu un kas ir atbildīgs par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpašo raksturu, var novērtēt, ņemot vērā lietas specifiskās īpašības, gan to, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu atbilstību. Tādējādi, tā kā uzdotie prejudiciālie jautājumi ir par Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jāpieņem lēmums.

Tiesa var atteikties pieņemt lēmumu par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka pieprasītajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvā pastāvošo faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav darīti zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai uz tai uzdotajiem jautājumiem sniegtu lietderīgu atbildi.

(sal. ar 33. un 34. punktu)

2. Ja Tiesai atbilstoši EKL 234. pantam konkrētā tiesvedībā nav kompetences piemērot Kopienu tiesību normu, un tāpēc tā nevar kvalificēt valsts tiesību normu atbilstoši šai Kopienu tiesību normai, tā tomēr tiesu sadarbības ietvaros, ko ievieš šis pants, var, balstoties uz lietas materiāliem, sniegt valsts tiesai Kopienu tiesību daļēju interpretāciju, kas tai šķiet lietderīga šo noteikumu seku vērtējumā.

(sal. ar 37. punktu)

3. Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka kritērijs, kam ir nozīme šī panta piemērošanā, ir nodarījuma būtības kvalificēšana, ko saprot kā konkrētu apstākļu, kas nedalāmi savstarpēji saistīti, esamību neatkarīgi no šo nodarījumu vai aizsargājamo juridisko interešu juridiskās kvalifikācijas.

Attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar narkotiskām vielām, pirmkārt, netiek pieprasīts, lai minēto narkotisko vielu daudzums divās attiecīgajās Līgumslēdzējās pusēs vai personas, kuras, iespējams, piedalījās nodarījumā, būtu identiski. Tādējādi nav izslēgts, ka situācija, kurā nav šādas nodarījuma identitātes, veido faktisko apstākļu kopumu, kuri pēc to rakstura vien ir nedalāmi savstarpēji saistīti. Otrkārt, nodarījumi par to pašu narkotisko vielu eksportu un importu, kas ir sodāmi un par kuriem pret personu tiek veikta kriminālvajāšana dažādās šīs konvencijas Līgumslēdzējās valstīs, principā ir uzskatāmi par “tiem pašiem nodarījumiem” šī 54. panta izpratnē un to izvērtēšana jāveic kompetentajām starptautiskajām iestādēm.

(sal. ar 48.–51. punktu, 53. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

4. Princips ne bis in idem , kas ir paredzēts Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu ( CAAS ), 54. pantā, kura mērķis ir izvairīties no tā, ka pret personu, kas izmanto tiesības uz brīvu pārvietošanos, tiek veikta kriminālvajāšana par tiem pašiem nodarījumiem vairāku dalībvalstu teritorijās, ir piemērojams Līgumslēdzējas valsts tiesu nolēmumam, ar kuru apsūdzētais ir galīgi attaisnots pierādījumu trūkuma dēļ.

Pamata klauzula, kas ir ietverta vienīgajā CAAS 54. pantu veidojošajā teikumā, nekādā veidā neatsaucas uz galīgā sprieduma saturu. Tikai pakārtotā klauzulā 54. pants skar notiesāšanas gadījumu, nosakot, ka šajā gadījumā uz kriminālvajāšanas aizliegumu attiecas specifisks nosacījums. Ja vispārējā norma, kas ir ietverta pamata klauzulā, būtu piemērojama tikai spriedumiem, ar ko pasludina personas notiesāšanu, tad būtu lieki precizēt, ka speciālā norma ir piemērojama notiesājošā gadījumā.

Turklāt, ja šis 54. pants netiktu piemērots galīgam attaisnojošam lēmumam pierādījumu trūkuma dēļ, tad tiktu apdraudēta tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošana.

Visbeidzot, kriminālprocesa uzsākšana citā Līgumslēdzējā valstī par tiem pašiem nodarījumiem gadījumā, kad pastāv galīgs attaisnojums pierādījumu trūkuma dēļ, pārkāptu tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus. Apsūdzētajam būtu jābaidās no jaunas kriminālvajāšanas citā Līgumslēdzējā valstī, pat ja par tiem pašiem nodarījumiem jau ir pieņemts galīgais spriedums.

(sal. ar 56.–59. punktu, 61. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)