Lieta C‑316/04
Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie
pret
College voor de toelating van bestrijdingsmiddelen
(College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Atļauja laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus un biocīdos produktus – Direktīva 91/414/EEK – 8. pants – Direktīva 98/8/EK – 16. pants – Dalībvalstu pilnvaras pārejas periodā
Ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [F. G. Jacobs] secinājumi, sniegti 2005. gada 14. jūlijā
Tiesas spriedums (otrā palāta) 2005. gada 10. novembrī
Sprieduma kopsavilkums
1. Tiesību aktu tuvināšana — Biocīdie produkti — Direktīva 98/8 — Iepriekšēja atļauja laišanai tirgū — Pārejas pasākumi — Pienākums “atturēties no jebkādas darbības” — Neesamība — Dalībvalstu pienākumi transponēšanas termiņā — Pienākums nepieņemt noteikumus, kas var būtiski kavēt direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu — Valsts tiesas vērtējums
(EKL 10. panta otrā daļa un 249. panta trešā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8 16. panta 1. punkts)
2. Lauksaimniecība — Tiesību aktu tuvināšana — Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū — Direktīva 91/414 — Dalībvalsts dota atļauja savā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvas vielas, kuras nav paredzētas I pielikumā, un kas tirgū bija pieejami jau divus gadus pēc direktīvas izziņošanas — Pienākums ievērot direktīvas 4. panta vai 8. panta 3. punkta prasības — Neesamība
(Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts)
3. Tiesību aktu tuvināšana — Biocīdie produkti — Direktīva 98/8 — Iepriekšēja atļauja laišanai tirgū — Pārejas pasākumi — 16. panta piemērošanas joma, kas identiska Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkta piemērošanas jomai
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8 16. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts)
4. Lauksaimniecība — Tiesību aktu tuvināšana — Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū — Direktīva 91/414 — Minēto produktu pārskatīšana — Jēdziens — Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz novērtēšanu, kuras rezultātā aktīva viela var tikt norādīta [atļauto aktīvo vielu sarakstā], lai pilnībā varētu atļaut [izmantot] vai reģistrēt augu aizsardzības līdzekļus, kas to satur — Valsts tiesas vērtējums — Kritēriji
(Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts)
5. Lauksaimniecība — Tiesību aktu tuvināšana — Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū — Direktīva 91/414 — Minēto produktu pārskatīšana — Dalībvalsts dota atļauja savā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvas vielas, kuras nav paredzētas I pielikumā, un kas tirgū bija pieejami jau divus gadus pēc direktīvas izziņošanas — Prasības par sniedzamo informāciju — Piemērojamība
(Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts)
1. Direktīvas 98/8 par biocīdo produktu laišanu tirgū 16. panta 1. punkts, kas paredz pārejas periodu, kura laikā dalībvalstīm ir tiesības turpināt piemērot savas valstu sistēmas, pat ja tās neatbilst minētās direktīvas prasībām, ir interpretējams tādā veidā, ka tas nerada pienākumu “atturēties no jebkāda veida darbības”. EKL 10. panta otrā daļa un 249. panta trešā daļa, kā arī Direktīva 98/8 tomēr paredz, ka šīs direktīvas 16. panta 1. punktā paredzētajā pārejas periodā dalībvalstis atturas pieņemt tādus noteikumus, kas varētu būtiski kavēt tajā paredzētā rezultāta sasniegšanu. Valsts tiesai ir jānovērtē, vai iepriekš minēto var attiecināt uz valsts noteikumiem, kuru likumība tai ir jāpārbauda.
(sal. ar 43. un 44. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Direktīvas 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 8. panta 2. punkts ir interpretējams tādā veidā, ka gadījumā, ja dalībvalsts atļauj savā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvās vielas, kuras nav paredzētas minētās direktīvas I pielikumā, un kas tirgū bija pieejami jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas dienas, tai nav jāievēro šīs pašas direktīvas 4. panta vai 8. panta 3. punkta noteikumi.
(sal. ar 57. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
3. Direktīvas 98/8 par biocīdo produktu laišanu tirgū 16. panta 1. punktam, kas paredz pārejas periodu, kura laikā dalībvalstīm ir tiesības turpināt piemērot savas valstu sistēmas, pat ja tās neatbilst minētajai direktīvai, ir tāda pati nozīme kā Direktīvas 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 8. panta 2. punktam, kurš ļauj dalībvalstij pārejas periodā atļaut savā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvas vielas, kuras nav paredzētas I pielikumā, un kas tirgū bija pieejami jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas.
(sal. ar 63. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
4. Pārskatīšana Direktīvas 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nozīmē liecina par to, ka par attiecīgo augu aizsardzības līdzekli jau ir izsniegta atļauja un ka pārskatīšanas brīdī tā vēl ir derīga. Turklāt no minētās direktīvas 4. panta 5. punkta un 8. panta 3. punkta izriet, ka šīs pārskatīšanas priekšmets nav konkrētas aktīvās vielas, bet gan augu aizsardzības līdzekļa kā galaprodukta atkārtota novērtēšana un ka šāda pārskatīšana tiek veikta nevis pēc ieinteresēto personu, bet gan pēc valsts iestāžu ierosmes. Valsts tiesai ir jānovērtē, vai kādā valsts likuma par augu aizsardzības līdzekļiem noteikumā paredzēta novērtēšana, kuras rezultātā aktīva viela var tikt norādīta [atļauto aktīvo vielu sarakstā], lai pilnībā varētu atļaut [izmantot] vai reģistrēt augu aizsardzības līdzekļus, kas to satur, atbilst visām pazīmēm, kas raksturīgas pārskatīšanai Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta nozīmē, un it īpaši saistībā ar pārskatīšanu norādītajām pazīmēm.
(sal. ar 67.–69. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)
5. Direktīvas 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 8. panta 3. punkts, kurš paredz, ka gadījumā, ja dalībvalstis pārskata augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu, kura nav iekļauta I pielikumā, un kas tirgū bija pieejami jau divus gadus pēc direktīvas izziņošanas, kā arī pirms šādas pārskatīšanas, tās piemēro 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā un c)–f) apakšpunktā paredzētās prasības atbilstoši valsts noteikumiem par sniedzamo informāciju, ir interpretējams tādā veidā, ka tajā ir iekļauti noteikumi tikai saistībā ar informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas.
(sal. ar 74. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)
TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2005. gada 10. novembrī (*)
Atļauja laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus un biocīdos produktus – Direktīva 91/414/EEK – 8. pants – Direktīva 98/8/EK – 16. pants – Dalībvalstu pilnvaras pārejas periodā
Lieta C‑316/04
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 22. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 26. jūlijā, tiesvedībā
Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie
pret
College voor de toelating van bestrijdingsmiddelen,
piedaloties
3M Nederland BV u.c.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši J. Makarčiks [J. Makarczyk], R. Šintgens [R. Schintgen], Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Klučka [J. Klučka] (referents),
ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs],
sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 2. jūnijā,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie vārdā – J. Rutemans [J. Rutteman], pārstāvis,
– 3M Nederland BV u.c. vārdā – D. Velbruks [D. Waelbroeck], advokāts,
– Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster], J. H. M. van Bakela [J. G. M. van Bakel] un K. M. Viselsa [C. M. Wissels], pārstāves,
– Dānijas valdības vārdā – A. Rābils Jakobsens [A. Rahbøl Jacobsen], pārstāvis, kam palīdz P. Bjerings [P. Biering], advokat,
– Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un R. Lūsli‑Surana [R. Loosli‑Surrans], pārstāvji,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – B. Dohertijs [B. Doherty] un M. van Beks [M. van Beek], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2005. gada 14. jūlijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt pārejas noteikumus, kas paredzēti Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.), un tos, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 1. lpp.).
2 Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar prāvu starp Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie (turpmāk tekstā – “Stichting”) un College voor de toelatig van bestrijdingsmiddelen [Padome, kas izsniedz atļaujas pesticīdu laišanai tirgū] (turpmāk tekstā – “College”) jautājumā par Nīderlandes tiesībās paredzēto procedūru un nosacījumiem, kas jāievēro, lai varētu izsniegt atļauju pesticīdu laišanai tirgū.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
Direktīva 91/414
3 Saskaņā ar Direktīvas 91/414 2. panta 1. punktu augu aizsardzības līdzekļi ir “aktīvas vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvas vielas tādā formā, kādā tās tiek piegādātas lietotājam”, un kas galvenokārt paredzētas augu vai augu produktu aizsardzībai pret kaitīgiem organismiem. Saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 4. punktu aktīvās vielas ir definētas kā “vielas vai mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, kas vispārēji vai konkrēti iedarbojas” uz kaitīgiem organismiem vai uz augiem, augu daļām vai augu produktiem.
4 Saskaņā ar Direktīvas 91/414 3. panta 1. punktu augu aizsardzības līdzekļus nevar laist tirgū un izmantot dalībvalstī, ja vien tās kompetentās iestādes nav to atļāvušas atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem.
5 Saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, ka augu aizsardzības līdzeklis tiek atļauts tikai tad, “ja tā sastāvā esošās aktīvās vielas ir uzskaitītas I pielikumā un ja [ir izpildīti] visi minētajā pielikumā izklāstītie nosacījumi”, kā arī nosacījumi, kas paredzēti tā paša panta 1. punkta b)–f) apakšpunktā.
6 Direktīvas 91/414 4. panta 5. punkts ir formulēts šādi:
“Atļaujas var pārskatīt jebkurā laikā, ja ir norādes, ka kāda no 1. punktā minētajām prasībām vairs netiek ievērota. Šādos gadījumos dalībvalstis var pieprasīt, lai atļaujas pieteikuma iesniedzējs vai persona, kurai saskaņā ar 9. pantu ir atļauts paplašināt piemērošanas jomu, iesniedz sīkāku [papildu] informāciju, kas nepieciešama pārskatīšanai. Ja nepieciešams, atļauju var pagarināt uz laiku, kāds nepieciešams, lai pabeigtu pārskatīšanu un iesniegtu šādu sīkāku [papildu] informāciju.”
7 Minētās direktīvas 8. pants attiecas uz pārejas un izņēmuma pasākumiem. Šī panta 1. punktā ir precizētas prasības, kas ir jāizpilda, lai varētu izsniegt atļauju tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū, kuri satur kādu tās pašas direktīvas I pielikumā neiekļautu aktīvu vielu un kuri divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas vēl nebija pieejami tirgū.
8 Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts paredz:
“Atkāpjoties no 4. panta un neierobežojot 3. punktu vai Direktīvu 79/117/EEK, 12 gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū savā teritorijā, kas satur I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas, kuras jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas datuma.
[..]”
9 Tā paša 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka “saskaņā ar 2. punktu, pārskatot tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu, kā arī pirms šādas pārskatīšanas dalībvalstis piemēro 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā un c)–f) apakšpunktā noteiktās prasības saskaņā ar attiecīgo valstu noteikumiem par iesniedzamajiem datiem”.
10 Saskaņā ar Direktīvas 91/414 13. panta 6. punktu “attiecībā uz aktīvajām vielām, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, dalībvalstis, pienācīgi ievērojot Līguma noteikumus, var turpināt piemērot iepriekšējos attiecīgās valsts noteikumus par datu prasībām, kamēr šādas vielas nav iekļautas I pielikumā”.
11 Atbilstoši minētās direktīvas 23. pantam tā bija jāievieš “divu gadu laikā no tās izziņošanas dienas”.
Direktīva 98/8
12 Saskaņā ar Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu biocīdie produkti ir definēti kā “aktīvās vielas un [..] preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas un kas lietotājam piegādātajā veidā paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu vai padarītu nekaitīgus jebkādus kaitīgus organismus, kā arī lai kavētu to iedarbību vai jebkādā citā veidā ķīmiski vai bioloģiski apkarotu tos”.
13 Saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punktu “dalībvalstis nosaka, ka biocīdo produktu nedrīkst laist tirgū un izmantot tās teritorijā, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar šo direktīvu”.
14 Tās pašas direktīvas 5. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis atļauj biocīdo produktu tikai tad, ja “tajā iekļautā(‑s) aktīvā(‑s) viela(‑s) ir minēta(‑s) I vai IA pielikumā un ja ir izpildītas visas prasības, kas izklāstītas šajos pielikumos”, kā arī ja ir izpildīti daži citi nosacījumi.
15 Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā, kas attiecas uz pārejas pasākumiem, ir paredzēts, ka “desmit gadus [..] dalībvalsts var turpināt piemērot tās pašreizējo sistēmu vai praksi biocīdo produktu laišanai tirgū. It īpaši saskaņā ar tās noteikumiem dalībvalsts var atļaut savā teritorijā laist tirgū biocīdo produktu, kas satur I vai IA pielikumā neminētu aktīvo vielu [..]”. Tomēr ne vēlāk kā pēc 24 mēnešiem, skaitot no minētās direktīvas stāšanās spēkā, šīs aktīvās vielas tirgū jālaiž kā biocīda produkta aktīvas vielas nolūkiem, kas nav zinātnisks pētījums un izstrādne vai tehnoloģiskā procesa pētījums vai izstrādne.
16 Saskaņā ar šī paša panta 5. punktu “2. punktā minētajā pārejas periodā turpina piemērot noteikumus, kas iekļauti Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvā 83/189/EEK, [ar ko paredz] kārtību informācijas nodrošināšanai tehnisko standartu un regulu [noteikumu] jomā”.
17 Tās pašas direktīvas 34. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīs stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā. Saskaņā ar tās 35. pantu šī direktīva “stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas”, proti, 1998. gada 14. maijā.
Valsts tiesiskais regulējums
18 2. panta 1. punktā 1962. gada likumā par pesticīdiem (Bestrijdingsmiddelenwet) (Stb. 1962, Nr. 288) redakcijā, kas bija piemērojama laikā, kad radās ar pamata lietu saistītie faktiskie apstākļi (turpmāk tekstā – “Bmw”) ir noteikts:
“Nīderlandē ir aizliegts piegādāt, turēt vai glabāt, ievest vai izmantot jebkāda veida pesticīdus, attiecībā uz kuriem nav pierādīts, ka tie ir atļauti saskaņā ar šo likumu vai – ja runa ir par biocīdu produktiem, kas rada nelielu risku – ka tie ir reģistrēti.”
19 Bmw 3. panta 1. punktā ir paredzēts transponēt galvenokārt Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta noteikumus. Šī 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1.–10. punktā ir iekļauti noteikumi, kas būtībā atbilst minētā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā iekļautajiem noteikumiem, un tā paša 3. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktā ir paredzēti nosacījumi, kas atbilst minētā 4. panta 1. punkta c)–e) apakšpunkta nosacījumiem.
20 Bmw 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts transponēt Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus.
21 Šī paša likuma 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka lēmumus, kas saistīti ar pesticīdu atļaušanu un reģistrāciju, pieņem College, ja ir iesniegts atbilstošs lūgums.
22 Bmw 25.d pants ir formulēts šādi:
“1. Atkāpjoties no 3. un 3.a panta, kā arī 4. panta 1. punkta un 5. panta 1. punkta vai to piemērošanai pieņemtajiem noteikumiem, augu aizsardzības līdzekli, kura sastāvā esošu vienu vai vairākas aktīvās vielas College ir norādījusi [atļauto aktīvo vielu sarakstā], pilnībā atļauj vai reģistrē, sākot no 3. punktā paredzētās dienas.
2. Lai noteiktu 1. punktā paredzētu aktīvo vielu, ņem vērā šīs vielas ietekmi, kas paredzēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta 3.–10. punktā.
3. Atļauja vai reģistrācija [..], atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, ir spēkā līdz dienai, kad ir ieviesta Kopienu tiesību norma, kas attiecas uz konkrēto aktīvo vielu 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka jebkurā gadījumā tā paliek spēkā arī pēc 2003. gada 26. jūlija vai 2010. gada 15. maija, ja ne vēlāk kā vienā vai otrā no šiem datumiem nav pieņemta neviena Kopienu tiesību norma, kura norādītu uz to, vai konkrēto aktīvo vielu var izmantot kā sastāvdaļu augu aizsardzības līdzeklī vai biocīdā produktā.
[..]”
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
23 2002. gada 12. jūnijā Stichting iesniedza sūdzību par tajā pašā dienā pieņemto lēmumu, ar kuru College bija izstrādājusi aktīvo vielu sarakstu atbilstoši Bmw 25.d pantam un pēc savas ierosmes izsniedza šajā pašā pantā paredzētās atļaujas.
24 Ar 2004. gada 12. maija lēmumu College atzina Stichting iebildumus par nepamatotiem.
25 2004. gada 28. maijā Stichting par šo lēmumu iesniedza prasību College van Beroep voor hetbedrijfsleven [Apelācijas tiesai tirdzniecības un rūpniecības jautājumos], kas, izskatot lietu pēc būtības saistībā ar problēmu, kura attiecas uz Bmw 25.d panta saderību ar Direktīvas 91/414 un Direktīvas 98/8 pārejas noteikumiem, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:
“1) a) Vai direktīvas par augu aizsardzības līdzekļiem 8. pantu valsts tiesnesis var piemērot pēc šīs direktīvas 23. pantā paredzētā termiņa beigām?
b) Vai direktīvas par biocīdiem produktiem 16. pantu valsts tiesnesis var piemērot pēc šīs direktīvas 34. pantā paredzētā termiņa beigām?
2) Vai direktīvas par biocīdiem produktiem 16. pants ir interpretējams tā, ka tam ir tāda pati nozīme kā direktīvas par augu aizsardzības līdzekļiem 8. panta 2. punktam?
3) Vai direktīvas par biocīdiem produktiem 16. panta 1. punkts ir interpretējams tā, ka tas rada pienākumu atturēties no jebkādas darbības?
Ja atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša:
Vai direktīvas par biocīdiem produktiem 16. panta 1. punkts nosaka ierobežojumus grozījumu izdarīšanai valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz biocīdo produktu laišanu tirgū un, ja nosaka, tad kādus tieši?
4) Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša:
a) Vai direktīvas par augu aizsardzības līdzekļiem 8. panta 2. punkts ir interpretējams tā, ka gadījumā, ja dalībvalsts atļauj tās teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kuri satur aktīvas vielas, kas nav paredzētas I pielikumā, un kuri bija pieejami tirgū jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, [dalībvalstij] ir jāievēro šīs direktīvas 4. panta noteikumi?
b) Vai direktīvas par augu aizsardzības līdzekļiem 8. panta 2. punkts ir interpretējams tā, ka gadījumā, ja dalībvalsts atļauj tās teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir I pielikumā neparedzētas vielas un kas bija pieejami tirgū jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, [dalībvalstij] ir jāievēro šīs direktīvas 8. panta 3. punkta noteikumi?
5) Vai direktīvas par augu aizsardzības līdzekļiem 8. panta 3. punkts ir interpretējams tā, ka, veicot pārskatīšanu, jāveic arī novērtējums, kurā tiek ņemta vērā aktīvās vielas ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī uz vidi un, pamatojoties uz kuru, šī aktīvā viela tiek norādīta [atļauto aktīvo vielu sarakstā], kā rezultātā augu aizsardzības līdzeklis, kura sastāvā ir aktīvā viela, tiek pilnībā atļauts vai reģistrēts?
6) Vai direktīvas par augu aizsardzības līdzekļiem 8. panta 3. punkts ir interpretējams tā, ka tajā ir iekļauti noteikumi tikai attiecībā uz datu sniegšanu pirms pārskatīšanas, vai arī tas interpretējams tā, ka tajā minētajiem nosacījumiem ir nozīme arī saistībā ar veidu, kādā šī pārskatīšana jāorganizē un jāveic?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pieņemamību
26 Tiesā iesniegtajos apsvērumos Francijas valdība vispirms izsaka šaubas attiecībā uz dažu uzdoto jautājumu pieņemamību.
27 Vispirms tā norāda, ka iesniedzējtiesa pirmā jautājuma pirmajā daļā atsaucas uz visu Direktīvas 91/414 8. pantu, neprecizējot, par kuru no šī panta punktiem, kuros ir paredzētas ļoti atšķirīgas situācijas, ir runa. Francijas valdība uzskata, ka minētās direktīvas 23. pants attiecas tikai uz to, kā piemērot tās 10. panta 1. punkta otro ievilkumu par savstarpējas atzīšanas procedūrām saistībā ar dažām Direktīvas 91/414 4. panta prasībām. Tā rezultātā pirmā jautājuma pirmā daļa, kas attiecas uz tās pašas direktīvas 8. panta interpretāciju, nav pieņemama, jo atbilde nav vajadzīga pamata prāvas atrisināšanai.
28 Visbeidzot, Francijas valdība norāda, ka pirmā jautājuma otrā daļa, kā arī otrais un trešais jautājums, kas attiecas uz Direktīvas 98/8 interpretāciju, nav pieņemami, jo pamata prāva ir saistīta ar augu aizsardzības līdzekļiem, nevis biocīdiem produktiem.
29 Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, Tiesai un valsts tiesām sadarbojoties atbilstoši EKL 234. pantam, tikai valsts tiesnesim, kas izskata [pamata] lietu un kas ir atbildīgs par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpašo raksturu, jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu atbilstība. Tādējādi, tā kā uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecas uz Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jāpieņem lēmums (skat. it īpaši 1995. gada 15. decembra spriedumu lietā C‑415/93 Bosman u.c., Recueil, I‑4921. lpp., 59. punkts, un 2002. gada 19. februāra spriedumu lietā C‑35/99 Arduino, Recueil, I‑1529. lpp., 24. punkts).
30 Tiesa tomēr ir norādījusi arī, ka izņēmuma gadījumos tai ir jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa pie tās vērsusies, lai pārbaudītu savu pašas atbilstošo kompetenci (šajā sakarā skat. 1981. gada 16. decembra spriedumu lietā 244/80 Foglia, Recueil, 3045. lpp., 21. punkts). [Tiesa] var atteikties pieņemt lēmumu par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka pieprasītajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvā pastāvošo faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav darīti zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai atbilstoši atbildētu uz tai uzdotajiem jautājumiem (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Bosman, 61. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Arduino, 25. punkts).
31 Šajā gadījumā nav acīmredzams, ka iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi būtu saistīti ar kādu no minētajiem gadījumiem.
32 Pirmkārt, kaut arī College van Beroep voor het bedrijfsleven sava pirmā jautājuma pirmajā daļā nav norādījusi tos Direktīvas 91/414 8. panta punktus, uz kuriem šis jautājums attiecas, šī tiesa tomēr Tiesai ir darījusi zināmus visus apstākļus, kas vajadzīgi, lai tā varētu sniegt atbilstošu atbildi. No iesniedzējtiesas lēmuma neapšaubāmi izriet, ka College van Beroep voor het bedrijfsleven [pirmā jautājuma pirmā daļa] attiecas uz minētā 8. panta 2. un 3. punktu, jo tie attiecas uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir tās pašas direktīvas I pielikumā neminētas aktīvas vielas un kas tirgū ir pieejami jau divus gadus pēc tās izziņošanas, kā arī minētās direktīvas 23. panta 1. punktu, jo tajā ir noteikts transponēšanas termiņš, kas ir divi gadi, skaitot no šīs pašas direktīvas izziņošanas dienas.
33 Otrkārt, nevar apgalvot, ka Direktīvas 98/8 interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata lietā pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu vai ka norādītā problēma ir hipotētiska, jo gan no iesniedzējtiesas lēmuma, gan no Nīderlandes valdības apsvērumiem izriet, ka ar Bmw 25.d pantu ir paredzēts transponēt ne tikai Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktu, bet arī Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktu.
34 Tādējādi visi uzdotie jautājumi ir pieņemami.
Par lietas būtību
Par trešo jautājumu
35 Uzdodot trešo jautājumu, kas jāaplūko vispirms, iesniedzējtiesa jautā, vai Direktīvas 98/8 16. panta 1. punkts ir interpretējams tā, ka tas rada pienākumu “atturēties no jebkādas darbības”, un vai šajā pantā ir iekļauti citi dalībvalstu tiesību ierobežojumi pārejas periodā izdarīt grozījumus savās esošajās atļauju izsniegšanas sistēmās.
36 Stichting uzskata – tas, ka Direktīvā 91/414 nav frāzes “turpināt piemērot savu spēkā esošo sistēmu vai praksi”, kāda ir iekļauta Direktīvas 98/8 16. pantā, norāda uz to, ka sistēma, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu [produktu] laišanai tirgū un kas piemērojama pēdējā minētās direktīvas spēkā stāšanās brīdī, ir jāsaglabā. Grozījumus drīkst veikt tikai tad, ja tā rezultātā tiek izveidota tāda sistēma, kas ir atbilstošāka Direktīvas 98/8 prasībām.
37 Sākumā jānorāda – to, vai, iespējams, pastāv pienākums “atturēties no jebkādas darbības”, nevar secināt no paša Direktīvas 98/8 16. panta 1. punkta formulējuma, kurā nav nekādas skaidras norādes šajā sakarā.
38 Šāds pienākums “atturēties no jebkādas darbības” neizriet arī no Direktīvas 98/8 astoņpadsmitā apsvēruma, saskaņā ar kuru, pirmkārt, “ir jādod iespēja dalībvalstīm uz ierobežotu laiku atļaut biocīdos produktus, kuri neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, sevišķi neparedzētu briesmu gadījumā, kas apdraud cilvēkus, dzīvniekus vai vidi un ko nevar apturēt ar citiem līdzekļiem”, un, otrkārt, “Kopienas kārtībai nebūtu jākavē dalībvalstīm uz ierobežotu laiku savā teritorijā atļaut izmantot biocīdos produktus, kas satur Kopienas sarakstā vēl neiekļautu aktīvo vielu, ja ir iesniegti materiāli, kas [atbilst] Kopienas prasībām, un attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka aktīvā viela un biocīdais produkts atbilst šajā sakarā paredzētiem Kopienas nosacījumiem”.
39 Turklāt, kā 3M Nederland BV u.c. (turpmāk tekstā – “3M Nederland u.c.”), Nīderlandes valdība un Eiropas Kopienu Komisija pamatoti norāda, Direktīvas 98/8 16. panta 5. punktā ir paredzēts, ka Direktīva 83/189, ar ko nosaka kārtību informācijas nodrošināšanai tehnisko standartu un regulu jomā, joprojām ir piemērojama arī pārejas periodā. Jānorāda arī, ka Direktīvas 98/8 34. panta 3. punktā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums darīt Komisijai zināmus visus tos iekšējo tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī pati direktīva. Tā kā pēdējā minētā panta 1. punktā ir paredzēts īpašs veids, kādā tiek darīti zināmi iekšējie pasākumi, kas pieņemti Direktīvas 98/8 transponēšanai, un, ņemot vērā tās 16. panta 5. punkta un 34. panta 3. punkta formulējumu, ir jāsecina, ka minētajā direktīvā bija paredzēts pārejas periodā valsts režīmos izdarīt ne tikai ar tās transponēšanas nodrošināšanu saistītus grozījumus, bet arī cita veida grozījumus.
40 No tā izriet, ka Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā iekļautā frāze “turpināt piemērot savu spēkā esošo sistēmu vai praksi biocīdo produktu laišanai tirgū” nav interpretējama kā tāda, kas uzliek pienākumu “atturēties no jebkādas darbības”.
41 Dalībvalstu tiesības izdarīt grozījumus savās atļauju izdošanas sistēmās biocīdo produktu [laišanai tirgū] tomēr nevajadzētu uzskatīt par neierobežotām.
42 Jāatgādina, ka, kaut arī dalībvalstīm direktīvas transponēšanas pasākumi nav jāpieņem pirms šajā nolūkā paredzētā termiņa beigām, no EKL 10. panta otrās daļas un 249. panta trešās daļas kopā ar pašu direktīvu vienlaicīgas piemērošanas izriet, ka šī termiņa laikā jāatturas pieņemt noteikumus, kas varētu būtiski apdraudēt rezultātu, kādu paredzēts sasniegt ar šo direktīvu (1997. gada 18. decembra spriedums lietā C‑129/96 Inter‑Environnement Wallonie, Recueil, I‑7411. lpp., 45. punkts). Tas pats attiecas uz pārejas periodu, kāds šajā gadījumā paredzēts Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā un kura laikā dalībvalstīm ir tiesības turpināt piemērot savas valstu sistēmas, pat ja tās neatbilst minētās direktīvas prasībām.
43 Tātad valsts tiesai ir jānovērtē, vai iepriekš minēto var attiecināt uz valsts noteikumiem, kuru likumība tai ir jāpārbauda.
44 Tādējādi uz trešo jautājumu ir jāatbild tā, ka Direktīvas 98/8 16. panta 1. punkts ir interpretējams tādā veidā, ka tas nerada pienākumu “atturēties no jebkāda veida darbības”. EKL 10. panta otrā daļa un 249. panta trešā daļa, kā arī Direktīva 98/8 tomēr paredz, ka šīs direktīvas 16. panta 1. punktā paredzētajā pārejas periodā dalībvalstis atturas pieņemt tādus noteikumus, kas varētu būtiski kavēt sasniegt tajā paredzēto rezultātu.
Par ceturto jautājumu
45 Uzdodot ceturto jautājumu, kas ir sadalīts divās daļās, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts ir interpretējams tā, ka gadījumā, ja dalībvalsts atļauj savā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas nav paredzētas šīs pašas direktīvas I pielikumā, un kuri bija pieejami tirgū jau divus gadus pēc tās izziņošanas dienas, ir jāievēro minētās direktīvas 4. panta vai 8. panta 3. punkta noteikumi.
46 Vispirms jānorāda – kā to pamatoti apgalvo 3M Nederland u.c., Nīderlandes valdība un Komisija – ka Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts ir piemērojams, atkāpjoties no šīs pašas direktīvas 4. panta, un ka atšķirībā no minētā 8. panta 1. punkta tajā nav iekļautas prasības, kas jāizpilda, lai varētu tikt izdota atļauja [kāda produkta] laišanai tirgū. Minētā 8. panta 2. punktā tomēr ir norādīts, ka šādu atļauju izdod, neierobežojot šī paša 8. panta 3. punkta noteikumus.
47 Saskaņā ar šī 3. punkta noteikumiem “dalībvalstis piemēro 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā un c)–f) apakšpunktā noteiktās prasības”, “pārskatot augu aizsardzības līdzekļus, kuri satur aktīvo vielu”, kas nav paredzēta Direktīvas 91/414 I pielikumā, un kuri bija pieejami tirgū jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, kā arī pirms šīs pārskatīšanas veikšanas.
48 Kā apgalvo 3M Nederland u.c. un Nīderlandes valdība, šāda pārskatīšana liecina par to, ka augu aizsardzības produktu laišanai tirgū jau ir izsniegta atļauja un ka tā vēl ir derīga. Šādu secinājumu var izdarīt, ņemot vērā Direktīvas 91/414 4. panta 5. punktu, saskaņā ar kuru atļaujas došana laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā esošās aktīvās vielas ir iekļautas šīs direktīvas I pielikumā, jebkurā brīdī var pārskatīt, ja ir pamats uzskatīt, ka kāda no to piešķiršanai izvirzītajām prasībām vairs netiek ievērota.
49 Turklāt, kā jau atzīts 2001. gada 3. maija sprieduma lietā C‑306/98 Monsanto (Recueil, I‑3279. lpp.) 39. punktā, augu aizsardzības līdzekļus dalībvalstis nolemj pārskatīt, ievērojot prasības, kas paredzētas Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā un c)–f) apakšpunktā.
50 Līdz ar to Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts ir interpretējams tā, ka pirms šajā noteikumā paredzētās pārskatīšanas procedūras ir vēl viens posms, kas funkcionāli ar to ir saistīts un kura laikā dalībvalstīm arī ir jāievēro minētās direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā un c)–f) apakšpunktā paredzētās prasības. Šis posms tomēr atšķiras no šīs pašas direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētās atļauju izdošanas procedūras.
51 Līdz ar to nešķiet, ka dalībvalstīm būtu pienākums ievērot Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļas un c)–f) apakšpunkta noteikumus, ja tās nolemj izdot atļauju to attiecīgajā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas nav paredzētas minētās direktīvas I pielikumā, un kuri bija pieejami tirgū jau divus gadus pēc tās izziņošanas dienas. Līdz ar to principā, izsniedzot atļaujas kāda līdzekļa laišanai tirgū, ir piemērojama valsts izstrādātā procedūra.
52 Dānijas un Francijas valdība tomēr pēc būtības norāda, ka, augu aizsardzības līdzekļu [laišanai tirgū] piemērojot Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktā paredzēto atļauju izsniegšanas procedūru, pienākums ievērot tā paša 8. panta 3. punktā paredzētos minētās direktīvas 4. panta noteikumus izriet no abām frāzēm – “neierobežojot 3. punkta noteikumus” un “saskaņā ar 2. punktu, pārskatot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīva viela” – kas iekļautas attiecīgi šī 8. panta 2. un 3. punktā.
53 Šim argumentam nevar piekrist.
54 Kā ģenerāladvokāts jau ir norādījis secinājumu 70.–72. punktā, Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktā izdarītajā norādē uz šī paša panta 3. punktu tikai ir precizēts, ka arī attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru laišanai tirgū atļauja izsniegta atbilstoši valsts tiesību aktu prasībām, saskaņā ar minētā 8. panta 2. punktu ir jāpiemēro pārskatīšanas procedūra un īpašie pārskatīšanas nosacījumi, kas noteikti minētā 8. panta 3. punktā. Vienlaikus frāze “saskaņā ar 2. punktu, pārskatot augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu”, nozīmē, ka Direktīvas 91/414 8. panta 3. punktā paredzētā pārskatīšanas procedūra attiecas uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur aktīvās vielas, kas nav paredzētas šīs direktīvas I pielikumā, un kuri tirgū bija pieejami jau divus gadus pēc tās pašas direktīvas izziņošanas dienas. Tādējādi šī procedūra attiecas uz produktiem, kuru laišanai tirgū ir izsniegta atļauja atbilstoši minētā 8. panta 2. punktam.
55 Šī interpretācija atbilst ar Direktīvu 91/414 ieviestā pārejas režīma struktūrai un mērķim, saskaņā ar kuru pat attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur vielas, kuras nav paredzētas I pielikumā, un ko rezultātā bija atļauts laist tirgū, pamatojoties uz šīs pašas direktīvas 8. panta 2. punktu, paredzēts piemērot pārskatīšanas procedūru, kas, ņemot vērā dažus aspektus, atbilst minētās direktīvas 4. panta 5. punktā paredzētajai vispārējai pārskatīšanas procedūrai.
56 Turklāt attiecībā uz informācijas sniegšanas prasībām, kas izvirzītas personai, kura pieprasa atļauju laist tirgū augu aizsardzības līdzekli, Direktīvas 91/414 13. panta 6. punktā ir paredzēts, ka, ievērojot EK līguma noteikumus, dalībvalstis var turpināt piemērot iepriekšējās valsts tiesību normas, kas paredz prasības jautājumā par informācijas sniegšanu, tik ilgi, kamēr šīs vielas netiek iekļautas minētās direktīvas I pielikumā.
57 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz ceturto jautājumu ir jāatbild tā, ka Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts ir interpretējams tā, ka gadījumā, ja dalībvalsts ļauj savā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvās vielas, kuras nav paredzētas minētās direktīvas I pielikumā, un kas tirgū bija pieejami jau divus gadus pēc tās izziņošanas dienas, tai nav jāievēro šīs pašas direktīvas 4. panta vai 8. panta 3. punkta noteikumi.
Par otro jautājumu
58 Uzdodot otro jautājumu, kas jāaplūko kā nākamais, iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā un Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktā paredzētajiem pārejas režīmiem, neraugoties uz to dažādajiem formulējumiem, ir vienāda nozīme.
59 Šajā sakarā vispirms jānorāda, ka atbilstoši Direktīvas 98/8 divdesmitajam apsvērumam ir jānodrošina cieša koordinācija ar citiem Kopienu tiesību aktiem un it īpaši ar Direktīvu 91/414.
60 Ir svarīgi atgādināt, ka Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkta, kā arī Direktīvas 98/8 16. panta 1. punkta mērķis ir ļaut dalībvalstīm abās šajās direktīvās noteiktajā pārejas periodā piemērot jau esošās valstu atļauju izsniegšanas procedūras tādu produktu laišanai tirgū, uz kuriem attiecas minētās direktīvas un kuri satur aktīvas vielas, kas vēl nav novērtētas Kopienā.
61 Tādējādi, šķiet, nekas nenorāda uz to, ka Kopienas likumdevējs būtu vēlējies šīm direktīvām piešķirt atšķirīgu nozīmi.
62 Šāda interpretācija ir nostiprināta iepriekš minētā sprieduma lietā Monsanto 43. un 44. punktā, kurā Tiesa ir atzinusi, ka ar Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktu ieviestais pārejas režīms atbilst Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā iekļautajam risinājumam.
63 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild tā, ka Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktam ir tāda pati nozīme kā Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktam.
Par piekto jautājumu
64 Uzdodot piekto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai ar Direktīvas 91/414 8. panta 3. punktā paredzēto pārskatīšanu jāsaprot arī novērtēšana Bmw 25.d panta 2. punkta nozīmē, kuras rezultātā aktīva viela var tikt norādīta [atļauto aktīvo vielu sarakstā], lai pilnībā varētu atļaut [izmantot] vai reģistrēt augu aizsardzības līdzekļus, kas to satur.
65 Stichting apgalvo, ka aktīvo vielu norādīšana [atļauto aktīvo vielu sarakstā] Bmw 25.d panta nozīmē jāuzskata par atļauju tās izmantot Direktīvas 91/414 3., 4. un 8. panta nozīmē. Francijas valdība uzskata, ka aktīvu vielu saturošu augu aizsardzības līdzekļu pārskatīšanas jēdziens atbilstoši šīs pašas direktīvas 8. panta 2. punktam ir attiecināms ne tikai uz tādu produktu pārskatīšanu, kuru laišanai tirgū jau ir izsniegta atļauja, bet arī uz jaunu produktu pārbaudi, kuru laišanai tirgū vēl nav izsniegta atļauja un kuri satur aktīvu vielu, kas jau tiek izmantota produktos, kuriem ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo pēdējo minēto noteikumu. Komisija norāda, ka tāpat kā Direktīvas 91/414 8. panta 3. punktā paredzētā produktu pārskatīšanas procedūra, arī Bmw 25.d pantā paredzētā aktīvo vielu novērtēšana tiek veikta pēc valsts iestāžu ierosinājuma. Tā rezultātā Stichting, Francijas valdība un Komisija secina, ka minētā novērtēšana ir uzskatāma par pārskatīšanu un, to veicot, ir jāievēro minētā 8. panta 3. punktā paredzētās prasības.
66 3M Nederland u.c., kā arī Nīderlandes valdība savukārt norāda, ka Direktīvas 91/414 8. panta 3. punktam un Bmw 25.d pantam ir atšķirīgs priekšmets un piemērošanas joma. Pirmais no šiem pantiem ir piemērojams tikai tad, ja tiek pārskatīti produkti, attiecībā uz kuriem vēl ir spēkā esoša atļauja, kā tas apstiprināts iepriekš minētā sprieduma lietā Monsanto 34. punktā, savukārt otrais minētais pants ir piemērojams tikai attiecībā uz pesticīdiem, attiecībā uz kuriem izsniegto atļauju derīguma termiņš drīz beigsies. Turklāt, ņemot vērā atšķirīgās terminu “pārskatīšana” un “pārbaudīšana” definīcijas, ne automātisku atļauju termiņa pagarināšanu, ne aktīvo vielu novērtēšanu, kurā saskaņā ar Bmw 25.d pantu ir ņemta vērā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī uz vidi, nevajadzētu uzskatīt par pārskatīšanu Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta nozīmē.
67 Šajā sakarā, kā jau ir atzīts šī sprieduma 48. punktā, ir jāatgādina, ka pārskatīšana Direktīvas 91/414 nozīmē liecina par to, ka par attiecīgo augu aizsardzības līdzekli jau ir izsniegta atļauja un ka pārskatīšanas brīdī tā vēl ir derīga.
68 Turklāt no Direktīvas 91/414 4. panta 5. punkta un 8. panta 3. punkta izriet, ka šīs pārskatīšanas priekšmets nav konkrētas aktīvās vielas, bet gan augu aizsardzības līdzekļa kā galaprodukta atkārtota novērtēšana un ka šāda pārskatīšana tiek veikta nevis pēc ieinteresēto personu, bet gan pēc valsts iestāžu ierosmes.
69 Līdz ar to uz piekto jautājumu ir jāatbild tā, ka valsts tiesai ir jānovērtē, vai Bmw 25.d panta 2. punktā paredzētā novērtēšana atbilst visām pazīmēm, kas raksturīgas pārskatīšanai Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta nozīmē, un it īpaši tām, kuras norādītas šī sprieduma 67. un 68. punktā.
Par sesto jautājumu
70 Uzdodot sesto jautājumu, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai Direktīvas 91/414 8. panta 3. punktā ir iekļauti noteikumi tikai saistībā ar informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas vai arī tas interpretējams tā, ka tajā iekļautie noteikumi reglamentē arī veidu, kādā pārskatīšana jāorganizē un jāveic.
71 Šajā sakarā šī sprieduma 47. punktā jau ir norādīts, ka saskaņā ar Direktīvas 91/414 8. panta 3. punktu dalībvalstis piemēro minētās direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā un c)–f) apakšpunktā paredzētās prasības, “pārskatot augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu”, kura nav paredzēta tās pašas direktīvas I pielikumā, un kas tirgū ir pieejami jau divus gadus pēc tās izziņošanas, kā arī pirms šādas pārskatīšanas. No Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta izriet, ka dalībvalstis šīs prasības piemēro saskaņā ar valsts noteikumiem par sniedzamo informāciju.
72 Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā paredzētās prasības attiecas uz augu aizsardzības līdzekļu drošumu un efektivitāti. Tās pašas direktīvas 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums noteikt maksimālos atlieku daudzumus un paziņot tos Komisijai apstiprināšanai. Ņemot vērā šos kritērijus, dalībvalstis nolemj pārskatīt augu aizsardzības līdzekļus (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Monsanto, 39. punkts).
73 Turklāt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 88. punktā, ir jāsecina, ka Direktīvas 91/414 8. panta 3. punktā nav nevienas normas, kas attiektos uz pārskatīšanas organizāciju un veikšanu.
74 Šajos apstākļos uz sesto jautājumu ir jāatbild tā, ka Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts ir interpretējams tādā veidā, ka tajā ir iekļauti noteikumi tikai saistībā ar informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas.
Par pirmo jautājumu
75 Uzdodot pirmo jautājumu, kas ir sadalīts divās daļās, iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Direktīvas 91/414 8. panta 2. un 3. punktam un Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktam ir tieša iedarbība pēc tam, kad ir beigušies termiņi, kas noteikti minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesībās.
76 Ņemot vērā uz citiem jautājumiem sniegtās atbildes, uz šo pirmo jautājumu nav jāatbild.
77 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstu pienākums – kas izriet no kādas direktīvas – sasniegt tajā paredzēto rezultātu, kā arī dalībvalstu pienākums atbilstoši EKL 10. pantam veikt visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas ir piemēroti šī pienākuma izpildes nodrošināšanai, attiecas uz visām šo valstu iestādēm, to skaitā tiesu iestādēm atbilstoši to kompetencei (skat. it īpaši 1984. gada 10. aprīļa spriedumu lietā 14/83 Von Colson un Kamann, Recueil, 1891. lpp., 26. punkts, un 1990. gada 13. novembra spriedumu lietā C‑106/89 Marleasing, Recueil, I‑4135. lpp., 8. punkts).
78 Tāpēc, piemērojot valsts tiesību aktus un it īpaši tāda tiesiskā regulējuma noteikumus, par kādu ir runa šajā gadījumā, kas īpaši pieņemts, lai izpildītu kādas direktīvas prasības, valsts tiesai valsts tiesību akti jāinterpretē, cik vien iespējams ņemot vērā attiecīgās direktīvas saturu un mērķi, lai sasniegtu tajā paredzēto rezultātu un tādējādi izpildītu EKL 249. panta trešo daļu (šajā sakarā skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Von Colson un Kamann, 26. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Marleasing, 8. punkts).
Par tiesāšanās izdevumiem
79 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū 16. panta 1. punkts ir interpretējams tādā veidā, ka tas nerada pienākumu “atturēties no jebkāda veida darbības”. EKL 10. panta otrā daļa un 249. panta trešā daļa, kā arī Direktīva 98/8 tomēr paredz, ka šīs direktīvas 16. panta 1. punktā paredzētajā pārejas periodā dalībvalstis atturas pieņemt tādus noteikumus, kas varētu būtiski kavēt sasniegt tajā paredzēto rezultātu;
2) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 8. panta 2. punkts ir interpretējams tādā veidā, ka gadījumā, ja dalībvalsts atļauj savā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvās vielas, kuras nav paredzētas minētās direktīvas I pielikumā, un kas tirgū bija pieejami jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas dienas, tai nav jāievēro šīs pašas direktīvas 4. panta vai 8. panta 3. punkta noteikumi;
3) Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktam ir tāda pati nozīme kā Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktam;
4) iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai 1962. gada Likuma par pesticīdiem (Bestrijdingsmiddelenwet) 25.d panta 2. punktā paredzētā novērtēšana atbilst visām pazīmēm, kas raksturīgas pārskatīšanai Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta nozīmē;
5) Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts ir interpretējams tādā veidā, ka tajā ir iekļauti noteikumi tikai saistībā ar informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas;
6) uz pirmo jautājumu nav jāatbild.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – holandiešu.