ĢENERĀLADVOKĀTA L. A. HĒLHUDA [L. A. GEELHOED] SECINĀJUMI,
sniegti 2004. gada 9. septembrī (1)
Lieta C-79/03
Eiropas Kopienu Komisija
pret
Spānijas Karalisti
Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 8. un 9. panta netransponēšana – Spānijas iestāžu pieļautā četru strazdu veidu (Turdus philomelos, T. pilaris, T. iliacus un T. viscivorus) sagūstīšana ar “parany” metodi (ar līmi)
I – Ievads
1. Šī lieta attiecas uz valsts pienākumu neizpildi, ko Komisija ir uzsākusi pret Spānijas Karalisti, jo tā pārkāpj virkni Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (2) (turpmāk tekstā – “Direktīva” vai “Putnu direktīva”) normu. Kā tiks atspoguļots turpmākajos apsvērumos, Eiropas Kopienu Komisijai un Spānijas valdībai šajā sakarā ir atšķirīgi uzskati.
2. Strīds ir īpaši par Putnu direktīvas 8. un 9. panta piemērošanu un interpretāciju, novērtējot tradicionālas strazdu sugu sagūstīšanas metodes – “parany” – pieļaujamību Spānijas Valensijas pašvaldības teritorijā.
3. “Parany” ir putnu sagūstīšanas metode. Tās būtība ir līmes izliešana uz kokiem, kur medījamie putni tiek pievilināti ar mānekļa palīdzību. Saskaroties ar līmi, putns pielīp pie tās ar spalvām. Putns zaudē savu lidošanas spēju, nokrīt zemē, un tur to mednieks sagūsta.
II – Atbilstošās tiesību normas
4. Saskaņā ar Direktīvas 8. pantu dalībvalstis aizliedz putnu medībās to sagūstīšanai vai nonāvēšanai lietot jebkādus masveida vai neselektīvus putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt kādas sugas lokālu izzušanu, it īpaši IV pielikuma a) punktā minētos.
5. IV pielikuma a) punktā īpaši tiek minētas līmes un sprāgstvielas.
6. Saskaņā ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punktu dalībvalstis, ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, var atkāpties no 5., 6., 7. un 8. panta noteikumiem. Konkrētāk, atkāpe ir iespējama, “lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem” (a) apakšpunkts) un “lai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā atļautu nelielā skaitā sagūstīt, turēt vai citādi saprātīgi izmantot dažus putnus” (c) apakšpunkts).
7. Strazdu sagūstīšanu ar “parany” palīdzību Valensijas pašvaldībā regulē Valensijas valdības 2000. gada 12. septembra Dekrēts 135/2000, kurā ir noteikti priekšnoteikumi un formalitātes sagūstīšanas atļauju saņemšanai (3). Šis dekrēts paredz:
– apstākļus, kas, medījot ar “parany” mtodi, ir jāievēro, it īpaši attālumu starp līmes joslām un lietotās līmes īpašības;
– putnu sugas, kuru sagūstīšana ir atļauta: dziedātājstrazds (turdus philomelos), plukšķis (turdus iliacus), pelēkais strazds (turdus pilaris) un sila strazds (turdus viscivorus);
– medību sezonu un diennakts laiku, kad medības ir atļautas;
– maksimālo ar “parany” metodi sagūstīto putnu skaitu.
III – Strīdus punkti
8. Komisija apgalvo, ka medības ar “parany” ir neselektīva medību metode, kas ir paredzēta Direktīvas 79/409 IV pielikuma a) punktā. Līdz ar to saskaņā ar Direktīvas 8. pantu tā ir aizliegta. Ar šo metodi, kurā tiek izmantota līme, tikai nepietiekamā mērā tiek nodrošināts, ka Direktīvas I pielikumā nosaukto aizsargājamo sugu putni vai citi aizsargājamie gājputni vai sugas, kuras ir aizliegts medīt, netiek sagūstītas. Komisija uzskata, ka īpašie noteikumi, kam “parany” saskaņā ar Dekrētu 135/2000 tagad ir jāatbilst, nav pietiekami, lai medības ar “parany” uzskatītu par veiktām izlases veidā.
9. Turklāt Komisija uzskata, ka uz šīs metodes piemērošanu nevar attiecināt Direktīvas 9. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktā paredzētās īpašās atkāpes.
10. Pēc Komisijas domām, nevar pamatoti atsaukties uz Direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu. Pirmkārt, Spānijas valdība nav pierādījusi, ka “nav iespējams cits pieņemams risinājums”, lai novērstu tās apgalvoto nopietno kaitējumu vīnogulāju un olīvkoku kultūraugiem. Komisija uzskata, ka pastāv līdzvērtīgas alternatīvas, kā, piemēram, aizbaidošo lielgabalu vai medību ieroču izmantošana, lai aizsargātu lauksaimniecības kultūraugus no kaitējuma, ko rada attiecīgās strazdu sugas. Šādas alternatīvas tiekot izmantotas arī citos Spānijas reģionos, kuros tiek audzēti olīvkoki un vīnogulāji, kā piemēram, Andalūzijā un Kastīlijā Lamanšā. Šajos reģionos vairs nav atļauts ķert putnus ar līmi, un minētās alternatīvās metodes acīmredzami darbojas labi.
11. Otrkārt, Komisija apšauba Spānijas valdības apgalvotā kaitējuma apmēru. Tā ir būtiski pārspīlējusi gan attiecīgo strazdu sugu pieaugošās populācijas, gan šo putnu ik dienas uzņemto augu barības daudzumu. Turklāt Komisija uzskata, ka izdoto “parany” lietošanas atļauju un vīnogulāju un olīvkoku dārzu ģeogrāfiskā koncentrācija pilnībā atšķiras.
12. Tikpat nepamatota ir atsaukšanās uz Direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Uz šo atkāpi var atsaukties tikai tad, ja ir runa par putnu sagūstīšanu “izlases veidā ” un “stingri kontrolētos apstākļos”.
13. Komisija uzskata, ka medību metode “parany” nav uzskatāma par selektīvu arī saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Dekrētā 135/2000, un izsniegto atļauju skaits, reizināts ar maksimālo iespējamo viena atļaujas īpašnieka sagūstīto putnu skaitu, veido kopējo sagūstīto kontingentu, ko nav iespējams nosaukt par “nelielu” Direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Arī faktiskais sagūstīto putnu skaits, kāds saskaņā ar Spānijas valdības ziņām ir sagūstīts pēc šī Dekrēta spēkā stāšanās, pārsniedz šo robežu.
14. Spānijas valdības aizstāvība koncentrējas uz trim jautājumiem:
– medību metodes selektivitāte;
– alternatīvu un adekvātu sagūstīšanas metožu neesamība;
– Direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktais “neliela skaita” kritērijs.
15. Spānijas valdība uzskata, ka medību metode ar “parany” palīdzību – tāda, kā tā ir regulēta Dekrētā 135/2000 – ir selektīva. Līdz ar to šī sagūstīšanas metode atbilst Direktīvai, un tāpēc tai nav piemērojams 8. pants saistībā ar Direktīvas IV pielikuma a) apakšpunktu. Dekrēta 135/2000 preambulā gan ir teikts, ka līme ir neselektīvs medību līdzeklis, bet tas ir citādi, ja tā tiek lietota atbilstoši Dekrētā noteiktajiem priekšrakstiem un ierobežojumiem. Spānijas valdība šajā sakarā uzsver dažas normas, no kurām izriet, ka ar “parany” notiek drīzāk selektīvas medības: līmes līniju attālums un stāvoklis, līmei noteiktās prasības, tādas pašas sugas mānekļu kā medījamie putni izmantošana un koku minimālais augstums, kuros tiek nostiprināts “parany”.
16. Komisijas nosauktie alternatīvie risinājumi, lai novērstu kaitējuma lauksaimniecības kultūraugiem nodarīšanu, pēc Spānijas valdības domām, nepiedāvā pieņemamu risinājumu. Aizbaidošo lielgabalu izmantošana ir pārāk dārga un pārāk riskanta iespējamo mežu ugunsgrēku dēļ. Ieroču lietošana nozīmētu lielāku medību atļauju skaitu un medību perioda pagarināšanu. No tā izrietošais medību pieaugums varētu ietekmēt citu medījamo gājputnu dabisko līdzsvaru.
17. Atsaucoties uz Tiesas judikatūru (4), saskaņā ar kuru “neliela skaita kritērijs nav vis absolūts, bet gan jānovērtē, ievērojot sugas kopīgās populācijas saglabāšanu un vairošanos”, Spānijas valdība apstrīd, ka Komisija būtu pamatojusi, ka Valensijas pašvaldības tiesību normas pārkāpj 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā nostiprinātos kritērijus.
IV – Vērtējums
18. Šajā lietā runa īpaši ir par Putnu direktīvas 8. un 9. panta interpretāciju un piemērošanu. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis attiecībā uz putnu medībām, to sagūstīšanu vai nonāvēšanu aizliedz lietot jebkādus masveida vai neselektīvus putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt kādas sugas lokālu izzušanu, it īpaši IV pielikuma a) punktā minētos. 9. pants satur vairākus konkrētus izņēmumus no aizlieguma, kas cita starpā ir paredzēts 8. pantā,
19. Vispirms man šķiet, ka Spānijas valdības apgalvojumi par to, ka “parany” tādā veidā, kādā tas ir regulēts Dekrētā 135/2000, neietilpst 8. panta 1. punkta aizliegumā, ir nepamatots.
20. Saskaņā ar šīs normas tekstu dalībvalstīm ir pienākums aizliegt līmes kā putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļa lietošanu. Šis teksts saistībā ar IV pielikuma a) punktu nekādā mērā neļauj secināt, ka līmes izmantošana kā selektīva sagūstīšanas metode nepieder pie tajā noteiktā aizlieguma.
21. Saskaņā ar to šī sagūstīšanas līdzekļa izmantošana ir atļauta tikai Direktīvas 9. pantā atļautās atkāpes gadījumā. Spānijas valdības selektivitātes argumenta pamatotība ir jāaplūko tuvāk, ievērojot šo noteikumu.
22. Lai attaisnotu “parany” kā sagūstīšanas metodes izmantošanu, Spānijas valdība pamato atkāpi divējādi:
– 9. panta 1. punkts a) apakšpunkts – nopietna kaitējuma lauksaimniecības kultūraugiem novēršana;
– 9. pants 1. punkts c) apakšpunkts – stingras uzraudzības apstākļos noteiktu putnu sugu selektīva sagūstīšana, turēšana vai jebkura cita saprātīga izmantošana nelielā skaitā.
23. Direktīvas 9. panta teksts, kā to interpretē Tiesa (5), ļauj pieņemt, ka atkāpei no Direktīvas 8. panta ir jāatbilst trim nosacījumiem: atkāpe ir pieļaujama tikai gadījumos, kad nav iespējams cits pieņemams risinājums, tai jābalstās uz vismaz vienu no 9. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā izsmeļoši uzskaitītajiem pamatiem un tai jāatbilst 9. panta 2. punktā precīzi aprakstītajiem formālajiem kritērijiem. Pēdējam nosacījumam gan šajā gadījumā nav nekādas nozīmes.
24. Lai atsauktos uz 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minēto atkāpi – tiek nodarīts nopietns kaitējums lauksaimniecības kultūraugiem – Spānijas valdībai ir jāpierāda, ka lauksaimniecības kultūraugiem tiešām draud būtisks kaitējums, ko var nodarīt Dekrētā 135/2000 nosauktās četras strazdu sugas, ka kaitējums nevar tikt novērsts ar citām Direktīvā atļautajām metodēm un līdzekļiem un, visbeidzot, ka nevar būt runa par citu “parany” medību metodei atbilstošu alternatīvu.
25. Spānijas valdība apgalvo, ka minētās strazdu sugas pārlidojumu laikā lielos daudzumos ielido Valensijas pašvaldības teritorijā un tur nodara kaitējumu pirmām kārtām vīnogulāju un olīvkoku kultūraugiem. Starp Spānijas valdības un Komisijas ziņām gan ir lielas atšķirības attiecībā uz putnu daudzumu, kā arī to sugām un kaitējuma apmēru. Putnu skaitu 20 miljoni, ko Spānijas valdība ir minējusi savā iebildumu rakstā, Komisija ir neapstrīdami samazinājusi uz 5 miljoniem. Spānijas valdības nosauktie dati par putna olīvu patēriņu dienā arī ir ievērojami lielāki nekā Komisijas iesniegtajos ekspertu ziņojumos (no Spānijas valdības aprēķiniem izriet, ka strazdi apēd apmēram 30 gramus olīvu dienā, bet pēc Komisijas rīcībā esošajām ziņām tie dienā apēd tikai no 6 līdz 12 gramiem, no kuriem tikai daļu veido olīvas un citi augļi). Visbeidzot, Komisija apgalvo, ka strazdi galvenokārt ēd nokritušas olīvas, kas nav izmantojamas patēriņam vai pārstrādei.
26. Pamatojoties uz šo informāciju, par kuru lietas dalībnieki visumā ir vienisprātis, šķiet, nevar noliegt, ka strazdi nodara zināmu kaitējumi kultūraugiem. Daudz mazāka drošība katrā ziņā ir par to, vai Spānijas valdības minētie fakti var novest pie secinājuma, ka ir runa par “nopietnu kaitējumu”, kas minēts Direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā.
27. Pat ja būtu jāpieņem, ka tik tiešām ir runa par “nopietnu kaitējumu”, tas tomēr nebūtu pietiekami, lai atsauktos uz 9. pantā minēto atkāpi. Kā nepārprotami izriet no 9. panta 1. punkta 1. teikuma, būtu turklāt jāpierāda, ka kaitējuma novēršanai un ierobežošanai nav iespējams cits “pieņemams risinājums”. Visbeidzot, ticami ir jāpamato arī, ka piedāvātā izņēmuma sagūstīšanas metode ir adekvāts risinājums.
28. Tātad Spānijas valdība nav varējusi pierādīt, ka vispāratļautās medību, sagūstīšanas un aizbaidīšanas metodes nevar piedāvāt risinājumu, lai novērstu vai ierobežotu apgalvoto kaitējumu.
29. Citos reģionos, kuros arī olīvkoki un vīnogulāji tiek audzēti ievērojamā apjomā un caur kuriem arī lido liels strazdu skaits, kā piemēram, Andalūzijā un Kastīlijā Lamanšā, acīmredzami pietiek ar citām sagūstīšanas metodēm, tādām kā medības ar šaujamieročiem, un aizbaidīšanas metodēm, tādām kā aizbaidīšanas lielgabali.
30. Kā pamats tam, ka aizbaidīšanas lielgabali nevar būt risinājums Valensijas pašvaldības teritorijā, tiek minēti izdevumi un mežu ugunsgrēku risks, kas attiecas mutatis mutandis arī uz apgabaliem, kuros nav atļauta sagūstīšana ar “parany”. Spānijas valdība nav varējusi pierādīt, kāpēc Valensijas pašvaldībā risinājums nevar būt citur piemērotā un acīmredzami veiksmīgā metode.
31. Gan argumenti, ko Spānijas valdība min pret medībām ar ieročiem, gan tas, ka šī metode vienlaikus pārāk spēcīgi ietekmē citas medījamās sugas un ka mednieki Valensijas pašvaldībā ir mazāk disciplinēti, var pārliecināt tikpat maz. Ja medības ar ieročiem notiek atbilstoši priekšrakstiem, runa ir par sagūstīšanas metodi, kas ir tik selektīva, kā neviena cita. Apgalvotais disciplīnas trūkums, ja šis arguments tik tiešām ir patiess, varētu sliktākajā gadījumā būt par iemeslu tam, lai šo medību metodi aizliegtu pilnībā. Starp citu, tiesību aktos par to nekas netiek teikts.
32. Spānijas valdība nav varējusi arī pārliecinoši pierādīt, kāpēc sagūstīšana ar “parany”, kas galvenokārt notiek Valensijas pašvaldībā, kurā nav koncentrēta olīvkoku un vīnogulāju audzēšana, var nodrošināt aizsardzību no minētā kaitējuma kultūraugiem. Ir redzams, ka 80 % “parany” ir atrodami Kastīlijas provincē, no kuriem 69 % ir uzstādīti apgabalos, kuros netiek audzēti olīvkoki un vīnogulāji; tās atrodas gan apgabalos, kas vispār netiek izmantoti lauksaimniecībā (11,7 %), gan arī apgabalos, kuros atrodas tikai apelsīnu plantācijas. Spānijas valdība gan aizstāvas, apgalvojot, ka Valensijas platība ir liela un ka šie “parany” novērš kaitējumu olīvu kultūrām visā Valensijā, taču, kā Komisija pareizi ir norādījusi, šis arguments nav pamatots. Strazdi drīkst tikt sagūstīti tikai noteiktā laikposmā, kas sakrīt ar šo putnu pārlidojumiem. Šis apstāklis nozīmē, ka “parany” var aizsargāt tikai tos lauksaimniecības kultūru laukus, kuros tie ir izvietoti, līdz ar to atkrīt pamats nepieciešamajai cēloņsakarībai starp kaitējumu un tādas sagūstīšanas metodes pielietošanas nepieciešamību, kas ir aizliegta, pamatojoties uz 8. panta 1. punktu saistībā ar IV pielikuma a) punktu.
33. Attiecībā uz Spānijas valdības atsaukšanos uz atkāpi no Direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta ir izteiktas divas piezīmes.
34. Pirmkārt, no 9. panta 1. punkta teksta un sistēmas izriet, ka atsaukties uz no a) līdz c) apakšpunktā minētajām atkāpēm var, “ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”.
35. Nav skaidrs, uz kādu problēmu, ko ir nepieciešams risināt, atsaucas Spānijas valdība 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šķiet, ka tā klusībā ir vēlējusies saglabāt tradicionālu un kultūrai raksturīgu sagūstīšanas metodi Valensijas apgabalā un tādēļ ir atsaukusies uz šo atkāpi. Bet ne no Direktīvas preambulas, ne no tās teksta neizriet, ka tās mērķis ir tradicionālu sagūstīšanas metožu aizsardzība, kas ir pretējas 8. panta 1. punktam saistībā ar IV pielikuma a) punktu.
36. Otrkārt, Spānijas valdības atsaukšanās uz atkāpi saskaņā ar 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu padara tās argumentāciju par putnu sagūstīšanas atļaušanu ar “parany” palīdzību pretrunīgu. Vai nu šajā gadījumā ir runa par nopietnu kaitējumu kultūraugiem, kas liek izmantot izņēmuma sagūstīšanas metodes, kas – ja tās ir efektīvas – nevar aprobežoties “ar putnu sugu sagūstīšanu nelielā skaitā”, vai arī runa ir par tradicionālas sagūstīšanas metodes atļaušanu, kas, ievērojot ļoti ierobežojošās prasības, ko tai izvirza Direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts, nevar novērst vai ierobežot nopietnu kaitējumu kultūraugiem.
37. Ja Tiesa 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu interpretētu vairāk vai mazāk saskaņā ar savu pamatojumu lietā 252/85 (6), 27. un 28. punkts, proti, ka tradicionālas sagūstīšanas metodes saglabāšana ir pietiekams pamats – es 35. punktā norādīju, ka ne 9. panta teksts, ne tā sistēma nedod tam pamatu – būtu jāpārbauda, vai šajā gadījumā Dekrētā 135/2000 regulētā “parany” kā sagūstīšanas metodes izmantošana atbilst “ierobežota apjoma” prasībām un selektivitātei.
38. Spānijas valdība apgalvo, ka “parany” sagūstīšanas metode, ievērojot prasības, kādas tai ir noteiktas minētajā Dekrētā, pietiekami nodrošina selektivitāti. Lielāks attālums starp līmes līnijām, to stāvoklis, nomazgājamu līmes veidu izmantošana un tikai strazdu kā mānekļu izmantošana ir novedusi pie tā, ka lielākais noķerto putnu skaits tiešām ir dziedātājstrazdi, pelēkie strazdi, plukšķi un sila strazdi. Citi putni pēc aprūpes ir atkal atlaisti brīvībā.
39. Ņemot vērā Komisijas iesniegtos pētījumus, es Spānijas valdības viedokli neuzskatu par atbalstāmu. Līmes izmantošana “parany” pati par sevi ir neselektīva sagūstīšanas metode, jo šīs metodes izmantotājs nevar novērst to, ka ar līmi saskaras arī citas putnu sugas, nevis tikai četras strazdu sugas, attiecībā uz kurām lietošana ir pieļaujama. Komisija ir neapstrīdami paskaidrojusi, ka ar “parany” tiek sagūstītas ne tikai četras minētās strazdu sugas, bet arī citu sugu putni, to skaitā kukaiņu ēdāji, tādi kā ķauķis, sarkanrīklītis, mājas erickiņš un neskaitāmas citas sugas. Turklāt arī dažādas pūču sugas, tādas kā vēdekļpūce un mājas apogs, kļūst par šīs vakaros, naktīs un agrās rīta stundās veiktās sagūstīšanas upuriem. Turklāt ir iespējams, ka šie nakts plēsoņas seko citiem putniem, ko pievilina mānekļa viltus sauciens.
40. Tas, ka putni, kas nepieder pie četrām strazdu sugām un kas tiek nejauši noķerti ar “parany”, saskaņā ar Dekrētu ir jānotīra un pēc tam jāpalaiž brīvībā, šo sagūstīšanas metodi kā tādu nepadara par selektīvu. Iepriekš jau ir teikts, ka līmes izmantošana pēc būtības nav selektīva. Bet šos iebildumus var gan mēģināt novērst ar stingrām prasībām, taču, vai tās tomēr sniegs vēlamo rezultātu, ir atkarīgs, pirmkārt, no atbildīguma, ar kādu tās ievēro atļauju īpašnieki, un, otrkārt, no atbildes uz jautājumu, vai nejauši noķertajiem putniem ar to netiek nodarīts kaitējums. Neziņa, visbeidzot, pastāv par lielāko daļu to mazo, ievainojamo kukaiņu ēdāju izdzīvošanas iespējām, kas tiek palaisti brīvībā “pēc aprūpes”.
41. Tāpat arī Dekrētā 135/2000 regulētā sagūstīšanas metode ar “parany” neatbilst prasībai par nelielu skaitu. Atbilstoši Komisijas iesniegtajiem aprēķiniem atļaujas, kas izsniegtas “parany” izmantošanai, atļauj sagūstīt kopā 429 600 eksemplārus (2 864 atļaujas pareizinātas ar 150 eksemplāriem, ko vienā sezonā drīkst sagūstīt ar “parany”). Šis skaits, ko drīkst likumīgi sagūstīt, pēc manām domām, ir izšķirošs jautājumā, vai var būt runa par nelielu skaitu. Tam, ka noteiktā sagūstīšanas sezonā tiek noķerts mazāks eksemplāru skaits nekā ir pieļaujams, nav nozīmes, jo iespējamais kaitējums populācijai ir jāizvērtē, salīdzinot šo skaitu ar pieļaujamo atkāpi no 8. panta 1. punkta saistībā ar IV pielikuma a) punktu.
42. Tiesa pamatoti minētajā lietā 252/85 ir paskaidrojusi, ka, lai atbildētu uz jautājumu, vai runa ir par “nelielu skaitu”, jāvadās nevis no absolūtiem skaitļiem, bet gan no attiecīgās sugas kopējās populācijas saglabāšanas un vairošanās apsvērumiem.
43. Kā Komisija ir apgalvojusi un Spānijas valdība to nav apstrīdējusi, attiecīgā populācija sastāv no apmēram 5 miljoniem eksemplāru. Ņemot vērā šo skaitu, ar atļaujām noteiktais skaits 429 600 eksemplāri ir tieši 8,5 %. Tieši proporcionāli šo skaitu nevar nosaukt par “nelielu”.
44. 1993. gadā publicētajā “Otrajā ziņojumā par Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu sugu saglabāšanu ievērošanu” (7) Komisija ir izstrādājusi metodi, ar kuru tiek noteikts, kas, piemērojot 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var tikt uzskatīts par nelielu skaitu. Noteiktas populācijas saglabāšanai un stabilitātei svarīga ir vairošanās un ikgadēja kopējā dabiskā mirstība un – medījamām sugām – mirstība medību ar pārējām metodēm dēļ. Ja esošais populācijas līdzsvars starp tās vairošanos un ikgadējo mirstību visumā paliek stabils, tad īpašu sagūstīšanas metožu atļaušana izņēmuma kārtā “nelielam skaitam” nevarētu izjaukt šo līdzsvaru.
45. Pamatojoties uz ornitoloģiskiem pētījumiem, minētajā ziņojumā Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka medījamām sugām ikgadējās populācijas mirstības pieaugums par 1 % vēl var tikt uzskatīts par ierobežotu skaitu Direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Ievērojot šo maksimālo robežu, šīs sugas saglabāšana nav apdraudēta.
46. Komisija ir aprēķinājusi, ka 1 % no ikgadējā mirstības līmeņa strazdu sugu populācijām, kuru sagūstīšanu ar “parany” palīdzību atļauj Dekrēts, ir 83 750 eksemplāri. Ņemot vērā iespējamās neprecizitātes, kas piemīt šādiem aprēķiniem, ir jākonstatē, ka starpība starp eksemplāru skaitu, ko var nogalināt, pamatojoties uz izsniegtajām atļaujām – 429 600 – un skaitli 83 750, kas izriet no Komisijas aprēķiniem, ir tik liela, ka Spānijas valdības apgalvojums par to, ka runa ir par “nelielu skaitu”, nav pamatots.
47. Pamatojoties uz iepriekšējiem paskaidrojumiem, es secinu, ka Spānijas valdība nevar atsaukties uz Direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto atkāpi, lai atļautu strazdu sagūstīšanu ar “parany” Valensijas pašvaldības teritorijā. Šī sagūstīšanas metode pati par sevi nav pietiekami selektīva un skar tāda putnu skaita sagūstīšanu, kas būtiski pārsniedz “neliela skaita” normu.
V – Secinājumi
48. Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai pieņemt šādu lēmumu:
– Spānijas Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek 8. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkts Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvā 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību;
– Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
1 – Oriģinālvaloda – holandiešu
2 – PB. L 103, 1. lpp.
3 – Ar Tribunal Superior de Justicia [Augstākā Justīcijas tiesa] 2001. gada 26. septembra spriedumu šis Dekrēts tika pasludināts par spēkā neesošu. Par šo spriedumu ir iesniegta kasācijas sūdzība.
4 – 1988. gada 27. aprīļa spriedums lietā C‑252/85 Komisija/Francija (Recueil, I‑2243. lpp.).
5 – Sal. ar 1987. gada 8. jūlija spriedumu lietā 262/85 Komisija/Itālija (Recueil, I‑3073. lpp.).
6 – Minēts 4. zemsvītras piezīmē.
7 – COM (93)572 galīgā redakcijā 1993. gada 24. novembris.