Lieta C‑46/02
Fixtures Marketing Ltd
pret
Oy Veikkaus Ab
(Vantaan käräjäoikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Direktīva 96/9/EK – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Sui generis tiesības – Ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, jēdziens – Futbola čempionātu programmas – Derības
Sprieduma kopsavilkums
Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9 – Ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, jēdziens – Līdzekļi, kas veltīti futbola spēļu programmas izveidošanai – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 7. panta 1. punkts)
Ieguldījuma jēdziens, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. punkta nozīmē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz ieguldījumu minētās datubāzes izveidošanā. Tādējādi tas apzīmē līdzekļus, kas ir izmantoti esošu materiālu meklēšanai un to sakārtošanai minētajā datubāzē, bet neietver līdzekļus, kas ir izmantoti, lai radītu datubāzes saturu radošos materiālus.
Saistībā ar spēļu programmas izveidošanu, lai organizētu futbola čempionātus, šāds ieguldījums nav līdzekļi, kas veltīti, lai noteiktu datumus, laikus un komandu pārus attiecībā uz šo čempionātu dažādām spēlēm. Turklāt šīs programmas saturošo datu iegūšana neprasa nekādu īpašu piepūli profesionālajām līgām, kas ir tieši iesaistītas šo datu radīšanā. Līdzekļi, kas ir izmantoti, lai pārbaudītu vai noformētu programmu veidojošos datus, arī nav uzskatāmi par būtisku ieguldījumu, kas ir neatkarīgs no ieguldījuma, kurš saistīts ar minēto datu radīšanu.
(sal. ar 33.–34. punktu, 41.–42. punktu, 44.–46. punktu, 49. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2004. gada 9. novembrī (*)
Direktīva 96/9/EK – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Sui generis tiesības – Ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, jēdziens – Futbola čempionātu programmas – Derības
Lieta C‑46/02
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Vantaan käräjäoikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 1. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 18. februārī, tiesvedībā
Fixtures Marketing Ltd
pret
Oy Veikkaus Ab.
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātas priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas] un K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), tiesneši Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], R. Šintgens [R. Schintgen], N. Kolnerika [N. Colneric] un H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues],
ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl],
sekretāres M. Muhika Arsamendi [M. Múgica Arzamendi] un M. F. Kontē [M.‑F. Contet], galvenās administratores,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 30. martā,
ņemot vērā rakstveida apsvērumus, ko sniedza
– Fixtures Marketing Ltd vārdā – R. Kurki-Sonjo [R. Kurki-Suonio], asianajaja,
– Oy Veikkaus Ab vārdā – S. Kempinens [S. Kemppinen] un K. Harenko [K. Harenko], asianajajat,
– Somijas valdības vārdā – E. Biglina [E. Bygglin] un T. Pinne [T. Pynnä], pārstāves,
– Beļģijas valdības vārdā – J. Devaders [J. Devadder], pārstāvis, kam palīdz P. Vleminks [P. Vlaemminck], advokāts,
– Vācijas valdības vārdā – V. D. Plesings [W.‑D. Plessing], pārstāvis,
– Francijas valdības vārdā – K. Izidoro [C. Isidoro], pārstāve,
– Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster], pārstāve,
– Portugāles valdības vārdā – L. Fernandišs [L. Fernandes], pārstāvis, un A. P. Matuša Baruša [A. P. Matos Barros], pārstāve,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – M. Hutunens [M. Huttunen] un N. B. Rasmusens [N. B. Rasmussen], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 8. jūnijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvā 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp, turpmāk tekstā – “Direktīva”).
2 Šis lūgums tika iesniegts prāvā starp sabiedrību Fixtures Marketing Ltd (turpmāk tekstā – “Fixtures”) un sabiedrību Oy Veikkaus Ab (turpmāk tekstā – “Veikkaus”). Tiesvedība ir radusies no tā, ka Veikkaus derību organizēšanas mērķiem izmantoja datus, kas attiecas uz Anglijas futbola čempionāta spēlēm.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
3 Direktīvas mērķis saskaņā ar 1. panta 1. punktu ir visu formu datubāzu tiesiskā aizsardzība. Datubāze ir definēta šīs pašas Direktīvas 1. panta 2. daļā kā “neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu individuāli, elektroniski vai citādi pieejams krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski”.
4 Direktīvas 3. pants nosaka autortiesību aizsardzību datubāzēm, “kuras to satura atlases vai izkārtojuma ziņā ir autora paša intelekta radīts darbs”.
5 Direktīvas 7. pants nosaka sui generis tiesības šādā redakcijā:
“Aizsardzības objekts
1. Tādas datubāzes veidotājam, kuras satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtisks ieguldījums, dalībvalstis nodrošina tiesības novērst visa datubāzes satura vai kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtiskas tā daļas ieguvi [iegūšanu].
2. Šajā nodaļā:
a) “ieguve [iegūšana]” nozīmē visa datubāzes satura vai būtiskas tā daļas īslaicīgu vai pastāvīgu pārvietošanu uz citu nesēju jebkādiem paņēmieniem un jebkurā formā;
b) “atkārtota izmantošana” nozīmē jebkādā formā nodrošinātu brīvu piekļuvi visam datubāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārraides formas. Pirmā datubāzes eksemplāra pārdošana Kopienā, ko izdara tiesību subjekts vai kāds ar viņa piekrišanu, izbeidz tiesības kontrolēt šo eksemplāru atkārtotu pārdošanu Kopienā.
Publiska iznomāšana nav uzskatāma par ieguvi [iegūšanu] vai atkārtotu izmantošanu.
3. Pirmajā punktā minētās tiesības var tikt nodotas citiem, deleģētas vai piešķirtas ar licences līgumiem.
4. Pirmajā punktā minētās tiesības piemēro neatkarīgi no tā, vai datubāze ir vai nav aizsargājama ar autortiesībām vai citām tiesībām. Turklāt tās piemēro neatkarīgi no tā, vai datubāzes saturs ir vai nav aizsargājams ar autortiesībām vai citām tiesībām. Datubāzu aizsardzība saskaņā ar 1. punktā minētajām tiesībām neierobežo tiesības, kas ir spēkā attiecībā uz to saturu.
5. Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt un/vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datubāzes satura daļas, ja tas saistīts ar darbībām, kas traucē normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses”.
Valsts tiesiskais regulējums
6 Pirms Direktīvas transpozīcijas Tekijänoikeuslaki (Nr. 404/1961) (Autortiesību likuma), kuru groza Likums Nr. 34/1991, 49. panta 1. daļa noteica, ka ir aizliegts reproducēt sarakstus, tabulas, programmas un citus līdzīga veida dokumentus, kas apvieno lielu datu daudzumu, bez to autoru piekrišanas desmit gadu laikā no to publikācijas gada.
7 Direktīva tika transponēta Somijas likumdošanā ar 1998. gada 3. aprīļa likumu Nr. 250/1998, kas groza likumu Nr. 404/1961.
8 49. panta 1. daļas Likumā Nr. 404/1961, ko groza Likums Nr. 250/1998, redakcija ir šāda:
“1) Sarakstu, tabulu, programmu un citu līdzīga veida palīgmateriālu, kas apvieno lielu datu daudzumu, vai
2) datubāzes, kuras satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts būtisks ieguldījums,
autoram ir izņēmuma tiesības izkārtot visu datubāzes saturu vai kvalitātes vai kvantitātes aspektā būtisku tā daļu, to reproducējot un nododot sabiedrības rīcībā.”
[Neoficiāls tulkojums]
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
9 Anglijas profesionālā futbola čempionātu organizācijas tiesības pieder Football Association Premier League Ltd un Football League Ltd. Tas ietver attiecīgās sezonas spēļu programmas izstrādi, proti – apmēram 2000 spēļu sezonā sadalītas 41 nedēļas laikā.
10 Šo programmu izstrādē jāņem vērā vairāki faktori, tādi kā spēles, kam pārmaiņus jānotiek kluba mājvietā un izbraukumā, lai izvairītos no tā, ka vairāki vienas pilsētas klubi spēlē savā mājvietā, obligāta spēļu piesaiste starptautiskām programmām, citu sabiedrisko pasākumu norises laiki un kārtībsargājošo dienestu pieejamība.
11 Darbs pie spēļu programmas izstrādes sākas vienu gadu pirms attiecīgās sezonas sākuma. Tas ir uzticēts darba grupai, ko veido profesionālo līgu un futbola klubu pārstāvji un kam noteiktu skaitu reižu ir jātiekas arī ar citiem pārstāvjiem, tādiem kā atbalstītāju pārstāvji un kārtības dienesti. Grupas darbam tiek izmantota no sabiedrības Sema nopirktā informātikas programmatūra.
12 Sezonas laikā programmas var mainīt, pielāgojoties eventuāli diktētām izmaiņām, piemēram, televīzijas kanālu prasībām vai čempionāta dienas pārcelšanai laika apstākļu dēļ.
13 Profesionālās līgas ir atbildīgas arī par tikšanās laiku kontroli, spēlētāju licenču pārbaudi, kā arī par spēļu rezultātu kontroli un paziņošanu.
14 Football League Ltd visas gada aktivitātes kopā izmaksā apmēram 2,3 miljonus GBP.
15 Veikkaus Somijā bauda izņēmuma tiesības rīkot spēles par naudu. It īpaši tas attiecas uz futbola spēlēm. Šajā kontekstā Veikkaus dažādām derībām izmantoja datus par angļu futbola čempionātiem, galvenokārt datus par Goda līgu un pirmo līgu. Katru nedēļu derības tika noslēgtas apmēram par 200 futbola spēlēm. Ik nedēļu Veikkaus šo derību rīkošanas mērķiem no interneta, avīzēm vai klubiem ieguva informāciju par apmēram 400 futbola spēlēm un pārbaudīja informācijas precizitāti ar dažādu avotu palīdzību. Pateicoties derībām par angļu futbola čempionātiem, katru gadu Veikkaus slēdza darījumus kopsummā par vairākiem desmitiem miljonu EUR.
16 1996. gada 17. jūnija spriedumā (S 94/8994 Nr. 5507) Vantaan käräjäoikeus noteica, ka futbola spēļu plānošanas saraksts apkopo lielu daudzumu datu Autortiesību likuma 49. panta izpratnē, un tā nosprieda, ka Veikkaus darbība pārkāpj šāda saraksta aizsardzību. Šo spriedumu grozīja 1998. gada 9. aprīļa Helsingin hovioikeus (Helsinku Apelācijas tiesa) (Somija) spriedums (S 96/1304 Nr. 1145), ar ko nosprieda, ka šī aizsardzība netika pārkāpta. Korkein oikeus (Augstākā tiesa) neatļāva kasāciju pret Helsingin hovioikeus spriedumu.
17 Pēc Direktīvas spēkā stāšanās Fixtures iesniedza prasību Vantaan käräjäoikeus pret Veikkaus par nelikumīgu angļu līgas sastādītās futbola čempionātu spēļu plānošanas datubāzes izmantošanu no 1998. gada 1. janvāra.
18 Tekijänoikeusneuvosto (Autortiesību padome), no kuras iesniedzējtiesa šajā lietā pieprasīja viedokli, uzsvēra, ka aizsardzība, ko garantē Somijas likumdošana, attiecas tikai uz tām datubāzēm, kas atbilst Direktīvas 1. panta 2. punkta definīcijai. Pamatojoties uz iepriekš minēto Helsingin hovioikeus spriedumu, tā nosprieda, ka futbola čempionātu spēļu plānošana veido datubāzi likuma Nr. 404/1961 49. panta izpratnē, ar likuma Nr. 250/1998 grozījumiem, un šīs datubāzes satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts būtisks ieguldījums. Tādēļ tā uzskatīja, ka Veikkaus darbības nav pretrunā aizsardzībai, ko bauda šīs datubāzes.
19 Tā kā pastāvēja šaubas, vai šo spēļu plānojums ir aizsargāta datubāze un kāda veida darbības attiecīgā gadījumā pārkāpj Direktīvas noteikto aizsardzību, Vantaan käräjäoikeus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 7. panta 1. punkta nosacījums attiecībā uz prasību par saikni starp datubāzes ieguldījumu un veidošanu var tikt interpretēts tādā veidā, ka šajā gadījumā “iegūšanas” un “iegūšanas, kas liecina par ieguldījumu” kontekstā šis ieguldījums iekļauj pat spēļu datumu noteikšanu un spēlējošo komandu “pārus” un ka daži ieguldījumi, kas gala uzskaitījumā nav ņēmuši vērā to, vai aizsardzības kritēriji ir apvienoti, atklāj spēļu plānošanas gaitu?
2) Vai Direktīvas mērķis ir atturēt citas personas, kas nav spēļu plānošanas autori, no neatļautas iekļauto datu lietošanas derību organizēšanai vai citiem komerciāliem mērķiem?
3) Vai Direktīvas izpratnē Veikkaus izmantoja būtisku visas datubāzes daļu tās kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā, ņemot vērā to, ka tā no visām plānotajām spēlēm izmantoja tikai to spēļu datus, kas attiecas uz vienas nedēļas derībām un kas ir ierakstītas iknedēļu spēļu sarakstos, un ka spēļu dati tika iegūti un pārbaudīti no avotiem, nevis no datubāzes veidotāja, un tas notika pastāvīgi visas sporta sezonas laikā?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pieņemamību
20 Eiropas Kopienu Komisija apšauba, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams. Tā uzskata, ka, no vienas puses, iesniedzējtiesas rīkojums neparāda pastāvošu saikni starp angļu futbola līgām un Fixtures, nedz arī motīvus un nosacījumus, ar kuriem Fixtures ir piešķirtas acīmredzamas pieejas tiesības šo līgu izveidotajai datubāzei. Tā uzsver, no otras puses, ka iesniedzējtiesa nav precizējusi savu uzskatu par to, vai Veikkaus ir ieguvusi un/vai atkārtoti izmantojusi šīs datubāzes saturu Direktīvas 7. panta izpratnē.
21 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nepieciešamība nodrošināt Kopienas likumdošanas interpretāciju, kas būtu noderīga valsts tiesām, pieprasa, lai valsts tiesa definē tās uzdotā jautājuma faktisko un juridisko kontekstu, kurā iekļaujas jautājumi, vai vismaz izskaidro faktiskās hipotēzes, uz kurām balstās šie jautājumi (1999. gada 21. septembra spriedums lietā C‑67/96 Albany, Recueil, I‑5751. lpp., 39. punkts).
22 Iesniedzējtiesas nolēmumos ietvertajai informācijai ir ne vien jāļauj Tiesai sniegt noderīgas atbildes, bet arī jāsniedz dalībvalstu valdībām un citām ieinteresētajām personām iespēja iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Tiesas Statūtu 20. pantu. Tiesai ir pienākums sekot, lai šī iespēja tiek nodrošināta, ņemot vērā to, ka iepriekš minēto noteikumu nozīmē ieinteresētajiem lietas dalībniekiem tiek paziņoti tikai iesniedzējtiesas nolēmumi (iepriekš minētā sprieduma lietā Albany 40. punkts).
23 Šajā gadījumā galvenokārt no lietas dalībnieku un dalībvalstu valdību iesniegtajiem apsvērumiem saskaņā ar EK Tiesas Statūtu 20. pantu izriet, ka norādes iesniedzējtiesas rīkojumā tiem likušas saprast, ka tiesvedība pēc būtības ir radusies no tā, ka Veikkaus sporta derību organizēšanas mērķiem izmantoja angļu futbola līgu izstrādāto čempionātu programmu informāciju, un ka iesniedzējtiesa šajā kontekstā uzdod jautājumu par Direktīvas 7. pantā minēto sui generis tiesību piemērošanas jomu un piemērojamību.
24 Kopumā iesniedzējtiesas sniegtā informācija dod Tiesai pietiekamu informāciju par tiesvedības pēc būtības faktiskiem apstākļiem un atbilstošām tiesību normām, lai tā varētu interpretēt attiecīgos Kopienas noteikumus, ņemot vērā situāciju, kura veido šīs tiesvedības objektu.
25 Attiecībā uz to, ka iesniedzējtiesas rīkojumā nav norādes uz attiecībām starp angļu futbola līgām un Fixtures, ir jānorāda, ka šis trūkums, kā to pierāda šajā lietā iesniegto apsvērumu saturs, nav traucējis dalībvalstu valdībām un Komisijai pareizi saprast Tiesai uzdoto jautājumu būtību un problēmas un formulēt piemērotu viedokli šajā sakarā. Tāpat tas neietekmē Tiesas spēju sniegt valsts tiesnesim lietderīgas atbildes uz viņa jautājumiem.
26 Attiecībā uz to, ka iesniedzējtiesas rīkojumā nav izteikts viedoklis par Veikkaus tādu darbību kvalificēšanu, kuras attiecas uz ieguvi [iegūšanu] un atkārtotu izmantošanu, iesniedzējtiesas otrais jautājums, ņemot vērā tā rašanās kontekstu, ir jāsaprot kā tāds, kas paskaidro šos divus jēdzienus, kas savukārt kalpo par pamatu Direktīvas 7. panta 1. un 5. punkta aizlieguma izpratnei.
27 No tā izriet, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.
Par lietas būtību
28 Sākumā ir jānorāda, ka saskaņā ar iesniedzējtiesas rīkojumu valsts tiesas uzdotie jautājumi ir balstīti uz premisu, saskaņā ar kuru futbola čempionātu spēļu programmas veido datubāzi Likuma Nr. 404/1961 49. panta 1. daļas 2. punkta izpratnē, ko groza likums Nr. 250/1998.
29 Tā kā šī norma paredz aizsardzību ar nosacījumu, ka datubāzes satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts būtisks ieguldījums, iesniedzējtiesa ar savu pirmo jautājumu pēc būtības jautā, ko nozīmē datubāzes satura iegūšana Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē, jo šis jēdziens tika pārņemts arī iepriekš minētajā Somijas likumdošanā. Precīzāk, pirmajā jautājumā tā vēlas zināt, vai personas, kas veido datubāzi, ieguldījums datu iegūšanā ir jāņem vērā, novērtējot ieguldījuma šīs bāzes izveidē būtisko raksturu.
30 Kaut arī šis jautājums attiecas tikai uz ieguldījumu, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, no iesniedzējtiesas rīkojuma izriet, ka Vantaan käräjäoikeus vispārīgā veidā uzdeva jautājumu par aizsargātu datubāzi – futbola čempionātu spēļu programmu – kas izriet arī no šī sprieduma 19. punkta.
31 Lai sniegtu noderīgu atbildi iesniedzējtiesai, ir jālemj plašākā veidā par Direktīvas 7. panta 1. punkta nozīmi, kas definē sui generis tiesību aizsardzības piemērošanas jomu.
32 Direktīvas 7. panta 1. punkts paredz sui generis tiesību aizsardzību tikai tām datubāzēm, kuras atbilst precīzām prasībām, proti, ja to satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts būtisks ieguldījums kvalitātes vai kvantitātes aspektā.
33 Kā to nosaka Direktīvas devītais, desmitais un divpadsmitais apsvērums, tās mērķis ir iedrošināt un pasargāt ieguldījumus “apkopošanas” un “apstrādes” informācijas sistēmā, kas veicina informācijas tirgus attīstību visās nozarēs radītās un apstrādātās informācijas apjoma strauja pieauguma apstākļos. No tā izriet, ka ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, jēdziens ir jāsaprot vispārīgā veidā kā tāds, kas attiecas uz ieguldījumu minētās datubāzes kā tādas izveidošanā.
34 Šajā kontekstā, kā uzsver Veikkaus un arī Vācijas un Nīderlandes valdības, ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, jēdziens ir jāsaprot kā līdzekļus, kuri ir izmantoti kas ir izmantoti pastāvošo datu meklēšanai un to apkopošanai minētajā datubāzē, bet neietver tos līdzekļus, kas ir izmantoti to elementu radīšanai, kuri ir datubāzes saturā. Kā norāda Vācijas valdība, Direktīvas noteiktais sui generis tiesību aizsardzības mērķis ir veicināt esošās informācijas apkopošanas un apstrādes sistēmu izveidi, nevis radīt elementus, kas turpmāk var tikt apvienoti datubāzēs.
35 Šī interpretācija ir ierakstīta Direktīvas trīsdesmit devītajā apsvērumā, saskaņā ar kuru sui generis tiesību nolūks ir aizsargāt datubāzu veidotājus no tā, ka persona, kura “pēta un apkopo” datubāzes saturu, nelikumīgi piesavinātos datubāzes veidotāja veikto finansiālo un profesionālo ieguldījumu datubāzu satura iegūšanā. Arī ģenerāladvokāte savu secinājumu 61.–66. punktā norāda, ka, neskatoties uz nelielām redakcijas izmaiņām, šis trīsdesmit devītais apsvērums visās valodās atbalsta interpretāciju, kas no iegūšanas jēdziena izslēdz datubāzu saturā esošu elementu radīšanu.
36 Direktīvas deviņpadsmitais apsvērums, kura ietvaros vairāku mūzikas izpildījumu ierakstu kompilācija kompaktdiskos nav būtisks ieguldījums sui generis tiesību izmantošanai, sniedz papildu argumentu šādas interpretācijas atbalstam. Faktiski tas balstās uz to, ka līdzekļi, kas ir izmantoti datubāzēs esošo darbu vai elementu radīšanai, parādoties kompaktdiskā, nav pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar šīs datubāzes satura iegūšanu, un tādējādi tos nevar ņemt vērā, novērtējot ieguldījuma būtisko raksturu saistībā ar šīs datubāzes izveidi.
37 Ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes satura pārbaudi, ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz līdzekļiem, kas ir izmantoti, lai nodrošinātu minētajā datubāzē ietvertās informācijas satura ticamību un meklējamo elementu precizitātes kontroli, minētās datubāzes izveides un izmantošanas laikā. Savukārt ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura noformēšanu, jēdziens attiecas uz līdzekļiem, kas paredzēti minētās datubāzes informācijas apstrādes funkcijas nodrošināšanai, tas ir, līdzekļiem, kas izmantoti datubāzē ietverto elementu sistemātiskai vai metodiskai izvietošanai, kā arī to atsevišķas pieejamības organizācijai.
38 Ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes izveidi, var būt cilvēku, finanšu vai tehnisku resursu un līdzekļu izmantošana, bet tam ir jābūt būtiskam kvalitātes vai kvantitātes ziņā. Kvantitātes novērtējums attiecas uz ciparos izteiktiem līdzekļiem, un kvalitātes novērtējums attiecas uz neaprēķināmiem centieniem, tādiem kā intelektuālie centieni vai enerģijas patēriņš, kā arī tiem, kas izriet no Direktīvas septītā, trīsdesmit devītā un četrdesmitā apsvēruma.
39 Šajā kontekstā tas, ka datubāzes izveide ir saistīta ar galvenās darbības veikšanu, kuras ietvaros datubāzes veidotājs ir arī šajā datubāzē ietverto elementu veidotājs, neizslēdz kā tādu iespēju, ka šī persona varētu pieprasīt sui generis tiesību aizsardzību, ja vien tā var pierādīt, ka minēto elementu iegūšana, pārbaude vai noformēšana šī sprieduma 34.–37. punktā precizētajā nozīmē ir būtisks ieguldījums kvantitātes vai kvalitātes aspektā, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem šo elementu izveidei.
40 Šajā ziņā, ja datu meklēšana un to precizitātes pārbaude datubāzes izveides laikā principā nepieprasa no šīs datubāzes veidotāja lietot īpašus līdzekļus, lai tas varētu rīkoties ar paša izveidotiem un tā rīcībā esošiem datiem, atliek konstatēt, ka šo datu apkopošana, to sistemātisks vai metodisks izkārtojums datubāzē, to individuālās pieejamības organizēšana un to precizitātes pārbaude visā datubāzes darbības laikā var pieprasīt būtisku ieguldījumu kvantitātes un/vai kvalitātes ziņā Direktīvas 7. panta 1. punkta nozīmē.
41 Ir jānorāda, ka pamata lietā cilvēkresursi un tehniskie līdzekļi, ko apraksta iesniedzējtiesa un kas tika minēti šī sprieduma 11. punktā, paredzēti, lai futbola čempionātu organizēšanas ietvaros noteiktu datumus, sarakstu un uzņēmējas un izbraukuma komandas šī čempionāta dažādu dienu spēlēs, kas ir pamatā šī sprieduma 10. punktā formulēto parametru kopsummai.
42 Veikkaus, kā arī Vācijas un Portugāles valdības apgalvo, ka šie līdzekļi ir ieguldījums, kas saistīts ar futbola spēļu programmas izveidi. Šāds ieguldījums, kas attiecas uz pašu čempionātu organizēšanu, ir saistīts ar dotās datubāzes satura izveidi, proti, tas attiecas uz dažādo čempionātu katru spēli. Tādējādi to nevar ņemt vērā Direktīvas 7. panta 1. daļas ietvaros.
43 Šajos apstākļos, abstrahējoties no iepriekšējā punktā paredzētā ieguldījuma, ir jāpārbauda, vai futbola spēļu programmas satura iegūšana, pārbaude vai noformēšana liecina par būtisku ieguldījumu no kvantitātes vai kvalitātes viedokļa.
44 Futbola spēļu programmu saturošo datu meklēšana un apkopošana neprasa nekādu īpašu piepūli profesionālajām līgām. Faktiski tās ir nedalāmi saistītas ar šo datu izveidi, kurā minētās līgas tieši piedalās kā par futbola čempionātu organizēšanu atbildīgās personas. Tādējādi futbola spēļu programmas satura iegūšana nepieprasa nekādu neatkarīgu ieguldījumu salīdzinājumā ar to, kāds ir vajadzīgs šajā programmā iekļauto datu izveidei.
45 Programmas izstrāde neprasa nekādu īpašu piepūli profesionālajām līgām, lai kontrolētu ar čempionāta spēlēm saistīto datu precizitāti, jo minētās līgas ir tieši iesaistītas šo datu radīšanā. Attiecībā uz tekošās sezonas spēļu programmu satura precizitātes pārbaudi arī no Fixtures apsvērumiem izriet, ka šī pārbaude sastāv no spēkā esošo programmu noteiktu datu pielāgošanas iespējamiem grozījumiem spēļu vai čempionāta datumos, par ko tiek lemts sadarbībā ar profesionālajām līgām. Kā uzsver Veikkaus, nevar uzskatīt, ka šāda pārbaude liecina par būtisku ieguldījumu.
46 Futbola spēļu programmas noformēšana ir arī cieši saistīta ar to sastādošo datu izveidi, un arī to apstiprina tas, ka iesniedzējtiesa rīkojumā nav minējusi darbus vai līdzekļus, kas ir īpaši izmantoti šādai noformēšanai. Tādējādi noformēšana netiks uzskatīta par tādu, kas pieprasa neatkarīgu ieguldījumu salīdzinājumā ar ieguldījumu, kas saistīts ar programmu sastādošo datu izveidi.
47 No tā izriet, ka nedz futbola spēļu programmas satura iegūšana, nedz pārbaude vai noformēšana neliecina par būtisku tāda veida ieguldījumu, kas attaisno Direktīvas 7. pantā noteikto sui generis tiesību garantētās aizsardzības piemērošanu.
48 Attiecība uz šī sprieduma 13. punktā aprakstītajām darbībām – tās ir jānodala no čempionātu programmu izveides. Kā norāda arī Veikkaus, šīm darbībām veltītos līdzekļus nevar ņemt vērā, novērtējot, vai pastāv būtisks ieguldījums šo programmu satura iegūšanā, pārbaudē un noformēšanā.
49 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo uzdoto jautājumu par ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, jēdzienu Direktīvas 7. panta 1. punkta nozīmē jāatbild, ka šis jēdziens iekļauj pastāvošo elementu meklēšanai un to apkopošanai minētajā datubāzē veltītos līdzekļus. Jēdziens neaptver līdzekļus, kas tika izmantoti datubāzes saturu veidojošo elementu radīšanai. Tādējādi spēļu programmu sastādīšanas futbola čempionāta organizēšanai kontekstā ieguldījums neaptver līdzekļus, kas veltīti šī čempionāta dažādo spēļu datumu, sarakstu un komandu pāru noteikšanai.
50 Ņemot vērā augšminēto, uz citiem uzdotajiem jautājumiem nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
51 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
Ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, jēdziens Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. punkta izpratnē ir jāsaprot kā tāds, kas iekļauj pastāvošo elementu meklēšanai un to apkopošanai minētajā datubāzē veltītos līdzekļus. Jēdziens neietver līdzekļus, kas tika izmantoti datubāzes saturu veidojošo elementu radīšanai. Tādējādi saistībā ar spēļu programmas izveidošanu, lai organizētu futbola čempionātus, šāds ieguldījums nav līdzekļi, kas veltīti, lai noteiktu datumus, laikus un komandu pārus attiecībā uz šo čempionātu dažādām spēlēm.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – somu.