EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.3.2025
COM(2025) 151 final
2025/0079(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Ministru komitejā par Tunisijas pievienošanās Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Ministru komitejas sanāksmē 2025. gada 23. aprīlī saistībā ar paredzēto lēmuma pieņemšanu, ar ko Tunisijai piešķir pievienošanās Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija” jeb “Konvencija”) termiņa pagarinājumu līdz 2027. gada 23. aprīlim
1.1.Stambulas konvencija
Ar Stambulas konvenciju izveido visaptverošu un saskaņotu noteikumu kopumu, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē Eiropā un ārpus tās. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā.
ES Konvenciju parakstīja 2017. gada jūnijā un pievienošanās procedūru pabeidza 2023. gada 28. jūnijā, kā rezultātā Konvencija attiecībā uz ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. ES ir pievienojusies Konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi 1 , un jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 2 . Attiecībā uz pēdējiem minētajiem jautājumiem jānorāda, ka Īrijai un Dānijai nav saistoša Savienības kompetences īstenošana 3 . Pašlaik ir 39 Konvencijas Puses, tostarp ES un 22 ES dalībvalstis 4 .
1.2.Eiropas Padomes Ministru komiteja
Ministru komiteja (MK) ir Eiropas Padomes (EP) lēmējstruktūra. MK sastāvā ir 46 EP dalībvalstu ārlietu ministri un viņu pastāvīgie pārstāvji Strasbūrā, kas darbojas kā vietnieki. MK loma un funkcijas ir aprakstītas EP statūtu (“Statūti”) 5 IV nodaļā. Saskaņā ar Statūtu 14. pantu katram EP loceklim ir viens pārstāvis MK un katram pārstāvim ir viena balss. Visas ES dalībvalstis ir EP locekles un tādējādi ir pārstāvētas MK. MK tiekas ministru līmenī reizi gadā un vietnieku līmenī reizi nedēļā.
1.3.Paredzētais Eiropas Padomes Ministru komitejas lēmums
Stambulas konvencijas 75. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Konvencijai var pievienoties Eiropas Padomes dalībvalstis, valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādāšanā, un ES. Turklāt 76. panta 1. punktā ir noteikts, ka Konvencijai var pievienoties arī valstis, kas nav EP dalībvalstis un kas nav piedalījušās Konvencijas izstrādāšanā, ar nosacījumu, ka MK tās ir oficiāli uzaicinājusi pievienoties. Šajā saistībā MK pēc apspriešanās ar Stambulas konvencijas Pusēm un to vienprātīgas piekrišanas saņemšanas var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties Konvencijai ar lēmumu, ko pieņem ar Statūtu 20.d pantā paredzēto balsu vairākumu (divu trešdaļu MK balsu vairākums) un ar Konvencijas Pušu pārstāvju, kuri ir tiesīgi piedalīties Ministru komitejā, vienprātīgu balsojumu 6 .
MK 2020. gada 22. aprīlī nolēma uzaicināt Tunisiju pievienoties Stambulas konvencijai. Saskaņā ar lēmumu šis uzaicinājums ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas, t. i., līdz 2025. gada 23. aprīlim.
Tunisija 2025. gada 20. februāra vēstulē lūdza pagarināt termiņu attiecībā uz pievienošanos Konvencijai līdz 2027. gada 23. aprīlim, lai varētu pabeigt savus iekšējos procesus. EP dalībvalstis un Stambulas konvencijas Puses 2025. gada 3. marta vēstulē tika informētas par šo lūgumu un to, ka šim nolūkam ir vajadzīgs jauns MK lēmums. Gaidāms, ka MK Ziņotāju grupa tiesiskās sadarbības jautājumos (GR-J) šo lūgumu izskatīs 2025. gada 17. aprīļa sanāksmē, pēc kuras, paredzams, MK pieņems lēmumu pagarināt Tunisijas pievienošanās Stambulas konvencijai termiņu līdz 2027. gada 23. aprīlim, kā tas tika lūgts (“paredzētais lēmums”).
2.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Tiek ierosināts, ka nostāja, kas ES vārdā jāieņem Ministru komitejas sanāksmē 2025. gada 23. aprīlī, ir atbalstīt Tunisijas pievienošanās Stambulas konvencijai termiņa pagarināšanu līdz 2027. gada 23. aprīlim, lai Tunisijai dotu laiku, kas vajadzīgs tās iekšējo procesu pabeigšanai. Tunisijas pievienošanās būtu Savienībai izdevīga, jo tā paplašinātu Konvencijas vērienīgos standartus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai, attiecinot tos arī uz šo valsti.
3.Juridiskais pamats
3.1.Procesuālais juridiskais pamats
3.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras locekle vai nolīguma puse 7 .
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver arī organizatoriska rakstura aktus, kas ietekmē lēmumu pieņemšanas veidu struktūrā, piemēram, ja struktūra, kurai ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras, akceptē jaunu valsti kā locekli.
3.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
MK ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Statūtiem. Lēmums pagarināt Tunisijas pievienošanās Stambulas konvencijai termiņu, kuru MK ir aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Pievienošanās Konvencijai termiņa pagarināšana nozīmē uzaicinājuma “atjaunošanu” līdz 2027. gada 23. aprīlim, kura termiņš citādi beigtos 2025. gada 23. aprīlī. Ja termiņš tiks pagarināts un Tunisija pievienosies Konvencijai noteiktajā termiņā, Stambulas konvencijas ietvaros tiks izveidotas līgumattiecības starp ES un Tunisiju. MK pieņemtais lēmums var radīt arī juridiskas sekas Savienībai, jo Tunisijas pievienošanās ietekmētu veidu, kādā tiek pieņemti lēmumi Stambulas konvencijas Pušu komitejā. Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu. Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
3.2.Materiālais juridiskais pamats
3.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.
Paredzētajam aktam, ar ko vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai kam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots otram, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu būs izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.
3.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Kas attiecas uz materiālo juridisko pamatu, ES ir pievienojusies Stambulas konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi 8 , un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 9 . ES pievienošanās Stambulas konvencijai tika sadalīta divos atsevišķos Padomes lēmumos, lai ņemtu vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju attiecībā uz LESD V sadaļu. Līdz ar to arī lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem MK, ir jāsadala divos paralēlos lēmumos, jo līgumattiecības ar Tunisiju tiktu izveidotas attiecībā uz visiem Konvencijas aspektiem. Šā lēmuma juridiskais pamats attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi. Tādēļ šā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 336. pants.
3.3.Secinājumi
Par ierosinātā lēmuma juridisko pamatu būtu jānosaka LESD 336. pants saistībā ar 218. panta 9. punktu.
2025/0079 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Ministru komitejā par Tunisijas pievienošanās Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši LESD 336. pantu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija” jeb “Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 10 attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 11 attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Pašlaik ir 39 Konvencijas Puses, tostarp ES un 22 ES dalībvalstis.
(2)Eiropas Padomes Ministru komiteja (“Ministru komiteja”) ir Eiropas Padomes lēmējstruktūra. Tās sastāvā ir 46 Eiropas Padomes dalībvalstu ārlietu ministri un viņu pastāvīgie pārstāvji Strasbūrā, kas darbojas kā vietnieki. Ministru komitejas loma un funkcijas ir aprakstītas Eiropas Padomes Statūtu 12 IV nodaļā. Saskaņā ar Statūtu 14. pantu katram Eiropas Padomes loceklim ir viens pārstāvis Ministru komitejā un katram pārstāvim ir viena balss. Visas ES dalībvalstis ir Eiropas Padomes locekles un tādējādi ir pārstāvētas Ministru komitejā.
(3)Saskaņā ar Stambulas konvencijas 76. panta 1. punktu Eiropas Padomes Ministru komiteja pēc apspriešanās ar Stambulas konvencijas Pusēm un to vienprātīgas piekrišanas saņemšanas var uzaicināt valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties Stambulas konvencijai. Šādam lēmumam ir vajadzīgs Statūtu 20.d pantā paredzētais balsu vairākums (Ministru komitejas divu trešdaļu balsu vairākums) un Konvencijas Pušu pārstāvju, kuri ir tiesīgi piedalīties Ministru komitejā, vienprātīgs balsojums.
(4)Ministru komiteja 2020. gada 22. aprīlī nolēma uzaicināt Tunisiju pievienoties Stambulas konvencijai. Saskaņā ar lēmumu šis uzaicinājums ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas, t. i., līdz 2025. gada 23. aprīlim.
(5)Tunisija 2025. gada 20. februāra vēstulē lūdza pagarināt termiņu attiecībā uz Tunisijas pievienošanos Stambulas konvencijai līdz 2027. gada 23. aprīlim, lai varētu pabeigt savus iekšējos procesus.
(6)Sagaidāms, ka Ministru komiteja 2025. gada 23. aprīļa sanāksmē pieņems lēmumu par Tunisijas pievienošanās Stambulas konvencijai termiņa pagarināšanu līdz 2027. gada 23. aprīlim.
(7)Tā kā Tunisijas pievienošanās Stambulas konvencijai termiņa pagarināšana var radīt juridiskas sekas Savienībai, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru komitejā. Ar termiņa pagarinājumu tiek atjaunots pievienošanās uzaicinājums Tunisijai, kā rezultātā var tikt izveidotas līgumattiecības starp Savienību un Tunisiju Stambulas konvencijas ietvaros. Šis lēmums var ietekmēt arī veidu, kādā tiek pieņemti lēmumi Stambulas konvencijas Pušu komitejā.
(8)Tunisijas pievienošanās būtu Savienībai izdevīga, jo tā paplašinātu Konvencijas vērienīgos standartus, attiecinot tos arī uz šo valsti. Tādēļ Savienības nostājai vajadzētu būt piešķirt Tunisijai vēl divus gadus tās iekšējo procedūru pabeigšanai.
(9)Tā kā Savienība nav Eiropas Padomes locekle, bet visas dalībvalstis ir tās locekles, Savienības nostāja ir jāpauž Savienības dalībvalstīm, rīkojoties kopīgi,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Ministru komitejas sanāksmē 2025. gada 23. aprīlī, ir atbalstīt Tunisijas pievienošanās Stambulas konvencijai termiņa pagarināšanu līdz 2027. gada 23. aprīlim.
2. pants
Nostāju, kas minēta 1. pantā, pauž Savienības dalībvalstis, kas ir Eiropas Padomes Ministru komitejas dalībnieces, rīkojoties kopīgi.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs