EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.1.2025
COM(2025) 22 final
2025/0008(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Savienības vārdā parakstītu digitālās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.1.2025
COM(2025) 22 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par to, lai Savienības vārdā parakstītu digitālās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku
PIELIKUMS
DIGITĀLĀS TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMS
STARP
EIROPAS SAVIENĪBU
UN
SINGAPŪRAS REPUBLIKU
Preambula
Eiropas Savienība, turpmāk “Savienība”,
un
Singapūras Republika, turpmāk “Singapūra”,
turpmāk abas kopā “puses” vai katra atsevišķi “puse”,
PAMATOJOTIES uz nopietno un ilgo partnerību, kas balstīta uz kopīgiem principiem un vērtībām, kuras atspoguļotas Partnerības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses, kas noslēgts Briselē, Beļģijā, 2018. gada 19. oktobrī (turpmāk “partnerības un sadarbības nolīgums”), īstenojot tā noteikumus par tirdzniecību;
VĒLĒDAMĀS nostiprināt brīvās tirdzniecības zonu, kas izveidota ar ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas noslēgts Briselē, Beļģijā, 2018. gada 19. oktobrī (turpmāk “brīvās tirdzniecības nolīgums”);
ATZĪSTOT 2023. gada 1. februārī parakstīto Eiropas Savienības un Singapūras digitālo partnerību (turpmāk “digitālā partnerība”), kura ir iniciatīva ar mērķi veicināt sadarbību starp Savienību un Singapūru dažādās digitālās ekonomikas jomās un radīt iespējas kopīgām iniciatīvām un centieniem jaunās un nākotnes digitālās ekonomikas jomās;
ATZĪSTOT Eiropas Savienības un Singapūras digitālās tirdzniecības principus, parakstītus 2023. gada 1. februārī, kurus digitālajai partnerībai ir svarīgi īstenot un kuri atspoguļo pušu kopīgo apņemšanos veidot atvērtu digitālo ekonomiku un nodrošina kopīgu satvaru digitālās tirdzniecības veicināšanai;
ATZĪSTOT digitālās ekonomikas un digitālās tirdzniecības nozīmi un to, ka pastāvīgi ekonomiskie sasniegumi ir atkarīgi no abu pušu vienotas spējas izmantot tehnoloģiskos sasniegumus, lai uzlabotu darbojošos uzņēmumus, radītu jaunus produktus un tirgus un uzlabotu ikdienas dzīvi;
ATZĪSTOT digitālās ekonomikas un digitālās tirdzniecības nodrošinātās ekonomiskās iespējas un preču un pakalpojumu plašāku pieejamību uzņēmumiem un patērētājiem;
APŅEMOTIES padziļināt ekonomiskās attiecības jaunās un nākotnes jomās saistībā ar divpusējām preferenciālām tirdzniecības attiecībām;
VĒLĒDAMĀS stiprināt divpusējās preferenciālās tirdzniecības attiecības kā daļu no to vispārējām attiecībām un atbilstīgi tām un atzīdamas, ka šis nolīgums kopā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu veidos jaunus apstākļus un brīvās tirdzniecības zonu, kas veicinās digitālās tirdzniecības attīstību starp pusēm;
ATZĪSTOT, cik svarīgi ir sadarboties, lai veidotu digitālos noteikumus un standartus un veicinātu sadarbspēju uzticamā un drošā veidā, un veicināt atvērtu, pārredzamu, nediskriminējošu un paredzamu regulatīvo vidi digitālās tirdzniecības veicināšanai;
APŅEMOTIES veicināt uzticamu un drošu digitālo vidi, kas sekmē patērētāju un uzņēmumu intereses un veicina sabiedrības uzticēšanos;
VĒLREIZ APSTIPRINOT apņemšanos ievērot ilgtspējīgas attīstības principus brīvās tirdzniecības nolīgumā un vienojoties kopīgā redzējumā par digitālo tirdzniecību kā galveno ilgtspējīgas attīstības veicinātāju tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā;
ATZĪSTOT, ka digitālā tirdzniecība sekmē mūsu ekonomikas zaļo un digitālo pārveidi, un tādēļ uzskatīdamas, ka digitālās tirdzniecības noteikumiem vajadzētu būt pielāgotiem nākotnes vajadzībām un atbalstīt inovāciju un jaunās tehnoloģijas;
ATZĪSTOT, ka digitālā tirdzniecība atbalsta uzņēmējdarbību un nodrošina iespējas ikvienam cilvēkam un jebkāda lieluma uzņēmumiem piedalīties pasaules ekonomikā, jo pastiprina sadarbspēju, inovāciju, konkurenci un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, it īpaši sievietēm uzņēmējām un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, un vienlaikus veicina tādu grupu un privātpersonu digitālo iekļaušanu, kuras var nesamērīgi saskarties ar šķēršļiem digitālajai tirdzniecībai;
ATZĪSTOT savstarpējo atkarību jautājumos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku, un savas kopīgās intereses kā valstīm ar līderpozīcijām tiešsaistes ekonomikā aizsargāt kritisko infrastruktūru un nodrošināt drošu internetu, uz kuru var paļauties un kurš atbalsta inovāciju un ekonomisko un sociālo attīstību;
ATZĪSTOT, cik svarīga ir pārredzamība starptautiskās tirdzniecības un investīciju jomā, kas nodrošinās ieguvumus visām ieinteresētajām personām;
TIEKDAMĀS izveidot mūsdienīgu un dinamisku sadarbības satvaru, kas atbilst dinamiskajai un nemitīgi augošajai digitālajai ekonomikai un digitālajai tirdzniecībai;
VĒLREIZ APSTIPRINOT, ka tām ir tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus;
PILNVEIDOJOT pušu starptautisko un reģionālo līderību vērienīgu kritēriju, noteikumu un standartu īstenošanā digitālās ekonomikas un digitālās tirdzniecības jomā;
VĒLREIZ APSTIPRINOT apņemšanos ievērot 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstītos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;
PAMATOJOTIES uz to attiecīgajām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk “PTO līgums”), kas noslēgts Marrākešā, Marokā, 1994. gada 15. aprīlī, un citiem daudzpusējiem un divpusējiem nolīgumiem un sadarbības instrumentiem, kuri attiecas uz digitālo tirdzniecību un digitālo ekonomiku un kuriem abas puses ir pievienojušās,
IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.
PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGI noteikumi
1. PANTS
Mērķis
Šā nolīguma mērķis ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem veicināt preču un pakalpojumu digitālo tirdzniecību pušu starpā. Šo nolīgumu piemēro saskaņā ar partnerības un sadarbības nolīgumu, un kopā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu tas veido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk “GATT 1994”) XXIV pantu (Territorial application _ Frontier Traffic _ Customs Unions and Free-trade Areas) un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk “GATS”) V pantu (Ekonomiskā integrācija).
2. PANTS
Piemērošanas joma
1.Šo nolīgumu piemēro puses pasākumiem, kas skar ar elektroniskiem līdzekļiem nodrošinātu tirdzniecību.
2.Šo nolīgumu nepiemēro:
(a)audiovizuālajiem pakalpojumiem;
(b)apraides pakalpojumiem 1 ;
(c)informācijai, ko glabā vai apstrādā puse vai tās vārdā, vai pasākumiem, kas saistīti ar šādu informāciju 2 , ieskaitot pasākumus, kuri saistīti ar tās vākšanu, glabāšanu vai apstrādi, izņemot 16. pantā (Atvērti pārvaldes dati) paredzēto.
3.Šo nolīgumu nepiemēro pakalpojumiem 3 , ko sniedz, vai darbībām, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras.
4.Lielākai noteiktībai, uz pasākumu, kas ietekmē tāda pakalpojuma sniegšanu, kuru nodrošina vai sniedz elektroniski, attiecas pienākumi, kas ietverti brīvās tirdzniecības nolīguma astotās nodaļas attiecīgajos noteikumos, tai skaitā brīvās tirdzniecības nolīguma 8.-A un 8.-B pielikumā, kā arī visi izņēmumi, kuri piemērojami minētajiem pienākumiem.
3. PANTS
Tiesības īstenot regulatīvo funkciju
Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu tādus leģitīmus politikas mērķus kā sabiedrības veselības aizsardzība, sociālie pakalpojumi, valsts izglītība, drošība, vide vai sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju aizsardzība, privātums un datu aizsardzība, kā arī kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība.
4. PANTS
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
(a)“komerciāls elektronisks ziņojums” ir elektronisks ziņojums, ko komerciālos nolūkos nosūta uz personas elektronisko adresi, izmantojot jebkuru telesakaru pakalpojumu, kuru piedāvā sabiedrībai kopumā un kurš ietver vismaz elektroniskā pasta, teksta un multivides ziņojumus (SMS un MMS) un, ciktāl paredzēts puses normatīvajos aktos, cita veida elektroniskos ziņojumus;
(b)“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura nodarbojas ar digitālo tirdzniecību nolūkos, kas nav profesionāli nolūki;
(c)“aptvertā persona” 5. pantā (Datu pārrobežu plūsmas) ir:
(I)puses fiziska persona;
(II)puses uzņēmums vai
(III)kuģošanas sabiedrība, kura iedibināta ārpus Savienības vai Singapūras un kuru kontrolē Savienības dalībvalsts vai Singapūras fiziska persona, un kuras kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības dalībvalsts vai Singapūras tiesību aktiem un kuģo ar dalībvalsts vai Singapūras karogu;
(d)“elektroniska autentifikācija” ir process vai darbība, lai pārbaudītu tādas personas identitāti, kura iesaistīta elektroniskos sakaros vai darījumā, vai lai nodrošinātu elektronisko sakaru integritāti;
(e)“elektroniskie rēķini” ir rēķina automatizēta elektroniska izveide, apstrāde un apmaiņa starp pārdevēju un pircēju, izmantojot strukturētu datu formātu;
(f)“elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēma” ir sistēma, kas atvieglo elektronisko rēķinu sagatavošanu;
(g)“elektroniskie maksājumi” ir maksātāja veikts naudas prasījuma pārvedums personai, kas pieņemams maksājuma saņēmējam un veikts ar elektroniskiem līdzekļiem, bet neietver centrālo banku maksājumu pakalpojumus, kuri ietver norēķinus starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem;
(h)“elektroniskais paraksts” ir elektroniski dati, kas ietverti elektroniskā datu ziņojumā, pievienoti tam vai loģiski saistīti ar to un ko var izmantot, lai identificētu parakstītāju saistībā ar šo datu ziņojumu, un kas norāda, ka parakstītājs ir apstiprinājis datu ziņojumā ietverto informāciju;
(i)dokumenta “elektroniskā versija” ir dokuments puses noteiktā elektroniskā formātā;
(j)“galalietotājs” ir persona, kas no interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja pērk vai abonē interneta piekļuves pakalpojumu;
(k)“uzņēmums” ir juridiska persona vai filiāle, vai pārstāvniecība;
(l)“puses uzņēmums” 5. pantā (Datu pārrobežu plūsmas) ir uzņēmums, kas izveidots vai citādi organizēts saskaņā ar puses tiesību aktiem un kas juridiskas personas gadījumā veic būtisku saimniecisku darbību minētās puses teritorijā 4 ;
(m)“finanšu pakalpojumi” ir finanšu pakalpojumi, kas definēti brīvās tirdzniecības nolīguma 8.49. panta (Darbības joma un definīcijas) 2. punkta a) apakšpunktā;
(n)“pārvaldes dati” ir dati, kas ir jebkura līmeņa valdības un nevalstisko struktūru rīcībā vai turējumā, īstenojot pilnvaras, kuras tām piešķīris jebkurš valdības līmenis;
(o)“juridiska persona” ir jebkurš tiesību subjekts, kas noteiktā kārtībā izveidots vai citādi organizēts saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda korporācija, fonds, pilnsabiedrība, kopuzņēmums, viena dalībnieka uzņēmums vai asociācija;
(p)“pasākums” ir puses pasākums tiesību akta, normas, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības vai kādā citā formā;
(q)“puses pasākumi” ir visi pasākumi, kurus pieņēmušas vai saglabājušas:
(I)centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestādes; un
(II)nevalstiskas organizācijas, kas īsteno centrālās, reģiona vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras;
(r)“puses fiziska persona” ir Singapūras vai kādas no Savienības dalībvalstīm valstspiederīgais 5 saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;
(s)“tiešsaistes pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, izmantojot elektroniskus līdzekļus, bez pušu vienlaicīgas klātbūtnes;
(t)“personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisko personu;
(u)“teritorija” attiecībā uz katru pusi ir platība, kurā piemēro šo nolīgumu saskaņā ar 43. pantu (Piemērošanas teritorija);
(v)“nevēlams komerciāls elektronisks ziņojums” ir komerciāls elektronisks ziņojums, ko nosūta bez saņēmēja piekrišanas vai neraugoties uz saņēmēja skaidru noraidījumu;
(w)“PTO” ir Pasaules Tirdzniecības organizācija.
OTRĀ NODAĻA
DIGITĀLĀS TIRDZNIECĪBAS DISCIPLĪNAS
A SADAĻA
UZTICAMAS DATU PLŪSMAS
5. PANTS
Datu pārrobežu plūsmas
1.Puses ir apņēmušās nodrošināt datu pārrobežu nosūtīšanu, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ja šī darbība ir paredzēta aptvertās personas uzņēmējdarbības veikšanai.
2.Šajā nolūkā puse nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kas aizliedz vai ierobežo 1. punktā minēto datu pārrobežu nosūtīšanu:
(a)pieprasot puses teritorijā datu apstrādei izmantot datošanas iekārtas vai tīkla elementus, t. sk. uzliekot par pienākumu izmantot datošanas iekārtas vai tīkla elementus, kas ir sertificēti vai apstiprināti puses teritorijā;
(b)pieprasot lokalizēt datus puses teritorijā, lai tos tur uzglabātu vai apstrādātu;
(c)aizliedzot datu glabāšanu vai apstrādi otras puses teritorijā;
(d)iespējamo datu kontingenta pārrobežu nosūtīšanu īstenojot atbilstīgi tam, cik lielā mērā ir izmantotas datošanas iekārtas vai tīkla elementi pušu teritorijā vai ievērotas prasības par lokalizēšanu pušu teritorijā; vai
(e)aizliedzot datu nosūtīšanu uz puses teritoriju.
3.Puses pārskata šā noteikuma īstenošanu un novērtē tā darbību trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Puse jebkurā laikā var ierosināt otrai pusei pārskatīt 2. punktā uzskaitīto ierobežojumu sarakstu, tai skaitā, ja otra puse ir piekritusi nepieņemt vai nesaglabāt cita veida pasākumus papildus tiem, kas uzskaitīti 2. punktā turpmākā divpusējā vai daudzpusējā nolīgumā. Pret šādiem lūgumiem izturas ar izpratni.
4.Nekas šajā pantā neliedz pusei pieņemt vai saglabāt pasākumu, kas nav saderīgs ar 2. punktu, lai sasniegtu leģitīmu sabiedriskās kārtības mērķi 6 , ar noteikumu, ka pasākums:
(a)netiek piemērots tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju vai slēptu tirdzniecības ierobežojumu; un
(b)nerada tādus ierobežojumus informācijas nosūtīšanai, kuri ir lielāki, nekā nepieciešams mērķa sasniegšanai 7 .
6. PANTS
Personas datu aizsardzība
1.Katra puse atzīst, ka personām ir tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību un ka šajā sakarā noteikti augsti un īstenojami standarti veicina uzticēšanos digitālajai ekonomikai un tirdzniecības attīstību.
2.Katra puse pieņem vai saglabā tiesisko regulējumu, kas paredz ikvienas personas datu aizsardzību.
3.Sava personas datu aizsardzības tiesiskā regulējuma izstrādē katrai pusei būtu jāņem vērā principi un pamatnostādnes, ko izstrādājušas attiecīgās starptautiskās struktūras vai organizācijas, piemēram, principi, kas minēti Kopīgajā deklarācijā par privātumu un personas datu aizsardzību 8 , un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk “ESAO”) pamatnostādnes par privātuma aizsardzību un personas datu pārrobežu plūsmu.
4.Katra puse nodrošina, ka tās tiesiskais regulējums saskaņā ar 2. punktu nodrošina fizisku personu personas datu nediskriminējošu aizsardzību.
5.Katra puse publicē informāciju par personas datu aizsardzību, ko tā nodrošina privātpersonām, ieskaitot norādījumus par to, kā:
(a)privātpersonas var izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus un
(b)uzņēmumi var izpildīt juridiskās prasības.
6.Katra puse sekmē to, ka uzņēmumi tās teritorijā nodrošina pārredzamību attiecībā uz šīs puses politiku un procedūrām, kas saistītas ar personas datu aizsardzību.
7.Atzīstot, ka puses var izmantot dažādas juridiskas pieejas personas datu aizsardzībai, tām būtu jāizpēta veidi, kā palielināt konverģenci starp šiem dažādajiem režīmiem, tai skaitā, lai atvieglotu datu pārrobežu plūsmas. Tas var ietvert regulatīvo rezultātu atzīšanu neatkarīgi no tā, vai tie ir piešķirti autonomi vai ar savstarpēju vienošanos, plašāku starptautisku regulējumu vai kopīgus norādījumus par kopīgu pārrobežu datu nosūtīšanas mehānismu izmantošanu.
8.Puses cenšas apmainīties ar informāciju par 7. punktā minētajiem mehānismiem, kas tiek piemēroti to jurisdikcijā.
9.Puses veicina tādu rīku izstrādi, ar kuriem uzņēmumi var pierādīt atbilstību personas datu aizsardzības standartiem un paraugpraksei.
10.Puses cenšas apmainīties ar informāciju par 9. punktā minēto datu aizsardzības atbilstības rīku izmantošanu un dalīties pieredzē par to, kā arī veicina savstarpēju konverģenci starp attiecīgajiem rīkiem.
11.Nekas šajā nolīgumā neliedz kādai pusei pieņemt vai saglabāt pasākumus saskaņā ar 2. punktā minēto attiecīgo tiesisko regulējumu, ko tā uzskata par piemērotu, tai skaitā pieņemot un piemērojot noteikumus par personas datu pārrobežu nosūtīšanu, ar noteikumu, ka puses tiesības paredz instrumentus, kuri ļauj veikt datu nosūtīšanu, ievērojot vispārpiemērojamus noteikumus nosūtīto datu aizsardzībai.
12.Katra puse informē otru pusi par visiem pasākumiem, ko tā pieņem vai saglabā saskaņā ar 11. punktu.
B SADAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI
7. PANTS
Muitas nodokļi
Puses neuzliek muitas nodokļus par elektronisku nosūtīšanu.
8. PANTS
Iepriekšējas atļaujas nepieprasīšana
1.Puse neizvirza prasību, ka iepriekšēja atļauja ir nepieciešama tikai tāpēc, ka pakalpojums tiek sniegts tiešsaistē, un nepieņem vai nesaglabā nekādas citas prasības ar līdzvērtīgu iedarbību 9 .
2.Panta 1. punktu nepiemēro telesakaru pakalpojumiem, apraides pakalpojumiem, azartspēļu pakalpojumiem, juridiskās pārstāvības pakalpojumiem vai notāru vai līdzvērtīgu profesiju pārstāvju pakalpojumiem, ciktāl tas ietver tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā.
9. PANTS
Elektroniskie līgumi
Izņemot gadījumus, kas paredzēti puses normatīvajos aktos, puse nenoliedz elektroniskā līguma 10 juridiskās sekas, juridisko spēkā esamību vai izpildāmību, pamatojoties tikai uz to, ka līgums ir noslēgts, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
10. PANTS
Elektroniskā autentifikācija un elektroniskie paraksti
1.Izņemot gadījumus, kas paredzēti puses normatīvajos aktos, puse nenoliedz elektroniskā paraksta juridiskās sekas, juridisko spēkā esamību vai pieņemamību par pierādījumu tiesvedībā, pamatojoties tikai uz to, ka paraksts ir elektronisks.
2.Puses nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kuri:
(a)aizliedz elektroniska darījuma pusēm savstarpēji noteikt atbilstošās elektroniskās autentifikācijas metodi vai elektronisko parakstu minētajam darījumam; vai
(b)liedz elektroniska darījuma pusēm iespēju tiesas vai administratīvās iestādēs pierādīt, ka minēto pušu darījumos ir ievērotas juridiskās prasības attiecībā uz elektronisko autentifikāciju vai elektroniskajiem parakstiem.
3.Neatkarīgi no 2. punkta puse var pieprasīt, lai attiecībā uz konkrētām darījumu kategorijām elektroniskās autentifikācijas vai elektroniskā paraksta metodi sertificētu iestāde, kas akreditēta saskaņā ar puses tiesībām, vai lai tā atbilstu konkrētiem snieguma standartiem, kuriem vajadzētu būt izstrādātiem atklātos un pārredzamos procesos un būtu jāattiecas tikai uz konkrētās darījumu kategorijas īpašībām.
4.Ciktāl to paredz puses normatīvie akti, puse piemēro 1.–3. punktu elektroniskajiem zīmogiem, elektroniskajiem laika zīmogiem un elektroniskajiem piegādes pakalpojumiem.
5.Puses veicina sadarbspējīgas elektroniskās autentifikācijas izmantošanu.
11. PANTS
Pirmkods
1.Puses nepieprasa tādas programmatūras pirmkoda, kas pieder otras puses fiziskai vai juridiskai personai, nodošanu vai piekļuvi tam kā nosacījumu šādas programmatūras vai šādu programmatūru saturošu ražojumu importam, eksportam, izplatīšanai, pārdošanai vai izmantošanai tās teritorijā.
2.Lielākai noteiktībai:
(a)28. pantu (Piesardzības atkāpe), 29. pantu (Vispārīgi izņēmumi) un 30. pantu (Drošības izņēmumi) var piemērot puses pasākumiem, kas pieņemti vai saglabāti saistībā ar sertifikācijas procedūru;
(b)panta 1. punktu nepiemēro programmatūras pirmkoda brīvprātīgai nodošanai vai piekļuves piešķiršanai, ko veic otras puses fiziska vai juridiska persona uz komerciāliem pamatiem, piemēram, saistībā ar publiskā iepirkuma darījumu vai citiem sarunu rezultātā noslēgtiem līgumiem, vai saskaņā ar atklātā pirmkoda licencēm, piemēram, saistībā ar atklātā pirmkoda programmatūru; un
(c)panta 1. punkts neietekmē puses regulatīvo, tiesībaizsardzības vai tiesu iestāžu tiesības pieprasīt programmatūras pirmkoda modifikāciju, lai nodrošinātu atbilstību puses normatīvajiem aktiem, kas nav pretrunā šim nolīgumam.
3.Nekas šajā pantā neskar:
(a)puses regulatīvo iestāžu, tiesībaizsardzības, tiesu vai atbilstības novērtēšanas struktūru tiesības 11 pieprasīt programmatūras pirmkoda nodošanu vai piekļuvi programmatūras pirmkodam pirms vai pēc šādas programmatūras importa, eksporta, izplatīšanas, pārdošanas vai izmantošanas izmeklēšanas, inspekcijas vai pārbaudes, izpildes panākšanas vai tiesvedības nolūkos, lai nodrošinātu atbilstību tās normatīvajiem aktiem, ar kuriem tiecas sasniegt leģitīmus sabiedriskās kārtības mērķus 12 , un ievērojot aizsardzības pasākumus pret neatļautu izpaušanu;
(b)tiesas, administratīvās tiesas, konkurences iestādes vai puses citas attiecīgas struktūras prasības novērst konkurences tiesību aktu pārkāpumu vai puses normatīvo aktu, kas nav pretrunā šim nolīgumam, prasības nodrošināt samērīgu un mērķtiecīgu piekļuvi programmatūras pirmkodam, kas nepieciešams, lai novērstu šķēršļus ienākšanai digitālajos tirgos nolūkā nodrošināt, ka šādi tirgi aizvien ir konkurētspējīgi, godīgi, atvērti un pārredzami;
(c)intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu; vai
(d)puses tiesības veikt pasākumus saskaņā ar 9.3. pantu (Drošība un vispārīgi izņēmumi) brīvās tirdzniecības nolīguma nodaļā par publisko iepirkumu, ko mutatis mutandis piemēro šim pantam.
12. PANTS
Patērētāju tiesību aizsardzība tiešsaistē
1.Šajā pantā “maldinoša, krāpnieciska un sagrozītu priekšstatu radoša komercdarbība” ietver praksi:
(a)nepatiesi atspoguļot būtisku informāciju, tai skaitā netieši, sagrozot faktus vai paužot nepatiesus apgalvojumus par tādiem jautājumiem kā preču vai pakalpojumu īpašības, cena, piemērotība paredzētajam nolūkam, daudzums vai izcelsme;
(b)reklamēt preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu bez nodoma vai saprātīgas iespējas tos piegādāt vai sniegt;
(c)nepiegādāt preces vai nesniegt pakalpojumus patērētājam pēc tam, kad patērētājs par to ir samaksājis, ja vien to neattaisno pamatoti iemesli; un
(d)iekasēt maksu no patērētāja par nepieprasītām precēm vai pakalpojumiem.
2.Katra puse pieņem vai saglabā pasākumus, tai skaitā normatīvos aktus nolūkā aizliegt maldinošu, krāpniecisku un sagrozītu priekšstatu radošu komercdarbību, kas nodara kaitējumu vai potenciālu kaitējumu patērētājiem, kuri iesaistīti elektroniskajā tirdzniecībā.
3.Lai aizsargātu patērētājus, kas iesaistīti elektroniskajā tirdzniecībā, katra puse pieņem vai saglabā pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt:
(a)ka patērētājiem ir garantēta piekļuve tiesiskajai aizsardzībai, kas ļauj panākt viņu tiesību ievērošanu, tai skaitā tiesību uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad par precēm vai pakalpojumiem ir samaksāts, bet preces nav piegādātas vai pakalpojumi nav sniegti saskaņā ar vienošanos;
(b)ka preču piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji pret patērētājiem izturas taisnīgi un godīgi;
(c)ka preču piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji sniedz skaidru, pilnīgu, precīzu un pārredzamu informāciju par minētajām precēm vai pakalpojumiem, tai skaitā par visiem pirkuma noteikumiem; un
(d)preču drošumu normāla vai pamatoti paredzama lietojuma laikā.
4.Lai aizsargātu patērētājus, kas iesaistīti elektroniskajā tirdzniecībā, puses cenšas pieņemt vai saglabāt pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka piegādātāji sniedz skaidru, pilnīgu, precīzu un pārredzamu informāciju par savu identitāti un kontaktinformāciju 13 .
5.Puses atzīst, ka ir svarīgi uzticēt savām patērētāju aizsardzības aģentūrām vai citām attiecīgām struktūrām pienācīgas izpildes pilnvaras.
6.Puses atzīst, cik svarīgi ir, ka to attiecīgās patērētāju aizsardzības aģentūras vai citas attiecīgās struktūras sadarbojas, tai skaitā apmainās ar informāciju un pieredzi, kā arī sadarbojas attiecīgos gadījumos, kuri abām pusēm rada bažas attiecībā uz patērētāju tiesību pārkāpumiem saistībā ar elektronisko tirdzniecību, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību tiešsaistē, ja puses to ir kopīgi nolēmušas.
7.Katra puse dara publiski pieejamus savus normatīvos aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā un atvieglo piekļuvi tiem.
8.Puses atzīst, cik svarīgi ir nodrošināt patērētājiem, kuri iesaistīti elektroniskajā tirdzniecībā, patērētāju aizsardzību tādā līmenī, kas nav zemāks par to, kāds tiek nodrošināts patērētājiem, kuri iesaistīti citos tirdzniecības veidos.
9.Katra puse sekmē piekļuvi patērētāju tiesiskās aizsardzības mehānismiem un informētību par tiem, tai skaitā patērētājiem, kuri veic pārrobežu darījumus.
13. PANTS
Nevēlami komerciāli elektroniski ziņojumi
1.Puses atzīst, cik svarīgi ir veicināt paļāvību un uzticēšanos elektroniskajai tirdzniecībai, tai skaitā ar pārredzamiem un efektīviem pasākumiem, kuri ierobežo nevēlamus komerciālus elektroniskos ziņojumus. Šajā nolūkā katra puse pieņem vai saglabā pasākumus, kas:
(a)paredz, ka nevēlamu komerciālu ziņojumu piegādātājiem jāveicina saņēmēju, kuri ir fiziskas personas, spēja novērst minēto ziņojumu turpmāku saņemšanu; un
(b)paredz, ka saskaņā ar katras puses normatīvajiem aktiem ir vajadzīga saņēmēju, kuri ir fiziskas personas, piekrišana saņemt komerciālus elektroniskos ziņojumus.
2.Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta katra puse atļauj tādām fiziskām vai juridiskām personām, kas saskaņā ar tās tiesībām ir savākušas saņēmēja, kurš ir fiziska persona, kontaktinformāciju saistībā ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, sūtīt minētajam lietotājam komerciālus elektroniskos ziņojumus par savām līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.
3.Katra puse nodrošina, ka komerciālie elektroniskie ziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi, skaidri atklāj, kā vārdā tie tiek nosūtīti, un tajos ir informācija, kas vajadzīga, lai saņēmēji, kuri ir fiziskas personas, jebkurā laikā un bez maksas pieprasītu minēto ziņojumu pārtraukšanu, ciktāl tas paredzēts puses normatīvajos aktos.
4.Katra puse nodrošina piekļuvi tiesiskajai aizsardzībai pret nevēlamu komerciālu elektronisku ziņojumu piegādātājiem, kuri neievēro saskaņā ar 1.–3. punktu pieņemtos vai saglabātos pasākumus.
5.Puses cenšas sadarboties atbilstošos savstarpēju interešu gadījumos attiecībā uz nevēlamu komerciālu elektronisku ziņojumu regulējumu.
14. PANTS
Sadarbība digitālās tirdzniecības jautājumos
1.Puses apstiprina, ka digitālā partnerība ir galvenais digitālās sadarbības satvars, tai skaitā tādās savstarpējo interešu jomās kā mākslīgais intelekts, digitālā identitāte un datu inovācija.
2.Puses apmainās ar informāciju par regulējuma jautājumiem saistībā ar digitālo tirdzniecību atbilstīgi pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, pievēršoties šādiem aspektiem:
(a)sadarbspējīgas elektroniskās autentifikācijas atzīšana un veicināšana un iespēja nākotnē noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu par elektroniskajiem parakstiem;
(b)nevēlamu komerciālu elektronisko ziņojumu apstrāde;
(c)patērētāju un digitālo platformu darba ņēmēju aizsardzība;
(d)autortiesību tiesiskais regulējums, kas saistīts ar tiešsaistes vidi; un
(e)citi digitālās tirdzniecības attīstībai būtiski jautājumi.
3.Puses vajadzības gadījumā sadarbojas un aktīvi iesaistās starptautiskos forumos ar mērķi sekmēt digitālās tirdzniecības pilnveidošanu.
4.Lielākai noteiktībai, šis noteikums neskar 6. panta (Personas datu aizsardzība) piemērošanu.
15. PANTS
Piekļuve internetam un tā izmantošana digitālajai tirdzniecībai
1.Puses atzīst priekšrocības, kad to teritorijā, ievērojot to attiecīgo piemērojamo politiku un normatīvos aktus, galalietotājiem tiek nodrošināta iespēja:
(a)piekļūt pašu izvēlētām lietotnēm un pakalpojumiem un tos izmantot, ievērojot saprātīgu tīkla pārvaldību, kas netraucē vai nepalēnina datplūsmu, lai iegūtu konkurences priekšrocības 14 ;
(b)izmantot pašu galalietotāju izvēlētas ierīces ar noteikumu, ka šādas ierīces nekaitē citu ierīču, tīkla vai tīklā sniegto pakalpojumu drošībai; un
(c)piekļūt informācijai par interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja tīkla pārvaldības praksi.
2.Lielākai noteiktībai, nekas šajā pantā neliedz pusēm pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību attiecībā uz lietotājiem tiešsaistē.
16. PANTS
Atvērti pārvaldes dati
1.Šajā pantā “metadati” ir strukturāla vai aprakstoša informācija par datiem, piemēram, saturs, formāts, avots, tiesības, precizitāte, izcelsme, biežums, periodiskums, granularitāte, izdevējs vai atbildīgā puse, kontaktinformācija, vākšanas metode vai konteksts.
2.Puses atzīst, ka, atvieglojot publisko piekļuvi pārvaldes datiem un to izmantošanu, tiek veicināta ekonomikas un sociālā attīstība, konkurētspēja, produktivitāte un inovācija. Tāpēc puses tiek mudinātas paplašināt šādu datu tvērumu, piemēram, iesaistot ieinteresētās personas un apspriežoties ar tām.
3.Ciktāl puse izvēlas pārvaldes datus darīt digitāli pieejamus publiskai piekļuvei un izmantošanai, tā cenšas nodrošināt, ka šādi dati:
(a)ir darīti pieejami mašīnlasāmā un atvērtā formātā;
(b)attiecīgā gadījumā ir darīti pieejami telpiski iespējotā formātā;
(c)ir tādā formātā, kas ļauj tos viegli meklēt, izgūt, izmantot, atkārtoti izmantot un izplatīt;
(d)ir darīti pieejami, izmantojot uzticamas, ērti lietojamas un brīvi pieejamas lietojumprogrammu saskarnes;
(e)ir darīti pieejami atkārtotai izmantošanai, pilnībā ievērojot puses personas datu aizsardzības noteikumus;
(f)attiecīgā gadījumā ir savlaicīgi atjaunināti;
(g)ka tie ir papildināti ar metadatiem, kuri pēc iespējas balstās uz plaši lietotiem formātiem, kas ļauj lietotājam saprast un izmantot šos datus; un
(h)ir darīti vispārēji pieejami lietotājam bez maksas vai par saprātīgu maksu.
4.Ciktāl puse izvēlas pārvaldes datus darīt digitāli pieejamus publiskai piekļuvei un izmantošanai, tā cenšas izvairīties no tādu nosacījumu piemērošanas, kuri ir diskriminējoši vai nepamatoti liedz šādu datu lietotājam vai ierobežo viņu:
(a)reproducēt, atkārtoti izplatīt vai pārpublicēt šos datus;
(b)pārgrupēt šos datus vai
(c)izmantot komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem, tai skaitā jauna produkta vai pakalpojuma ražošanas procesā.
5.Puses cenšas sadarboties, lai noteiktu veidus, kā katra puse var paplašināt piekļuvi pārvaldes datiem, kurus puse ir publiskojusi, ieskaitot informācijas un pieredzes apmaiņu par praksi un politiku, un šādu datu izmantošanu, lai palielinātu un radītu uzņēmējdarbības un pētniecības iespējas, papildus šo datu izmantošanai publiskajā sektorā, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk “MVU”).
17. PANTS
Elektroniskie rēķini
1.Puses atzīst, cik svarīga ir elektronisko rēķinu sagatavošana, lai uzlabotu digitālās tirdzniecības rentabilitāti, efektivitāti, precizitāti un uzticamību, ieskaitot iepirkumus, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Katra puse atzīst priekšrocības, ko rada sistēmu, kuras izmanto elektronisko rēķinu piesūtīšanai tās teritorijā, sadarbspējas nodrošināšana ar sistēmām, ko izmanto elektronisko rēķinu piesūtīšanai otras puses teritorijā, un atzīst elektronisko rēķinu standartu nozīmi kā būtisku elementu šajā nolūkā.
2.Katra puse nodrošina, ka ar elektroniskajiem rēķiniem saistīto pasākumu īstenošana tās teritorijā ir paredzēta, lai veicinātu pušu elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēmu pārrobežu sadarbspēju. Šajā nolūkā puses savus pasākumus, kas saistīti ar elektronisko rēķinu sagatavošanu, attiecīgā gadījumā balsta uz starptautiskiem regulējumiem, standartiem, pamatnostādnēm vai ieteikumiem.
3.Puses atzīst, cik ekonomiski svarīgi ir veicināt sadarbspējīgu elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēmu ieviešanu visā pasaulē. Šajā nolūkā puses cenšas apmainīties ar paraugpraksi un sadarboties, lai veicinātu sadarbspējīgu elektronisko rēķinu sistēmu ieviešanu.
4.Puses cenšas sadarboties tādu iniciatīvu īstenošanā, kas stimulē, veicina, atbalsta vai atvieglo elektronisko rēķinu ieviešanu uzņēmumos. Šajā nolūkā puses cenšas:
(a)veicināt to, ka pastāv pamatā esoša politika, infrastruktūra un procesi, kas atbalsta elektronisko rēķinu sagatavošanu; un
(b)veicināt informētību un veidot spējas elektronisko rēķinu sagatavošanas jomā.
18. PANTS
Bezpapīra tirdzniecība
1.Nolūkā izveidot bezpapīra vidi preču pārrobežu tirdzniecībai puses atzīst, ka ir svarīgi atteikties no papīra veidlapām un dokumentiem, kas vajadzīgi preču importam, eksportam vai tranzītam. Šajā nolūkā katra puse tiek mudināta attiecīgi atteikties no papīra veidlapām un dokumentiem un pāriet uz veidlapu un dokumentu izmantošanu datu formātā.
2.Katra puse cenšas elektroniskā formātā darīt publiski pieejamas veidlapas un dokumentus, kas vajadzīgi preču importam, eksportam vai tranzītam. Šajā punktā termins “elektroniskais formāts” ietver formātus, kas piemēroti automatizētai tulkošanai un elektroniskai apstrādei bez cilvēka iejaukšanās, kā arī digitalizētus attēlus un veidlapas.
3.Katra puse cenšas pieņemt aizpildītas veidlapu un dokumentu elektroniskās versijas, kas vajadzīgas preču importam, eksportam vai tranzītam, kā minēto veidlapu un dokumentu papīra versiju juridisko ekvivalentu.
4.Puses cenšas sadarboties divpusēji un starptautiskos forumos, lai veicinātu preču importam, eksportam vai tranzītam nepieciešamo veidlapu un dokumentu elektronisko versiju pieņemšanu.
5.Izstrādājot iniciatīvas, kas paredz bezpapīra tirdzniecības izmantošanu, katra puse cenšas ņemt vērā metodes, par kurām vienojušās starptautiskās organizācijas.
6.Katra puse atzīst, ka ir svarīgi atvieglot komerctirdzniecībā izmantoto elektronisko ierakstu apmaiņu starp uzņēmumiem tās attiecīgajā teritorijā un saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
19. PANTS
Vienotais kontaktpunkts
1.Puses atzīst, ka vienotā kontaktpunkta sistēmas veicina tirdzniecību, tai skaitā digitālo tirdzniecību, un vēlreiz apstiprina savu brīvās tirdzniecības nolīguma 6.13. pantā (Vienotais kontaktpunkts) pausto apņemšanos censties izveidot vai saglabāt vienotā kontaktpunkta sistēmas, kas atvieglo muitas un citos tiesību aktos preču eksportam, importam un tranzītam noteiktās informācijas vienotu elektronisku iesniegšanu.
2.Puses uzlabo sadarbību, piemēram, attiecīgos un piemērotos gadījumos, izmantojot strukturētu un regulāru elektronisku saziņu starp pušu muitas dienestiem, attiecīgā gadījumā un saskaņā ar katras puses normatīvajiem aktiem apmainoties ar muitas informāciju, lai uzlabotu riska pārvaldību un muitas kontroles efektivitāti, vērstos pret riskam pakļautajām precēm ieņēmumu iekasēšanas vai drošuma un drošības ziņā un atvieglotu likumīgu tirdzniecību. Muitas komiteja, kas izveidota ar brīvās tirdzniecības nolīguma 16.2. pantu (Specializētās komitejas), ja uzskata par vajadzīgu, var apspriest jautājumus, ierosināt ieteikumus un pieņemt lēmumus šā panta īstenošanas nolūkā.
20. PANTS
Satvars elektroniskiem darījumiem
1.Katra puse cenšas pieņemt vai saglabāt tiesisko regulējumu, kas reglamentē elektroniskus darījumus un kas atbilst 1996. gada UNCITRAL parauglikuma par elektronisko tirdzniecību principiem.
2.Katra puse cenšas:
(a)izvairīties no nevajadzīga regulatīvā sloga elektroniskiem darījumiem; un
(b)atvieglot ieinteresēto personu ieguldījumu tiesiskā regulējuma izstrādē par elektroniskiem darījumiem.
3.Puses atzīst, cik svarīgi ir atvieglot elektroniski pārsūtāmu ierakstu izmantošanu. Šajā nolūkā katra puse cenšas pieņemt vai saglabāt tiesisko regulējumu, kurā ņemts vērā UNCITRAL 2017. gada parauglikums par elektroniski pārsūtāmiem ierakstiem.
21. PANTS
Elektroniskie maksājumi 15
1.Ņemot vērā elektronisko maksājumu straujo pieaugumu, jo īpaši attiecībā uz tiem, kurus veic jauni elektronisko maksājumu pakalpojumu sniedzēji, puses atzīst:
(a)ka ir lietderīgi atbalstīt drošu, efektīvu, uzticamu, drošu, lētu un pieejamu pārrobežu elektronisko maksājumu izstrādi, sekmējot starptautiski atzītu standartu pieņemšanu un izmantošanu, veicinot elektronisko maksājumu sistēmu sadarbspēju un stimulējot lietderīgu inovāciju un konkurenci elektronisko maksājumu pakalpojumu jomā;
(b)ka ir svarīgi uzturēt drošas, efektīvas, uzticamas, aizsargātas un pieejamas elektronisko maksājumu sistēmas, izmantojot normatīvos aktus, kuros attiecīgā gadījumā ņemti vērā šādu sistēmu radītie riski; un
(c)ka ir svarīgi savlaicīgi nodrošināt drošu, efektīvu, uzticamu, aizsargātu, lētu un pieejamu elektronisko maksājumu produktu un pakalpojumu ieviešanu.
2.Šajā nolūkā katra puse cenšas:
(a)ņemt vērā starptautiski atzītus maksājumu standartus attiecīgajām elektronisko maksājumu sistēmām, lai nodrošinātu elektronisko maksājumu sistēmu lielāku sadarbspēju;
(b)mudināt finanšu pakalpojumu sniedzējus un elektronisko maksājumu pakalpojumu sniedzējus izmantot atvērtās platformas un arhitektūru un saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem darīt pieejamas savu finanšu produktu, pakalpojumu un darījumu lietojumprogrammu saskarnes, lai veicinātu lielāku sadarbspēju, konkurenci, drošību un inovāciju elektronisko maksājumu jomā, kas var ietvert partnerības ar trešo personu pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot pienācīgu riska pārvaldību; un
(c)veicināt inovāciju un konkurenci līdztiesīgos konkurences apstākļos un savlaicīgi ieviest jaunus finanšu un elektronisko maksājumu produktus un pakalpojumus, piemēram, pieņemot regulatīvās un industriālās smilškastes.
3.Katra puse savlaicīgi publisko savus attiecīgos normatīvos aktus par elektroniskajiem maksājumiem, tai skaitā tos, kuri attiecas uz regulatīvo apstiprināšanu, licencēšanas prasībām, procedūrām un tehniskajiem standartiem.
22. PANTS
Kiberdrošība
1.Puses atzīst, ka kiberdrošības apdraudējumi mazina uzticēšanos digitālajai tirdzniecībai.
2.Puses atzīst, ka kiberdraudi pastāvīgi mainās un attīstās. Lai identificētu un mazinātu kiberdraudus un tādējādi atvieglotu digitālo tirdzniecību, puses cenšas:
(a)veidot to savu attiecīgo valsts vienību spējas, kuras ir atbildīgas par reaģēšanu uz kiberdrošības incidentiem; un
(b)sadarboties, lai identificētu un mazinātu ļaunprātīgu ielaušanos vai ļaunprātīga koda izplatīšanu, kas ietekmē pušu elektroniskos tīklus, lai savlaicīgi novērstu kiberdrošības incidentus un apmainītos ar informāciju izpratnes un paraugprakses veicināšanas nolūkā.
3.Ņemot vērā to, ka kiberdraudi pastāvīgi mainās un attīstās un negatīvi ietekmē digitālo tirdzniecību, puses atzīst uz risku balstītu pieeju lielo nozīmi šādu draudu novēršanā, vienlaikus samazinot tirdzniecības šķēršļus. Attiecīgi, lai identificētu kiberdrošības riskus un aizsargātu pret tiem, atklātu kiberdrošības notikumus un reaģētu uz kiberdrošības incidentiem un atkoptos pēc tiem, katra puse cenšas izmantot pati un mudināt uzņēmumus savā jurisdikcijā izmantot uz risku balstītas pieejas, kuru pamatā ir riska pārvaldības paraugprakse un standarti, kas izstrādāti uz konsensu balstītā, pārredzamā un atklātā veidā.
23. PANTS
Standarti, tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšanas procedūras
1.Šajā pantā mutatis mutandis piemēro Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (turpmāk “TBT nolīgums”) 1. pielikuma definīcijas.
2.Puses atzīst standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru lielo nozīmi labi funkcionējošas digitālās ekonomikas veicināšanā un digitālās tirdzniecības šķēršļu mazināšanā un ieguldījumu labākas saderības, sadarbspējas un uzticamības nodrošināšanā.
3.Puses mudina savas attiecīgās struktūras piedalīties un sadarboties savstarpējo interešu jomās starptautiskos forumos, kuros piedalās abas puses, nolūkā veicināt ar digitālo tirdzniecību saistītu starptautisku standartu izstrādi un izmantošanu. Nākotnes savstarpējo interešu jomās digitālajā ekonomikā puses cenšas to darīt arī attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar digitālo tirdzniecību.
4.Puses atzīst, ka mehānismi, kas atvieglo atbilstības novērtēšanas rezultātu pārrobežu atzīšanu, var veicināt digitālo tirdzniecību. Puses cenšas izmantot šādus mehānismus, tai skaitā starptautiskus atzīšanas nolīgumus par atbilstības novērtēšanas rezultātiem, ko pieņem regulējošās iestādes. Nākotnes savstarpējo interešu jomās digitālajā ekonomikā puses cenšas to darīt arī attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar digitālo tirdzniecību.
5.Šajā nolūkā savstarpējo interešu jomās, kas saistītas ar digitālo tirdzniecību, puses cenšas vai mudina savas attiecīgās struktūras:
(a)noteikt kopīgas iniciatīvas standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā un sadarboties to īstenošanā; un
(b)sadarboties ar privāto sektoru, lai veidotu labāku izpratni par standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām starp pusēm, nozari un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.
6.Puses atzīst, cik svarīga ir informācijas apmaiņa un pārredzamība attiecībā uz standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu digitālajai tirdzniecībai, un apstiprina savus pienākumus saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīguma 4.8. pantu (Pārredzamība). Nākotnes savstarpējo interešu jomās digitālajā ekonomikā puses atzīst, cik svarīga ir informācijas apmaiņa un pārredzamība attiecībā uz standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu pakalpojumiem, kas saistīti ar digitālo tirdzniecību, un cenšas pēc pieprasījuma un attiecīgā gadījumā mudināt savas attiecīgās struktūras sniegt informāciju par standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām saistībā ar pakalpojumiem, kas saistīti ar digitālo tirdzniecību.
24. PANTS
Mazie un vidējie uzņēmumi
1.Puses atzīst MVU lielo nozīmi pušu divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās un iespējas, ko digitālā tirdzniecība var nodrošināt šādiem subjektiem.
2.Puses atzīst ieinteresēto personu, tai skaitā uzņēmumu, būtisko lomu šā panta īstenošanā, ko veic puses.
3.Lai uzlabotu MVU iespējas gūt labumu no šā nolīguma, puses cenšas apmainīties ar informāciju un paraugpraksi digitālo rīku un tehnoloģiju izmantošanā, lai uzlabotu MVU dalību digitālās tirdzniecības piedāvātajās iespējās.
25. PANTS
Digitālā iekļaušana
1.Puses atzīst, cik svarīga ir digitālā iekļaušana, lai nodrošinātu, ka visiem cilvēkiem un uzņēmumiem ir viss vajadzīgais, lai piedalītos digitālajā ekonomikā, veicinātu to un izmantotu tās piedāvātās iespējas. Šajā nolūkā puses atzīst, cik svarīgi ir izvērst un atvieglot iespējas un likvidēt šķēršļus dalībai digitālajā tirdzniecībā.
2.Šajā nolūkā puses sadarbojas jautājumos, kas saistīti ar digitālo iekļaušanu, tai skaitā ar tādu cilvēku dalību digitālajā tirdzniecībā, kuri var saskarties ar nesamērīgiem šķēršļiem viņu dalībai digitālajā tirdzniecībā. Šāda sadarbība var ietvert:
(a)pieredzes un paraugprakses apmaiņu, tai skaitā apmaiņu ekspertu starpā, attiecībā uz digitālo iekļaušanu;
(b)šķēršļu, kas kavē piekļuvi digitālās tirdzniecības iespējām, apzināšanu un novēršanu;
(c)apmaiņu ar datu kopu izstrādes metodēm un procedūrām un analīzi attiecībā uz tādu cilvēku dalību digitālajā tirdzniecībā, kuri var saskarties ar nesamērīgiem šķēršļiem viņu dalībai digitālajā tirdzniecībā; un
(d)jebkuras citas jomas, par kurām puses kopīgi vienojušās.
3.Sadarbības pasākumus, kas saistīti ar digitālo iekļaušanu, attiecīgā gadījumā var veikt, koordinējot pušu attiecīgās aģentūras un ieinteresētās personas.
4.Puses aktīvi piedalās PTO un citos starptautiskos forumos, lai popularizētu iniciatīvas digitālās iekļaušanas veicināšanai digitālajā tirdzniecībā.
26. PANTS
Informācijas apmaiņa
1.Katra puse izveido vai uztur bezmaksas publiski pieejamu digitālo mediju, kas ietver informāciju par šo nolīgumu, tai skaitā:
(a)nolīguma tekstu;
(b)šā nolīguma kopsavilkumu un
(c)jebkādu papildu informāciju, ko puse uzskata par noderīgu, lai MVU varētu izprast šā nolīguma piedāvātās priekšrocības.
2.Katra puse regulāri pārskata informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar šo pantu, lai nodrošinātu, ka informācija un saites ir atjauninātas un pareizas.
3.Ciktāl iespējams, katra puse cenšas informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar šo pantu, darīt pieejamu angļu valodā.
27. PANTS
Ieinteresēto personu iesaiste
1.Puses meklē iespējas veicināt ieguvumus no digitālās tirdzniecības saskaņā ar šo nolīgumu starp ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmumiem, nevalstiskām organizācijām, akadēmiskajiem ekspertiem un citām ieinteresētajām personām.
2.Puses atzīst, cik svarīgi ir iesaistīt ieinteresētās personas un attiecīgā gadījumā veicināt attiecīgas iniciatīvas un platformas pušu iekšienē un starp tām šā nolīguma kontekstā.
3.Attiecīgā gadījumā puses šā nolīguma īstenošanā un turpmākā modernizācijā var iesaistīt ieinteresētās personas, piemēram, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un akadēmiskos ekspertus.
TREŠĀ NODAĻA
IZŅĒMUMI, STRĪDU IZŠĶIRŠANA, INSTITUCIONĀLIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
A SADAĻA
IZŅĒMUMI
28. PANTS
Piesardzības atkāpe
1.Nekas šajā nolīgumā neliedz kādai no pusēm piesardzības apsvērumu 16 dēļ pieņemt vai saglabāt šādus pasākumus:
(a)investoru, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai tādu personu aizsardzība, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi; vai
(b)puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes nodrošināšana.
2.Ja šādi pasākumi neatbilst šā nolīguma noteikumiem, tos neizmanto kā līdzekli, lai izvairītos puses saistībām vai pienākumiem, kas noteikti šajā nolīgumā.
3.Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir valsts iestāžu rīcībā.
29. PANTS
Vispārīgi izņēmumi
Šim nolīgumam mutatis mutandis piemēro brīvās tirdzniecības nolīguma 2.14. pantu (Vispārīgi izņēmumi) un 8.62. pantu (Vispārīgi izņēmumi).
30. PANTS
Drošības izņēmumi
Šim nolīgumam mutatis mutandis piemēro brīvās tirdzniecības nolīguma 16.11. pantu (Drošības izņēmumi).
31. PANTS
Pagaidu aizsardzības pasākumi, kas attiecas uz kapitāla apriti un maksājumiem
Šim nolīgumam mutatis mutandis piemēro brīvās tirdzniecības nolīguma 16.10. pantu (Pagaidu aizsardzības pasākumi, kas attiecas uz kapitāla apriti un maksājumiem).
32. PANTS
Nodokļu uzlikšana
Šim nolīgumam mutatis mutandis piemēro brīvās tirdzniecības nolīguma 16.6. pantu (Nodokļu uzlikšana).
B SADAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
33. PANTS
Strīdu izšķiršana
Visām domstarpībām, kas rodas starp pusēm par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, mutatis mutandis piemēro brīvās tirdzniecības nolīguma četrpadsmitās nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.
34. PANTS
Mediācijas mehānisms
Brīvās tirdzniecības nolīguma piecpadsmitās nodaļas (Mediācijas mehānisms) noteikumus mutatis mutandis piemēro šim nolīgumam, un tie neskar pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar 33. pantu (Strīdu izšķiršana).
35. PANTS
Pārredzamība
Papildinot spēkā esošos noteikumus brīvās tirdzniecības nolīguma četrpadsmitajā nodaļā, katra puse nekavējoties publisko:
(a)lūgumu rīkot apspriešanos, kas iesniegts saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīguma 14.3. panta (Apspriešanās) 2. punktu;
(b)lūgumu par šķīrējtiesu, kas iesniegts saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīguma 14.4. panta (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) 2. punktu;
(c)šķīrējtiesas kolēģijas izveides dienu, kā noteikts saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīguma 14.5. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) 7. punktu, termiņu amicus curiae iesniegtiem pierādīšanas līdzekļiem, kas noteikts saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīguma 14.-A pielikuma (Šķīrējtiesas reglaments) 42. noteikumu, un darba valodu šķīrējtiesas kolēģijas procesā, kas noteikta saskaņā ar Brīvās tirdzniecības nolīguma 14.-A pielikuma (Šķīrējtiesas reglaments) 46. noteikumu;
(d)šķīrējtiesas procesā iesniegtos pierādīšanas līdzekļus un paziņojumus, ja vien puses nevienojas citādi; un
(e)savstarpēji saskaņotu risinājumu, kas panākts saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīguma 14.15. pantu (Savstarpēji saskaņots risinājums).
C SADAĻA
INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI
36. PANTS
Institucionālie noteikumi
1.Šim nolīgumam mutatis mutandis piemēro brīvās tirdzniecības nolīguma 16.1. pantu (Tirdzniecības komiteja) un 16.2. panta (Specializētās komitejas) 1. punkta d) apakšpunktu.
2.Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja, kas izveidota saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīguma 16.2. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ir atbildīga par šā nolīguma efektīvu īstenošanu, izņemot 19. pantu (Vienotais kontaktpunkts).
3.Šim nolīgumam mutatis mutandis piemēro brīvās tirdzniecības nolīguma 8.64. pantu (Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja).
4.Šim nolīgumam mutatis mutandis piemēro brīvās tirdzniecības nolīguma 16.2. panta 2. punktu, 16.2. panta 3. punktu, 16.2. panta 4. punktu, 16.3. pantu (PTO tiesību aktu izmaiņas), 16.4. pantu (Lēmumu pieņemšana) un 16.5. pantu (Grozījumi).
D SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
37. PANTS
Informācijas izpaušana
1.Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas liktu kādai pusei darīt pieejamu konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai skartu publisku vai privātu uzņēmumu komerciālās intereses.
2.Ja puse Tirdzniecības komitejai, Muitas komitejai vai Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejai iesniedz informāciju, kura saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem tiek uzskatīta par konfidenciālu, tad otra puse šo informāciju uzskata par konfidenciālu, ja vien iesniedzēja puse nepiekrīt citādai attieksmei.
38. PANTS
Stāšanās spēkā
1.Šo nolīgumu puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.
2.Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā dienā otrajam mēnesim pēc mēneša, kurā puses apmainījušās ar rakstiskiem paziņojumiem, kas apliecina, ka tās ir izpildījušas savas attiecīgās piemērojamās tiesību aktu prasības un procedūras, kuras vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā. Vienojoties puses var noteikt citu datumu.
39. PANTS
Ilgums
1.Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.
2.Puse var iesniegt otrai pusei rakstisku paziņojumu par nodomu izbeigt šā nolīguma darbību.
3.Šā nolīguma darbība tiek izbeigta, kad pagājuši seši mēneši no 2. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas.
4.Ikviena puse 30 dienu laikā no 2. punktā noteiktās paziņojuma iesniegšanas var pieprasīt apspriešanos par to, vai kādu šā nolīguma noteikumu darbības izbeigšana varētu notikt vēlāk nekā 3. punktā paredzētajā dienā. Šo jautājumu sāk apspriest 30 dienu laikā no dienas, kad puse iesniegusi šādu lūgumu.
40. PANTS
Pienākumu izpilde
Puses veic visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pienākumus, kuri izriet no šā nolīguma. Tās raugās, lai tiktu sasniegti šajā nolīgumā izklāstītie mērķi.
41. PANTS
Saistība ar citiem nolīgumiem
1.Šis nolīgums ir to kopējo attiecību starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūru, no otras puses neatņemama daļa, kuras reglamentē partnerības un sadarbības nolīgums un brīvās tirdzniecības nolīgums, un tas ietilpst kopējā institucionālajā satvarā. Tas ir īpašs nolīgums, ar ko īsteno partnerības un sadarbības nolīguma tirdzniecības noteikumus, un kopā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu tas veido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar GATT 1994 XXIV pantu (Territorial application _ Frontier Traffic _ Customs Unions and Free-trade Areas) un GATS V pantu (Ekonomiskā integrācija).
2.Šādi brīvās tirdzniecības nolīguma panti zaudē spēku un tiek aizstāti ar šādiem šā nolīguma pantiem:
(a)brīvās tirdzniecības nolīguma 8.54. pantu (Datu apstrāde) aizstāj ar šā nolīguma 5. pantu (Datu pārrobežu plūsmas);
(b)brīvās tirdzniecības nolīguma 8.57. panta (Mērķi) 3. punktu aizstāj ar šā nolīguma 5. pantu;
(c)brīvās tirdzniecības nolīguma 8.57. panta 4. punktu aizstāj ar šā nolīguma 6. pantu (Personas datu aizsardzība);
(d)brīvās tirdzniecības nolīguma 8.58. pantu (Muitas nodokļi) aizstāj ar šā nolīguma 7. pantu (Muitas nodokļi);
(e)brīvās tirdzniecības nolīguma 8.60. pantu (Elektroniskie paraksti) aizstāj ar šā nolīguma 10. pantu (Elektroniskā autentifikācija un elektroniskie paraksti) un
(f)brīvās tirdzniecības nolīguma 8.61. pantu (Sadarbība elektroniskās komercijas regulējuma jomā) aizstāj ar šā nolīguma 14. pantu (Sadarbība digitālās tirdzniecības jautājumos).
3.Lielākai noteiktībai, puses vienojas, ka neviens šā nolīguma noteikums tām neprasa rīkoties nesaderīgi ar to pienākumiem, kas izriet no PTO nolīguma.
42. PANTS
Tiešas ietekmes neesamība
Lielākai noteiktībai, neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas piešķirtu tādas tiesības vai uzliktu tādus pienākumus personām, kas nav tiesības un pienākumi, kuri izveidoti pušu starpā saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām.
43. PANTS
Piemērošanas teritorija
Šo nolīgumu piemēro:
(a)attiecībā uz Eiropas Savienību – teritorijām, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un LESD, atbilstoši minēto Līgumu nosacījumiem, un
(b)attiecībā uz Singapūru – tās teritorijai.
Šajā nolīgumā “teritoriju” saprot šajā nozīmē, ja vien nav skaidri norādīts citādi.
44. PANTS
Autentiskie teksti
Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, somu, slovāku, slovēņu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
-
(1)
Apraides pakalpojumi ir pakalpojumi, kas definēti brīvās tirdzniecības nolīguma 8.25. panta (Definīcijas) a) apakšpunktā.
-
(2)
Lielākai noteiktībai, šādi pasākumi ietver pasākumus, kas attiecas uz sistēmām, infrastruktūru vai iekārtām, kuras izmanto šādas informācijas vākšanai, glabāšanai vai apstrādei.
-
(3)
Šajā nolīgumā jēdzienam “pakalpojums, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras” ir tāda pati nozīme kā GATS, attiecīgā gadījumā arī GATS Pielikumā par finanšu pakalpojumiem.
-
(4)
Savienības izpratnē jēdziens “reāla un pastāvīga saikne” ar Savienības dalībvalsts ekonomiku, kurš iestrādāts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 54. pantā, ir līdzvērtīgs jēdzienam “nozīmīgi darījumi”.
-
(5)
Termins “fiziska persona” ietver fiziskas personas, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet kam saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt nepilsoņa pasi.
-
(6)
Šajā pantā “leģitīmu sabiedriskās kārtības mērķi” interpretē objektīvi, un tas ļauj sasniegt tādus mērķus kā sabiedrības drošības, sabiedrības morāles vai cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzība, sabiedriskās kārtības uzturēšana, tādu citu sabiedrības pamatinterešu aizsardzībā kā sociālā kohēzija, drošība tiešsaistē, kiberdrošība, drošs un uzticams mākslīgais intelekts vai aizsardzība pret dezinformācijas izplatīšanu, vai citus salīdzināmus sabiedrības interešu mērķus, ņemot vērā digitālo tehnoloģiju mainīgo raksturu un ar to saistītās problēmas.
-
(7)
Lielākai noteiktībai, šis noteikums neietekmē citu šajā nolīgumā paredzēto izņēmumu interpretāciju un to piemērošanu šim pantam, kā arī puses tiesības izmantot kādu no tiem.
-
(8)
Izdota Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbības forumā, kas notika Parīzē 2022. gada 22. februārī.
-
(9)
Lielākai noteiktībai, pusei nav liegts pieprasīt iepriekšēju atļauju tiešsaistes pakalpojumam vai pieņemt vai saglabāt jebkuru citu prasību ar līdzvērtīgu iedarbību, pamatojoties uz citiem politikas apsvērumiem.
-
(10)
Lielākai noteiktībai, elektroniskais līgums ietver līgumu, kas noslēgts, mijiedarbojoties ar automatizētu ziņojumu sistēmu.
-
(11)
Šajā pantā “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir puses attiecīga valdības struktūra vai iestāde, vai nevalstiska struktūra, kura īsteno pilnvaras, ko deleģējusi puses valdības struktūra vai iestāde, kura veic atbilstības novērtēšanas procedūras attiecībā uz minētās puses piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
-
(12)
Tie var būt 5.4. panta (Datu pārrobežu plūsmas) 6. zemsvītras piezīmē minētie mērķi.
-
(13)
Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem tas ietver arī ziņas par faktiskā preces vai pakalpojuma piegādātāja identitāti un kontaktinformāciju.
-
(14)
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos puses atzīst, ka interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, kas ekskluzīvi piedāvā noteiktu saturu saviem abonentiem, nepārkāptu šo principu.
-
(15)
Lielākai noteiktībai, nekas šajā pantā neprasa pusei piešķirt otras puses elektronisko maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav iedibināti tās teritorijā, piekļuvi centrālo banku maksājumu pakalpojumiem, kas ietver norēķinus starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
-
(16)
Jēdziens “piesardzības apsvērumi” ietver atsevišķu finanšu pakalpojumu sniedzēju drošību, stabilitāti, integritātes saglabāšanu vai finanšu atbildību.